18.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 299/45

(1)

Komisija 2015. gada 26. novembrī pieņēma Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot 2016. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes Eiropadome apstiprināja 2016. gada 17.–18. martā. Komisija, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011 (2), 2015. gada 26. novembrī pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Igaunija bija minēta to dalībvalstu vidū, kurām paredzēts veikt padziļinātu pārskatu. Tajā pašā dienā Komisija pieņēma arī ieteikumu Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku. Eiropadome atbalstīja šo ieteikumu 2016. gada 18.–19. februārī, un 2016. gada 8. martā Padome to pieņēma (3). Ņemot vērā to, ka Igaunijas valūta ir euro un ekonomikas un monetārajā savienībā starp ekonomikām ir cieša savstarpējā saikne, Igaunijai būtu jānodrošina minētā ieteikuma pilnīga un laicīga īstenošana.

(2)

2016. gada ziņojums par Igauniju tika publicēts 2016. gada 26. februārī. Tajā tika izvērtēti Igaunijas panākumi attiecībā uz to, kā tiek īstenoti Padomes 2015. gada 14. jūlijā pieņemtie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, un Igaunijas progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu. Tajā ietverti arī padziļinātā pārskata rezultāti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu. Komisija 2016. gada 8. martā iepazīstināja ar padziļinātā pārskata rezultātiem. Komisijas veiktā analīze vedina secināt, ka Igaunijā nav makroekonomiskās nelīdzsvarotības.

(3)

Igaunija 2016. gada 28. aprīlī iesniedza savu 2016. gada stabilitātes programmu, un 2016. gada 10. martā tā iesniedza savu 2016. gada valsts reformu programmu. Abas programmas tika izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(4)

Attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi iekļauti Eiropas strukturālo un investīciju fondu 2014.–2020. gadam plānošanā. Kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (4) 23. pantā, Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerattiecību nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Komisija ir sniegusi papildu informāciju par to, kā tā izmantos šo noteikumu norādēs par to pasākumu piemērošanu, kuri saista Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību.

(5)

(6)

Igaunija ir veikusi būtiskus pasākumus, lai uzlabotu līdzdalību darba tirgū, tostarp īstenojot darbspēju reformu. Šī reforma, kas stājās spēkā 2016. gada janvārī un no 2017. gada janvāra tiks pilnībā īstenota, palielinās vispārējo darbaspēka piedāvājumu. Būs problemātiski palīdzēt no jauna integrēties tiem iedzīvotājiem, kas ilgu laiku ir bijuši izslēgti no darba tirgus. Tiek ieviesti jauni aktīvi darba tirgus pasākumi, lai palīdzētu darbspēju reformas dalībniekiem iesaistīties un palikt darba tirgū, un tika veiktas izmaiņas arī finansiālā atbalsta shēmā.

(7)

Igaunija ir veikusi pasākumus, lai uzlabotu darba stimulus, samazinot nodokļu slogu darbaspēkam attiecībā uz visām ienākumu grupām, tostarp cilvēkiem ar zemiem ienākumiem. Tas, iespējams, Igaunijā ir veicinājis zemāku bezdarba līmeni un augstāku nodarbinātības līmeni mazkvalificēto darba ņēmēju vidū nekā vidēji ES. Jau pieņemto pasākumu starpā tiek plānots, ka tiem, kuru ienākumi ir zemi, sākot ar 2017. gadu, būs pieejama papildu nodokļu atmaksa. Tomēr tādējādi izveidojas augstas faktiskās nodokļu robežlikmes, kas draud radīt zema atalgojuma slazdu un veicināt “aplokšņu algas”. Šo pasākumu ietekme būs zināma tikai pēc tam, kad tie tiks novērtēti.

(8)

Mūžizglītības stratēģijas 2020. gadam, kā arī profesionālās izglītības un apmācības programmas 2015.–2018. gadam īstenošana palīdzēja palielināt profesionālās izglītības un apmācības izmantošanu un to atbilstību darba tirgus vajadzībām. Sagaidāms, ka to profesionālās izglītības un apmācības studentu īpatsvars, kas izmanto mācīšanas darbavietā iespējas, palielināsies, taču bažas joprojām rada mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas līmenis profesionālajā izglītībā un apmācībā.

(9)

Bērniem vecuma grupā no 0 līdz 3 gadiem joprojām nepietiek vietu agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes iestādēs, taču situācija uzlabojas un katru gadu tiek nodrošinātas papildu vietas.

(10)

Igaunijā ir visaugstākā vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība Savienībā, 2014. gadā tā bija 28,3 %. Tas rada risku, ka sieviešu potenciāls netiek pilnībā izmantots. Vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība cita starpā ir saistīta ar dzimumu profesionālo un nozaru segregāciju darba tirgū, atalgojuma pārredzamības trūkumu privātajā sektorā un to, ka aprūpes pienākumu dēļ sievietēm ir ilgāki karjeras pārtraukumi. Valdība ir paziņojusi par vairākiem pasākumiem, kuru mērķis ir novērst vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību. Plānotie pasākumi vēl ir jāpieņem un jāīsteno, tostarp uzlabojot datu vākšanu, dodot darba inspekcijām uzdevumu uzraudzīt, kā darba devēji piemēro vienlīdzīgas darba samaksas principu, veicinot atalgojuma pārredzamību, nodrošinot stimulus tēviem uzņemties daļu no bērna kopšanas atvaļinājuma un palielinot bērnu aprūpes iestāžu pieejamību. Labklājības plāns 2016.–2023. gadam ietver dzimumu līdztiesības mērķus un pasākumus, kuru mērķis ir novērst dzimumu segregāciju darba tirgū un cīnīties pret stereotipiem. Tiek plānoti pasākumi nolūkā atvieglot aprūpes slogu ģimenēs un dot iespēju aprūpētājiem iesaistīties darba tirgū, un paredzams, ka tie atstās pozitīvu ietekmi uz sieviešu līdzdalību darba tirgū.

(11)

Ne visās Igaunijas pašvaldībās tiek nodrošināta sabiedrisko pakalpojumu pieejamība, un joprojām ir problemātisks jautājums par kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu vietējā līmenī tādās jomās kā, piemēram, transports, izglītība, vecāka gadagājuma cilvēku ilgtermiņa aprūpe un citi sociālie pakalpojumi vietējā līmenī. 2016. gada martā valdība iesniedza parlamentam Administratīvās reformas likuma projektu, lai pavērtu ceļu vietējo pašvaldību reformai. Minētā reforma paredz gan brīvprātīgu, gan valdības ierosinātu apvienošanos nolūkā piedāvāt pieejamus un kvalitatīvus pakalpojumus un nodrošināt efektīvāku un kompetentāku pārvaldību. Grozītajā Sociālās labklājības likumā noteiktas minimālās prasības deviņiem sociālajiem pakalpojumiem, bet tā īstenošana ir apdraudēta vietējo pašvaldību pakalpojumu sniegšanas nepilnību dēļ. Ierosinātais vietējo pašvaldību reformas likums vēl nav pieņemts.

(12)

Igaunijā ir viena no augstākajām ieguldījumu attiecībām pret IKP gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Tomēr valstij joprojām ir vēl daži risināmi jautājumi nolūkā turpmāk uzlabot ieguldījumu vidi. Igaunija veica pasākumus, lai īstenotu pētniecības, izstrādes un inovācijas stratēģiju “Uz zināšanām balstīta Igaunija” un Uzņēmējdarbības izaugsmes stratēģiju, kas abas kopā veido pārdomātas specializācijas satvaru. Labas sinerģijas nodrošināšana starp šīm stratēģijām var palīdzēt stimulēt privātos ieguldījumus pētniecības, izstrādes un inovācijas jomā, jo īpaši ņemot vērā, ka uzņēmumu pētniecības un tehnoloģiju ieguldījumi 2014. gadā samazinājās līdz 0,6 % no IKP, un maz ticams, ka Igaunija sasniegs nosprausto mērķi, proti, 2020. gadā 3 % no IKP novirzīt pētniecībai, izstrādei un inovācijai. Ir ierobežots to uzņēmumu skaits, kuri sadarbojas ar pētniecības iestādēm, tādēļ ir maz patentu pieteikumu. Tikmēr Igaunijas rūpniecības preču eksporta vispārējā struktūra pēdējo gadu laikā, šķiet, ir pārorientējusies uz mazākas vērtības precēm. Darbaspēka un prasmju trūkums var būt šķērslis lielākiem ieguldījumiem augsto tehnoloģiju nozarēs.

(13)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi Igaunijas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un publicējusi to 2016. gada ziņojumā par valsti. Tā arī ir izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu, kā arī pasākumus, kas veikti saistībā ar iepriekšējos gados Igaunijai adresētiem ieteikumiem. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Igaunijā, bet arī atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jāstiprina ES vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valstu lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Komisijas ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1. un 2. ieteikumā.

(14)

Ņemot vērā šo novērtējumu, Padome ir izskatījusi stabilitātes programmu un uzskata – sagaidāms, ka Igaunija ievēros Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus,

1.

Nodrošināt augstas kvalitātes sabiedrisko pakalpojumu, jo īpaši sociālo pakalpojumu, sniegšanu un pieejamību vietējā līmenī, cita starpā pieņemot un īstenojot ierosināto vietējo pašvaldību reformu. Pieņemt un īstenot pasākumus, lai samazinātu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību, tostarp tos, kas paredzēti Labklājības plānā.

2.

Veicināt privātos ieguldījumus pētniecībā, izstrādē un inovācijā, tostarp stiprinot sadarbību starp akadēmiskajām aprindām un uzņēmumiem.