—

muitas nodokļu “Savienības pašas resursu” raksturu un no tā izrietošos pienākumus dalībvalstīm, kurām ir pienākums iekasēt šos muitas nodokļus;

—

OLAF kā administratīvas izmeklēšanas struktūras raksturu, kura aizstāj Komisiju saistībā ar ārējām izmeklēšanām;

—

Komisijas kā tādas Savienības iestādes lomu, kurai ir izpildvaras funkcijas, piemērojot Muitas kodeksu.

—

tajos nav ietverts neviens pamatelements, kas ir paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013, proti, nav ietvertas norādes uz procesuālajām garantijām, izmeklēšanā iesaistītajam personām, prasītājas juridisko pārstāvju uzklausīšanu, sākotnējo juridisko kvalifikāciju;

—

tajos ir ietverts nepamatots un pretrunīgs kompetento iestāžu atbildības noraidījums;

—

OLAF nav izpildījis pienākumu veikt objektīvu un neatkarīgu izmeklēšanu, ievērojot nevainīguma prezumpcijas principu;

—

komandējuma atskaitē un nobeiguma ziņojumā ir ietverta kļūdaina informācija izmeklēšanas nekvalitatīvas veikšanas vai neveikšanas dēļ;

—

ir pārkāpts un nepareizi piemērots Kopienu tiesiskais regulējums antidempinga maksājumu jomā;

—

ir pārkāpts un nepareizi piemērots gan Kopienu, gan Taivānas Republikas tiesiskais regulējums par Taivānas BOFT noteikto pienākumu pārbaudīt tās sertificēto preču izcelsmi;

—

ir pārkāpts un nepareizi piemērots Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 220. panta 2. punkta b) apakšpunkts;

—

ir pārkāpti Līgumi un tiesību normas par to piemērošanu, kā arī ES Pamattiesību harta un it īpaši tās 41. pants.