4.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 291/21

Ziņotājs:

Ionuţ SIBIAN

1.1.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Albānija cenšas sasniegt Eiropas standartus, veicinot demokrātiskas reformas, un tāpēc atzinīgi vērtē arī ES 2014. gada 27. jūnija lēmumu piešķirt valstij kandidātvalsts statusu. Komiteja tomēr uzsver, cik svarīgi ir visos pievienošanās procesa posmos piemērot pārredzamāku un iekļaujošāku pieeju attiecībā uz pilsoniskās sabiedrības organizācijām (PSO), tostarp sociālajiem partneriem.

1.2.

Nacionālā vienprātība jautājumā par Albānijas integrāciju ir novērtēta atzinīgi, bet 2014. gada pozitīvais impulss būtu jāturpina un jāsniedz konsekvents atbalsts reformām. EESK mudina valdību un opozīcijas politiskās partijas turpināt konstruktīvu un ilgtspējīgu dialogu. Pieredzējušākās PSO var iesaistīt pasākumos, kuru mērķis ir veicināt dialoga kultūru un palielināt informētību par politisko partiju atbildību savu vēlētāju priekšā, ņemot vērā vajadzību sekmēt partiju vienprātību par reformām un veicināt integritāti un pārredzamību.

1.3.

Jāstiprina struktūras un mehānismi, kuru mērķis ir atbalstīt pilsonisko un sociālo dialogu Albānijā, un, pamatojoties gan uz valsts finansējumu, gan ES finansējuma shēmām, jānodrošina institucionālais atbalsts ieinteresētajām personām.

1.4.

Valsts iestādēm būtu jānodrošina PSO, tostarp sociālo partneru, līdzdalība visās ar integrācijas procesu saistītajās darba/ekspertu grupās, ņemot vērā to speciālās zināšanas nozīmīgās jomās: tiesu sistēmas reforma, cilvēktiesību aizsardzība, darba tirgus reformas, jaunatnes iesaiste, sociālā uzņēmējdarbība u. c.

1.5.

Eiropas Komisijai progresa ziņojumos vajadzētu analizēt arī PSO, tostarp sociālo partneru, iesaisti pievienošanās procesā, padziļināti analizējot mērķus un sasniegumus saskaņā ar Kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ĢD pamatnostādnēm par ES atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai 2014–2020 un Paplašināšanās ĢD pamatnostādnēm par ES atbalstu plašsaziņas līdzekļu brīvībai un integritātei 2014–2020. Cieši sadarbojoties ar valstu un Eiropas arodbiedrībām un Starptautisko Darba organizāciju (SDO), būtu jāveic novērtējums par arodbiedrību tiesībām un darba ņēmēju pamattiesībām.

1.6.

EESK uzsver sociālā dialoga nozīmi un aicina visas ieinteresētās personas pēc iespējas labāk izmantot esošās iestādes, jo īpaši Nacionālo darba lietu padomi. Komiteja rosina valdību arī turpmāk atbalstīt Nacionālo darba lietu padomi un sistemātiskāk ar to konsultēties par visām politikas jomām, kurās darba devējiem un darba ņēmējiem ir leģitīmas intereses. Vēl vairāk būtu jārosina sociālais dialogs reģionālajā un vietējā līmenī. EESK uzskata, ka sociālajam dialogam jābūt regulāram un strukturētam un nevis ar gadījuma raksturu, kā arī efektīvākam un vairāk orientētam uz rezultātu.

1.7.

EESK rosina ES iestādes noteikt, ka sociālā dialoga veicināšana ir viena no galvenajām prioritātēm attiecībās ar Albāniju, un tas būtu jāatspoguļo visās Eiropas Komisijas programmās, kas Albānijai ir pieejamas. Tāpēc būs vajadzīga Nacionālās darba lietu padomes lielāka līdzdalība, kura arī būtu oficiāli jāiesaista un ar kuru jāapspriežas visos pievienošanās sarunu posmos un kurai būtu jāpiedalās ES un Albānijas Stabilizācijas un asociācijas nolīguma īstenošanas uzraudzībā. Būtu jānodrošina, ka Nacionālā darba lietu padome var iesniegt piezīmes un viedokļus ES iestādēm, kad tās veic novērtējumu par Albānijas progresu virzībā uz pievienošanos Eiropas Savienībai.

1.8.

EESK uzskata: būtu jānodrošina, ka viena no ES palīdzības programmu prioritātēm ir stiprināt sociālo partneru spējas aktīvi piedalīties sociālajā dialogā. Palīdzība ir vajadzīga, lai attīstītu to spēju efektīvi piedalīties visu saimniecisko, sociālo un juridisko jautājumu risināšanā, tostarp sarunās par pievienošanos Eiropas Savienībai. Būtu jāstiprina to organizatoriskās struktūras, iekšējā saziņa un spēja kalpot savu locekļu interesēm.

1.9.

EESK aicina Albānijas valdību izstrādāt visaptverošu stratēģiju, lai apkarotu un ierobežotu ēnu ekonomiku. Tas uzlabotu valsts finansiālo stāvokli, novērstu negodīgu konkurenci un tādējādi radītu labāku ekonomisko vidi, vienlaikus garantējot darba ņēmēju sociālo tiesību labāku ievērošanu.

1.10.

EESK visnotaļ mudina Albānijas valdību apņemties ievērot konkrētāku un paredzamāku laika grafiku un nodrošināt resursu sadali, lai īstenotu pasākumus, kas iekļauti dokumentā “Albānijas valdības politikas ceļvedis: veidot labvēlīgāku vidi pilsoniskās sabiedrības attīstībai”, un jo īpaši paātrināt Nacionālās pilsoniskās sabiedrības padomes (NCSS) izveidi.

1.11.

Joprojām būtu jāatbalsta Nacionālās darba lietu padomes (NLC) efektīva darbība, turpinot regulāras sanāksmes par jautājumiem, kas attiecas uz nodarbinātību un uzņēmējdarbību. EESK iesaka Nacionālo darba lietu padomi attīstīt par patiesu sociālo un ekonomikas lietu padomi, līdzīgi kā ES dalībvalstīs, lai labāk atspoguļotu tās trīspusējo raksturu.

1.12.

Līdzko oficiāli tiks atklātas sarunas par Albānijas pievienošanos ES, EESK iesaka izveidot ES un Albānijas pilsoniskās sabiedrības apvienoto konsultatīvo komiteju (AKK). AKK dos iespēju abu pušu pilsoniskās sabiedrības organizācijām veidot padziļinātu dialogu un sniegt ieguldījumu politisko iestāžu darbā saistībā ar pievienošanās sarunu sadaļām.

1.13.

Tiesību normās būtu skaidri jānorāda atlases kritēriji attiecībā uz Nacionālās pilsoniskās sabiedrības padomes locekļiem, un pilsoniskās sabiedrības organizācijas būtu jāatbalsta, lai tās izveidotu pašas savu pārskatāmu mehānismu savu pārstāvju iecelšanai. Nacionālās pilsoniskās sabiedrības padomes lomai jābūt saderīgai ar tādu citu pārvaldības struktūru (1) lomu, kuru mērķis ir veicināt sadarbību ar PSO un to iesaisti; tas vajadzīgs, lai nodrošinātu papildināmību un izvairītos no atbildības vājināšanās vai resursu izšķērdēšanas.

1.14.

Būtu labāk jāveicina nesen pieņemto tiesību aktu un noteikumu īstenošana (piemēram, Likums par piekļuvi informācijai, Likums par paziņošanu un apspriešanu un Ministru padomes lēmums Nr. 953 par PVN bezpeļņas organizācijām), un būtu jāievieš mehānismi, lai nodrošinātu, ka minētie akti un noteikumi sasniedz tiem paredzētos mērķus. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas būtu pastāvīgi jāiesaista izpratnes par tiesību aktiem veicināšanā, efektīva konsultatīvā procesa atbalstīšanā un tiesību aktos noteikto prasību ievērošanas uzraudzībā.

1.15.

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana būtu jāveicina, īstenojot šādus pasākumus:

1.16.

Lai nodrošinātu PSO finansiālo dzīvotspēju un ilgtspēju, EESK iesaka īpašu uzmanību pievērst šādiem pasākumiem:

2.1.

Saloniku Eiropadomes augstākā līmeņa sanāksmē 2003. gada jūnijā Albānija tika atzīta par ES potenciālo kandidātvalsti. Albānija kopš 2000. gada izmanto priekšrocības, ko sniedz ES autonomie tirdzniecības pasākumi, un saskaņā ar 2006. gadā parakstīto Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu (SAN) tā izmanto papildu tirdzniecības preferences. Albānija 2009. gadā iesniedza pieteikumu dalībai ES.

2.2.

Eiropas Komisija 2013. gada progresa ziņojumā norādīja uz piecām galvenajām prioritātēm pievienošanās sarunu uzsākšanai: publiskās administrācijas reforma; tiesu sistēmas neatkarība, efektivitāte un pārskatatbildība; korupcijas apkarošana; organizētās noziedzības apkarošana; cilvēktiesību aizsardzība (tostarp romu aizsardzība, diskriminācijas novēršanas politika un īpašumtiesību īstenošana). Valdības ceļvedis par piecām galvenajām prioritātēm tika pieņemts 2014. gada maijā.

2.3.

Albānijas parlaments 2013. gada novembrī nāca klajā ar rezolūciju par valsts pievienošanos ES, apstiprinot virkni ES integrācijas procesam nozīmīgu pasākumu. Parlamenta komiteja Eiropas integrācijas jautājumos uzraudzīja valdības ceļvedi par valdības piecām galvenajām prioritātēm, un tā ir arī īstenojusi savu uzraudzības lomu, piedaloties uzklausīšanās ar Eiropas integrācijas lietu ministru.

2.4.

Albānijas valdības un Parlamenta atkārtotais atbalsts Albānijas ES integrācijas procesam ievērojami veicināja to, ka Albānijai 2014. gada 27. jūnijā tika piešķirts ES kandidātvalsts statuss.

2.5.

Tomēr 2014. gada otrajai pusei bija raksturīga saspīlēta politiskā gaisotne, kas kavēja progresu reformās un to pasākumu efektīvu īstenošanu, kas paredzēti, lai nodrošinātu Albānijas pievienošanos. 2014. gada decembrī valdības un opozīcijas vienošanās, ko atbalstīja Eiropas Parlaments, pavēra ceļu politiskā dialoga atjaunošanai parlamentā.

2.6.

2013. gada novembrī tika uzsākts augsta līmeņa dialogs (ALD) par galvenajām prioritātēm – tas bija paredzēts kā instruments, lai organizētu ES un Albānijas sadarbību un Albānijai palīdzētu saglabāt koncentrēšanos uz integrāciju ES un vienprātību šajā jautājumā. 2014. gada septembrī Albānija un Eiropas Komisija izveidoja apvienotās darba grupas par galvenajām prioritātēm; tam būtu jānodrošina konsekvence reformu progresa uzraudzībā un jāveicina līdzdalība debatēs un piekļuve ekspertu un kvalitatīvai informācijai.

2.7.

2015. gada marta sākumā tika pieņemti tiesību akti par Nacionālās padomes Eiropas integrācijas lietās izveidi. Ir svarīgi padarīt šo konsultāciju mehānismu funkcionējošu un iekļaujošu, nodrošinot, ka padomē iesaistītās pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp sociālie partneri, ir reprezentatīvi un izraudzīti saskaņā ar pārredzamības principu.

3.1.

Albānija saglabāja makroekonomisko stabilitāti pasaules finanšu un ekonomikas krīzes gados, taču joprojām saskaras ar ievērojamām problēmām. Galvenās ekonomikas problēmas vēl joprojām ir augstais bezdarba līmenis (18,3 % 2014. gada pirmajā ceturksnī) un neoficiālās nodarbinātības pārsvars (75 %), kas kavē ekonomiku kopumā, vājina valsts budžetu un darba ņēmējiem liedz sociālo aizsardzību. Gandrīz viena trešdaļa jauniešu ir bezdarbnieki. Šīs problēmas, kā arī korupcija, ir galvenie faktori, kas izraisa Albānijas iedzīvotāju emigrāciju. Tā kā Albānijas iedzīvotāji varēja ceļot uz ārvalstīm, viena trešdaļa iedzīvotāju ir emigrējuši uz citām valstīm.

3.2.

Lauksaimniecības nozare veido 19,5 % no IKP un joprojām ir vislielākā darbvietu nodrošinātāja (44,6 % no kopējā nodarbinātības līmeņa 2013. gadā). Dati liecina, ka 98,2 % no 3 03  802 lauku saimniecībām Albānijā ir ģimenes saimniecības ar ļoti zemu produktivitāti. Ieguldījumi lauksaimniecībā joprojām ir zemi, jo nav skaidrības par zemes īpašnieka statusiem.

3.3.

Albānija ir ratificējusi 80 Eiropas Padomes līgumus un konvencijas. Tomēr Eiropas Padomes komisāra cilvēktiesību jautājumos (2) jaunākajā ziņojumā ir uzsvērtas tādas problēmas kā augsta līmeņa korupcija tiesu sistēmā, Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lēnā izpilde, nepilnības tiesību aktos par juridisko palīdzību, un tas apgrūtina tiesu iestāžu efektīvu pieejamību, it īpaši neaizsargātām personām.

3.4.

Albānija ir ratificējusi 53 SDO konvencijas (46 ir spēkā), tostarp visas svarīgākās un pamatkonvencijas. Tomēr Ekspertu komiteja konvenciju un ieteikumu piemērošanas jautājumos (CEACR) ir norādījusi uz vairākām nepilnībām īstenošanā. 2014. gada novērošanas ziņojumā kā praktiska problēma ir uzvērta bērnu tirdzniecība darba vai seksuālas izmantošanas nolūkā, neraugoties uz valsts iestāžu centieniem veicināt dažādus pasākumus likumdošanas jomā.

3.5.

EESK uzskata, ka Albānija ir daudzu kultūru un daudzu reliģiju valsts, kurā jāaizsargā kultūras, reliģiskās un minoritāšu tiesības, un jāpieliek visas pūles, lai saglabātu šīs iezīmes. Attiecības starp etniskajām grupām ir labas, bet joprojām ir nepieciešami uzlabojumi tiesību aktos par mazākumtautību tiesībām. Albānija vēl nav pieņēmusi Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodu hartu. EESK pauž nožēlu par pārkāpumiem, ko Eiropas Padomes Padomdevēja komiteja 2011. gada skaitīšanā konstatēja saistībā ar izvēles jautājumiem par tautību un reliģiju. Tādēļ EESK aicina Albānijas iestādes, nosakot savu politiku, nepaļauties vienīgi uz šiem datiem.

3.6.

Romu un ēģiptiešu tautības iedzīvotājiem joprojām ir ļoti grūti dzīves apstākļi, un viņi bieži saskaras ar sociālo atstumtību un diskrimināciju, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi veselības aprūpei, sociālo aizsardzību, izglītību, nodarbinātību un mājokli.

3.7.

Diskriminācijas novēršanas tiesiskais regulējums un institucionālā sistēma ir uzlabojusies, galvenokārt pateicoties Likuma par aizsardzību pret diskrimināciju pieņemšanai 2010. gadā un aizsardzības pret diskrimināciju komisāra iecelšanai. Jāievēro aizvien lielākais skaits komisāra izvirzīto ieteikumu, vienlaikus piešķirot resursus, lai palielinātu sabiedrības informētību par likuma un attiecīgo sūdzību mehānisma eksistenci.

3.8.

Ombuda birojs ir aktīvi iesaistījies cilvēktiesību veicināšanā, un tā aktivitāte ir vērtējama atzinīgi. Tādēļ Albānijas iestādēm jācenšas nodrošināt stingrāks politiskais un finansiālais atbalsts, lai minētais birojs turpinātu efektīvi pildīt savus pienākumus, saglabājot neatkarību un brīvību no politiskas ietekmes. Jāuzlabo turpmākais darbs saistībā ar ombuda ieteikumiem, ieskaitot nesenāko ieteikumu par publiskās administrācijas reformu, kuras ietekmē palielinājās to sūdzību skaits, kas bija saistītas ar darbvietu likvidēšanu publiskajās iestādēs (3).

3.9.

Atzinīgi ir vērtējami centieni palielināt sieviešu pārstāvību centrālajā līmenī (no 19 ministriem sešas ir sievietes, apmēram 17 % parlamenta deputātu ir sievietes), un sistēma, kas izveidota, lai risinātu vardarbības ģimenē problēmu. Tomēr ir vajadzīgs turpmāks darbs, lai izveidotu labvēlīgāku vidi, kas sievietes stimulē ieņemt politiskus un publiskus amatus, lai tiesību aktos likvidētu vēl esošos dzimumu ziņā diskriminējošos noteikumus, galvenokārt dzimumu atalgojuma atšķirību ziņā un vai piekļuvē uzņēmējdarbības vai kredīta iespējām.

3.10.

Valsts Nodarbinātības un prasmju stratēģijas 2014.–2020. gadam pieņemšana ir vērtējama atzinīgi, bet ir vajadzīgi ilgtermiņa centieni, lai virzītu plānotos pasākumus un nodrošinātu finansējumu to īstenošanai, tostarp efektīvi izmantotu IPA II līdzekļus (EUR 30 miljoni).

4.1.

Biedrošanās un pulcēšanās brīvība ir konstitucionālas tiesības, un kopumā tās tiek ievērotas. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas atzinīgi vērtē un izmanto savu brīvību paust viedokli bez iejaukšanās. Tomēr plašsaziņas līdzekļu brīvība joprojām būs problēma, kamēr nebūs garantēta to finansējuma pārredzamība un novērsta politisko un ekonomisko interešu iejaukšanās. Būtu jāpaātrina likuma par audiovizuālajiem plašsaziņas līdzekļiem īstenošana un praksē jānodrošina plašsaziņas līdzekļu regulatora (audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu iestādes) neatkarība.

4.2.

Albānijas pilsoniskās sabiedrības organizāciju sektors vēl joprojām ir sadrumstalots un salīdzinoši maz attīstīts. Joprojām nav uzticamu oficiālu datu par reģistrēto nevalstisko organizāciju skaitu (4), un vēl mazāk datu ir par aktīvām organizācijām (5). INSTAT dati par 2013. gadu liecina, ka ir reģistrētas 2  110 NVO un starptautiskās organizācijas. TASCO aplēses (2011) liecina, ka no aptuveni 3  000 reģistrētajām PSO tikai 450 organizācijas darbojās.

4.3.

Pilsoniskās sabiedrības organizācijas visvairāk ir pārstāvētas lielākajās pilsētās, galvenokārt Tirānā, un ir mazāk pārstāvētas attālos rajonos vai lauku apvidos. Vietējo organizāciju, jo īpaši ārpus galvaspilsētas, iesaistīšanās joprojām ir problēma, kas būtu jārisina, un tai vajadzētu būt nozīmīgai finansēšanas prioritātei, piešķirot gan Albānijas valdības, gan ES finanšu palīdzību, t. i., jārosina valsts finanšu shēmās iekļaut institucionālo atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jāizveido resursu centrs vai uzticamas vietējās NVO, kas koncentrējas uz kopienas izveidi, jāatbalsta līdzdalība vietējām kopienām aktuālu jautājumu risināšanā, jāveicina PSO un brīvprātīgā darba vērtības.

4.4.

Līdzekļu devēju stratēģijas un finansējuma prioritātes ir zināmā mērā ietekmējušas jomas, kurās Albānijas PSO ir aktīvas. Pirmkārt, PSO ir bijušas sekmīgākas, sniedzot pakalpojumus mazāk aizsargātajām grupām, izglītības jomā un veicinot cilvēktiesības un sieviešu tiesības, un pēdējos gados redzamāk un efektīvāk ir likts uzsvars uz tām jomām, uz kurām ir norādījušas pilsoņu apvienības, ideju laboratorijas un cilvēktiesību organizācijas: cilvēku tirdzniecība, cietumu sistēma, vide, bērnu tiesības, sociālā iekļaušana un nabadzības izskaušana, vardarbība ģimenē, jaunatnes līdzdalība un lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (LGBT) tiesības. Būtu jāveicina un jāatbalsta, tostarp valstij sniedzot ES palīdzību, PSO aktīva un profesionāla līdzdalība pasākumos, kuru mērķis ir uzraudzīt, kā valdība pilda saistības nozīmīgās pievienošanos ES ietekmējošās jomās, t. i., tiesu sistēmas reforma, valsts pārvaldes reforma, publisko finanšu pārvaldība un publiskā finansējuma pārredzamība.

4.5.

PSO klātbūtne būtiskās sabiedriskās dzīves jomās, kur tās ir bijušas proaktīvi iesaistītas lēmumu pieņemšanā un politikas veidošanā, ir nodrošinājusi vairākus uzlabojumus attiecībā uz pilsoniskās sabiedrības organizācijām nozīmīgu valsts stratēģiju un tiesību aktu izstrādi. Jāturpina atbalstīt koalīciju un tīklu veidošana, jo tas ir veids kā palielināt nozares integrāciju, veidot spēcīgāku pozīciju pilsoniskajā un sociālajā dialogā, kļūt par spēcīgāku partneri publiskajām iestādēm un privātajam sektoram.

4.6.

Neraugoties uz to, ka trūkst juridiskas atzīšanas, Albānijas pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir iesaistījušās sociālo uzņēmumu izveidē. To skaits ir mazs, taču valsts iestādēm vajadzētu atzīt un atbalstīt sociālās uzņēmējdarbības veicināšanu un attīstīšanu, jau sākot no vietējā līmeņa. Sociālie uzņēmumi dod pievienoto vērtību, radot darbvietas nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem, tie spēj sniegt inovatīvus risinājumus sociālām vajadzībām un labāk izmantot vietējo kopienu potenciālu.

4.7.

Ar nesen pieņemto jauno likumu par piekļuvi informācijai (2014. gada septembris) un jauno likumu par paziņošanu un apspriešanos (2014. gada oktobris) ir notikusi pozitīva attīstība, kas būtu cieši jāuzrauga, lai nodrošinātu, ka minētos likumus papildina attiecīgas struktūras un mehānismi, kas nodrošina sistemātisku un pārredzamu apspriešanos un dialogu starp valsts iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Atzinīgi ir vērtējams būtiskais sagatavošanas darbs saistībā ar likumu par ziņotāju aizsardzību, un pirms pieņemšanas būtu rūpīgi jāapsver administratīvās spējas īstenot konkrētus noteikumus un palielināt informētību par tiem.

4.8.

EESK atzinīgi vērtē uzlabojumus sadarbībā starp valsts iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī notiekošās sabiedriskās debates par “Albānijas valdības politikas ceļvedi: veidot labvēlīgāku vidi pilsoniskās sabiedrības attīstībai”. Ceļvedī galvenā uzmanība pievērsta deviņām prioritārajām jomām, kurās ņemti vērā mērķi, kas izklāstīti pamatnostādnēs par ES atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai 2014–2020, kuras būtu jāpārskata, lai labāk risinātu īpašās problēmas, ar ko saskaras sociālie partneri sociālā dialoga kontekstā.

4.9.

Valdība 2014. gada 29. aprīlī apstiprināja valsts rīcības plānu 2014.–2016. gadam saskaņā ar atvērtas pārvaldības partnerību (OPG). Papildus centieniem sasniegt rīcības plānā noteiktos kritērijus ir svarīgi pastiprināt centienus, lai palielinātu informētību par atvērtas pārvaldības partnerības mērķiem un vērtībām, īpaši vietējā līmenī. Būtu jāturpina sadarbība ar PSO koalīciju, un tai efektīvi jāturpina sniegt ieguldījums atvērtas pārvaldības partnerībā.

4.10.

Gan valdība, gan pilsoniskās sabiedrības organizācijas par prioritātēm ir noteikušas nepieciešamību izveidot Nacionālās pilsoniskās sabiedrības padomi, kas būtu konsultatīva struktūra un dotu iespēju īstenot valdības un pilsoniskās sabiedrības organizāciju regulāru dialogu, un izstrādāt valsts stratēģiju, lai radītu labvēlīgu vidi pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

4.11.

Ilgtspējīga un aktīva pilsoniskā sabiedrība nevar eksistēt bez stabilas brīvprātīgā darba kultūras, kas Albānijā ir vāja. Būtu jāatsāk diskusijas par likuma par brīvprātīgo darbu virzīšanu un jāīsteno arī nozīmīgi pasākumi, lai palielinātu informētību par pilsoniskās līdzdalības sniegtajiem ieguvumiem un rosinātu sabiedrību iesaistīties brīvprātīgajā darbā.

5.1.

Sociālajam dialogam ir būtiska nozīme tautsaimniecības attīstībā un Albānijai nepieciešamās sociālās kohēzijas nodrošināšanā. Galvenā institucionālā platforma trīspusēja dialoga īstenošanai ir Nacionālā darba lietu padome, kas dibināta 1996. gadā un 2014. gadā sarīkojusi četras sanāksmes par īpašiem tematiem. Padomē ir septiņi Ministru padomes pārstāvji, kā arī desmit pārstāvji no darba devēju un darba ņēmēju organizācijām, un tas atbilst tikai dažiem pārstāvības kritērijiem, kas noteikti SDO standartos un ko vēl apspriež sociālie partneri. Vietējā līmenī trīspusējs dialogs nodarbinātības jomā ir attīstījies ar vietējo padomju biroju un vietējo nodarbinātības dienestu starpniecību. Valdība un sociālie partneri apspriež iespēju izveidot sociālo lietu un ekonomikas padomi kā citās valstīs, lai labāk regulētu ekonomikas jautājumus.

5.2.

Albānijā ir izveidotas un darbojas 83 arodbiedrības. Vairums no tām ir divu konfederāciju locekles, savukārt pārējās ir neatkarīgas. Divas lielākās un ietekmīgākās konfederācijas ir Albānijas Arodbiedrību konfederācija (KSSH, kurā ir 1 10  000 biedru) un Albānijas Neatkarīgo arodbiedrību apvienība (BPSPH, kurā ir 84  000 biedru), un Nacionālajā darba lietu padomē tās pārstāv pieci biedri. KSSH un BPSPH pārstāv aptuveni 90 % no Albānijas arodbiedrību biedriem, tās darbojas divpadsmit reģionos un galvenokārt šādās jomās: izglītība un zinātne, civildienests, pensijas, rūpniecība, lauksaimniecība, pārtikas rūpniecība, sabiedrības veselība, transports, nafta, celtniecība, tekstilrūpniecība, amatniecība, tirdzniecība, metalurģijas un ķīmiskā rūpniecība, telekomunikācijas. Abas konfederācijas ir Starptautiskās Arodbiedrību konfederācijas (ITUC) locekles un novērotājas Eiropas Arodbiedrību konfederācijā (ETUC). Arodbiedrībām Albānijā ir būtiska nozīme sociālā dialoga stiprināšanā.

5.3.

Arodbiedrības tradicionāli ir attīstījušās publiskajā sektorā un privatizētos uzņēmumos (bijušajos valsts uzņēmumos), savukārt tīri privātajā sektorā pārstāvība ir mazāka. Arodbiedrības 2014. gadā pastiprināja savu darbību attiecībā uz darbinieku aizsardzību un sarunām par darba koplīgumiem, bet tām nav izdevies pārvarēt savas domstarpības. Arodbiedrību iekšējās reformas nolūkā panākt lielāku neatkarību no politiskajām partijām būtu jānosaka par prioritāti.

5.4.

Nozaru un divpusējais dialogs joprojām ir vājš, jo nav pietiekamas dialoga kultūras un darba devēji ir skeptiski pret arodbiedrībām. Sarunas par darba koplīgumiem ir vairāk attīstītas pilsētu rajonos, jo īpaši Tirānā, Duresi un Vļorā, jo šajās pilsētās/apgabalos ir koncentrējušies lielākie uzņēmumi.

5.5.

Albānijā kopumā ir apmēram 1 04  275 aktīvi uzņēmumi, no kuriem puse atrodas Tirānas un Duresi apgabalā. Albānijā 2012.–2013. gadā bija apmēram 30 darba devēju organizācijas. “Uzņēmējdarbības Albānija” tika izveidota 2010. gadā kā darba devēju jumta organizācija, kurā ir 24 uzņēmēju apvienības un vairāki atsevišķi uzņēmumi (vairāk nekā 30  000 darba devēju kā apvienības locekļi). “Uzņēmējdarbības Albānija” ir loceklis Nacionālajā darba lietu padomē, Nacionālajā tautsaimniecības padomē un Starptautiskajā Darba devēju organizācijā (IOE). Svarīgi sociālā dialoga dalībnieki, kas ir pārstāvēti Nacionālajā darba lietu padomē, ir arī Albānijas Lauksaimniecības uzņēmējdarbības padome (KASH), kurā kā locekles darbojas 12 reģionālās padomes un 21 nacionālā apvienība, un Albānijas Darba devēju organizāciju padome (KOPSH), kurā kā locekles darbojas14 federācijas, kas galvenokārt ir aktīvas valsts līmenī.

5.6.

Kopš 1995. gada Albānijas Tirdzniecības un rūpniecības palātu savienība (70 locekļi) ir darbojusies kā bezpeļņas organizācija, lai aizsargātu tirdzniecības un rūpniecības nozares intereses kopumā un sniegtu centrālajai valdībai idejas un priekšlikumus tirdzniecības un rūpniecības veicināšanai. Tā koordinē arī vietējo palātu darbu un to attiecības ar līdzīgām organizācijām citās valstīs.

5.7.

Ar likumu 2014. gadā izveidoja Nacionālo tautsaimniecības padomi (NEC), kas ir strukturēts mehānisms valdības dialoga ar uzņēmējiem uzlabošanai (6). NEC atvieglo apspriešanās procesus un valdībai sniedz padomus par ekonomikas politikas lēmumiem un praksi. NEC sanāksmju regularitāte ir vērtējama ļoti atzinīgi, taču abām pusēm būtu jāpieliek pūles, lai paaugstinātu dialoga efektivitāti un uzlabotu NEC spēju uzraudzīt valdības saistības attiecībā uz uzņēmējdarbības vidi.

5.8.

Albānija ir ratificējusi astoņas galvenās SDO darba konvencijas, bet ir panākts tikai neliels progress darba tiesību un arodbiedrību jomā. Progress ir vajadzīgs šādās nozīmīgās jomās: stiprināt darba un arodbiedrību tiesības, nodrošināt, ka valdība ievēro darba tiesības un garantē to ievērošanu, un uzlabot trīspusējo sociālo dialogu.

5.9.

Grozītais Darba kodekss vēl nav pieņemts, un vēl ir vairākas nepilnības attiecībā uz atbilstību starptautiskajiem darba standartiem. Darba ņēmēju pamattiesības Albānijā joprojām tiek regulāri pārkāptas, un mehānismi šādu pārkāpumu novēršanai un attiecīgu sankciju piemērošanai nav pietiekami efektīvi.

5.10.

Arī saistībā ar sarunām par pievienošanos Eiropas Savienībai ir ļoti svarīgi, lai sociālie partneri tiktu labāk iesaistīti valdības ekonomikas, sociālajā un nodarbinātības politikā. Tie būtu jāiesaista arī Albānijas sagatavošanā Eiropas Sociālā fonda un citu ES fondu līdzekļu apguvei. Tikai tad Albānijas sociālie partneri spēs efektīvi pildīt savus turpmākos uzdevumus līdzdalības demokrātijas forumos ES līmenī.

5.11.

EESK atbalsta koncentrēšanos uz izaugsmi un nodarbinātību IPA 2015. gada palīdzības paketē Albānijai, un iesaka Eiropas Komisijai, izstrādājot turpmākos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, ņemt vērā sociālo partneru īpašās vajadzības. Turklāt sociālie partneri būtu jāmudina un, ja iespējams, jāapmāca, lai viņi varētu labāk sagatavot un iesniegt projektus, kuriem var saņemt Eiropas finansējumu.