29.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/67

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam sākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju – “Eiropa 2020” –, kam pamatā ir ciešāka ekonomikas politikas koordinācija, lielākoties pievēršot uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2010. gada 13. jūlijā, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem, pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.), un 2010. gada 21. oktobrī tā pieņēma lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (2), kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)

Dalībvalstu vai to valdību vadītāji 2012. gada 29. jūnijā pieņēma lēmumu par Izaugsmes un nodarbinātības paktu, kas ir saskaņots pamats rīcībai valstu, ES un eurozonas līmenī, izmantojot visas iespējamās sviras, instrumentus un politikas jomas. Viņi pieņēma lēmumu par dalībvalstu līmenī veicamo rīcību, jo īpaši paužot pilnīgu apņemšanos sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus.

(4)

Padome 2013. gada 9. jūlijā pieņēma ieteikumu (3) par Lietuvas 2013. gada valsts reformu programmu un sniedza savu atzinumu par Lietuvas atjaunināto konverģences programmu 2012.–2016. gadam.

(5)

Komisija 2013. gada 13. novembrī pieņēma gada izaugsmes pētījumu, iezīmējot 2014. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada sākumu. 2013. gada 13. novembrī Komisija, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011 (4), pieņēma arī brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Lietuva netika noteikta kā viena no dalībvalstīm, par kurām tiks izstrādāts padziļināts pārskats.

(6)

Eiropadome 2013. gada 20. decembrī apstiprināja prioritātes, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, fiskālo konsolidāciju un rīcību izaugsmes sekmēšanai. Tā uzsvēra vajadzību īstenot diferencētu, uz izaugsmi vērstu fiskālo konsolidāciju, atjaunot normālus aizdevumu nosacījumus ekonomikai, sekmēt izaugsmi un konkurētspēju, risināt bezdarba problēmu, novērst krīzes sociālās sekas un modernizēt valsts pārvaldi.

(7)

Lietuva 2014. gada 1. aprīlī iesniedza savu 2014. gada valsts reformu programmu un 2014. gada 22. aprīlī – 2014. gada konverģences programmu. Abas programmas tika izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(8)

2014. gada konverģences programmā izklāstītās budžeta stratēģijas mērķis ir līdz 2015. gadam sasniegt vidējā termiņa mērķi un konverģences programmas noslēgumā 2017. gadā panākt strukturālu pārpalikumu 0,9 % apmērā no IKP. Konverģences programma apstiprina iepriekšējo vidējā termiņa mērķi –1 % apmērā no IKP, kas atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām. Pamatojoties uz (pārrēķinātu) strukturālo budžeta bilanci, virzībā uz vidējā termiņa mērķi ikgadējais progress ir ne mazāks kā 0,5 % no IKP 2014. un 2015. gadā. Vienlaikus 2015. gadā ir risks novirzīties no izdevumu kritērija izpildes. Kopumā korekcijas vidēja termiņa mērķa sasniegšanai lielā mērā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām. Konverģences programma liecina, ka plānošanas periodā līdz 2017. gadam parāds ievērojami samazināsies līdz aptuveni 35 %. Konverģences programmas budžeta prognožu pamatā esošais makroekonomiskais scenārijs lielā mērā ir ticams. Vienlaikus vēl ir skaidri jādefinē konsolidācijas pasākumi 2015.-2017. gadā. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2014. gada pavasara prognozi paredzams, ka strukturālās korekcijas 2014. gadā būs 0,2 % no IKP, bet 2015. gadā 0,6 % no IKP, līdz ar to 2014. gadā par 0,3 % no IKP neizpildot prasīto ierobežojumu 0,5 % apmērā no IKP. Turklāt 2014. gadā ir risks ievērojami novirzīties no izdevumu kritērija izpildes, bet 2015. gadā – vēl vairāk, kaut arī vairs ne tik lielā mērā. Pamatojoties uz konverģences programmas izvērtējumu un Komisijas prognozi, Padome saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97 uzskata, ka ir risks ievērojami novirzīties no korekcijām vidēja termiņa mērķa sasniegšanai 2014. gadā.

(9)

Nodokļi, kas mazāk kaitē izaugsmei, piemēram, īpašuma un vides nodokļi, joprojām ir salīdzinoši nenozīmīgi. Nodokļu ieņēmumi lielā mērā ir atkarīgi no netiešiem nodokļiem un nodokļiem darbaspēkam, savukārt ieņēmumu daļa no vides nodokļiem joprojām ir neliela. Varētu izmantot ieņēmumu palielināšanu no izaugsmi veicinošiem nodokļiem, lai atvieglotu nodokļu slogu jo īpaši mazkvalificētiem pelnītājiem ar maziem ienākumiem. 2013. gada sākumā tika veikta daļēja nodokļu sistēmas pārskatīšana, un valdība nolēma koriģēt kapitāla nodokļus, palielināt ar nodokli apliekamo ienākumu slieksni, kas nozīmē iedzīvotāju ienākuma nodokļa palielinātu progresivitāti to personu labā, kuru ienākumi ir mazi, un palielināt akcīzes nodokli alkoholam un tabakai. Tomēr kopumā minētajiem pasākumiem būs diezgan nelabvēlīga ietekme uz ieņēmumiem. Tāpēc joprojām būs svarīgi veikt turpmākus pasākumus, lai uzlabotu publisko finanšu stabilitāti un stiprinātu budžeta ieņēmumu pusi. Pēc 2013. gada konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem vides nodokļu jomā netika veikti būtiski pasākumi. Nelielas sekmes gūtas fiskālās sistēmas stiprināšanā, jo izdevumu maksimālās robežas aizvien nav pietiekami saistošas un tiesību aktu grozījumi joprojām nav apstiprināti. Lietuvai joprojām ir grūtības ar nodokļu saistību izpildi, it īpaši ar PVN krāpšanas gadījumu apkarošanu, cita starpā, stiprinot riska pārvaldības pasākumus. Tiek īstenots nodokļu saistību izpildes rīcības plāns 2013.–2014. gadam, un pirmie aprēķini liecina par labvēlīgu ietekmi. 2013. gadā tika pieņemti vairāki pasākumi ar mērķi stiprināt nodokļu saistību izpildi PVN un akcīzes nodokļa jomā. Ir sākta jauna mērķtiecīga stratēģija 2014.-2015. gadam.

(10)

Nelabvēlīga demogrāfiskā attīstība liek apšaubīt Lietuvas ilgtermiņa fiskālo stabilitāti. Saskaņā ar prognozēm izdevumi pensijām ievērojami pieaugs un, kā aprēķināts, 50 gados kļūs gandrīz divreiz lielāki par ES vidējo rādītāju. Pakāpeniskais likumā noteiktā pensionēšanās vecuma pieaugums, kas sākās 2012. gadā, nav pietiekams, lai izlīdzinātu darbaspēka sarukumu un paredzamā dzīves ilguma paildzināšanos. Turklāt krasais nabadzības pieaugums un vecāka gadagājuma cilvēku milzīgā materiālā nenodrošinātība norāda uz problēmām ar pensiju atbilstību. Lietuva ir veikusi svarīgus, taču izolētus pasākumus pareizajā virzienā, bet ir nepieciešamas būtiskākas izmaiņas, lai īstenotu visaptverošu reformu. Lietuva ir pabeigusi otrā līmeņa pensiju reformu, taču netiek plaši izmantota ne arodpensiju shēma, ne brīvprātīgi pensiju uzkrājumi. Bez likumā noteiktā pensionēšanās vecuma pieauguma ir vajadzīgi arī pasākumi, kuri nodrošina vecāka gadagājuma strādājošo nodarbināmību un vecāka gadagājuma iedzīvotājiem piemērotu darba vidi.

(11)

Kopumā bezdarbs ir sarucis, taču joprojām ir liels strukturālais bezdarbs, kas liecina par prasmju neatbilstību, jo īpaši mazkvalificētam darbaspēkam. Samazinās jauniešu bezdarbs un to jauniešu īpatsvars, kuri nemācās vai nestrādā, tomēr tas joprojām ir augsts. Aktīva darba tirgus politikas ierobežotais tvērums joprojām ir problēma, un ir jāuzlabo tā efektivitāte un savlaicīgums. Prognozes liecina, ka kvalificēta darbaspēka trūkums nākotnē kļūs vēl izteiktāks. Ir svarīgi uzlabot jauniešu nodarbināmību, lai sekmētu profesionālās izglītības un augstākās izglītības atbilstību darba tirgus vajadzībām, celtu mācekļu programmu un ar darbu saistītas apmācības kvalitāti, sadarbojoties ar privāto sektoru, ieskaitot MVU. Joprojām nav pietiekoša plaša līdzdalība mūžizglītībā. Ir nepieciešama darba tiesiskā regulējuma visaptveroša pārskatīšana ar sociālo partneru līdzdalību, lai rastu veidus, kā atvieglot administratīvo slogu darba devējiem. Pirmkārt, būs svarīgi identificēt un novērst nevajadzīgus ierobežojumus, kuri ietekmē elastīgas līgumiskās attiecības, atlaišanas kārtību un darba laika režīmu.

(12)

Neskatoties uz nesen novēroto uzlabojumu, darbspējīgā vecuma iedzīvotāju nabadzība joprojām ir lielāka par ES vidējo rādītāju. Minimālās mēnešalgas un ar nodokli apliekamo ienākumu sliekšņa palielināšana ir palīdzējusi risināt nabadzības problēmu. Tomēr pēdējos gados ir krasi pieaugusi vecāka gadagājuma cilvēku nabadzība un milzīga materiālā nenodrošinātība. 2012.–2013. gadā, pateicoties naudā sniegtas sociālās palīdzības reformas izmēģinājuma projektam, samazinājās sociālo pabalstu saņēmēju skaits un izdevumi par skaidrā naudā izmaksātiem sociālajiem pabalstiem. 2014. gadā šo izmēģinājuma projektu piemēroja arī visās pašvaldībās. Ir nepieciešams nodrošināt uzraudzību un novērtējumu par minētās reformas ietekmi uz vistrūcīgākajām grupām. Ilgtermiņa bezdarbniekiem paredzētās sociālās palīdzības aktivizācijas pasākumu tvērums ir nepietiekams. Turklāt šie pasākumi joprojām ir vērsti uz sabiedrisko darbu shēmām, tādējādi sniedzot ienākumu atbalstu, taču tie nepalīdz uzlabot saņēmēju nodarbināmību. Ir jānovērtē minētās reformas ietekme uz grupām ar zemiem ienākumiem. Lietuva pieņēma sociālās iekļaušanas veicināšanas rīcības plānu 2014.–2020. gadam. Tomēr joprojām ir nepieciešams noteikt galvenās mērķa grupas, budžetu un konkrētus pasākumus, konkrēti norādot kā tiks sasniegti mērķi un kā sadarbosies dažādās ministrijas, pašvaldības un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, īstenojot minēto rīcības plānu.

(13)

Valdība kopš 2010. gada veic valsts uzņēmumu vērienīgu reformu. 2013. gada decembrī tika apstiprināti pēdējie tiesību akti, ar kuriem grozīja pārredzamības pamatnostādnes, kas nosaka, ka visiem valsts uzņēmumiem no 2014. gada savos gada ziņojumos jānodrošina atsevišķi dati par komerciālajām un nekomerciālajām funkcijām. Pirmo ziņojumu, kurā sniegts šāds sadalījums, paredzēts iesniegt 2014. gada augustā. Tad vajadzētu varēt sīkāk izvērtēt to, cik veiksmīgas ir šādas izmaiņas. Tomēr neatkarīgu locekļu skaits valsts uzņēmumu valdēs joprojām ir mazs daļēji tādēļ, ka valsts un pašvaldību uzņēmumiem tiek piemēroti juridiski šķēršļi. Tiek ierosinātas juridiskas izmaiņas, kuras ļaus visu valsts uzņēmumu valdēs iecelt neatkarīgus locekļus. Pēc tam, kad būs pilnībā īstenota komerciālo un nekomerciālo funkciju nodalīšana un nodrošinātas profesionālākas valdes, būs jānovērtē šo pasākumu efektivitāte.

(14)

Joprojām nepietiekami izstrādāti ir elektrotīklu un gāzes tīklu savienojumi ar kaimiņu dalībvalstīm, tādējādi ierobežojot konkurenci un sadārdzinot cenas. Gāzes un elektrības tirgus liberalizācija ir stiprinājusi konkurenci iekšējā tirgū, taču līdz šim patērētāji nav izmantojuši tiesības mainīt piegādātāju. Valdība ir noteikusi, ka elektroenerģijas starpsavienojumi ir prioritāte, tomēr to izveidošana ir vēl jāpabeidz. Ir pasūtīts svarīgs gāzes cauruļvads, un paredzams, ka līdz 2014. gada decembrim sāks darboties sašķidrinātās dabasgāzes terminālis Klaipēdā. Ir gūti nelieli panākumi attiecībā uz Lietuvas elektroenerģijas tīklu starpsavienojumiem ar ES elektroenerģijas tirgu. Turklāt ir jāuzlabo energoefektivitāte. Lietuva ir guvusi nelielas sekmes ēku energoefektivitātes uzlabošanā, cita starpā, attiecībā uz ieguldījumiem no JESSICA līdzdalības fonda. 2013. gadā pieņēma tiesību aktus, lai paātrinātu minētā līdzdalības fonda apguvi. Projekti pabeigti 2014. gada sākumā, un ir ievērojami pieaudzis sākotnēju pieteikumu skaits. Tiesību aktu grozījumi paredz arī apkures subsīdiju samazināšanu gadījumos, ja iedzīvotāji noraidījuši ēkas atjaunošanu, – līdz ar to tiek novērsti šķēršļi atjaunošanai.

(15)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir vispusīgi izanalizējusi Lietuvas ekonomikas politiku. Tā ir izvērtējusi valsts reformu programmu un konverģences programmu. Vērtējumā Komisija ņēma vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Lietuvā, bet arī atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina Savienības vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Komisijas ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1.–6. ieteikumā.

(16)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi konverģences programmu, un tās atzinums (5) ir atspoguļots jo īpaši turpmāk izklāstītajā 1. ieteikumā,

1.

Pastiprināt budžeta pasākumus 2014. gadam, ņemot vērā izdevumu pieaugumu, kas pārsniedz kritēriju, un radušos atšķirību 0,3 % apmērā no IKP strukturālo pasākumu sakarā, pamatojoties uz Komisijas dienestu 2014. gada pavasara prognozi, kurā norādīts uz ievērojamas novirzīšanās risku saistībā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvās daļas prasībām. 2015. gadā stiprināt budžeta stratēģiju, lai atbilstoši prasībām nodrošinātu korekciju 0,5 % apmērā no IKP vidēja termiņa mērķa sasniegšanai. Pēc tam nodrošināt vidējā termiņa mērķa ievērošanu. Papildināt budžeta stratēģiju ar turpmāku fiskālās sistēmas stiprināšanu, it īpaši, nodrošinot saistošas izdevumu maksimālās robežas, kad tiks pieņemta vidēja termiņa budžeta sistēma. Turpināt pārskatīt nodokļu sistēmu un apsvērt to nodokļu palielināšanu, kas vismazāk kaitē izaugsmei, kā, piemēram, regulārie īpašuma nodokļi un vides nodokļi, vienlaikus turpinot uzlabot nodokļu saistību izpildi.

2.

Pieņemt un īstenot tiesību aktus par visaptverošu pensiju sistēmas reformu. Likumā noteikto pensionēšanās vecumu pielāgot paredzamajam mūža ilgumam, ierobežot priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas, izstrādāt skaidrus noteikumus pensiju indeksācijai un veicināt papildu ietaupījumu shēmu izmantošanu. Līdz ar pensiju reformu veikt pasākumus vecāka gadagājuma darbaspēka nodarbināmības veicināšanai.

3.

Mērķtiecīgāk plānot aktīvā darba tirgus politikas pasākumus, kuri vērsti uz mazkvalificēta darbaspēka un ilgtermiņa bezdarbnieku līdzdalību darba tirgū. Uzlabot bezdarbnieku pabalstu tvērumu un atbilstību un piesaistīt tos aktivizācijas pasākumiem. Risināt prasmju ilgstošas neatbilstības problēmu, uzlabojot izglītības atbilstību darba tirgus vajadzībām, inter alia, pamatojoties uz prasmju prognozēšanas sistēmām, un veicināt mūžizglītību. Lai uzlabotu jauniešu nodarbināmību, par prioritāti noteikt kvalitatīvu mācekļu programmu un citu mācīšanās darbavietā iespēju piedāvājumu un stiprināt partnerību ar privāto sektoru. Apspriežoties ar sociālajiem partneriem, pārskatīt darba tiesību aktu atbilstību, it īpaši attiecībā uz darba līgumu sistēmu un darba laika režīmu.

4.

Nodrošināt atbilstošu tvērumu vistrūcīgākajām grupām un turpināt stiprināt saikni starp naudā sniegtas sociālās palīdzības un aktivizācijas pasākumiem.

5.

Kā plānots, pabeigt valsts uzņēmumu reformas īstenošanu, it īpaši pabeigt komerciālo darbību nodalīšanu no nekomerciālām, turpinot uzlabot profesionalitāti valdēs un rūpīgi uzraudzīt reformas ietvaros paredzēto prasību izpildi.

6.

Izvērst pasākumus, lai uzlabotu ēku energoefektivitāti, ātri ieviešot līdzdalības fondu. Turpināt attīstīt elektroenerģijas un gāzes tīklu pārrobežu savienojumus ar kaimiņu dalībvalstīm, lai dažādotu enerģijas avotus un veicinātu konkurenci, uzlabojot Baltijas valstu elektroenerģijas tirgus integrāciju.