18.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 299/87

(1)

Komisija 2015. gada 26. novembrī pieņēma Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot 2016. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes Eiropadome apstiprināja 2016. gada 17.–18. martā. Komisija, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011 (2), 2015. gada 26. novembrī pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Dānija nebija minēta to dalībvalstu vidū, kurām paredzēts veikt padziļinātu pārskatu.

(2)

2016. gada valsts ziņojums par Dāniju tika publicēts 2016. gada 26. februārī. Tajā tika izvērtēti Dānijas panākumi attiecībā uz to, kā tiek īstenoti Padomes 2015. gada 14. jūlijā pieņemtie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, un Dānijas progress attiecībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu.

(3)

Dānija 2016. gada 26. aprīlī iesniedza savu 2016. gada valsts reformu programmu un 2016. gada konverģences programmu. Abas programmas tika izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(4)

Attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi ir īstenoti Eiropas strukturālo un investīciju fondu 2014.–2020. gadam plānošanā. Kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 23. pantā (3), Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerattiecību nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Komisija ir sniegusi papildu norādes par to, kā tā izmantos šo noteikumu norādēs par to pasākumu piemērošanu, kuri saista Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību.

(5)

Uz Dāniju pašlaik attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa. Savā 2016. gada konverģences programmā valdība plāno nominālās bilances uzlabošanos, 2020. gadā sasniedzot līdzsvarotu budžetu. Tiek prognozēts, ka 2016. gadā tiks sasniegts vidējā termiņa budžeta mērķis – deficīts 0,5 % apmērā no IKP strukturālā izteiksmē. Saskaņā ar konverģences programmu sagaidāms, ka valdības parāda attiecība pret IKP 2020. gadā sasniegs 35,1 %. Makroekonomiskais scenārijs, kas ir budžeta prognozes pamatā, ir ticams. Pamatojoties uz Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, sagaidāms, ka Dānija 2016. un 2017. gadā veiks ieteiktās fiskālās korekcijas. Pamatojoties uz konverģences programmas novērtējumu un ņemot vērā Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, Padome uzskata, ka Dānija ievēros Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus.

(6)

Darbaspēka pieejamības nodrošināšana, sabiedrībai novecojot, ir priekšnoteikums Dānijas ilgtspējīgai izaugsmei. Iepriekšējos gados veiktu vairāku būtisku darba tirgus reformu mērķis ir jo īpaši palielināt nodarbinātības stimulus un uzlabot aktīva darba tirgus politikas efektivitāti. Šīs reformas varētu palīdzēt Dānijai sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” nodarbinātības mērķi un veicināt Dānijas labklājības modeļa ilgtspējību. Tomēr stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķis attiecībā uz sociālo iekļaušanu, lai samazinātu tādu cilvēku skaitu, kuri dzīvo mājsaimniecībās ar ļoti zemu darba intensitāti, vēl ne tuvu nav sasniegts. Iekļaušana darba tirgū un nelabvēlīgākā situācijā esošu grupu nodarbināmības uzlabošana joprojām ir problēma. Tas jo īpaši attiecas uz cilvēkiem ar trešo valstu migrantu izcelsmi, tostarp tiem, kas ir dzīvojuši Dānijā ilgi, un jauniem cilvēkiem ar zemu iegūto izglītības līmeni. Integrācijai darbā veltītie pasākumi, par kuriem tika panākta vienošanās 2016. gada trīspusējās sarunās, varētu uzlabot nesen ieradušos bēgļu un migrantu situāciju. Tomēr vēl būtu jāveic papildu pasākumi, lai darba tirgū efektīvāk iekļautu citas atstumtās grupas.

(7)

Lai saglabātu Dānijas salīdzinoši augsto labklājības līmeni, ir ļoti būtiski uzlabot ražīguma pieaugumu. Tomēr ražīguma pieaugums pēdējo divu desmitgažu laikā ir bijis gauss. Viens no apzinātajiem to ietekmējošajiem faktoriem ir joprojām nepietiekamā konkurence iekšzemes pakalpojumu jomā, jo īpaši attiecībā uz mazumtirdzniecību un būvniecību. Tāpēc Dānijai ir jāpastiprina centieni uzlabot ražīgumu būvniecības nozarē, novēršot šķēršļus un nodrošinot proporcionālas atļauju piešķiršanas shēmas gadījumos, kad tādas tiek uzskatītas par nepieciešamām. Tai ir jāmazina arī ierobežojumi mazumtirdzniecības vietām, jo īpaši, īstenojot valdības izklāstītās reformas.

(8)

Kopējais ieguldījumu līmenis Dānijā ir bijis zems kopš privāto ieguldījumu strauja sarukuma ekonomikas krīzes laikā. Tas daļēji ir saistīts ar mazajiem ieguldījumiem mājokļos pēc “mājokļu tirgus burbuļa pārsprāgšanas” un brīvo kapacitāti uzņēmumu sektorā. Ieguldījumu veicināšana palīdzētu Dānijai stiprināt ekonomikas izaugsmi un palielināt ražīgumu. Ir apzināti šķēršļi ieguldījumu veikšanai pakalpojumu un pētniecības nozarēs. Mazumtirdzniecībā un būvniecībā pastāv šķēršļi iekļūšanai tirgū, kas savukārt ietekmē konkurenci un ražīguma pieaugumu. Varētu tikt stiprināti centieni, lai universitāšu pētījumu rezultātus pārvērstu darījumdarbības inovācijās.

(9)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi Dānijas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un to publicējusi 2016. gada ziņojumā par valsti. Tā arī ir izvērtējusi konverģences programmu un valsts reformu programmu, kā arī pasākumus, kas veikti saistībā ar iepriekšējos gados Dānijai adresētiem ieteikumiem. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Dānijā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jāstiprina ES vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Komisijas ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1. un 2. ieteikumā.

(10)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi konverģences programmu, un tās atzinums (4) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā,

1.

Ievērot vidēja termiņa budžeta mērķi 2016. gadā un panākt ikgadējo fiskālo korekciju 0,25 % apmērā no IKP virzībā uz vidējā termiņa budžeta mērķi 2017. gadā.

2.

Uzlabot ražīgumu un privātā sektora ieguldījumus, palielinot konkurenci iekšzemes pakalpojumu sektorā, jo īpaši atvieglojot iekļūšanu tirgū mazumtirdzniecības un būvniecības nozarēs. Stimulēt sadarbību starp uzņēmumiem un universitātēm.