29.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/92

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam sākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju – “Eiropa 2020” –, kam pamatā ir ciešāka ekonomikas politikas koordinācija, lielākoties pievēršot uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2010. gada 13. jūlijā, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem, pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.), un 2010. gada 21. oktobrī tā pieņēma lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (2), kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)

Dalībvalstu vai to valdību vadītāji 2012. gada 29. jūnijā pieņēma lēmumu par Izaugsmes un nodarbinātības paktu, kas ir saskaņots pamats rīcībai valstu, ES un eurozonas līmenī, izmantojot visas iespējamās sviras, instrumentus un politiku. Viņi pieņēma lēmumu par rīcību, kas jāveic dalībvalstu līmenī, jo īpaši paužot ciešu apņēmību sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un īstenot konkrētām valstīm adresētos ieteikumus.

(4)

Padome 2013. gada 9. jūlijā pieņēma ieteikumu (3) par Austrijas 2013. gada valsts reformu programmu un sniedza savu atzinumu par atjaunināto Austrijas stabilitātes programmu 2012.–2017. gadam. 2013. gada 15. novembrī Komisija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 473/2013 (4) sniedza savu atzinumu par Austrijas budžeta plāna projektu 2014. gadam.

(5)

Komisija 2013. gada 13. novembrī pieņēma gada izaugsmes pētījumu, iezīmējot 2014. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada sākumu. 2013. gada 13. novembrī Komisija, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011 (5), pieņēma arī brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Austrija netika noteikta kā viena no dalībvalstīm, par kurām tiks izstrādāts padziļināts pārskats.

(6)

Eiropadome 2013. gada 20. decembrī apstiprināja prioritātes, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, fiskālo konsolidāciju un rīcību izaugsmes sekmēšanai. Tā uzsvēra nepieciešamību īstenot diferencētu, uz izaugsmi vērstu fiskālo konsolidāciju, atjaunot normālus aizdošanas nosacījumus ekonomikai, veicināt izaugsmi un konkurētspēju, risināt bezdarba problēmu un krīzes sociālās sekas un modernizēt valsts pārvaldi.

(7)

Austrija 2014. gada 8. aprīlī iesniedza savu 2014. gada valsts reformu programmu un 2014. gada 29. aprīlī – savu 2014. gada stabilitātes programmu. Abas programmas tika izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(8)

2014. gada stabilitātes programmā izklāstītās budžeta stratēģijas mērķis ir līdz 2016. gadam sasniegt vidējā termiņa mērķi, proti, strukturālo deficītu, kas nepārsniedz 0,45 % no IKP un tādējādi atspoguļo Stabilitātes un izaugsmes pakta prasības. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2013. gadā ir ilgtspējīgi samazināts un ir mazāks par 3 % no IKP. Bija plānots, ka 2014. gadā (pārrēķinātā) strukturālā bilance saglabāsies nemainīga un 2015. gadā uzlabosies par 0,3 procentu punktiem no IKP, kas abos gados ir ievērojami mazāk par nepieciešamo korekciju. Arī izdevumu pieaugums 2014.–2015. gadā būtiski novirzīsies no izdevumu kritērija. 2014. gada 12. maijā Austrija paziņoja par papildu ieņēmumu un izdevumu pasākumu kopumu. Ja šie pasākumi tiks stingri un savlaicīgi īstenoti, Austrijas budžeta stratēģijā vairs nebūs paredzēta plānotā ievērojamā novirze no korekcijām vidējā termiņa mērķa sasniegšanai 2014. gadā. Plānotās korekcijas vidējā termiņa mērķa sasniegšanai vienlaikus joprojām ir saistītas ar riskiem, kuri attiecas uz atbilstību Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām. Saskaņā ar stabilitātes programmu vispārējās valdības bruto parāds ievērojami palielināsies – no gandrīz 74,5 % no IKP 2013. gadā līdz 79 % no IKP 2014. gadā; tam par iemeslu ir likvidācijas struktūras izveide bankas Hypo Alpe Adria aktīvu likvidācijai; savukārt no 2015. gada parāds sāks samazināties.

Makroekonomiskais scenārijs, kas ir pamatā stabilitātes programmā iekļautajām budžeta prognozēm, ir ticams, un to izstrādāja neatkarīga struktūra – Austrijas Ekonomikas pētniecības institūts (WIFO). Saskaņā ar Komisijas dienestu 2014. gada pavasara prognozi ir paredzams, ka budžeta deficīts 2014. un 2015. gadā saglabāsies zem 3 % līmeņa. Tomēr tajā tiek prognozēts, ka strukturālā bilance 2014. gadā pasliktināsies, savukārt 2015. gadā tā uzlabosies tikai par 0,1 % no IKP. Pamatojoties uz savu stabilitātes programmas novērtējumu un Komisijas prognozi, kā arī uz savu novērtējumu par 12. maijā paziņotajiem pasākumiem, Padome saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97 uzskata, ka Austrija ir ilgtspējīgi novērsusi savu pārmērīgo budžeta deficītu, tomēr saglabājas ievērojamas novirzes risks no korekcijām vidējā termiņa mērķa sasniegšanai 2014. un 2015. gadā.

(9)

Saskaņā ar Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību Austrija 2012. gadā ir pastiprinājusi savu fiskālo sistēmu, īstenojot Austrijas iekšējās stabilitātes pakta reformu. Reaģējot uz fiskālā pakta prasībām, no 2013. gada novembra tika paplašinātas Austrijas Fiskālās padomes pilnvaras. Tomēr, kā atzīts koalīcijas līgumā, joprojām ir vajadzīga pamatīga dažādu valdības līmeņu attiecību reforma, lai labāk saskaņotu to attiecīgās atbildības jomas.

(10)

Valsts finanšu ilgtspēju apdraud vidēja termiņa un ilgtermiņa izdevumi par pensijām un veselības aprūpi un – mazākā apmērā – izdevumi par ilgtermiņa aprūpi. 2014. gadā ir stājušies spēkā daži pasākumi, kuru mērķis ir ierobežot pieeju agrīnas pensionēšanās shēmām un palielināt stimulus ilgāk palikt darba tirgū. Tomēr faktiskais pensionēšanās vecums (2012. gadā – 58,4 gadi) ir krietni mazāks par vidējo ES rādītāju. Faktiskais pensionēšanās vecums joprojām ir ievērojami mazāks par likumā noteikto pensionēšanās vecumu (2012. gadā par 5,6 gadiem vīriešu gadījumā un par 2,6 gadiem sieviešu gadījumā). Valsts reformu programmā ir iekļauti samērā vērienīgi īstermiņa mērķi faktiskā pensionēšanās vecuma palielināšanai – par 1,6 gadiem laikposmā no 2012. gada līdz 2018. gadam, un to īstenošana būs cieši jāuzrauga. Iespējams, ka nesenās pensiju sistēmas reformas zināmā mērā samazinās ilgtspējas riskus, ja tās tiks papildinātas ar darba tirgus nosacījumu uzlabojumiem, kas ļautu gados vecākiem darba ņēmējiem ilgāk palikt darba tirgū. Tomēr nav plānu ieviest pasākumus ar strukturālāku un ilgtermiņa ietekmi, piemēram, lai paātrinātu likumā noteiktā pensionēšanās vecuma saskaņošanu starp vīriešiem un sievietēm un pielāgotu pensionēšanās vecumu paredzamajam mūža ilgumam, kas vēl vairāk palīdzētu pagarināt darba mūža ilgumu un veicināt pensiju sistēmas finansiālo ilgtspēju.

(11)

Resursu efektīvu sadali Austrijas veselības aprūpes sistēmā kavē sarežģīta pārvaldības struktūra un tas, ka samērā liela uzmanība tiek veltīta lielajai un dārgajai slimnīcu nozarei. Ir veikti daži pasākumi, lai īstenotu veselības aprūpes reformu un palielinātu publisko izdevumu efektivitāti. Tomēr ar tiem var nepietikt, lai novērstu strukturālos trūkumus šajā nozarē, un joprojām jānosaka vērienīgāki mērķi, lai pārnestu uzsvaru no stacionārās pacientu aprūpes uz ambulatoro aprūpi un pastiprinātu profilaktisko veselības aprūpi (valsts izdevumi šajā jomā ir mazāki par vidējo ES rādītāju). Ir apsveicami paziņotie pasākumi, kuru mērķis ir pastiprināt primārās aprūpes sniegšanu un izstrādāt integrētas aprūpes programmas hronisku slimību jomā. Ilgtermiņa aprūpes fonds, kuram līdz 2016. gadam papildus tika piešķirti 650 miljoni euro un kuram plānots līdz 2018. gadam piešķirt vēl 700 miljonus euro, ir pagaidu risinājums aprūpes pakalpojumu finansēšanai. Ilgtermiņa aprūpes finanšu stabilitātei būs jāpievērš uzmanība arī pēc šī laikposma.

(12)

Austrijas nodokļu sistēmu vēl aizvien raksturo liels nodokļu un sociālā nodrošinājuma slogs darbaspēkam, jo īpaši mazo algu saņēmējiem. Darbaspēka nodokļi 2012. gadā veidoja 24,7 % no IKP, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Savienībā. Nodokļu īpatsvars sasniedz gandrīz 50 % no darbaspēka izmaksām. Lielas sociālā nodrošinājuma iemaksas un augsti sākotnējie ienākuma nodokļi, iespējams, var radīt situāciju, kurā personām ar nelielu peļņas potenciālu un otrajiem pelnītājiem ir mazāka motivācija strādāt.

Nesen pieņemtajā nodokļu tiesību aktu kopumā ir iekļauti ierobežoti pasākumi, kuru mērķis ir samazināt nodokļu slogu darbaspēkam, taču netiek izmantots nodokļu sloga pārbīdes potenciāls, lai vairāk izmantotu nodokļus ar mazāku negatīvo ietekmi uz izaugsmi, piemēram, regulārus nekustamā īpašuma nodokļus tajos gadījumos, kad aplēses par vērtībām, kas apliekamas ar nodokli, ir novecojušas.

(13)

Austrijas darba tirgus joprojām darbojas labi – bezdarba līmenis ir zemākais Savienībā (2013. gadā tas bija 4,9 %). Tomēr nākotnes grūtības, kuru iemesls ir sabiedrības novecošana un potenciāli sarūkošs darbaspēka piedāvājums, liek labāk izmantot gados vecāku darba ņēmēju, sieviešu un migrantu nepietiekami izmantoto darbaspēka potenciālu. Gados vecāku darba ņēmēju nodarbinātības līmenis joprojām ir zemāks par vidējo ES rādītāju (44,9 % salīdzinājumā ar 50,3 %), kaut arī šis līmenis kopš 2000. gada ir ievērojami palielinājies – par gandrīz 15 procentu punktiem līdz 44,9 % 2013. gadā. 2014. gadā stājas spēkā pasākumi, kuru mērķis ir ierobežot priekšlaicīgu pensionēšanos, un pašlaik tiek sagatavoti turpmāki pasākumi, lai pastiprinātu stimulus aiziet no darba tirgus vēlāk. Tomēr gados vecāki darba ņēmēji vēl aizvien saskaras ar grūtībām palikt darba tirgū vai atgriezties tajā. Migranti vēl aizvien saskaras ar šķēršļiem, lai pilnībā integrētos darba tirgū, un viņu bezdarba līmenis ir ievērojami augstāks; tam par iemeslu daļēji ir joprojām pastāvošie šķēršļi viņu kvalifikāciju atzīšanai, vienlaikus migrantu īpatsvars darbaspēkā kļūst arvien lielāks. Kaut arī sieviešu nodarbinātības līmenis ir samērā augsts (2013. gadā tas bija 70,8 %), tomēr, izteikts pilnslodzes ekvivalentos, tas ir daudz nelabvēlīgāks (55,6 % 2012. gadā). Austrijā ir viens no lielākajiem sieviešu īpatsvariem nepilnas slodzes nodarbinātībā, un sieviešu īpatsvars zemāk atalgotos darbos ir liels. Rezultātā vīriešu un sieviešu darba samaksas un pensiju atšķirība ir viena no lielākajām Savienībā. Kaut arī ir veikti daži pasākumi, lai uzlabotu bērnu aprūpes un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumus, to pieejamība joprojām ir ierobežota.

(14)

Austrija ir uzlabojusi izglītības rezultātus visās kategorijās, uz kurām attiecās ESAO 2012. gada pētījums par skolēnu prasmēm, taču lasītprasme joprojām ir sliktāka par vidējo ES rādītāju, un sociālekonomiskais stāvoklis vēl aizvien ievērojami ietekmē sasniegumus izglītības jomā. Kaut arī priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazinājuma mērķis kopumā ir sasniegts, tomēr atbilstošais ārvalstīs dzimušo skolēnu (kuru skaits arvien pieaug) īpatsvars bija vairāk nekā trīs reizes lielāks nekā Austrijā dzimušo skolēnu īpatsvars (18,5 % salīdzinājumā ar 5,7 % 2012. gadā). Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanai tiek veltīta nepietiekama uzmanību, un vēl jāizstrādā valsts mēroga stratēģiskā pieeja augstas kvalitātes agrīnas pirmsskolas izglītības jomā. Tiek īstenotas vai nesen ir pieņemtas dažas reformas, kas attiecas uz dažādiem skolu sistēmas aspektiem, jo īpaši uz programmas “Jaunā vidusskola” ieviešanu. Rūpīgi jāuzrauga tas, vai programma “Jaunā vidusskola” spēj mazināt negatīvās sekas, ko sociāli mazaizsargātiem rada skolēnu agrīna pārcelšana uz dažādiem skolu veidiem pēc četru gadu ilgas pamatskolu apmeklēšanas (agrīna skolēnu “sadalīšana”), un vai minētā programma uzlabo izglītības rezultātus. Pieaugošais imatrikulēto studentu skaits augstākajā izglītībā rada spiedienu uz finansēm un organizatorisko struktūru, savukārt to studentu īpatsvars, kuri pabeidz studiju programmas, joprojām ir zemāks par vidējo ES rādītāju. Izglītības rezultātu uzlabošana vēl arvien ir ļoti svarīga, lai atvieglinātu pāreju no izglītības uz nodarbinātību.

(15)

Joprojām pastāv būtiski regulatīvie šķēršļi, kas traucē uzņēmumiem un individuāliem saimnieciskās darbības veicējiem piedāvāt Austrijā savus pakalpojumus. Konkrētas profesijas reglamentējošie tiesību akti ierobežo uzņēmumu veidus un nosaka kapitāla turējuma prasības, vienlaikus pieeja atsevišķām profesijām ir atkarīga no specifiskām profesionālām kvalifikācijām, un starpnozaru uzņēmumu izveide pakalpojumu jomā vēl aizvien ir sarežģīta. Šo prasību apvienojums rada šķēršļus ienākšanai tirgū un profesionālo pakalpojumu veikšanai, kā rezultātā tiek ierobežota konkurence. Attiecībā uz profesionālās kvalifikācijas prasībām jāatzīmē, ka Austrija piedalās ES mēroga savstarpējās izvērtēšanas pasākumos un ir atjauninājusi savu reglamentēto profesiju datubāzi, kas ir pirmais solis, lai novērtētu profesionālās kvalifikācijas prasību pamatotību un samērīgumu.

(16)

ES publiskā iepirkuma tiesību aktos iekļauto publicēšanas prasību mērķis ir nodrošināt konkurenci un vienlīdzīgu attieksmi, sniedzot labāku informāciju par līgumslēgšanas iespējām, kas ir būtisks nosacījums piekļuvei tirgum. Lielāka pretendentu konkurence parasti nozīmē to, ka līgumslēdzēji saņem izdevīgākus piedāvājumus, tostarp par ievērojami mazākām cenām. Tomēr to iepirkuma konkursu vērtība, kurus Austrijas iestādes un struktūras publicēja saskaņā ar ES publiskā iepirkuma tiesību aktiem, 2012. gadā bija 1,5 % no IKP un 6,6 % no kopējiem valsts izdevumiem par būvdarbiem, precēm un pakalpojumiem, kas ir ievērojami mazāk par vidējiem ES rādītājiem (attiecīgi 3,4 % un 17,7 %). Šīs situācijas rezultātā būtiskas izmaksas rodas ne tikai Austrijas nodokļu maksātājiem, bet arī uzņēmumiem neizmantotu darījumdarbības iespēju veidā.

(17)

Neraugoties uz Austrijas federālās konkurences iestādes budžeta palielinājumu, tās darbinieku skaits vēl aizvien ir nepietiekams salīdzinājumā ar citu līdzīga lieluma vai mazāku dalībvalstu iestādēm. Austrijas kravas un pasažieru dzelzceļa pārvadājumu tirgum nāktu par labu turpmāki centieni pastiprināt konkurenci, kā Padome to ieteica 2013. gadā.

(18)

Kaut arī banku nozares kapitalizācija 2013. gadā kopumā turpināja uzlaboties, tomēr, ņemot vērā banku riska profilu, šķiet, ir vajadzīgi turpmāki centieni, lai palielinātu kapitāla rezerves. 2013. gadā Padome ieteica Austrijai paātrināt nacionalizēto un daļēji nacionalizēto banku restrukturizāciju. Pašlaik tiek sagatavots tiesiskais regulējums Hypo Alpe Adria likvidācijai, lai līdz vasarai to iesniegtu pieņemšanai parlamentā. Šobrīd norit organizatoriskais sagatavošanās process, lai izveidotu attiecīgo aktīvu pārvaldīšanas sabiedrību (AMC). Paredzams, ka AMC sāks darbību rudenī. Saskaņā ar ES lēmumiem par valsts atbalstu tiek turpināta Österreichische Volksbanken AG restrukturizācija un KA Finanz (bankas Kommunalkredit aktīvu pārvaldības struktūra (bad bank)) likvidācija. Lai nodrošinātu finanšu stabilitāti un pēc iespējas samazinātu negatīvo ietekmi uz valsts finansēm, būtu nepieciešami pārredzami un izlēmīgi pasākumi nacionalizēto banku restrukturizācijas pabeigšanai.

(19)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi visaptverošu analīzi par Austrijas ekonomikas politiku. Tā ir izvērtējusi valsts reformu programmu un stabilitātes programmu. Komisija ir ņēmusi vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Austrijā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā to, ka jānostiprina Savienības vispārējā ekonomiskā pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos ievērojot ES līmeņa norādes. Komisijas ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1. līdz 5. ieteikumā.

(20)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi stabilitātes programmu, un tās atzinums (6) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā.

(21)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir arī veikusi analīzi par visas eurozonas ekonomikas politiku. Pamatojoties uz to, Padome ir sniegusi konkrētus ieteikumus, kas adresēti dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro (7). Austrijai kā valstij, kuras valūta ir euro, būtu arī jānodrošina pilnīga un savlaicīga minēto ieteikumu īstenošana,

1.

Pēc pārmērīgā deficīta novēršanas pastiprināt budžeta pasākumus 2014. gadam, ņemot vērā, ka – pamatojoties uz Komisijas dienestu 2014. gada pavasara prognozi un ņemot vērā Austrijas izziņotos papildu konsolidācijas pasākumus – rodas atšķirība 0,5 % no IKP apmērā, kas liecina par būtiskas novirzes risku no Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvajā daļā noteiktajām prasībām. 2015. gadā ievērojami stiprināt budžeta stratēģiju, lai nodrošinātu vidēja termiņa mērķa sasniegšanu un turpmāk to noturētu, un nodrošināt, ka tiek ievērots parādsaistību noteikums, lai panāktu vispārējās valdības parāda attiecības ilgtspējīgu samazināšanos. Vēl vairāk racionalizēt fiskālās attiecības starp valdības līmeņiem, piemēram, vienkāršojot organizatorisko kārtību un saskaņojot atbildību par finansēšanu un izdevumiem.

2.

Uzlabot pensiju sistēmas ilgtermiņa ilgtspēju, jo īpaši ātrāk veicot likumā noteiktā vīriešu un sieviešu pensionēšanās vecuma saskaņošanu, palielinot faktisko pensionēšanās vecumu un pielāgojot pensionēšanās vecumu paredzamā dzīves ilguma izmaiņām. Uzraudzīt to nesen pieņemto reformu īstenošanu, kuras ierobežo pieeju priekšlaicīgas pensionēšanās shēmām. Vēl vairāk uzlabot veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu izmaksu lietderību un ilgtspēju.

3.

Samazināt augsto nodokļu slogu darbaspēkam, kas gulstas uz mazo algu saņēmējiem, ko panāk, vairāk izmantojot nodokļu avotus ar mazāku negatīvo ietekmi uz izaugsmi (piemēram, regulārus nekustamā īpašuma nodokļus), tostarp atjauninot nodokļu bāzi. Pastiprināt pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot migrantu, sieviešu un gados vecāku darba ņēmēju izredzes darba tirgū. Šajā nolūkā cita starpā vēl vairāk uzlabot bērnu aprūpes un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumus un migrantu kvalifikāciju atzīšanu. Uzlabot izglītības rezultātus, jo īpaši nelabvēlīgākā situācijā esošo jauniešu vidū, tostarp migrantu izcelsmes jauniešu vidū, pastiprinot agrīnu pirmsskolas izglītību un samazinot negatīvo ietekmi, kuru izraisa agrīna skolēnu “sadalīšana”. Vēl vairāk uzlabot stratēģisko plānošanu augstākās izglītības sistēmā un pastiprināt pasākumus, kuru mērķis ir samazināt priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītājus.

4.

Atcelt pārmērīgus šķēršļus pakalpojumu sniedzējiem, tostarp attiecībā uz juridisko formu un kapitāla turējuma prasībām, kā arī saistībā ar starpnozaru uzņēmumu izveidi pakalpojumu jomā. Pārskatīt, vai vispārējas intereses attaisno ierobežojumus ienākšanai tirgū un reglamentēto profesiju pildīšanai un vai šie ierobežojumi ir samērīgi. Noskaidrot iemeslus, kāpēc to publisko iepirkumu līgumu, kas ir atvērti iepirkumam saskaņā ar ES tiesību aktiem, vērtība ir zema. Ievērojami pastiprināt federālās konkurences iestādes resursus.

5.

Turpināt cieši uzraudzīt un efektīvi īstenot nacionalizēto un daļēji nacionalizēto banku pienācīgu restrukturizāciju.