EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32014H0729(06)

Padomes Ieteikums ( 2014. gada 8. jūlijs ) par Igaunijas 2014. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Igaunijas stabilitātes programmu 2014. gadam

OV C 247, 29.7.2014, p. 25–28 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

29.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/25


PADOMES IETEIKUMS

(2014. gada 8. jūlijs)

par Igaunijas 2014. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Igaunijas stabilitātes programmu 2014. gadam

2014/C 247/06

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (1) un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas,

ņemot vērā Eiropadomes secinājumus,

ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu,

ņemot vērā Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu,

ņemot vērā Sociālās aizsardzības komitejas atzinumu,

ņemot vērā Ekonomikas politikas komitejas atzinumu,

tā kā:

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam sākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju – “Eiropa 2020” –, kam pamatā ir ciešāka ekonomikas politikas koordinācija, lielākoties pievēršot uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2010. gada 13. jūlijā, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem, pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.) un 2010. gada 21. oktobrī tā pieņēma lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (2), kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)

Dalībvalstu vai to valdību vadītāji 2012. gada 29. jūnijā pieņēma lēmumu par Izaugsmes un nodarbinātības paktu, kas ir saskaņots pamats rīcībai valstu, ES un eurozonas līmenī, izmantojot visas iespējamās sviras, instrumentus un politikas jomas. Viņi pieņēma lēmumu par dalībvalstu līmenī veicamo rīcību, jo īpaši paužot pilnīgu apņemšanos sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus.

(4)

Padome 2013. gada 9. jūlijā pieņēma ieteikumu (3) par Igaunijas valsts reformu programmu 2013. gadam un sniedza atzinumu par Igaunijas atjaunināto stabilitātes programmu 2012.–2017. gadam. Komisija 2013. gada 15. novembrī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 473/2013 (4) sniedza atzinumu par Igaunijas budžeta plāna projektu 2014. gadam.

(5)

Komisija 2013. gada 13. novembrī pieņēma gada izaugsmes pētījumu, iezīmējot 2014. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada sākumu. 2013. gada 13. novembrī Komisija, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011 (5), pieņēma arī brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Igaunija netika noteikta kā viena no dalībvalstīm, par kurām tiks izstrādāts padziļināts pārskats.

(6)

Eiropadome 2013. gada 20. decembrī apstiprināja prioritātes, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, fiskālo konsolidāciju un rīcību izaugsmes sekmēšanai. Tā uzsvēra vajadzību īstenot diferencētu, uz izaugsmi vērstu fiskālo konsolidāciju, atjaunot normālus aizdevumu nosacījumus ekonomikai, sekmēt izaugsmi un konkurētspēju, risināt bezdarba problēmu, novērst krīzes sociālās sekas un modernizēt valsts pārvaldi.

(7)

Igaunija 2014. gada 8. maijā iesniedza savu 2014. gada valsts reformu programmu un 2014. gada 29. aprīlī – savu 2014. gada stabilitātes programmu. Abas programmas tika izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(8)

2014. gada stabilitātes programmā izklāstītās budžeta stratēģijas mērķis ir sasniegt vidēja termiņa mērķi un noturēt to visas programmas laikā, kā arī veidot pietiekamas fiskālās rezerves ekonomiski sarežģītiem laikiem. Stabilitātes programmā joprojām ir saglabāts iepriekš noteiktais vidēja termiņa mērķis par strukturālu pārpalikumu, kas ir stingrāks par Stabilitātes un izaugsmes paktā noteikto. Sagaidāms, ka Igaunijas pārrēķinātā strukturālā bilance 2014. gadā pasliktināsies par 0,1 procentpunktu no IKP, tādējādi līdz 2015. gadam, kad tā uzlabosies par 0,4 procentpunktiem no IKP, radīsies novirze no nepieciešamajām korekcijām, un 2016.–2017. gadā tā būs tuvu līdzsvaram. Turklāt stabilitātes programmā norādīts, ka 2014. gadā pastāv novirzes no izdevumu robežvērtības risks un 2015. gadā – būtiskas novirzes risks. Kopumā plānotās korekcijas vidēja termiņa mērķa sasniegšanai rada risku attiecībā uz Stabilitātes un izaugsmes pakta prasību ievērošanu.

(9)

Stabilitātes programmas fiskālo prognožu pamatā esošais makroekonomiskais scenārijs, kuru nav apstiprinājusi neatkarīga struktūra, ir ticams un kopumā atbilst Komisijas dienestu 2014. gada pavasara prognozei. Saskaņā ar šo prognozi strukturālais deficīts 2014. gadā palielināsies par 0,1 % no IKP, un tādējādi radīsies 0,3 % no IKP novirze no nepieciešamajām korekcijām, un divu gadu griezumā šī novirze būs ievērojama. Komisija paredz, ka 2015. gadā strukturālā bilance pasliktināsies vēl par 0,2 % no IKP, kas liecina par ievērojamu novirzi no nepieciešamās korekcijas vidēja termiņa mērķa sasniegšanai. Arī attiecībā uz izdevumu robežvērtību 2014.–2015. gadā ir sagaidāma ievērojama novirze. Pamatojoties uz 2014. gada stabilitātes programmas izvērtējumu un Komisijas prognozi, ievērojot Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka pastāv risks, ka 2014. un 2015. gadā radīsies ievērojama novirze no vidēja termiņa mērķa. Strukturālās bilances norma atbilstoši prasībām Līgumā par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību līdz ar Igaunijas jauno Likumu par valsts budžetu stājās spēkā 2014. gada 23. martā, bet norma vēl ir jāpapildina ar saistošo daudzgadu izdevumu mērķu stiprināšanu.

(10)

Attiecībā uz darba tirgu ir gūti ievērojami panākumi, jo ir samazināts jauniešu un ilgstošā bezdarba līmenis. Īpaša uzmanība jāpievērš pasākumiem, ar kuriem rada stimulus strādāt tiem, kuru ienākumi ir mazi. Ir vajadzīgi turpmāki centieni, lai vērstos pret pieaugošo darbaspēka trūkumu, tostarp tādu, ko izraisa cilvēku aiziešana no darba tirgus novecošanas un veselības problēmu un invaliditātes dēļ. Tādēļ ir ļoti svarīgi laikus pieņemt un īstenot darbspēju reformu, vienlaikus nodrošinot atbalsta pakalpojumu pieejamību. Izdevumu rentabilitāti ģimenes politikas jomā varētu vēl vairāk uzlabot, tostarp veicinot piekļuvi bērnu aprūpei. Sagaidāms, ka tas veicinās sieviešu agrāku atgriešanos darba tirgū un mazinās vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību, kas joprojām ir liela. Ir jāpastiprina centieni nolūkā veicināt darījumdarbību un darbvietu radīšanu reģionos ārpus Tallinas un Tartu, lai novērstu to, ka pieaug ekonomiskās attīstības atšķirības, un samazinātu bezdarba līmeni, jo īpaši mazkvalificēto darbinieku vidū.

(11)

Izglītības un apmācības jomā nesen ir pieņemtas reformas nolūkā pielāgot izglītību darba tirgus prasībām. Būs nepieciešami papildu centieni, lai atvieglotu pāreju no izglītības uz nodarbinātību. Būs vajadzīgi sistemātiski centieni, jo īpaši iesaistot sociālos partnerus, lai palielinātu līdzdalību profesionālajā izglītībā un apmācībā, kā arī mācībās darbavietā un jo īpaši māceklībā. Mūžizglītības stratēģijas īstenošanai būs nepieciešami nopietni centieni, lai nodrošinātu kvalifikācijas paaugstināšanas, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas līmeņus, kas ir tik ļoti nepieciešami, jo īpaši personām, kas ir nelabvēlīgākā situācijā darba tirgū. Ir ieviesta pārdomāta specializācijas shēma, kuru veido Uzņēmējdarbības un izaugsmes stratēģija un Pētniecības, attīstības un inovāciju stratēģija un kurā galvenā uzmanība ir pievērsta kopīgām prioritātēm, vienlaikus turpinot specializēt tematiskās jomas. Būtu jāturpina centieni, lai internacionalizētu pētniecības, attīstības un inovāciju sistēmu un noteiktu to par prioritāti, ņemot vērā Igaunijas ekonomikas mazo apjomu.

(12)

Igaunijas resursu izmantošanas intensitāte joprojām ir ļoti augstā līmenī. Ir gūti panākumi attiecībā uz sabiedrisko ēku energoefektivitātes uzlabošanu, taču centieni ir jāsaglabā un jāpastiprina, jo īpaši mājokļu sektorā un rūpniecībā. Ir gūti ievērojami panākumi atkritumu apsaimniekošanas un apglabāšanas jomā, bet ir jānodrošina atkritumu pārstrādes ekonomiskā dzīvotspēja. Ir jāīsteno transporta attīstības plānā ietvertie pasākumi, jo īpaši tādēļ, lai ļautu Igaunijai ierobežot CO2 emisijas nozarēs, kas neietilpst ETS. Kravu pārvadājumu jomā energoefektivitāti var uzlabot, izvēršot ilgtspējīgākus pārvadājumu veidus. Sabiedriskā transporta izmantošanu var vēl vairāk palielināt, uzlabojot reģionālo tīklu papildināmību un starpsavienojumus starp autobusu un pasažieru vilcienu pārvadājumiem. Pieaug privāto automobiļu izmantošana, taču vieglo automobiļu vidējais vecums ir gandrīz divreiz lielāks nekā vidēji ES un jaunie vieglie automobiļi ir vieni no vispiesārņojošākajiem Savienībā. Ir nepieciešams ievērojami stiprināt vides stimulus, tostarp nodokļu sistēmu. Lai gan ir veikti daudzsološi pasākumi pārrobežu energotīklu savienojumu jomā, Igaunijas enerģijas tirgus pilnīgai savienošanai ar Savienību būs nepieciešams laiks un ieguldījumi.

(13)

Pieaugošās reģionālās atšķirības kopā ar negatīvām demogrāfiskām tendencēm, nepilnībām vietējās pašvaldībās un sadarbības trūkumu starp tām kavē Igaunijas attīstības potenciālu. Tas daļēji atspoguļo joprojām pastāvošo neatbilstību starp mazu pašvaldību fiskālajām spējām un tām uzticētajiem pienākumiem un ierobežotus apjomradītus ietaupījumus. Efektīvāki un pieejamāki augstas kvalitātes sabiedriskie pakalpojumi vietējā līmenī, kas balstīti uz pakalpojumu jomām un pakalpojumu minimuma standartiem, jo īpaši transporta, ilgtermiņa aprūpes, agrīnās pirmsskolas izglītības un sociālo pakalpojumu jomā, ir priekšnosacījums tam, lai aktivizēšanas un darba tirgus pasākumi būtu efektīvi.

(14)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir vispusīgi izanalizējusi Igaunijas ekonomikas politiku. Tā ir izvērtējusi valsts reformu programmu un stabilitātes programmu. Vērtējumā Komisija ņēma vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Igaunijā, bet arī atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina Savienības vispārējā ekonomikas pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Komisijas ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1. līdz 5. ieteikumā.

(15)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi stabilitātes programmu, un tās atzinums (6) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā.

(16)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir arī veikusi analīzi par visas eurozonas ekonomikas politiku. Pamatojoties uz to, Padome ir pieņēmusi konkrētus ieteikumus, kas adresēti dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro (7). Igaunijai kā valstij, kuras naudas vienība ir euro, būtu arī jānodrošina pilnīga un savlaicīga minēto ieteikumu īstenošana,

AR ŠO IESAKA Igaunijai laikposmā no 2014. gada līdz 2015. gadam rīkoties šādi.

1.

Pastiprināt budžeta pasākumus 2014. gadam, ņemot vērā, ka – pamatojoties uz Komisijas dienestu 2014. gada pavasara prognozi – rodas atšķirība 0,3 % no IKP apmērā, kas liecina par būtiskas novirzes risku no Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvās daļas prasībām. 2015. gadā ievērojami stiprināt budžeta stratēģiju, lai nodrošinātu vidēja termiņa mērķa sasniegšanu un turpmāk to noturētu. Papildināt budžeta normu ar saistošākiem daudzgadu izdevumu noteikumiem vidēja termiņa budžeta satvarā un turpināt publisko izdevumu efektivitātes uzlabošanu.

2.

Uzlabot stimulus strādāt, īstenojot zemu atalgotiem darba ņēmējiem paredzētus pasākumus. Veikt aktivizēšanas centienus, nodrošinot darbspēju reformas pieņemšanu un īstenošanu laikus. Uzlabot ģimenes politikas efektivitāti un izmaksu lietderību, vienlaikus uzlabojot bērnu aprūpes pakalpojumu pieejamību un iespēju tos saņemt. Izvērst saskaņotus pasākumus nolūkā veicināt ekonomisko izaugsmi un uzņēmējdarbību reģionos, kuros ir augsts bezdarba līmenis.

3.

Nodrošināt izglītības un apmācības sistēmu atbilstību darba tirgum, uzlabot prasmju un kvalifikācijas līmeni, paplašinot mūžizglītības pasākumus un sistemātiski palielinot līdzdalību profesionālajā izglītībā un apmācībā, tostarp māceklībā. Turpināt prioritāšu noteikšanas un specializācijas stiprināšanu pētniecības un inovāciju sistēmās un uzlabot sadarbību starp uzņēmumiem, augstākās izglītības un pētniecības iestādēm, lai veicinātu konkurētspēju starptautiskā līmenī.

4.

Pastiprināt centienus nolūkā uzlabot energoefektivitāti, jo īpaši mājokļu un rūpniecības ēku sektorā. Ievērojami stiprināt vides stimulus transporta nozarē, lai veicinātu tādu mobilitāti, kas patērē mazāk resursu. Turpināt pārrobežu savienojumu ar kaimiņu dalībvalstīm attīstību, lai dažādotu enerģijas avotus un veicinātu konkurenci, labāk integrējot Baltijas enerģijas tirgus.

5.

Labāk līdzsvarot vietējo pašvaldību ieņēmumus un uzticētos pienākumus. Uzlabot vietējo pašvaldību efektivitāti un nodrošināt augstas kvalitātes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu vietējā līmenī, jo īpaši sociālo pakalpojumu sniegšanu, kas papildina aktivizēšanas pasākumus.

Briselē, 2014. gada 8. jūlijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

P. C. PADOAN


(1)  OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.

(2)  Paliek spēkā 2014. gadā ar Padomes Lēmumu 2014/322/ES (2014. gada 6. maijs) par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm 2014. gadam (OV L 165, 4.6.2014., 49. lpp.).

(3)  OV C 217, 30.7.2013., 21. lpp.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 473/2013 (2013. gada 21. maijs) par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs (OV L 140, 27.5.2013., 11. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1176/2011 (2011. gada 16. novembris) par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.).

(6)  Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 2. punktu.

(7)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 141 lpp.


Top