Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62017TN0357

Lieta T-357/17: Prasība, kas celta 2017. gada 6. jūnijā – Aide et Action France/Komisija

OV C 269, 14.8.2017, p. 28–30 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

14.8.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/28


Prasība, kas celta 2017. gada 6. jūnijā – Aide et Action France/Komisija

(Lieta T-357/17)

(2017/C 269/40)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Aide et Action France (Parīze, Francija) (pārstāvis – A. Le Mière, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt Eiropas Komisijas 2017. gada 6. aprīļa lēmumu reizē ar 2016. gada 8. augusta saņemto paziņojumu par parādu Nr. 3241607987 ar visām no tā izrietošajām tiesiskajām sekām;

piespriest Eiropas Komisijai izmaksāt Aide et Action France naudas summu EUR 8 000 uz Eiropas Savienības Vispārējās tiesas reglamenta 134. panta pamata.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvotas prasītājas interese un tiesības celt prasību, ciktāl 2017. gada 6. aprīļa lēmums (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) tai rada tiesiskās sekas.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajam lēmumam neesot norādīts pietiekams pamatojums, jo:

ar attiecīgo lēmumu esot ticis pārkāpts Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk tekstā – “LESD”) 296. pants un Eiropas Savienības pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 41. pants;

attiecīgais lēmums nesatur nevienu skaidru un nepārprotamu faktisku vai tiesisku apstākli;

Komisija esot minējusi tikai līguma noteikumu pārkāpumus, nenorādot jebkādu konkrētu līguma noteikumu, ar ko būtu iespējams tos pierādīt, nedz arī pamatotu iespējamā parāda apmēru;

attiecīgais lēmums esot nepietiekami pamatots, pat attiecībā uz tā kontekstu;

No Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) izmeklēšanas un faktu un konstatējumu kopsavilkuma tai neesot iespējams izprast pret to noteiktā pasākuma apmēru.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots atteikums piekļūt OLAF galīgajam ziņojumam, kas nosūtīts Eiropas Komisijai, jo:

ar apstrīdēto lēmumu esot ticis pārkāpts LESD 15. panta 3. punkts, Hartas 42. pants, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem;

tiklīdz paziņojums par parādu tika izdots un attiecīgais lēmums par parāda atgūšanu ieskaita veidā tika pieņemts, prasītājai būtu bijis jābūt piekļuvei OLAF galīgajam ziņojumam, lai tā pilnībā īstenotu savas tiesības uz aizstāvību;

Komisijai būtu bijis jāvienojas par valstu tiesību aktiem attiecībā uz piekļuvi dokumentiem, ar ko tika pamatots [prasītājai] nelabvēlīgais lēmums;

Izmeklēšanas ziņojumu un Komisijas pārbaužu paziņošanas princips esot paredzēts subsīdiju nolīgumā;

Komisija hipotētiski būtu varējusi piešķirt piekļuvi dokumentiem, padarot neredzamas dažas teksta daļas.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, apstrīdētā lēmuma [tiesiska] pamata neesamība un, tādēļ, LESD pārkāpums, jo:

ar apstrīdēto lēmumu esot ticis pārkāpts LESD 209. pants, kā arī 2012. gada 25. oktobra Finanšu īstenošanas regula Nr. 966/2012 un 2012. gada 29. oktobra Finanšu īstenošanas regula Nr. 1268/2012;

apstrīdētais lēmums neesot pamatots ne ar vienu parādu, kas būtu skaidri noteikts, likvīds un tāds, kuram pienācis atmaksas termiņš;

visi līdzekļi, ko esot saņēmusi prasītāja esot tikuši pilnībā izlietoti programmas, īstenošanas vajadzībām, kurai Eiropas [Savienības] fondu līdzekļi tika piešķirti, saskaņā ar subsīdiju nolīguma “Grant contract” 2. pielikuma 14. pantu.


Top