Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62014CA0074

    Lieta C-74/14: Tiesas (piektā palāta) 2016. gada 21. janvāra spriedums (Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas (Lietuva) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – “Eturas” UAB u.c./Lietuvos Respublikos konkurencijos taryba Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Konkurence — Aizliegtas vienošanās — Saskaņotas darbības — Ceļojumu aģentūras, kas izmanto kopīgu datorizētu ceļojumu rezervācijas sistēmu — Atlaižu likmju ceļojumu iegādei tiešsaistē automātiska ierobežošana — Sistēmas administratora paziņojums par šo ierobežojumu — Piekrišana klusējot, ko var kvalificēt kā saskaņotas darbības — Nolīgumu un saskaņotas darbības veidojoši elementi — Pierādījumu novērtēšana un vajadzīgais pierādījumu apjoms — Dalībvalstu procesuālā autonomija — Efektivitātes princips — Nevainīguma prezumpcija

    OV C 98, 14.3.2016, p. 3–4 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    14.3.2016   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 98/3


    Tiesas (piektā palāta) 2016. gada 21. janvāra spriedums (Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas (Lietuva) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – “Eturas” UAB u.c./Lietuvos Respublikos konkurencijos taryba

    (Lieta C-74/14) (1)

    (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Saskaņotas darbības - Ceļojumu aģentūras, kas izmanto kopīgu datorizētu ceļojumu rezervācijas sistēmu - Atlaižu likmju ceļojumu iegādei tiešsaistē automātiska ierobežošana - Sistēmas administratora paziņojums par šo ierobežojumu - Piekrišana klusējot, ko var kvalificēt kā saskaņotas darbības - Nolīgumu un saskaņotas darbības veidojoši elementi - Pierādījumu novērtēšana un vajadzīgais pierādījumu apjoms - Dalībvalstu procesuālā autonomija - Efektivitātes princips - Nevainīguma prezumpcija)

    (2016/C 098/03)

    Tiesvedības valoda – lietuviešu

    Iesniedzējtiesa

    Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas

    Pamatlietas puses

    Prasītāji: “Eturas” UAB, “AAA Wrislit” UAB, “Baltic Clipper” UAB, “Baltic Tours Vilnius” UAB, “Daigera” UAB, “Ferona” UAB, “Freshtravel” UAB, “Guliverio kelionės” UAB, “Kelionių akademija” UAB, “Kelionių gurmanai” UAB, “Kelionių laikas” UAB, “Litamicus” UAB, “Megaturas” UAB, “Neoturas” UAB, “TopTravel” UAB, “Travelonline Baltics” UAB, “Vestekspress” UAB, “Visveta” UAB, “Zigzag Travel” UAB,“ZIP Travel” UAB

    Atbildētāja: Lietuvos Respublikos konkurencijos taryba

    piedaloties: “Aviaeuropa” UAB, “Grand Voyage” UAB, “Kalnų upė” UAB, “Keliautojų klubas” UAB, “Smaragdas travel” UAB, “700LT” UAB, “Aljus ir Ko” UAB, “Gustus vitae” UAB, “Tropikai” UAB, “Vipauta” UAB, “Vistus” UAB

    Rezolutīvā daļa:

    LESD 101. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja informācijas sistēmas, kas izveidota, lai ceļojumu aģentūras savās interneta vietnēs varētu pārdot ceļojumus, izmantojot vienotu rezervācijas metodi, administrators, izmantojot personisko e-pastu, nosūta šiem saimnieciskās darbības subjektiem paziņojumu, informējot tos, ka turpmāk tiks noteikta ar šīs sistēmas starpniecību pārdoto produktu atlaižu maksimālā robeža un ka pēc šī paziņojuma izsūtīšanas attiecīgajā sistēmā tiks veiktas tehniskas izmaiņas, kas vajadzīgas šī pasākuma ieviešanai, var uzskatīt, ka minētie saimnieciskās darbības subjekti – no brīža, kad tie zināja par sistēmas administratora nosūtīto paziņojumu, – piedalījās saskaņotās darbībās minētās tiesību normas izpratnē, ja tie publiski nenorobežojās no šādām darbībām vai nepaziņoja par tām administratīvajām iestādēm, vai arī neiesniedza citus pierādījumus, lai atspēkotu šo prezumpciju, kā, piemēram, pierādījumu par atlaižu, kas pārsniedz noteikto robežu, sistemātiku piemērošanu.

    Valsts tiesai, pamatojoties uz valsts tiesībām par pierādījumu izvērtēšanu un vajadzīgo pierādījumu apjomu, ir jāizvērtē, vai, ņemot vērā visus tai zināmos apstākļus, tāda paziņojuma nosūtīšana kā pamatlietā var veidot pietiekamu pierādījumu, ka tā adresāti zināja par tā saturu. Nevainīguma prezumpcijai ir pretrunā tas, ka iesniedzējtiesa uzskata, ka šī paziņojuma nosūtīšana vien var būt pietiekams pierādījums tam, ka tā adresātiem noteikti bija jāzina par tā saturu.


    (1)  OV C 142, 12.5.2014.


    Top