17.9.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 319/5

1.

Šī lieta attiecas uz gandrīz pasaules mēroga karteli zemūdens (“SM”) un apakšzemes (“UG”) spēka kabeļu tirgos; kartelī ir iesaistīti šādi uzņēmumi: Nexans  (2); Prysmian un tā agrākie mātesuzņēmumi Pirelli un Goldman Sachs  (3); JPS un tā kopuzņēmuma mātesuzņēmumi Hitachi un Sumitomo  (4); Viscas un tā kopuzņēmuma mātesuzņēmumi Furukawa un Fujikura  (5); ABB  (6); Brugg  (7); Silec, tā esošais mātesuzņēmums General Cable un tā priekšgājējs un bijušais mātesuzņēmums Safran  (8); EXSYM un tā kopuzņēmuma mātesuzņēmumi Showa un Mitsubishi  (9); LS Cable  (10); Taihan  (11); un NKT  (12) (kopā “lēmuma adresāti”).

2.

Izmeklēšana tika sākta, pamatojoties uz ABB2008. gada 17. oktobrī iesniegto pieteikumu par atbrīvojumu no naudas soda saskaņā ar Paziņojumu par iecietību (13). Uzņēmumam ABB2008. gada 22. decembrī tika piešķirts nosacīts atbrīvojums. No 2009. gada 28. janvāra līdz 3. februārim Komisija veica iepriekš nepieteiktas pārbaudes uzņēmumu Nexans un Prysmian telpās. Uzņēmumi JPS (kopā ar tā mātesuzņēmumiem Sumitomo un Hitachi) un Mitsubishi attiecīgi 2009. gada 2. februārī un 2009. gada 20. aprīlī iesniedza pieteikumu atbrīvojumam no naudas soda saskaņā ar Paziņojumu par iecietību. Komisija 2011. gada 29. jūnijā informēja Mitsubishi, ka tā ir nonākusi pie provizoriska secinājuma, ka Mitsubishi nav iesniedzis liecības, kuras būtiski papildinātu tās liecības, kas jau bija Komisijas rīcībā.

3.

Uzņēmumi Prysmian un Nexans iesniedza prasību Vispārējā tiesā atcelt Komisijas lēmumus par pārbaudes veikšanu. Savā 2012. gada 14. novembra spriedumā (14) Vispārējā tiesa konstatēja, ka Komisijas rīcībā pirms lēmuma par pārbaudes veikšanu pieņemšanas bija pietiekams pamatojums, lai izdotu rīkojumu veikt pārbaudi vienīgi attiecībā uz augstsprieguma SM un UG elektrības kabeļiem un ar tiem saistītajiem materiāliem. Tāpēc tā atcēla lēmumus par pārbaudēm attiecībā uz Nexans un Prysmian, ciktāl šie lēmumi attiecās uz elektrības kabeļiem, kas nav augstsprieguma SM un UG elektrības kabeļi un ar tiem saistītie materiāli. Uzņēmums Nexans2013. gada 15. martā pārsūdzēja Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-135/09 (15). Ziņojuma sagatavošanas laikā šī apelācijas sūdzība joprojām tiek izskatīta.

4.

Komisija 2011. gada 30. jūnijā nāca klajā ar iebildumu paziņojumu (“IP”) lēmuma adresātiem un vienai citai pusei (kopā “IP adresāti”).

5.

Komisija apgalvoja, ka no 1999. gada 18. februāra līdz 2009. gada 28. janvārim IP adresāti iesaistījās nolīgumos un saskaņotās darbībās, lai sadalītu tirgus un klientus un lai saglabātu SM un UG spēka kabeļu projektu cenas virs konkurences līmeņa. Saskaņā ar Komisijas sākotnējiem secinājumiem Eiropas un Āzijas ražotāji vienojās nesacensties viens otra teritorijās, un Eiropas piegādātāji vienojās par teritoriju un klientu sadali attiecībā uz projektiem EEZ ietvaros. Šī prakse tika atzīta par kompleksu, vienotu un turpinātu LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpumu.

6.

IP adresātiem 2011. gada jūlijā Konkurences ģenerāldirektorāta (“Konkurences ĢD”) telpās tika piešķirta piekļuve lietas materiāliem DVD formātā (16) un pieteikumu par atbrīvojumu un iecietības pieteikumu iesniedzēju korporatīvajiem paziņojumiem.

7.

Konkurences ĢD izskatīja uzņēmumu LS Cable, Goldman Sachs, Nexans un nkt pieprasījumus piešķirt papildu piekļuvi lietas materiāliem.

8.

Es saņēmu trīs Goldman Sachs pieprasījumus piešķirt papildu piekļuvi lietas materiāliem, kurus Konkurences ĢD bija noraidījis. Tie attiecās uz daļām Prysmian atbildē uz Komisijas 2009. gada 20. oktobra lūgumu sniegt informāciju, kā arī uz dažiem pielikumiem. Divus no šiem pieprasījumiem es akceptēju pilnībā un vienu – daļēji. Akceptējot vienu pieprasījumu, saskaņā ar Lēmuma 2011/695/ES 8. pantu es pieņēmu lēmumu, ar ko izdevu rīkojumu atklāt uzņēmumam Goldman Sachs uzņēmuma Prysmian atbildi uz vienu no jautājumiem 2009. gada 20. oktobra lūgumā sniegt informāciju.

9.

2011. gada oktobrī es saņēmu uzņēmuma Nexans pieprasījumu cita starpā piešķirt piekļuvi dokumentiem, ko Komisija saņēma no Spānijas Konkurences komisijas (turpmāk “SKK”) pēc SKK veiktās pārbaudes spēka kabeļu nozarē Spānijā. Uzņēmuma Nexans rīcībā bija lēmums no SKK, ar ko tas tika informēts, ka izņemtie dokumenti ir nodoti Komisijai. Uzņēmums Nexans Komisijas lietas materiālos šādus dokumentus neatrada un tādējādi norādīja, ka lietas materiāli ir nepilnīgi. Konkurences ĢD noraidīja Nexans pieprasījumu, norādot, ka dokumenti, kas iegūti no SKK (“Spānijas dokumenti”), nav iekļauti lietas materiālos, jo tajos nebija ietverta informācija, kas ir būtiska lietas AT.39610 izmeklēšanai.

10.

Es uzskatīju, ka Spānijas dokumenti ir daļa no Komisijas lietas materiāliem lietā AT.39610 un tādējādi IP adresātiem ir jābūt piekļuvei minētajiem dokumentiem. Paziņojuma par piekļuvi lietas materiāliem (17) 8. punktā ir noteikts, ka Komisijas lietas materiāli ir visi dokumenti, kuri ir “iesniegti Komisijas Konkurences ģenerāldirektorātam vai kurus tas ir saņēmis un/vai apkopojis izmeklēšanas rezultātā”. Komisija saņēma Spānijas dokumentus pēc tam, kad saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 (18) 12. pantu SKK tika iesniegts pieprasījums saistībā ar lietas AT.39610 izmeklēšanu.

11.

Konkurences ĢD nolēma, ka, ņemot vērā dokumentu ievērojamo apjomu, vispirms tos nerediģētus iedos IP adresātu pieaicinātiem juristiem, lai tie varētu atlasīt būtiskas liecības savu klientu aizstāvībai. Pēc tam atlasīto dokumentu nekonfidenciālās versijas tiks nodotas IP adresātiem. Pieaicināto juristu “ekskluzīvās piekļuves” procedūra ilga no 2011. gada novembra līdz 2012. gada janvārim, un rezultātā tika atlasīti vairāk nekā 1 300 dokumenti. IP adresāti 2012. gada februārī saņēma atlasīto dokumentu nekonfidenciālās versijas un, pamatojoties uz tām, laikposmā no 2012. gada februāra līdz aprīlim iesniedza rakstiskās piezīmes.

12.

Daži IP adresāti pieprasīja papildu piekļuvi Spānijas dokumentiem. Gandrīz visos gadījumos Konkurences ĢD akceptēja minētos pieprasījumus. Es saņēmu vienu pieprasījumu no Prysmian, ko es daļēji akceptēju.

13.

Pieaicinātajiem juristiem, kuriem tika piešķirta piekļuve nerediģētajiem Spānijas dokumentiem, 2012. gada jūlijā tika lūgts vai nu iznīcināt minētos dokumentus, vai atgriezt tos Konkurences ĢD kopā ar to kopijām vai norakstiem. Minētie juristi tika arī informēti, ka dokumenti tiks saglabāti Komisijas lietas materiālos un ka vēlākā posmā viņi varēs pieprasīt iespēju tos vēlreiz pārskatīt, ja viņi uzskatīs, ka šāda rīcība ir pamatota, lai īstenotu savu klientu tiesības uz aizstāvību.

14.

Konkurences ĢD pēc pieprasījuma dažiem mātesuzņēmumiem, meitasuzņēmumiem un kopuzņēmumiem piešķīra daļēju piekļuvi citu pušu atbildēm uz IP (Prysmian un Pirelli, Prysmian un Goldman Sachs, Mitsubishi un Showa/EXSYM) attiecībā uz jautājumu par mātesuzņēmumu atbildību (19). Tas arī piešķīra iespēju minētajiem uzņēmumiem iesniegt piezīmes rakstveidā.

15.

Šajā sakarā es saņēmu Goldman Sachs pieprasījumu par piekļuvi Prysmian atbilžu uz IP trīs pielikumiem, kur ietverti Prysmian valdes sanāksmju protokoli. Pēc to satura pārskatīšanas es secināju, ka divi pielikumi saturēja fragmentus, kuriem attiecībā uz Goldman Sachs bija potenciāli attaisnojošs raksturs. Tomēr, lai nodrošinātu minēto fragmentu, kuriem bija potenciāli attaisnojošs raksturs, pareizu interpretāciju, es nolēmu, ka uzņēmumam Goldman Sachs būtu jāļauj iepazīties ar minēto divu pielikumu saturu pilnībā, tādējādi ļaujot Komisijai vajadzības gadījumā izmantot minēto informāciju savā lēmumā. Šajā sakarā, tā kā Prysmian iebilda, saskaņā ar Lēmuma 2011/695/ES 8. pantu es pieņēmu lēmumu atklāt dokumentu saturu uzņēmumam Goldman Sachs.

16.

Turklāt es saņēmu uzņēmumu Nexans un nkt pieprasījumus atklāt attaisnojoša rakstura liecības citu adresātu atbildēs uz IP. Pēc tam, kad es apspriedu šo jautājumu ar Konkurences ĢD, tas 2012. gada 16. maijā un 1. jūnijā atklāja attiecīgajiem IP adresātiem liecības, kurām ir potenciāli attaisnojošs raksturs un kas izriet no ABB, JPS/Sumitomo/Hitachi, LS Cable, EXSYM un Viscas atbildēm. Turklāt ar 2012. gada 1. jūnija vēstuli Konkurences ĢD informēja IP adresātus par zināmām faktu kļūdām iebildumu paziņojumā, kuras konstatētas pēc atbilžu izskatīšanas, tādējādi vairs nebija nepieciešamības piešķirt piekļuvi minētajām atbildēm, kurās norādītas attiecīgās neprecizitātes. IP adresātiem bija iespēja iesniegt savas piezīmes vai nu mutvārdos uzklausīšanā, vai arī rakstveidā pēc uzklausīšanas.

17.

Komisija noteica desmit nedēļu termiņu, kura laikā ir jāatbild uz IP; termiņš būtu beidzies 2011. gada septembrī. Gandrīz visi IP adresāti lūdza pagarināt termiņu. Saskaņā ar tajā brīdī spēkā esošā Lēmuma 2001/462/EK (20) 10. pantu es nepastarpināti izskatīju šos lūgumus.

18.

Ņemot vērā vasaras perioda ietekmi, es piešķīru atbilžu uz IP sagatavošanai trīs nedēļu pagarinājumu. Ja laikposms atbilžu uz IP iesniegšanai pilnībā vai daļēji iekrīt augusta mēnesī, ir pieņemts minēto laikposmu pagarināt (21).

19.

Atsevišķiem Āzijas IP adresātiem es piešķīru vienu papildu nedēļu, pamatojoties uz to, ka, lai sagatavotu savu aizstāvību, viņiem nepieciešams iztulkot galvenos dokumentus, kā arī izmantot tulka pakalpojumus saziņai ar saviem pieaicinātajiem juristiem. Citi pamatojumi pagarinājuma piešķiršanai bija: ļaut IP adresātam pēc IT sistēmas nomaiņas atjaunot un izpētīt vēsturiskos datus; ļaut IP adresātam risināt jautājumus, kas saistīti ar uzņēmuma juriskonsulta, kurš iepriekš atbildēja par lietu, nomaiņu; kompensēt atsevišķiem IP adresātiem aizkavēšanos, kas saistīta ar lietas materiālu DVD tehnisku nomaiņu (22).

20.

Manis pieņemto lēmumu rezultātā termiņi atbilžu uz IP iesniegšanai beidzās laikposmā no 2011. gada septembra beigām līdz 2011. gada novembra vidum.

21.

Kā minēts iepriekš (23), 2012. gada februārī un martā, pamatojoties uz piekļuvi Spānijas dokumentiem, IP adresātiem bija dota iespēja iesniegt papildu rakstiskās piezīmes, papildinot vai grozot to sākotnējās atbildes uz IP.

22.

Daži IP adresāti pieprasīja pagarināt termiņu atbilžu uz IP iesniegšanai līdz brīdim, kad ir tie pabeigs Spānijas dokumentu izskatīšanu (24). Es šos pieprasījumus noraidīju vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, laikā, kad tika iesniegti šie pieprasījumi, atsevišķi IP adresāti jau bija iesnieguši savas atbildes uz IP, tāpēc pagarinājuma piešķiršana adresātiem, kuri atbildes vēl nebija iesnieguši, radītu bažas par nevienlīdzīgu attieksmi. Otrkārt, Nexans vērsa manu uzmanību Spānijas dokumentu jautājumam, kad termiņš atbildes uz IP iesniegšanai jau tuvojās beigām (25). Treškārt, tiesības uz aizstāvību bija pilnībā nodrošinātas, tā kā, tiklīdz IP adresāti ieguva piekļuvi Spānijas dokumentiem, viņiem bija iespēja iesniegt papildu piezīmes, tostarp jebkādas izmaiņas attiecībā uz sākotnējo atbildi uz IP (26). Ceturtkārt, tādējādi tika novērsta procedūras virzības kavēšanās, kas rastos, ja piešķirtu papildu piekļuvi lietas materiāliem, jo tas ļāva darba grupai agrāk uzsākt atbilžu uz IP izskatīšanu. Turklāt bija maz ticams, ka Spānijas dokumenti varētu būtiski ietekmēt adresātu aizstāvību; visas papildu piezīmes atbilda IP adresātu izvirzītajiem argumentiem to sākotnējās atbildēs uz IP. Visbeidzot, būtu nepieciešams zināms laiks, lai noorganizētu piekļuvi Spānijas dokumentiem, ņemot vērā šo dokumentu ievērojamo apjomu.

23.

Uzņēmums Brugg, kas atrodas Šveicē, vāciski runājošajā Ārgavas kantonā, jautāja, vai tas varētu atbildēt vācu valodā uz IP, ko tas saņēma angļu valodā. Konkurences ģenerāldirektorāts akceptēja Brugg lūgumu. Šajā sakarā es ņēmu vērā Konkurences ĢD procedūru rokasgrāmatā minēto, ka pie ārpus EEZ esošajiem uzņēmumiem būtu vēlams vērsties viņiem saprotamā ES valodā un ka, “paziņojot lēmumus Šveices uzņēmumiem, jāņem vērā, ka var izmantot vienu no trīs valodām atkarībā no kantona, kurā uzņēmums veic uzņēmējdarbību”  (27). Ņemot vērā šo konkrēto norādi procedūru rokasgrāmatā, es vērsu Konkurences ĢD uzmanību uz to, ka turpmākie uzņēmumam Brugg adresētie lēmumi tam būtu jāpaziņo vācu valodā.

24.

Mutiskā uzklausīšana ilga sešas dienas – no 2012. gada 11. jūnija līdz 18. jūnijam. Piedalījās visi IP adresāti, izņemot uzņēmumu Furukawa  (28).

25.

Pēc mutiskās uzklausīšanas Konkurences ĢD veica turpmāku faktu izpēti attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar mātesuzņēmumu atbildību. Šajā sakarā tika nosūtīti informācijas pieprasījumi uzņēmumiem Prysmian un Goldman Sachs; Fujikura, Furukawa un Viscas; Mitsubishi, Showa un EXSYM. Katrai tiesību subjektu grupai Konkurences ĢD piešķīra savstarpēju piekļuvi pušu atbildēm uz informācijas pieprasījumiem, kā arī iespēju iesniegt rakstiskas piezīmes. Šajā sakarā Konkurences ĢD arī uzņēmumam Goldman Sachs piešķīra piekļuvi uzņēmuma Prysmian rakstiski iesniegtajai informācijai un iespēju izteikt par to turpmākas piezīmes.

26.

Uzņēmums Nexans 2013. gada maijā atkārtoti iesniedza pieprasījumu piekļūt tādām liecībām citu pušu atbildēs uz IP, kurām ir potenciāli attaisnojošs raksturs (29). Pēc tam, kad Konkurences ĢD noraidīja pieprasījumu, uzņēmums Nexans šajā jautājumā vērsās pie manis. Pēc manas iesaistīšanās Konkurences ĢD piešķīra uzņēmumam Nexans piekļuvi cita adresāta atbildes uz IP pielikuma nekonfidenciālajai versijai. Šajā pielikumā bija iekļauts ar zvērestu apliecināts uzņēmuma darbinieka paziņojums, kurā tika izdarīta atsauce uz kontaktiem ar uzņēmumu Nexans. Pēc tam, kad minētā piekļuve tika nodrošināta, es informēju uzņēmumu Nexans, ka manā rīcībā nav norāžu par to, ka atbildēs uz IP vēl būtu palikusi neatklāta informācija, kas saskaņā ar attiecīgo judikatūru būtu jāatklāj (30).

27.

Konkurences ĢD 2013. gada maijā arī uzņēmumam Goldman Sachs piešķīra piekļuvi uzņēmuma Prysmian papildu piezīmēm, kas iesniegtas 2012. gada martā pēc piekļuves Spānijas dokumentiem (31).

28.

Konkurences ĢD 2013. gada septembrī nosūtīja faktu vēstules uzņēmumiem Fujikura, Furukawa, Goldman Sachs, Mitsubishi un Showa, darot tiem zināmu informāciju un liecības, ko tas plāno izmantot lēmumā par atbildības noteikšanu mātesuzņēmumiem, kā arī noteica divu nedēļu termiņu rakstisku piezīmju iesniegšanai.

29.

Pēc tam, kad Konkurences ĢD uzņēmumam Mitsubishi piešķīra trīs dienu termiņa pagarinājumu, Mitsubishi lūdza man termiņu pagarināt par vēl deviņām dienām. Es nolēmu pagarināt termiņu par divām dienām, lai ņemtu vērā to, ka termiņš atbildes sniegšanai uz faktu vēstuli pārklājās ar Mitsubishi un Komisijas situācijas novērtēšanas sanāksmes dienu.

30.

Savā atbildē uz faktu vēstuli Mitsubishi apgalvoja, ka, neskatoties uz pagarinājumiem, atbildes sniegšanai uz faktu vēstuli nebija piešķirts pietiekami daudz laika, lai uzņēmums efektīvi varētu īstenot savas tiesības uz aizstāvību. Izskatot Mitsubishi atbildi, es neatrodu nevienu norādi par to, ka Mitsubishi nevarēja efektīvi izmantot savas tiesības uz aizstāvību. Gluži pretēji, Mitsubishi atbildē uz faktu vēstuli, šķiet, ir ietverta detalizēta analīze par liecībām, kas pievienotas faktu vēstules pielikumā.

31.

Atbildē uz faktu vēstuli Goldman Sachs apgalvoja, ka tā tiesības uz aizstāvību ir pārkāptas, jo tikai pēc mutiskās uzklausīšanas, t. i., 2013. gada maijā, Komisija tam ir piešķīrusi piekļuvi uzņēmuma Prysmian 2012. gada marta papildu piezīmēm par Spānijas dokumentiem (32). Es neuzskatu, ka iegūstot piekļuvi Prysmian 2012. gada marta piezīmēm tikai pēc mutiskās uzklausīšanas, Goldman Sachs nevarēja efektīvi izmantot savas tiesības tikt uzklausītam. Uzņēmumam Goldman Sachs bija plašas iespējas iesniegt rakstiskas piezīmes par Prysmian iesniegto informāciju lietas izskatīšanas gaitā. Piemēram, Goldman Sachs pēc mutiskās uzklausīšanas iesniedza rakstisku informāciju 2013. gada septembrī un jūnijā.

32.

Pēc IP adresātu mutiskas uzklausīšanas un rakstiski iesniegtās informācijas izskatīšanas Komisija nolēma atsaukt apgalvojumus attiecībā uz vienu pusi (33). Trīs IP adresātiem Komisija samazināja pārkāpuma ilgumu attiecīgi par aptuveni vienu gadu un deviņiem mēnešiem, vienu gadu un desmit mēnešiem un diviem gadiem.

33.

Saskaņā ar Lēmuma 2011/695/ES 16. pantu esmu pārbaudījis, vai lēmuma projektā iekļauti tikai tie iebildumi, par kuriem pusēm ir tikusi dota iespēja paust savu viedokli, un mans secinājums ir apstiprinošs.

34.

Kopumā es secinu, ka visas puses ir spējušas efektīvi izmantot savas procesuālās tiesības šajā lietā.