26.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 202/25

—

atzīt tā prasības pieteikumu par pieņemamu;

—

atcelt 1. un 2. pantu Eiropas Komisijas 2017. gada 8. februāra Lēmumā (C(2017) 900, galīgā redakcija) par LESD 101. panta procedūru (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), ciktāl tajā ir noteikts, ka prasītāji esot pārkāpuši LESD 101. pantu,;

—

pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 2. pantu, ciktāl ar to prasītājiem ir uzlikts naudas sods EUR 8 158 000,00, un samazināt naudas sodu, ņemot vērā prasības pieteikumā izvirzītos argumentus;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvota virkne procesuālo pārkāpumu, tajā skaitā pienākums norādīt pamatojumu par naudas soda apmēru noteikšanu neizpilde un, it īpaši, to korekcijas nepieciešamība saskaņā ar Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai (1) 37. punktu un piemērotā palielinājuma procentuālo apmēru.. Prasītāji turklāt apgalvo, ka Komisija esot pārkāpusi viņu tiesības uz aizstāvību, viņu tiesības tikt uzklausītiem un labas pārvaldības principu, iebildumu paziņojumā vai jebkurā papildu iebildumu paziņojumā nedarot zināmu savu nodomu piemērot naudas soda palielinājumu saskaņā ar Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai 37. punktu. Prasītāji arī apgalvo, ka nav izpildīts pienākums norādīt pamatojumu, ir pārkāpts tiesiskās noteiktības princips, vienlīdzīgas attieksmes princips un samērīguma princips, jo Komisija par 10 % palielināja prasītāju naudas sodu, pamatojoties uz Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai 37. punktu un piemēroja šo vienoto palielinājumu visiem uzņēmumiem, kuri piedalījušies iespējamajā pārkāpumā, neņemot vērā prasītāju individuālo piedalīšanos, kas ļoti lielā mērā atšķīrās no citu iesaistīto uzņēmumu piedalīšanās.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums ir kļūdains, jo tajā nav pietiekami juridiski pierādīts tas, ka prasītāji ir pārkāpuši LESD 101. panta. Prasītāji atsaucas uz kļūdaino pierādījumu vērtējumu apstrīdētajā lēmumā, ka arī uz minēto pierādījumu nepiemērotību, lai pierādītu apstrīdētajā lēmumā konstatēto, ka prasītāji bija piedalījušies apstrīdētā lēmuma 1. punktā minētajā pārkāpuma izdarīšanā.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, pakārtoti, ka, ja Tiesa secinātu, ka prasītāji ir bijuši iesaistīti kādā vienošanās vai darbībās, ar ko tiek pārkāpts LESD 101. panta 1. punkts, Regulas Nr. 1/2003 (2) 23. panta 3. punkts un Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai, jo ir nepareizi novērtēts pārkāpuma smagums un ilgums, kā arī atbildību mīkstinoši apstākļi un ir pārkāpts nediskriminācijas princips naudas soda pamatsummas aprēķinā.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, pakārtoti, ka, ciktāl Tiesa nebūs atcēlusi apstrīdēto lēmumu procesuālo pārkāpumu, kas norādīti pirmajā pamatā, dēļ p, attiecīgajiem procesuālajiem pārkāpumiem būtu vismaz jākļūst par pamatu uzliktā naudas soda palielinājuma, kas noteikts saskaņā ar Pamatnostādņu naudas soda piemērošanai 37. punktu, atcelšanai.