21.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 389/67

1.1.

Komiteja pilnībā atbalsta Komisijas pieeju, ka nepieciešams aktualizēt un vienkāršot tehnisko pasākumu pašreizējo pārvaldības sistēmu, kuras pamatā jābūt resursu apsaimniekošanas un saglabāšanas ilgtermiņa stratēģijai.

1.2.

Vairāki ierosinātie jauninājumi un grozījumi tiešā veidā veicinātu zvejas flotu pielāgošanu izkraušanas pienākumam un maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam (MSY). EESK tos var vērtēt tikai atzinīgi, jo šīs reformas nodrošinātu lielāku darbības elastību un sekmētu zvejas rīku lielāku selektivitāti.

1.3.

Tomēr dažos iesniegtajos priekšlikumos nav pienācīgi ņemti vērā zvejas darbību praktiskie nosacījumi un nav izvērtēta sociālā un ekonomiskā ietekme. Komiteja nav pārliecināta, ka šie priekšlikumi ir saprātīgs kompromiss starp zvejas nozares īstermiņa un vidēja termiņa interešu aizsardzību un zvejas resursu labāku saglabāšanu. Šajā sakarā EESK vēlas īpašu uzmanību pievērst turpmāk izklāstītajiem aspektiem.

1.3.1.

Komiteja aicina Komisiju pārskatīt ierosinātās linuma acu izmēru izmaiņas un izmantot linuma acs atsauces izmēru, ko flotes joprojām lieto dažādās zivsaimniecībās, un nenoteikt nepamatotu vai nevajadzīgu palielinājumu vai samazinājumu.

1.3.2.

Komiteja atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir ar priekšlikumu negrozīt dažām sugām piemērotos minimālos izmērus, ja tam nav pienācīga pamatojuma.

1.3.3.

Komiteja uzskata, ka jāievieš noteikumi, kas pieļauj inovāciju un vērtības noteikšanu attiecībā uz nevēlamu nozveju.

1.3.4.

Lai kuģus pielāgotu izkraušanas pienākumam un veicinātu darba apstākļu uzlabošanu uz kuģa, komiteja aicina padarīt elastīgākus zvejas kapacitātes maksimālos apjomus, ko mēra bruto tonnāžā un kas dalībvalstīm noteikti ar kopējo zivsaimniecības politiku (KZP).

1.4.

EESK aicina Padomi, Eiropas Parlamentu un Komisiju izveidot īstu dialogu ar zvejniekiem un to pārstāvjiem, pirms tiek pieņemts jebkāds lēmums par izskatāmajiem priekšlikumiem. Lai noteikumi tiktu pildīti, ir nepieciešama klusuciešot izteikta zvejnieku piekrišana un sadarbība ar tiem. Lielākas iespējas ievērot noteikumus būs tad, ja zvejnieki pilnībā piedalīsies debatēs.

1.5.

Komiteja mudina saglabāt apņēmību visā reģionalizācijas procesā uzturēt dialogu ar ieinteresētajām personām.

2.1.

Tehniskie pasākumi ir plašs noteikumu klāsts, ar ko regulē, kā, kur un kad drīkst veikt zvejas darbību. Pašlaik ir liels skaits regulu, to grozījumu, īstenošanas noteikumu un pagaidu tehnisko pasākumu, kurus piemēro gan ES ūdeņos, gan attiecībā uz ES kuģiem, kas darbojas ārpus ES ūdeņiem. Praksē tehniski pasākumi ir noteikti vairāk nekā 30 regulās, un īpaši nozīmīgas ir regulas, kas attiecas uz Atlantijas okeānu (1), Vidusjūru (2) un Baltijas jūru (3).

2.2.

Līdz šim ir notikuši divi nesekmīgi mēģinājumi pēc Komisijas ierosinājuma pārskatīt un atjaunināt tehnisko pasākumu sarežģīto tiesisko regulējumu.

2.3.

ES zivsaimniecības tiesību akti un politika ir steidzami jāpielāgo jaunajām izmaiņām, kas ieviestas ar KZP, proti, izkraušanas pienākumam un maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma (MSY) sasniegšanai attiecībā uz visiem krājumiem un pakāpeniski pieaugošā veidā vēlākais līdz 2020. gadam. Šo mērķu sasniegšana ES zivsaimniecības nozarei ir liels izaicinājums.

2.4.

Jāatzīmē arī, ka vēl nesen zivsaimniecības politikas lēmumus pieņēma vienīgi Padome. Tas nozīmēja, ka tehniskie pasākumi tika pieņemti detalizētu ES regulu veidā, nevis kā reģionāli izstrādāti noteikumi, kuros ņemtas vērā katra baseina un zivsaimniecības īpatnības. Tādējādi visaptverošas mikropārvaldības pieeja apvienojumā ar ES iestāžu vēlmi visus tehniskos aspektus apkopot grozījumu veidā ir radījusi sarežģītu tiesisko sistēmu, kurā ir maz rīcības brīvības un kuru nozarei ir grūti izprast un ievērot.

2.5.

Tagad Komisija ierosina jaunu pamatregulu (4), kas satur vispārīgus noteikumus, kopīgus standartus, kā arī pamatstandartus (pa reģioniem), kas darbosies kā automātiski pasākumi līdz brīdim, kamēr tiks izstrādāti un ES tiesību aktos iekļauti reģionalizēti pasākumi.

3.1.

Ar izskatāmo priekšlikumu Komisija vēlas palīdzēt elastīgā un reģioniem piemērotā veidā sasniegt jaunās KZP politikas galvenos mērķus. Tajā it īpaši uzsvērta nepieciešamība samazināt jūras sugu zivju mazuļu un nārstojošu zivju baru nozveju, palielināt zvejas rīku selektivitāti, nepieļaut aizsargājamo sugu nozveju, samazināt izmetumus un līdz minimumam samazināt ietekmi uz vidi.

3.2.

Lai šos mērķus sasniegtu, Komisija ir nākusi klajā ar dokumentu, kura mērķis ir vienkāršot tehnisko pasākumu pašreizējo pārvaldības sistēmu, kuras pamatā ir resursu apsaimniekošanas un saglabāšanas ilgtermiņa stratēģija. Regulas priekšlikumā Komisija īpašu uzmanību pievērš izmetumu jautājumam, reģionalizācijai, ieinteresēto personu intensīvākai līdzdalībai un lielākai zvejnieku atbildībai.

3.3.

Svarīgākie jaunie elementi un grozījumi ir šādi:

4.1.1.

Pašreizējie noteikumi par tehniskiem pasākumiem ir visvairāk novecojušais tiesiskais regulējums, kāds mums šobrīd ir, tāpēc EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi ātri pieņemt šo jauno vienkāršoto regulu, lai nozare varētu praktiski un ilgtspējīgi pielāgoties gaidāmajiem uzdevumiem.

4.1.2.

Komiteja uzskata, ka tehniskie pasākumi būtu jāpieņem pēc tiešas un pietiekamas apspriešanās ar ieinteresētajām personām. Tiem ir jābūt elastīgākiem un gataviem reaģēt uz konkrētām vajadzībām, un tie jāapstiprina ātrā un efektīvā lēmumu pieņemšanas procesā, lai ļautu pielāgoties jaunajām pārmaiņām.

4.1.3.

Ar KZP reformu ir izveidota novatoriska zvejniecības pārvaldības stratēģija, kuras pamatā ir pāreja uz pieeju, kas vērsta uz rezultātiem un reģionalizācijas ieviešana. Komiteja pilnībā atbalsta šo jauno pieeju.

4.2.1.

Komiteja pilnībā atbalsta Komisijas stratēģiju atcelt vai vienkāršot tos zivju mazuļu aizsardzībai noteiktos zvejas aizlieguma apgabalus vai zvejai ierobežotos apgabalus (apmēram puse), kuri nozares centienu, zivju krājumu atjaunošanas vai vides pārmaiņu rezultātā vairs nav operatīvi vai ir novecojuši.

4.2.2.

Komiteja atbalsta arī to, ka visas pūles tiek veltītas tehnisko pasākumu uzlabošanai, jo tādējādi var uzlabot zvejas vietu stāvokli un sekmēt to saglabāšanu, pamatojoties uz Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) ieteikumiem un ņemot vērā dalībvalstu, zivsaimniecības nozares un pārējo ieinteresēto personu komentārus.

4.3.1.

Daudzi ierosinātie noteikumi nenoliedzami liks ievērojami mainīt zvejas metodes un rīkus, tādējādi radot jūtamu ekonomisko un sociālo ietekmi. Komisija atzīst, ka jaunie KZP uzdevumi īstermiņā būtiski ietekmēs zivsaimniecības nozari, taču ilgākā termiņā gaidāmi ievērojami ieguvumi. Tomēr Komisija līdz šim vēl nav mēģinājusi aplēst sociālās un ekonomiskās izmaksas, ko īstermiņā varētu radīt priekšlikuma īstenošana. Komiteja uzskata, ka šādas informācijas trūkums neļauj noteikt, vai priekšlikums nodrošina saprātīgu līdzsvaru starp zvejas nozares īstermiņa un vidēja termiņa interešu aizsardzību un zvejas resursu labāku saglabāšanu.

4.3.2.

Lai mazinātu īstermiņa negatīvo ietekmi (piemēram, sugu nozvejas objektīva samazināšana un jauni aprīkojuma iegādes izdevumi) gan uz kuģu īpašniekiem, gan jūras zvejniekiem, komiteja uzskata, ka būtu lietderīgi zvejniecības nozari atbalstīt no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF).

4.3.3.

EESK norāda, ka Komisijas priekšlikumā nav veikts nekāds ietekmes novērtējums par drošību jūrā. Jaunie zivsaimniecības politikas pasākumi potenciāli apdraud kuģa apkalpes drošību (piemēram, lai apstrādātu piezveju, pieaug darba stundu skaits) un kuģa drošību (piemēram, kuģa stabilitāti piezvejas palielināšanās dēļ), un tas būtu jāanalizē un jāņem vērā.

4.4.1.

Lai sasniegtu iepriekš minētos mērķus, jaunajā KZP pamatregulā (5) paredzēti dažādi tehniskie un saglabāšanas pasākumi. Kā vissvarīgākais līdzeklis šajā nolūkā iecerēti daudzgadu plāni, kas veidos pamatu attiecīgo zivju krājumu un jūras ekosistēmu ilgtspējīgai izmantošanai un kuros būs jāietver atbilstoši tehniskie pasākumi (10. panta 1. punkta f) apakšpunkts).

4.4.2.

Komisija uzskata, ka priekšlikums ir vajadzīgs, lai nodrošinātu juridisko noteiktību, kamēr nav apstiprināti daudzgadu pārvaldības plāni, un tas ir pārejas posma risinājums pašreizējās tiesību sistēmas pielāgošanai jaunajām KZP prasībām saistībā ar tehniskajiem pasākumiem. EESK uzskata, ka šī pāreja ir nepieciešama.

4.4.3.

Pēc komitejas ieskata, lai pienācīgi izvērstu un īstenotu reģionalizāciju, Komisijai, pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtiem kopīgiem ieteikumiem, būtu jāierosina daudzgadu plāni un izmetumu plāni, lai nepieļautu atgriešanos pie mikropārvaldības. Komisijas funkcijai būtu jāaprobežojas ar to, ka Komisija pārbauda un koordinē dalībvalstu priekšlikumu atbilstību tam, lai nodrošinātu KZP mērķu sasniegšanu. Tādējādi tiks nodrošināts, ka šie pasākumi, ar ko pielāgojas jaunajiem zvejas apstākļiem, tiks ātri pieņemti, izmantojot augšupēju pieeju, un nozare tos labāk akceptēs.

4.5.1.

Komiteja piekrīt, ka nolūkā izvairīties no juridiska vakuuma ir svarīgi saglabāt dažus kopīgus pamata pasākumus, kas piemērojami visām zivsaimniecībām un reģioniem un kas aprobežotos ar jaunajai KZP atbilstošu kopīgu definīciju principu un mērķu noteikšanu.

4.5.2.

Komiteja tomēr vēlas uzsvērt, ka pēc visu secīgo izkraušanas pienākuma tiesību aktu spēkā stāšanās pašreizējā zvejniecības pārvaldība radikāli mainīsies. Pieeja vairs nebūs koncentrēta uz zivju izkraušanu, bet gan uz nozveju. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi, lai likumdevēji neatkārtotu pagātnes kļūdas un akceptētu, ka par ES preskriptīviem tehniskajiem pasākumiem tiek lemts reģionālajā līmenī, plaši apspriežoties ar dalībniekiem, kuriem noteikumi būs jāpiemēro un jāievēro ikdienā.

4.5.3.

Turklāt EESK uzskata, ka Komisijai būtu jāveicina uzticēšanās gaisotne, ļaujot zvejniekiem brīvi izvēlēties vispiemērotākos rīkus, ar ko panākt lielāku selektivitāti un samazināt piezveju. Nedrīkst aizmirst, ka zvejnieki būs pilnībā atbildīgi par gūto nozveju, nevis par to, ko tie izkrauj krastā; tāpēc tiem jāļauj lemt par labākajiem selektīvajiem pasākumiem.

4.5.4.

Diemžēl Komisija nav saskaņotā veidā piemērojusi šo pieeju optimālas linuma acs brīvai izvēlei, un tekstā ir atšķirības attiecībā uz linuma acs izmēru mazām pelaģiskām sugām un bentisko sugu zivīm. Pelaģiskajām sugām linuma acs izmērs ir drastiski samazināts, savukārt bentisko sugu zivīm tas ir palielināts. Šī regula nav jāizmanto, lai bez pienācīga pamatojuma palielinātu minimālo linuma acs izmēru, ko zvejnieki patlaban izmanto. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka zvejnieki, pārdodot nozvejotās sugas, tiecas gūt maksimālu saimniecisko labumu un cenšas nepieļaut nemērķa sugu un zivju mazuļu nozveju, jo tos atskaita no kvotām un var pārdot tikai zivju miltu, zivju eļļas vai līdzīgu produktu ražošanai un to pirmās pārdošanas vērtība ir niecīga.

4.5.5.

Reģionalizācija nozīmē ieinteresēto personu intensīvāku iesaistīšanos. Tiesību aktu pieņemšanai ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, konsultatīvajām padomēm, zivsaimniecības nozares uzņēmumiem, zinātniekiem un citām ieinteresētajām personām ir daudz priekšrocību, to skaitā: skaidrāki, vienkāršāki un katram baseinam un zivsaimniecībai pielāgoti noteikumi; augsts izpildes līmenis no zvejnieku puses; inspektoriem vieglāk piemērojami; lielāka politiku uzticamība un leģitimitāte; labāka atbilstība vides mērķiem un lielāka zvejas selektivitāte. Tāpēc komiteja iesaka tehniskus pasākumus attiecībā uz zvejas rīkiem izstrādāt un pieņemt reģionālajā un vietējā līmenī.

4.5.6.

Piemērs, kas uzskatāmi parāda negatīvās sekas, ja iepriekš minētā pieeja netiek ņemta vērā, redzams saistībā ar Vidusjūras floti, kas piedzīvoja nopietnas grūtības, kuras izraisīja tādu specifisku un obligātu noteikumu (6) ieviešana kā auklas diametra samazināšana. Šis tehniskais pasākums radīja problēmas ar kuģu drošību un manevrētspēju; linuma plānuma un mazākas izturības dēļ ievērojami palielinājās linuma bojājumi; izmantotā ļoti smalkā un griezīgā pavediena izraisīto bojājumu dēļ pazeminājās nozvejoto zivju cenas un nevajadzīgi pieauga izmetumu apjoms.

4.6.1.

Komiteja uzskata, ka zivsaimniecības nozares pilnvērtīga līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā ar uzņēmumu organizāciju un arodbiedrību starpniecību būs milzīgs stimuls, lai panāktu noteikumu maksimālu atbilstību un to labāku izpratni.

4.6.2.

Priekšlikuma 21. apsvērumā noteikts, ka dalībvalstīm būtu jāievieš pasākumi zivsaimniecības nozares atbalstam, piemēram, saistībā ar nevēlamu sugu uzglabāšanu un noieta tirgu atrašanu, lai ieguves sektoram palīdzētu izpildīt izkraušanas pienākumu. Tomēr atsevišķi uzsvērts tikai atbalsts investīcijām izkraušanas vietu būvniecībā un pielāgošanā. Komiteja uzskata, ka jānorāda arī uz investīcijām, kas jāveic uz kuģa nevēlamās nozvejas uzglabāšanai, pārstrādei un kopējai vērtībai.

4.6.3.

Kuģu pielāgošanu izmetumu aizliegumam kavē arī KZP noteiktie tilpības (GT) ierobežojumi, jo – neatkarīgi no izmantoto zvejas rīku lielākas selektivitātes –, aizliedzot izmetumus, palielināsies nevēlamā nozveja, kas būs jāuzglabā un/vai jāpārstrādā uz kuģa. Ņemot to vērā, komiteja ierosina sistēmu padarīt elastīgāku (7). Tāpēc tā iesaka katru reizi, kad tiek veikta kuģa renovācija vai pārbūve, ar kuru palielina tilpību (piemēram, papildu telpas uzglabāšanai vai nevēlamas nozvejas pārstrādes iekārtas), to ierakstīt atsevišķā reģistrā vai zvejas kuģu kopējās tonnāžas reģistra atsevišķā pozīcijā.

4.6.4.

No otras puses, komiteja uzskata, ka tilpības palielinājumu nedrīkstētu uzskatīt par zvejas kapacitātes palielinājumu. Pēc tās ieskatiem, iepriekšējā punktā aprakstītā procedūra būtu jāpiemēro arī kuģa renovācijas gadījumā attiecībā uz tilpības palielinājumu tādu pasākumu rezultātā, kas veikti apkalpes drošības, kā arī darba un dzīves apstākļu uzlabošanai uz kuģa, ja vien šāds tilpības palielinājums nepaaugstina kuģa zvejas jaudu.

4.6.5.

Pēdējo gadu laikā zivsaimniecības nozare ir pielikusi lielas pūles, lai izstrādātu progresīvo tehnoloģiju zvejas metodes ar mērķi līdz minimumam samazināt izmetumus un to iespējamo ietekmi uz vidi. Faktiski ZZTEK vairākkārt uzsvērusi, ka “selektivitātes uzlabošanas jomā pēdējos četros gados ir izdarīts vairāk nekā iepriekšējo divdesmit gadu laikā”. Komiteja tomēr uzsver, ka bentiskajā zvejniecībā jāiegulda lielākas pūles un līdzekļi, lai veicinātu progresīvās tehnoloģijas selektivitātes jomā.

4.6.6.

EESK atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir neizmantot izskatāmo regulu, lai bez pienācīga pamatojuma grozītu minimālo izmēru, ko piemēro dažām sugām. No vienas puses, ir gadījumi, kuros izmērs palielinās, piemēram, sarkanspuru pageles zvejai Vidusjūrā, savukārt minimālā izmēra izmantojums tiek paplašināts arī uz zonām, uz kurām agrāk to neattiecināja (rietumu ūdeņos). Jūras asara gadījumā palielinātais izmērs, ko apstiprināja 2015. gada beigās attiecībā uz dažām zonām (ziemeļrietumu ūdeņi) tiek paplašināts uz zonām, kas šajā tiesību aktā nav iekļautas (dienvidrietumu ūdeņi).

6.1.1.

Eiropas Savienībai būtu jāveicina uzticēšanās gaisotne, ļaujot zvejniekiem brīvi izvēlēties vispiemērotākos rīkus, ar ko panākt lielāku selektivitāti un samazināt piezveju. Nedrīkst aizmirst, ka zvejnieki būs pilnībā atbildīgi par gūto nozveju, nevis par to, ko tie izkrauj krastā; tāpēc tiem jāļauj lemt par labākajiem selektīvajiem pasākumiem.

6.1.2.

Pielikumā Eiropas Komisija nosaka, ka traleriem jāsāk izmantot velkamos zvejas rīkus ar āmja linuma acs izmēru 120 mm, kas neizbēgami novedīs pie flotes likvidēšanas, ņemot vērā, ka ar linuma acs izmēru 100 mm (ko izmanto bioloģiski jutīgā apgabalā) nozveja salīdzinājumā ar to, ko iegūst ar linuma acs izmēru 80 mm, samazinās par 35 %.

6.1.3.

Komiteja nevar piekrist ne tam, ka bez jebkāda pamatojuma ir ieviesti jauni apgabali, kuros piemēro apdraudējuma mazināšanas pasākumus vaļveidīgajiem, ne arī tam, ka bez paskaidrojumiem iekļauti pasākumi ar mērķi samazināt jūras putnu nejaušu sagūstīšanu, jo tam vajadzīga sīkāka analīze un zinātnisks pamatojums.

6.2.1.

Komiteja nepiekrīt, ka visu bentisko zivju sugu zvejai tiek palielināts āmja linuma acs izmērs. Palielināt linuma acs izmēru no 70 mm uz 100 mm nozīmē aicināt kuģus doties zvejot ūdeni un novest tos līdz likvidācijai. Šo zvejniecību darba metodes un nelielie izmetumi, kā arī mērķa sugu daudzveidība ir pamatojums, lai saglabātu linuma acs izmēru 70 mm.

6.2.2.

Attiecībā uz pasākumiem ar mērķi samazināt vaļveidīgo un jūras putnu nejaušu sagūstīšanu ICES VIII un IXa apakšapgabalā komiteja uzskata, ka pirms to apstiprināšanas Komisijai būtu jāsniedz attiecīgs zinātniskais pamatojums, jo vaļveidīgo un jūras putnu neesamības vai ļoti ierobežotas klātbūtnes šajos apgabalos dēļ šādi pasākumi jau iepriekš tikuši noraidīti.

6.3.1.

Attiecībā uz aizliegumu izmantot linumu, kura auklas diametrs pārsniedz 3 mm, komiteja uzskata, ka, pamatojoties uz Spānijas Okeanogrāfijas institūta (IEO) veikto zinātnisko pētījumu, auklas diametrs būtu jāmaina uz 5 mm, jo iepriekš minētajam auklas diametram resursu saglabāšanas aspektā nav pamatojama un tas radīs tikai ekonomiskus zaudējumus biežāku linuma bojājumu dēļ.

6.3.2.

Attiecībā uz aizliegumu turēt uz kuģa vai ievietot vairāk nekā 250 zivju ķeramo grozu vai venteru vienam kuģim, lai zvejotu dziļūdens vēžveidīgos (tostarp Plesionika spp.), komiteja uzskata, ka minētās garneļu sugas gadījumā jābūt iespējai saglabāt pašreiz atļauto grozu vai venteru skaitu, proti, 1 500 grozu vai venteru. Veiktie zinātniskie pētījumi liecina, ka pašreizējais nozvejas līmenis ļauj saglabāt kopējo biomasu, kas ir lielāka par maksimālā ilgtspējīgā ieguves apjoma biomasu, un ka pašreizējos apstākļos šī darbība ir ilgtspējīga un tiek veikta atbildīgi.