18.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 299/1

(1)

Komisija 2015. gada 26. novembrī pieņēma Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot 2016. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes Eiropadome apstiprināja 2016. gada 17.–18. martā. Komisija, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011, 2015. gada 26. novembrī pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Itālija bija minēta to dalībvalstu vidū, kurām paredzēts veikt padziļinātu pārskatu. Tajā pašā dienā Komisija pieņēma arī ieteikumu Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku. Eiropadome atbalstīja šo ieteikumu 2016. gada 18.–19. februārī, un 2016. gada 8. martā Padome to pieņēma (3). Ņemot vērā to, ka Itālijas valūta ir euro un ekonomikas un monetārajā savienībā starp ekonomikām ir cieša savstarpējā saikne, Itālijai būtu jānodrošina minētā ieteikuma pilnīga un laicīga īstenošana.

(2)

2016. gada ziņojums par Itāliju tika publicēts 2016. gada 26. februārī. Tajā tika izvērtēti Itālijas panākumi attiecībā uz to, kā tiek īstenoti Padomes 2015. gada 14. jūlijā pieņemtie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, un Itālijas progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu. Ziņojumā ir ietverts arī padziļināts pārskats saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu. Komisija 2016. gada 8. martā iepazīstināja ar padziļinātā pārskata rezultātiem. Komisijas veiktā analīze vedina secināt, ka Itālija saskaras ar pārmērīgu makroekonomikas nelīdzsvarotību. Konkrētāk, lēnais ražīguma pieaugums traucē atgūt konkurētspēju, un tādēļ ir daudz grūtāk samazināt lielo valsts parāda īpatsvaru. Nepieciešamība rīkoties, lai samazinātu risku saistībā ar nelabvēlīgu ietekmi uz Itālijas ekonomiku un – ņemot vērā tās lielumu – arī negatīvu netiešo ietekmi uz ekonomikas un monetāro savienību, ir īpaši svarīga.

(3)

Itālija 2016. gada 28. aprīlī iesniedza savu 2016. gada valsts reformu programmu un 2016. gada stabilitātes programmu. Abas programmas tika izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(4)

Attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi iekļauti Eiropas strukturālo un investīciju fondu 2014.–2020. gadam plānošanā. Kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (4) 23. pantā, Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerattiecību nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Komisija ir sniegusi papildu informāciju par to, kā tā izmantos šo noteikumu norādēs par to pasākumu piemērošanu, kuri saista Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību.

(5)

Uz Itāliju attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa, laikā no 2013. līdz 2015. gadam – arī pārejas noteikums par parādu, un no 2016. gada – noteikums par parādu. Saskaņā ar stabilitātes programmu sagaidāms, ka valdības parāda attiecība pret IKP 2015. gadā pieaugs līdz maksimālajam apjomam, proti, 132,7 %, un tad pakāpeniski samazināsies līdz 123,8 % 2019. gadā. Saskaņā ar Komisijas 2016. gada pavasara prognozi ir sagaidāms, ka parāda attiecība pret IKP 2016. gadā stabilizēsies un sāks nedaudz samazināties tikai 2017. gadā. Itālijas iestādes ir informējušas par vērienīgu privatizācijas programmu, kuras īstenošana ir svarīgs uzdevums Itālijai, ņemot vērā šīs programmas sagaidāmo ieguldījumu parāda mazināšanas pasākumos. Lai gan privatizācija 2015. gadā tika īstenota saskaņā ar plānoto, mērķis, lai ieņēmumi no privatizācijas katru gadu laikposmā no 2016. līdz 2018. gadam būtu 0,5 % un 2019. gadā – 0,3 %, šķiet ļoti vērienīgs, ņemot vērā arī kavēšanos dažos privatizācijas projektos. Makroekonomiskais scenārijs, kas ir budžeta prognozes pamatā, ir ticams.

(6)

Komisija 2016. gada 18. maijā publicēja ziņojumu saskaņā ar LESD 126. panta 3. punktu, jo Itālija 2015. gadā nebija panākusi pietiekošu progresu parāda noteikuma ievērošanā. Analīzē bija ietverti visi nozīmīgie faktori un tika secināts, ka būtu jāuzskata, ka parāda kritērijs ir ievērots. Komisija pārskatīs savu novērtējumu jaunā ziņojumā saskaņā ar Līguma 126. panta 3. punktu, balstoties uz Komisijas 2016. gada rudens prognozi, kad būs pieejama papildu informācija par vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai vajadzīgo korekciju atsākšanu 2017. gadā.

(7)

Itālijai 2015. gada pavasarī tika atļauta īslaicīga novirze – proti, par 0,4 procentpunktiem no IKP – no nepieciešamās korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai 2016. gadā, lai ņemtu vērā apjomīgas strukturālās reformas, kas labvēlīgi ietekmēs publisko finanšu stabilitāti ilgtermiņā. Itālija savā 2016. gada budžeta plāna projektā lūdza atļaut papildu novirzi – proti, par 0,1 procentpunktu no IKP – no nepieciešamās korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai 2016. gadā, lai ņemtu vērā citas strukturālās reformas, kas labvēlīgi ietekmēs publisko finanšu stabilitāti ilgtermiņā. Sīkāk par to, kas ir pamatā visām šīm reformām, minēts Itālijas 2016. gada valsts reformu programmā, kas visumā apstiprina reformu programmu. Programmā ierosinātās reformu jomas, kuras ietekmēs publisko finanšu stabilitāti, ir šādas: i) valsts pārvalde un vienkāršošana; ii) preču un pakalpojumu tirgi; iii) darba tirgus; iv) civiltiesiskā justīcija; v) izglītība; vi) nodokļu pārbīde; vii) pasākumi ienākumus nenesošu aizdevumu apjoma samazināšanai un maksātnespējas procedūru reformēšanai; un vii) izdevumu pārskatīšana kā finansēšanas pasākums. Saskaņā ar iestāžu aplēsēm visu šo reformu ietekme uz reālo IKP līdz 2020. gadam būs 2,2 procentpunkti, un tā varētu būt ticama. Ja reformas īstenos pilnībā un paredzētajā laikā, tās labvēlīgi ietekmēs publisko finanšu stabilitāti. Var uzskatīt, ka Itālijai pašlaik var atļaut lūgto īslaicīgo novirzi pilnā apmērā – proti, par 0,5 procentpunktiem no IKP 2016. gadā –, ja vien tā pienācīgi īstenos saskaņotās reformas, ko uzraudzīs Eiropas pusgada ietvaros, un ievēros 10. apsvērumā minētos nosacījumus.

(8)

Itālija savā 2016. gada budžeta plāna projektā lūdza atļaut papildu novirzi – proti, par 0,3 procentpunktiem no IKP – no nepieciešamās korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai 2016. gadā, lai ņemtu vērā valsts ieguldījumu izdevumus ES līdzfinansētos projektos. Ir iespaids, ka 2016. gada stabilitātes programmā sniegtā informācija apstiprina, ka Itālijas novirze no korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai 2016. gadā tiek faktiski izmantota ieguldījumu palielināšanai. Tomēr joprojām ir zināmas šaubas par iespēju 2016. gadā nodrošināt visu līdzfinansēto ieguldījumu prognozēto apjomu. Var uzskatīt, ka Itālijai pašlaik var atļaut īslaicīgu novirzi par 0,25 procentpunktiem no IKP 2016. gadā, ja vien tā pienācīgi veiks plānotos ieguldījumus un ievēros 10. apsvērumā minētos nosacījumus. Komisija veiks ex-post novērtējumu, lai pārbaudītu valsts faktiskos izdevumus līdzfinansētos ieguldījumu projektos un ar tiem saistīto atļauju, uz ko Itālija var pretendēt saskaņā ar tā dēvēto “ieguldījumu klauzulu”.

(9)

2016. gada stabilitātes programmā ir norādīts, ka ārkārtējam bēgļu pieplūdumam, kā arī ārkārtas drošības pasākumiem ir nozīmīga ietekme uz budžetu un ka tas būtu jāuzskata par ārkārtēju notikumu, kuru valdība nevar ietekmēt, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 1. punktā un 6. panta 3. punktā. Komisija uzskata, ka šī papildu ietekme atbilst stabilitātes programmā sniegtajiem aprēķiniem un attiecībā uz izdevumiem saistībā ar bēgļiem 2015. gadā sasniedz 0,03 % no IKP un 2016. gadā – 0,04 % un attiecībā uz drošības pasākumiem 2016. gadā – 0,06 % no IKP. Šajā sakarā Itālija lūdza apstiprināt īslaicīgu novirzi no korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai. Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 1. punktā un 6. panta 3. punktā ietvertie noteikumi atļauj šos papildu izdevumus, jo bēgļu pieplūdums, kā arī nopietnie terorisma draudi ir ārkārtas gadījumi, to ietekme uz Itālijas publiskajām finansēm ir ievērojama un ar to, ka tiktu atļauta novirze no korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai, ilgtspēja netiktu apdraudēta. Tāpēc nepieciešamā korekcija vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai 2015. gadā ir samazināta, lai ņemtu vērā papildu izmaksas saistībā ar bēgļiem. 2017. gada pavasarī tiks veikts galīgais novērtējums par 2016. gadu, arī par attiecināmajām summām, balstoties uz novērotajiem datiem, ko sniegušas Itālijas iestādes.

(10)

Komisija atzinumā par Itālijas 2016. gada budžeta plāna projektu norādīja, ka saistībā ar “vispārējo novērtējumu” par iespējamo novirzi no korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai, Komisija ņems vērā to, ka Itālija, iespējams, drīkstēs izmantot elastīgumu saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu, īpašu uzmanību pievēršot tam, vai novirze no korekcijas tiks faktiski izmantota ieguldījumu palielināšanai, tam, vai pastāv ticami plāni par VTM sasniegšanai vajadzīgo korekciju atsākšanu, un strukturālo reformu programmas virzībai, ņemot vērā Padomes ieteikumus. Saskaņā ar Komisijas novērtējumu Itālija 2016. gadā var pretendēt uz papildu atļauju, kas attiecas uz 0,35 procentpunktiem no IKP, ņemot vērā strukturālo reformu programmas īstenošanā panākto progresu, plānotos ieguldījumus, kā arī valdības apņemšanos nodrošināt atbilstību korekcijai vidēja termiņa mērķa sasniegšanai 2017. gadā, ko Komisija atkārtoti novērtēs rudenī.

(11)

Balstoties uz Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, 2016. gadā prognozētais strukturālais pasliktinājums par – 0,7 % no IKP liecina par to, ka ir risks zināmai novirzei no Itālijas saistībām Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvās daļas ietvaros, ņemot vērā atļauto novirzi attiecībā uz ieguldījumiem un strukturālo reformu īstenošanu. Pieņemot, ka nebūs politikas izmaiņu, Komisijas prognoze rāda, ka strukturālie pasākumi 2017. gadā būs nulles līmenī, tādējādi radot risku būtiski novirzīties no nepieciešamās strukturālās korekcijas 0,6 % apmērā no IKP. Tiek prognozēts, ka 2016. un 2017. gadā Itālija neizpildīs noteikumu par parādu.

(12)

Pamatojoties uz 2016. gada stabilitātes programmas novērtējumu un ņemot vērā Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, Padome uzskata, ka kopumā ir risks, ka Itālija nenodrošinās atbilstību Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. Komisija atkārtoti novērtēs Itālijas atbilstību nepieciešamajai korekcijai vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai, pamatojoties uz Komisijas 2016. gada rudens prognozi, kad būs pieejama sīkāka informācija par Itālijas atsāktajām 2017. gada vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai vajadzīgajām korekcijām, ieskaitot 2017. gada budžeta plāna projektu.

(13)

Lai gan tiek gatavotas iniciatīvas fiskālā regulējuma reformēšanai, līdz šim ir veikti tikai ierobežoti pasākumi, lai nodrošinātu izdevumu pārskatīšanas ieguldījumu fiskālajā konsolidācijā. Konkrētāk, izdevumu pārskatīšanas mērķi ir vēl vairāk samazināti un tas, ka izdevumu pārskatīšana nav pilnīgi iekļauta budžeta procedūrā, apgrūtina šo pasākumu īstenošanas vispārējo efektivitāti. Paredzams, ka kopš 2009. gada notiekošās visaptverošās budžeta procedūras reformas pabeigšana novērsīs šo trūkumu un piešķirs budžeta procedūrai uz rezultātiem vairāk vērstu pieeju. Lai uzlabotu valsts parāda ilgtspēju, ir svarīgi arī paātrināt privatizācijas plāna īstenošanu. Itālijas nodokļu sistēma kavē ekonomisko efektivitāti un joprojām saskaras ar vairākām problēmām. Tās ir saistītas ar ļoti vāju nodokļu saistību izpildi un novēlotu nodokļu izdevumu reformu, īpaši attiecībā uz samazinātajām pievienotās vērtības nodokļa likmēm, un novēlotu novecojušās kadastrālās vērtības sistēmas reformu. Visi šie nodokļu sistēmas reformu reglamentējošā likuma aspekti nav īstenoti vai ir īstenoti tikai daļēji. Turklāt jaunākās attīstības tendences, piemēram, īpašuma nodokļa atcelšana galvenajai dzīvesvietai, šķiet, ir pretrunā mērķim paplašināt nodokļu bāzi un novirzīt nodokļu slogu no faktoriem, kas saistīti ar ražīgumu, uz īpašumu un patēriņu.

(14)

Valsts pārvaldes reforma ir svarīgs pasākums, kas gadījumā, ja tiktu pieņemti un īstenoti nepieciešamie dekrētlikumi, Itālijai dotu iespēju izmantot paredzamos ieguvumus, ko sniedz lielāka efektivitāte un kvalitāte publiskajā sektorā. Dekrētlikumi par valsts uzņēmumiem un vietējiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, ko valdība ierosināja 2016. gada janvārī, kā arī sagatavošanā esošais dekrētlikums par nodarbinātību publiskajā sektorā, ir īpaši svarīgi neefektivitātes galveno cēloņu novēršanai. Lai gan nesen ir veikti pasākumi, lai pastiprinātu cīņu pret korupciju, arī palielinot sankcijas un noilguma termiņus konkrētiem noziedzīgiem nodarījumiem korupcijas jomā, jau sen ieteiktā noilguma termiņu sistemātiskā pārskatīšana joprojām tiek atlikta. Svarīgs jautājums ir arī krāpšana grāmatvedības uzskaites jomā. Tieslietu sistēmā lielākās problēmas joprojām ir ilga tiesvedība un liels skaits neiztiesātu civillietu un komerclietu. Šo jautājumu risināšanai pēdējos gados veikto pasākumu ietekmes cieša uzraudzība palīdzēs novērtēt, vai ir nepieciešams tos papildināt ar papildu darbībām.

(15)

Ir panākts zināms progress aktīvu kvalitātes uzlabošanā banku sektorā. Lai gan jaunu ienākumus nenesošo aizdevumu pieplūdums pēdējos mēnešos ir palēninājies, to apjoms joprojām ir ļoti liels un turpina radīt spiedienu uz rentabilitāti un banku resursiem. Turklāt Itālijas maksātnespējas sistēmas un parādu piedziņas regulējums nepietiekoši veicina samazinātas vērtības aizdevumu ātru pārstrukturēšanu. Kopš 2015. gada vidus ir pieņemti vairāki likumi, lai vienkāršotu un paātrinātu maksātnespējas un piespiedu atsavināšanas procedūras, un ir ierosināts reglamentējošā likuma projekts fundamentālai bankrota regulējuma reformai. Tomēr vēl ir jāsagaida šo reformu ietekme uz procedūru ilgumu un atgūstamajām summām. Itālija kopš 2015. gada sākuma ir pieņēmusi vairākus pasākumus, lai novērstu trūkumus banku korporatīvajā pārvaldībā, īpaši attiecībā uz lielākām kooperatīvajām bankām, bankām, kuru akcionāri ir fondi, un mazām krājaizdevu sabiedrībām. Pilnīga šo reformu īstenošana veicinātu sektora izturētspēju un nodrošinātu kredītu efektīvāku piešķiršanu reālajai ekonomikai. Ņemot vērā, ka banku sektora zemā efektivitāte izmaksu ziņā kavē rentabilitāti un iekšējā kapitāla veidošanu, vide ar vāju izaugsmi un zemām procentu likmēm ir vēl viena problēma. Jaunais ES banku noregulējuma satvars (5) ir mainījis riska profilu banku emitētām obligācijām, no kurām ievērojamas summas atrodas Itālijas mazumtirdzniecības klientu turējumā, un tas uzsver to, ka ir svarīgi, lai plaša sabiedrība izprastu finanšu jautājumus.

(16)

Itālija 2015. gadā pamatīgi reformēja darba tirgus noteikumus un institūcijas, īstenojot tā dēvētā “Nodarbinātības likuma” reformu. Aktīvas darba tirgus politikas reformas īstenošana ir būtiska, lai aktivizētu personas, kuras ir lielākā mērā attālinātas no darba tirgus, jo īpaši ilgtermiņa bezdarbniekus un jauniešus. Pašlaik ir aktuālas vairākas administratīvas, politiskas un ar resursiem saistītas problēmas. Konkrētāk, to risināšanai ir nepieciešams stiprināt valsts nodarbinātības dienestus un cieši uzraudzīt pakalpojumu sniegšanu. Ir veikta māceklības sistēmas reforma, lai tajā iekļautu arī no darba atlaistos pieaugušos un paplašinātu iespējas jauniešiem, taču tās īstenošana joprojām turpinās. Itālijā nav pietiekoši attīstītas otrā līmeņa sarunas par darba koplīgumiem, un tas kavē tādu inovatīvu risinājumu ieviešanu uzņēmuma līmenī, kuri varētu uzlabot ražīgumu un ļautu darba samaksu sekmīgāk pielāgot darba tirgus apstākļiem. Rīcība šajā jomā ir jāveic, apspriežoties ar sociālajiem partneriem un saskaņā ar valstī pastāvošo praksi. Sociālie partneri vēl nav panākuši vienošanos par reformu darba koplīguma slēgšanas sarunu jomā. Saskaņā ar valsts reformu programmu reforma ir sagaidāma līdz 2016. gada beigām. Sieviešu līdzdalība darba tirgū ir viena no viszemākajām ES. Sieviešu īpatsvars ir lielāks netipiskās un nestabilās darbvietās, sievietes ir lielākā daļa no nestandarta strādājošām personām, un pastāv risks, ka viņas īpaši ietekmē neoficiālā ekonomika. Nodokļu un pabalstu sistēma ģimenes otru pelnītāju attur no iesaistīšanās nodarbinātībā, un Nodarbinātības likumā šis jautājums nav risināts iedarbīgi. Arī cenu ziņā pieejamu aprūpes pakalpojumu ierobežotā pieejamība kavē tādu sieviešu līdzdalību darba tirgū, kurām ir bērni un vecāka gadagājuma radinieki. Nabadzības līmenis ir augsts – vairāk nekā ceturtajai daļai itāļu draud nabadzība vai sociālā atstumtība –, un sociālās palīdzības sniegšana joprojām ir zemā līmenī un ir sadrumstalota. Valsts nabadzības mazināšanas stratēģijas pieņemšana un īstenošana un sociālo izdevumu racionalizēšana varētu būt pirmie soļi ceļā uz adekvātas sociālās palīdzības shēmas, kas balstās uz aktīvu iekļaušanu, pakāpenisku ieviešanu valsts mērogā, kopumā neietekmējot budžetu. Ir panākts ievērojams progress izglītības reformas jomā. Skolu reforma tika pieņemta 2015. gada jūlijā, un īstenošanas dekrētlikumi tiks pieņemti līdz 2017. gada janvārim.

(17)

Ir panākts neliels progress konkurences veicināšanā pakalpojumu jomā. 2015. gada ikgadējais konkurences likums pašlaik vēl tiek apspriests parlamentā. Vairāki noteikumi, piemēram, par juristu profesijām, ir mīkstināti parlamenta likumdošanas procesā. Vairākas jomas joprojām ir pārāk aizsargātas vai regulētas, jo īpaši reglamentētās profesijas, veselības sektors, vietējais sabiedriskais transports un taksometri, ostas un lidostas. Mazumtirdzniecības sektora attīstību kavē neefektivitāte, kas izriet no stingrā tirgus regulējuma. Publiskais process, ar ko piešķir tiesības saimnieciskajai darbībai publiskajā sfērā, neveicina konkurenci, īpaši tādēļ, ka atļaujas tiek piešķirtas bez konkursa un pārredzamām procedūrām. Tirgus atvēršanas pasākumi ir jāatbalsta ar darījumdarbībai labvēlīgu vidi. Ir panākts progress attiecībā uz vienkāršošanu saskaņā ar 2015.–2017. gada vienkāršošanas programmu, kas centrālajām un reģionālajām valsts pārvaldes iestādēm nodrošina vienkāršāku un efektīvāku sadarbību. Tomēr darījumdarbības vide Itālijā vēl joprojām nepietiekoši veicina izaugsmi un ieguldījumus, un tai kaitē sadrumstalotā un stratificētā normatīvo aktu sistēma, kas izriet no dažādiem valdības līmeņiem. Administratīvais un regulatīvais slogs joprojām nelabvēlīgi ietekmē ekonomikas dalībniekus. Stiprās puses, piemēram, saistībā ar uzņēmumu dibināšanu vai maksātnespējas noregulējumu, pārmāc trūkumi tādās jomās kā būvniecības atļauju piešķiršana, līgumu izpilde, nodokļu maksājumi vai kredītu saņemšana. Arī 2016. gada sākumā pieņemtās valsts publiskā iepirkuma stratēģijas īstenošana varētu veicināt dažu sistēmisku un plaši izplatītu trūkumu novēršanu.

(18)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi Itālijas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un publicējusi to 2016. gada ziņojumā par valsti. Tā ir arī izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu, kā arī pasākumus, kas veikti saistībā ar iepriekšējos gados Itālijai adresētiem ieteikumiem. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Itālijā, bet arī atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jāstiprina ES vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Komisijas ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1. līdz 5. ieteikumā.

(19)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi stabilitātes programmu, un tās atzinums (6) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā.

(20)

Ņemot vērā Komisijas padziļināto pārskatu un šo novērtējumu, Padome ir izskatījusi valsts reformu programmu un stabilitātes programmu. Tās ieteikumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu ir atspoguļoti turpmāk minētajā 1. līdz 5. ieteikumā,

1.

2016. gadā nodrošināt, ka īslaicīgā novirze no vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai nepieciešamās korekcijas, kas ir 0,5 % no IKP, nepārsniedz novirzi 0,75 % apmērā no IKP, kas atļauta attiecībā uz ieguldījumiem un strukturālo reformu īstenošanu, ievērojot nosacījumu, ka 2017. gadā tiks atsāktas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai vajadzīgās korekcijas. 2017. gadā panākt ikgadēju fiskālo korekciju 0,6 % vai lielākā apmērā no IKP virzībā uz vidējā termiņa budžeta mērķi. 2016. gada gaitā pabeigt budžeta procedūras reformu un nodrošināt, ka uzdevumu pārskatīšana ir daļa no šī procesa. Nodrošināt laicīgu privatizācijas programmas īstenošanu un neplānoto papildu peļņu izlietot, lai ātrāk samazinātu vispārējās valdības parāda attiecību. Novirzīt nodokļu slogu no faktoriem, kas saistīti ar ražīgumu, uz patēriņu un īpašumu. Samazināt nodokļu izdevumu skaitu un tvērumu un līdz 2017. gada vidum pabeigt kadastrālās sistēmas reformu. Veikt pasākumus, lai uzlabotu nodokļu saistību izpildi, izmantojot arī elektronisko rēķinu sagatavošanu un elektroniskos maksājumus.

2.

Īstenot valsts pārvaldes reformu, pieņemot un īstenojot visus nepieciešamos dekrētlikumus, īpaši tos, ar kuriem reformē valstij piederošos uzņēmumus, vietējos sabiedriskos pakalpojumus un cilvēkresursu pārvaldību. Pastiprināt cīņu pret korupciju, tostarp līdz 2016. gada beigām pārskatot noilguma termiņus. Samazināt civillietu tiesvedības ilgumu, īstenojot reformas un iedarbīgi veicot lietu pārvaldību.

3.

Ātrāk samazināt ieņēmumus nenesošo aizdevumu apjomu, cita starpā vēl vairāk uzlabojot maksātnespējas un parādu piedziņas regulējumu. Ātri pabeigt iesākto korporatīvās pārvaldības reformu īstenošanu banku sektorā.

4.

Īstenot aktīvas darba tirgus politikas reformu, it īpaši stiprinot nodarbinātības dienestu efektivitāti. Veicināt ģimenes otra pelnītāja stāšanos darbā. Pieņemt un īstenot valsts nabadzības mazināšanas stratēģiju un pārskatīt un racionalizēt sociālos izdevumus.

5.

Ātri pieņemt un īstenot sagatavošanā esošo tiesību aktu par konkurenci. Veikt turpmākus pasākumus, lai uzlabotu konkurenci reglamentētajās profesijās, transporta, veselības un mazumtirdzniecības jomās un koncesiju sistēmā.