18.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 299/61

(1)

Komisija 2015. gada 26. novembrī pieņēma Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot 2016. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes Eiropadome apstiprināja 2016. gada 17.–18. martā. Komisija, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011 (2), 2015. gada 26. novembrī pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Slovākija nebija minēta to dalībvalstu vidū, kurām paredzēts veikt padziļinātu pārskatu. Tajā pašā dienā Komisija pieņēma arī ieteikumu Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku. Eiropadome atbalstīja šo ieteikumu 2016. gada 18.–19. februārī, un 2016. gada 8. martā Padome to pieņēma (3). Ņemot vērā to, ka Slovākijas valūta ir euro un ekonomikas un monetārajā savienībā starp ekonomikām ir cieša savstarpējā saikne, Slovākijai būtu jānodrošina minētā ieteikuma pilnīga un laicīga īstenošana.

(2)

2016. gada ziņojums par Slovākiju tika publicēts 2016. gada 26. februārī. Tajā tika izvērtēti Slovākijas panākumi attiecībā uz to, kā tiek īstenoti Padomes 2015. gada 14. jūlijā pieņemtie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, un Slovākijas progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu.

(3)

Slovākija 2016. gada 29. aprīlī iesniedza savu 2016. gada valsts reformu programmu un 2016. gada stabilitātes programmu. Abas programmas tika izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(4)

Attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi iekļauti Eiropas strukturālo un investīciju fondu 2014.–2020. gadam plānošanā. Kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (4) 23. pantā, Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerattiecību nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Komisija ir sniegusi papildu informāciju par to, kā tā izmantos šo noteikumu norādēs par to pasākumu piemērošanu, kuri saista Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību.

(5)

Uz Slovākiju pašlaik attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa. Savā 2016. gada stabilitātes programmā valdība plāno uzlabot nominālo bilanci līdz -1,9 % no IKP 2016. gadā un turpmāk pakāpeniski līdz -1,3 % no IKP 2017. gadā. Saskaņā ar stabilitātes programmu vidējā termiņa budžeta mērķis – strukturālais deficīts 0,5 % apmērā no IKP – tiktu sasniegts 2019. gadā. Saskaņā ar stabilitātes programmu sagaidāms, ka valdības parāda attiecība pret IKP 2016. gadā sasniegs 52,9 % un turpinās samazināties līdz 47,3 % 2019. gadā. Makroekonomiskais scenārijs, kas ir budžeta prognozes pamatā, ir ticams. Tomēr pasākumi, kuru mērķis ir veicināt plānoto deficīta mērķu sasniegšanu, sākot ar 2017. gadu, netika pietiekamā mērā precizēti. Pamatojoties uz Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, pastāv risks, ka Slovākija 2016. gadā nedaudz novirzīsies no vidējā termiņa budžeta mērķa, bet sagaidāms, ka nemainīgas politikas apstākļos 2017. gadā tā nodrošinās atbilstību ieteiktajai korekcijai. Pamatojoties uz stabilitātes programmas novērtējumu un ņemot vērā Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, Padome uzskata, ka Slovākija kopumā ievēros Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus. Tomēr, lai 2016. gadā nodrošinātu atbilstību, būs nepieciešami turpmāki pasākumi. Šajā nolūkā ārkārtīgi svarīgi būtu veikt ilgstoši atliktu pasākumu – pieņemt saistošas izdevumu maksimālās robežas – un īstenot “izmaksu lietderības” programmu, lai palielinātu publisko izdevumu efektivitāti, veicot plānoto izdevumu pārskatīšanu izvēlētās jomās.

(6)

Publisko finanšu ilgtermiņa stabilitāte Slovākijā joprojām ir problemātisks jautājums. Tas galvenokārt ir saistīts ar prognozēto ar novecošanu saistīto izmaksu pieaugumu veselības aprūpes un pensiju jomās. Sagaidāms, ka Slovākijas pensiju izdevumu pieaugums līdz 2060. gadam būs viens no lielākajiem Savienībā, kas skaidrojams ar sabiedrības novecošanu. Likumā noteiktais pensionēšanās vecums Slovākijā ir salīdzinoši neliels, daļēji saistībā ar paredzamā mūža ilguma faktoriem. Veselības aprūpes izdevumi ir galvenais faktors, kas ietekmē ar novecošanu saistītās izmaksas. Sagaidāms, ka publiskie veselības aprūpes izdevumi ilgtermiņā būtiski pieaugs, lai arī no salīdzinoši zema līmeņa. Neraugoties uz nelielu uzlabojumu, veselības rādītāji Slovākijā joprojām ir ļoti slikti. Lai palielinātu izmaksu lietderību veselības aprūpes nozarē, valdība ir veikusi pasākumus gan stacionārās aprūpes, gan ambulatorās aprūpes nozarē. Turpinās centieni ieviest integrētu veselības aprūpes modeli. Šīs reformas panākumi, šķiet, ir atkarīgi no ieinteresēto dalībnieku iesaistīšanās, veselības aprūpes centru un slimnīcu integrācijas un no personāla piemērotības. Neraugoties uz pasākumiem, kas pieņemti, lai ierobežotu turpmāku parāda palielināšanos publiskajās slimnīcās, daudzu slimnīcu finansiālais stāvoklis joprojām ir slikts. Grūtības joprojām sagādā negatīvo izdevumu tendenču pilnīga mainīšana, piemēram, pārstrukturējot slimnīcu kapacitāti, ieviešot perspektīvu maksājumu sistēmu un palielinot publiskā iepirkuma konkurenci veselības aprūpes nozarē. Attiecībā uz ambulatoro aprūpi – ģimenes ārstu vājā “norīkošanas” funkcija ir daļēji skaidrojama ar neoptimālu kompetenču sadalījumu starp ģimenes ārstiem un speciālistiem un veicina to, ka tiek izmantota specializēta aprūpe, kas ir dārgāka. Attiecībā uz nodokļiem – valdības pasākumi, lai apkarotu krāpšanu nodokļu jomā, ir veicinājuši labāku nodokļu iekasēšanu, jo īpaši pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā. Tomēr starpība starp plānoto un faktiski iekasēto PVN joprojām ir augsta, un tas norāda uz vēl pastāvošām problēmām nodokļu saistību izpildes jomā. Stingra uzsvara likšana uz PVN iekasēšanu pēdējos gados ir mazinājusi citām nozīmīgām nodokļu jomām, piemēram, ienākumu nodokļiem, pievērsto uzmanību. Turklāt, koncentrējoties uz revīziju, nepietiekami izstrādātas ir palikušas citas nodokļu administrācijas funkcijas, piemēram, nodokļu parāda piedziņas funkcija. Tas liek secināt, ka vēl ir daudz iespēju uzlabot resursu sadalījumu nodokļu sistēmā. Stratēģija, lai noteiktu mērķus nodokļu saistību izpildes jomā, vēl nav izstrādāta.

(7)

Neraugoties uz uzlabojumiem darba tirgū ekonomikas veiksmīgās atveseļošanās un neseno politikas pasākumu rezultātā, problēma joprojām ir ilgtermiņa bezdarbs. Ilgtermiņa bezdarba rādītājs joprojām ir viens no augstākajiem Savienībā (7,6 % salīdzinājumā ar visas Savienības rādītāju 4,3 % 2015. gada trešajā ceturksnī). Tas jo īpaši ietekmē atstumtās romu kopienas, mazkvalificētus un jaunus cilvēkus. Pasākumi bezdarba novēršanai ir veikti profesionālās izglītības un apmācības, subsidēto darbvietu un karjeras konsultāciju jomā. Tomēr vairākumā gadījumu šo reformu sekmīga īstenošana būs atkarīga no valsts nodarbinātības dienesta iespējām. Neraugoties uz Centrālā nodarbinātības biroja reorganizēšanu un apmācību pieejamības uzlabošanu, joprojām pastāv grūtības ieviest individualizētu atbalstu ilgtermiņa bezdarbniekiem un neaizsargātām iedzīvotāju grupām. Romu iesaistes līmenis Slovākijas darba tirgū joprojām ir ļoti zems, un progress viņu nodarbinātības līmeņa palielināšanā ir lēns. Faktori, kas ietekmē viņu vājo līdzdalību darba tirgū, ir zems izglītības un prasmju līmenis un diskriminācija. Reproduktīvā vecuma sieviešu zemais nodarbinātības līmenis ir saistīts ar ilgo bērna kopšanas atvaļinājumu (līdz pat trim gadiem), bērnu aprūpes iestāžu trūkumu – jo īpaši bērniem, kas nav sasnieguši trīs gadu vecumu, kā arī ar augstajām bērnu aprūpes izmaksām un elastīga darbalaika režīmu ierobežoto izmantošanu. Turklāt saglabājas reģionālās atšķirības – bezdarba līmenis Slovākijas austrumos joprojām ir divreiz lielāks nekā Bratislavā. Attiecībā uz darba tirgus pakalpojumu pārvaldību – iepriekšējos mēnešos veiktie pasākumi nenodrošina individualizētu pieeju, risinot strukturālās problēmas Slovākijas darba tirgū.

(8)

Izglītības sistēma nav pietiekami orientēta uz Slovākijas ekonomiskā potenciāla palielināšanu. Saskaņā ar starptautiskajiem standartiem izglītības rezultāti ir slikti un pasliktinājušies vēl vairāk. Tas lielā mērā ir saistīts ar skolotāju izglītības neatbilstību un skolotāja profesijas nepietiekamo pievilcību. Neraugoties uz skolotāju algu pieaugumu 2016. gadā par 4 %, zemais atalgojums un nepietiekama praktiskā apmācība pieder pie faktoriem, kuri šo profesiju padara jauniem cilvēkiem nepievilcīgu. Vēl ir jāīsteno nesen pieņemtais pret segregāciju vērstais tiesību akts, lai ieviestu pozitīvas izmaiņas un palielinātu romu iesaistīšanu tradicionālajā izglītībā, tostarp pirmsskolas izglītībā.

(9)

Valsts pārvaldes darbs joprojām notiek neefektīvi. Ņemot vērā valsts pārvaldes sadrumstaloto un inerto organizatorisko struktūru, ir nepieciešama efektīva koordinācija. Pozitīvs solis ir Cilvēkresursu vadības stratēģijas pieņemšana 2015. gada oktobrī. Tomēr vēl nav pieņemts jaunais Civildienesta likums, kas ir nepieciešams priekšnoteikums stratēģijas sekmīgai īstenošanai. Valdība ir veikusi vairākus pasākumus korupcijas apkarošanai, bet to ietekme līdz šim ir bijusi maza. Konkrētāk, necils ir Slovākijas sniegums attiecībā uz krimināllietu uzsākšanu un saukšanu pie atbildības par korupciju, tostarp par nelikumīgām darbībām publiskā iepirkuma jomā. Ir saīsināts būvatļauju piešķiršanas procedūru ilgums attiecībā uz lielapjoma ieguldījumiem un infrastruktūras projektiem. Nekonsolidētas pārvaldības, uz pierādījumiem balstītas publiskā iepirkuma procedūru izstrādes trūkuma, nepietiekama profesionālisma, interešu konfliktu, konkrētiem kandidātiem piemērotu iepirkuma specifikāciju un zemākās cenas kritērija pārmērīgas izmantošanas rezultāts ir maza konkurence, kas balstīta uz kvalitāti. Pastāvīgi tiek ziņots, ka publiskā iepirkuma nepilnības ietekmē publisko resursu sadalījuma lietderību. Uzņēmumus Slovākijā ietekmē biežās izmaiņas likumdošanā un apgrūtinošās administratīvās procedūras un prasības. Grūti pārvaramie administratīvie un regulējuma radītie šķēršļi attiecībā uz dažiem profesionālajiem pakalpojumiem un tīklu nozarēm, nepilnības dažās jomās, piemēram, līgumu piemērošanas un maksātnespējas noregulējuma jomās, un jau ilgi pastāvošās problēmas saistībā ar tiesu sistēmas kvalitāti nodara kaitējumu darījumdarbības videi un attur no ieguldījumu veikšanas. Ir veikti daži pasākumi, lai atvieglotu darījumdarbības veikšanu, piemēram, 2015. gada oktobrī tika izveidots Labāka regulējuma centrs, un 2016. gada sākumā darbu uzsāka Valsts darījumdarbības centrs. Tomēr Mazās uzņēmējdarbības akta pieņemšana saskaņā ar MVU attīstības stratēģiju tika atlikta.

(10)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi Slovākijas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un publicējusi to 2016. gada ziņojumā par valsti. Tā ir arī izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu, kā arī pasākumus, kas veikti saistībā ar iepriekšējos gados Slovākijai adresētiem ieteikumiem. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Slovākijā, bet arī atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jāstiprina ES vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Komisijas ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1. līdz 3. ieteikumā.

(11)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi stabilitātes programmu, un tās atzinums (5) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā,

1.

Panākt ikgadējo fiskālo korekciju 0,25 % apmērā no IKP virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi 2016. gadā un 0,5 % apmērā no IKP 2017. gadā. Uzlabot veselības aprūpes sistēmas izmaksu lietderību. Veikt pasākumus, ar ko uzlabo nodokļu saistību izpildi.

2.

Uzlabot aktivizēšanas pasākumus ilgtermiņa bezdarbniekiem un citām nelabvēlīgākā situācijā esošām grupām, tostarp individualizētus pakalpojumus un mērķtiecīgus mācību pasākumus. Veicināt sieviešu nodarbinātību, jo īpaši, paplašinot izmaksu ziņā pieņemamas, kvalitatīvas bērnu aprūpes pieejamību. Uzlabot izglītības rezultātus, padarot skolotāju profesiju pievilcīgāku un vairāk jau no agras bērnības iesaistot romu bērnus tradicionālajā izglītībā.

3.

Konsolidēt pārvaldību, pastiprināt pāreju no tikai uz cenu balstītas konkurences uz konkurenci, kas balstīta uz kvalitāti, un uzlabot saukšanu pie atbildības par nelikumīgām darbībām publiskā iepirkuma jomā. Uzlabot cilvēkresursu vadības pārredzamību, kvalitāti un efektivitāti valsts pārvaldē, jo īpaši, pieņemot jaunu Civildienesta likumu, un palielināt tieslietu sistēmas efektivitāti. Pieņemt visaptverošu plānu, lai novērstu administratīvus un regulējuma radītos šķēršļus uzņēmumiem.