Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52013TA1213(20)

    Ziņojums par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta 2012. finanšu gada pārskatiem ar Institūta atbildēm

    OV C 365, 13.12.2013, p. 142–149 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    13.12.2013   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 365/142


    ZIŅOJUMS

    par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta 2012. finanšu gada pārskatiem ar Institūta atbildēm

    2013/C 365/20

    IEVADS

    1.

    Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu (turpmāk tekstā – “Institūts”, arī “EIT”), kurš atrodas Budapeštā, izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 294/2008 (1). Institūta mērķis ir sekmēt ilgtspējīgu Eiropas ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju, stiprinot dalībvalstu un Eiropas Savienības spējas inovāciju jomā. Institūts piešķir dotācijas zināšanu un inovāciju kopienām (ZIK), kuras sasaista kopā augstākās izglītības, pētniecības un uzņēmējdarbības nozares, tādējādi veicinot inovācijas un uzņēmējdarbību (2). Zināšanu un inovāciju kopienas koordinē simtiem partneru darbības. EIT sniegtās dotācijas atlīdzina partneru izmaksas un tās izmaksas, kas izriet no ZIK koordinācijas pasākumiem.

    TICAMĪBAS DEKLARĀCIJU PAMATOJOŠĀ INFORMĀCIJA

    2.

    Palātas izmantotā revīzijas pieeja ietver analītiskās revīzijas procedūras, darījumu tiešās pārbaudes un Institūta pārraudzības un kontroles sistēmu galveno kontroles mehānismu novērtēšanu. To papildina citu revidentu darbā gūtie pierādījumi (atbilstīgos gadījumos) un vadības apliecinājumu analīze.

    TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA

    3.

    Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantu Palāta revidēja:

    a)

    Institūta gada pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (3) un ziņojumus par budžeta izpildi (4) par 2012. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, un

    b)

    šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

    Vadības atbildība

    4.

    Saskaņā ar 33. un 43. pantu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (5) vadība ir atbildīga par Institūta gada pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

    a)

    Vadības atbildība saistībā ar Institūta gada pārskatiem ietver tādas iekšējās kontroles sistēmas izveidi, ieviešanu un uzturēšanu, kas ļautu sagatavot un patiesi izklāstīt finanšu pārskatus, kuros krāpšanas vai kļūdas dēļ nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas; izraudzīties un izmantot piemērotas grāmatvedības metodes, pamatojoties uz grāmatvedības noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas galvenais grāmatvedis (6); veikt konkrētajiem apstākļiem atbilstošas grāmatvedības aplēses. Direktors apstiprina Institūta gada pārskatus pēc tam, kad Institūta grāmatvedis tos ir sagatavojis, izmantojot visu pieejamo informāciju, un tiem pievienojis paskaidrojumu, kurā cita starpā ir apliecinājis pamatotu pārliecību par to, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Institūta finanšu stāvokli.

    b)

    Vadības atbildība saistībā ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību un atbilstību pareizas finanšu pārvaldības principam nozīmē izveidot, ieviest un uzturēt efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu, ietverot pienācīgu pārraudzību un piemērotus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai, kā arī, ja vajadzīgs, tiesvedību nepareizi izmaksāto vai izlietoto līdzekļu atgūšanai.

    Revidenta atbildība

    5.

    Palātas pienākums ir, pamatojoties uz savu revīziju, Eiropas Parlamentam un Padomei (7) sagatavot deklarāciju par gada pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Palāta veic revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautiskajiem revīzijas standartiem un ētikas kodeksiem un INTOSAI starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem. Šie standarti uzliek Palātai pienākumu plānot un veikt revīziju tā, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka Institūta gada pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

    6.

    Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Izraudzītās procedūras ir atkarīgas no revidenta profesionālā sprieduma, kurš balstās uz novērtējumu par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Novērtējot minēto risku, revidents ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī pārraudzības un kontroles sistēmas, kuras ieviestas pakārtoto darījumu likumības un pareizības nodrošināšanai, un pēc tam izstrādā konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

    7.

    Palāta uzskata, ka revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši, lai pamatotu tās ticamības deklarāciju.

    Atzinums par pārskatu ticamību

    8.

    Palāta uzskata, ka Institūta gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Institūta finanšu stāvokli 2012. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Institūta finanšu noteikumi un Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi.

    Pamatojums atzinumam ar piezīmēm par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

    9.

    Institūts 2012. gadā veica galīgos maksājumus un priekšfinansējumu noskaidrošanu (darījumi) dotācijām, kuru summa ir 11,3 miljoni EUR (2010. gada pasākumi) un 48,6 miljoni EUR (2011. gada pasākumi).

    10.

    Visi dotāciju darījumi ir jāizskata Komisijai, pirms EIT tos apstiprina. Institūts pats ir pielicis ievērojamas pūles, lai ieviestu efektīvas ex ante pārbaudes nolūkā sniegt pamatotu pārliecību par dotāciju darījumu likumību un pareizību. Aptuveni 80 % no ZIK pieprasītajiem dotāciju izdevumiem pamato apliecinājumi, kurus sniegušas ZIK un to partneru nolīgtas neatkarīgas revidentu komercsabiedrības. EIT pats veica ex ante pārbaudes, kas izpaudās kā visaptverošas dokumentārās pārbaudes. EIT sākotnēji pārbaudīja no ZIK un to partneriem iegūtos apliecinošos dokumentus tikai tādā gadījumā, ja tika konstatēti īpaši riski.

    11.

    Palāta tomēr konstatēja, ka daudzos gadījumos revīzijas apliecinājumu kvalitāte nav pietiekama (8). Lai iegūtu pārliecības otro līmeni par dotāciju darījumu likumību un pareizību, Institūts 2012. gada beigās ieviesa papildu ex post pārbaudes dotācijām, kas saistītas ar 2011. gada pasākumiem. Šīs pārbaudes veica neatkarīgas revidentu komercsabiedrības, ar kurām EIT bija noslēdzis līgumus, un tās ir novērtētas kā ticamas. Ex post pārbaužu rezultāti apstiprināja, ka ex ante pārbaudes nav pilnībā efektīvas. Institūts tomēr ir atguvis konstatētos nepareizos maksājumus, un atlikušo kļūdu īpatsvars 2011. gada dotāciju darījumos nav būtisks.

    12.

    Vēl nav veiktas ex post pārbaudes dotāciju darījumiem, kas saistīti ar 2010. gada pasākumiem (11,3 miljoni EUR). Turklāt, tā kā no ex ante pārbaudēm var iegūt tikai ierobežotu pārliecību, attiecībā uz šiem darījumiem nav pamatotas pārliecības par to likumību un pareizību. Palāta nevarēja gūt pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus par revidēto dotāciju darījumu likumību un pareizību attiecībā uz 2010. gada pasākumiem.

    Atzinums ar piezīmēm par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

    13.

    Palāta uzskata, ka, izņemot to jautājumu iespējamo ietekmi, kas aprakstīti pamatojumā atzinumam ar piezīmēm (9.–12. punkts), 2012. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

    14.

    Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas atzinumam par pārskatu ticamību vai tās atzinumam ar piezīmēm par pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

    KOMENTĀRI PAR IEKŠĒJĀS KONTROLES MEHĀNISMIEM

    15.

    Papildus 9.–13. punktā izklāstītajam jautājumam Palāta konstatēja, ka nebija pietiekami konkrēti izstrādāts budžets 2010. un 2011. gadā parakstītajiem dotāciju nolīgumiem, ar kuriem saskaņā 2012. gadā veica maksājumus. Nebija saiknes starp apstiprinātajiem līdzekļiem un īstenojamajiem pasākumiem. Dotāciju nolīgumos nebija noteikti individuāli robežlielumi konkrētām izmaksu kategorijām (piem., personāla izmaksām, apakšlīgumiem, juridiskajiem pakalpojumiem u. c.) un nebija iekļauti noteikumi, kas preču un pakalpojumu iepirkumā jāievēro ZIK un to partneriem.

    16.

    Ex ante pārbaužu ietvaros Institūts veica arī tehniskas pārbaudes visiem finansētajiem projektiem. Tomēr nebija skaitļos izteiktu mērķu, un tas traucēja efektīvi novērtēt projektu pasākumus un rezultātus. Uzņēmējdarbības plānos nebija detalizēti definēti ieviešamie pasākumi; tajos nebija arī noteikti skaidri starpposma mērķi, nodevumi katram pasākumam vai kvalitātes kritēriji.

    KOMENTĀRI PAR BUDŽETA PĀRVALDĪBU

    17.

    No apropriācijām 22 miljonu EUR apmērā, par kurām bija uzņemtas saistības un kuras pārnesa no 2011. gada, 2012. gadā anulēja aptuveni 10 miljonus EUR (45 %). Augstais anulēto apropriāciju līmenis bija saistīts ar to, ka saņēmēji prasīja atlīdzināt zemākas izmaksas saskaņā ar 2011. gada dotāciju nolīgumiem, nekā bija aplēsts (9,2 miljoni EUR jeb 92 % no anulētajiem pārnesumiem).

    IEPRIEKŠĒJĀ GADĀ FORMULĒTO KOMENTĀRU PĒCPĀRBAUDE

    18.

    Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas komentāriem, kuri formulēti iepriekšējā gadā, ir izklāstīts I pielikumā.

    Šo ziņojumu 2013. gada 10. septembra sēdē Luksemburgā pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Dr. Louis GALEA.

    Revīzijas palātas vārdā

    priekšsēdētājs

    Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA


    (1)  OV L 97, 9.4.2008., 1. lpp.

    (2)  Institūta kompetence un darbības ir apkopotas II pielikumā, kas pievienots šim ziņojumam informācijai.

    (3)  Finanšu pārskatos ietilpst bilance, pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu, naudas plūsmas tabula, tīro aktīvu izmaiņu pārskats un kopsavilkums par svarīgākajām grāmatvedības metodēm un citi paskaidrojumi.

    (4)  Tajos ietilpst budžeta izlietojuma pārskats un budžeta izlietojuma pārskata pielikums.

    (5)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

    (6)  Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi balstās uz Starptautiskās Grāmatvežu federācijas pieņemtajiem starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (IPSAS) vai, ja nepieciešams, uz Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IAS) / starptautiskajiem finanšu pārskatu sagatavošanas standartiem (IFRS).

    (7)  Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. panta 2. punkts (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).

    (8)  T. i., revīzijas apliecinājumos ne vienmēr bija norādīta revidētā izmaksu deklarācija. Ne visas izmaksu kategorijas bija padziļināti jārevidē (piemēram, faktiskās netiešās izmaksas, ko var deklarēt bez robežvērtības, netika pārbaudītas, tās salīdzinot ar pamatojošo dokumentu oriģināliem). Nebija visaptveroši pārbaudīts risks saistībā ar izmaksās deklarēto iekārtu dubultu finansējumu. Lielākajā daļā revīzijas apliecinājumu nebija minēts revidēto izmaksu tvērums, un nebija kopīgas metodes, lai noteiktu vispārējo kļūdu līmeni izmaksu deklarācijās.


    I PIELIKUMS

    Iepriekšējā gadā formulēto komentāru pēcpārbaude

    Gads

    Palātas komentārs

    Koriģējošā pasākuma statuss

    (Ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

    2011

    Revidētajā finansiālās patstāvības periodā (sk. 2. punktu) Institūta budžeta izpildes līmenis bija zems. Maksājumu attiecība pret apropriācijām, kas iekļautas saistībās, bija 56 % I sadaļā (“Personāla izdevumi”), 30 % II sadaļā (“Administratīvie izdevumi”) un 11 % III sadaļā (“Pamatdarbības izdevumi”).

    Ieviests

    2011

    Dotāciju nolīgumus, uz kuru pamata tika veikti maksājumi 2011. gadā, Eiropas Komisija (Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāts) un Institūts pastāvīgi parakstīja pēc tam, kad lielākā daļa pasākumu jau bija īstenoti. No 2011. gada septembra līdz decembrim Institūts veica galīgos maksājumus (1) 4,2 miljonu EUR apmērā saskaņā ar trim dotāciju nolīgumiem, kurus parakstīja labu laiku pēc darbību sākšanas (2). Šāda rīcība neatbilst labai finanšu pārvaldībai.

    Ieviešana ir sākta


    (1)  Avansa maksājumus veica Eiropas Komisija.

    (2)  Vienā gadījumā līgumu parakstīja 14 dienas pirms 13 mēnešu ilgā īstenošanas perioda beigām.


    II PIELIKUMS

    Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (Budapešta)

    Kompetence un darbības

    Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

    (Līguma par Eiropas Savienības darbību 173. pants)

    Savienība un dalībvalstis nodrošina vajadzīgos apstākļus Savienības rūpniecības konkurētspējai.

    Lai to panāktu, saskaņā ar atvērtu un konkurētspējīgu tirgu sistēmu to rīcības mērķis ir:

    paātrināt rūpniecības pielāgošanos strukturāliem pārveidojumiem,

    veicināt tādas vides veidošanu, kas labvēlīga iniciatīvai un uzņēmumu, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, attīstībai visā Savienībā,

    veicināt tādas vides veidošanu, kas ir labvēlīga uzņēmumu sadarbībai,

    veicināt inovāciju, pētniecības un tehnoloģijas attīstības politikas radītā rūpniecības potenciāla labāku izmantojumu.

    Institūta kompetence

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 294/2008)

    Mērķi

    Institūta mērķis ir sekmēt ilgtspējīgu Eiropas ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju, stiprinot dalībvalstu un Eiropas Savienības spējas inovāciju jomā. EIT to sasniedz, veicinot un savstarpēji saskaņojot visaugstākā standarta augstāko izglītību, pētniecību un inovācijas.

    Uzdevumi

    Lai sasniegtu savu mērķi, Institūts:

    a)

    nosaka savas prioritārās jomas;

    b)

    vairo izpratni potenciālo partnerorganizāciju vidū un sekmē to dalību Institūta darbībās;

    c)

    izvēlas un nosaka ZIK prioritārās jomas un ar līgumu nosaka ZIK tiesības un pienākumus; sniedz tām piemērotu atbalstu; piemēro attiecīgus kvalitātes kontroles pasākumus; nepārtraukti pārrauga un regulāri izvērtē to darbību; un nodrošina piemērotu koordinācijas līmeni to starpā;

    d)

    piesaista finanšu līdzekļus no publiskiem un privātiem avotiem un izmanto savus resursus saskaņā ar šo regulu. Institūts īpaši tiecas ievērojamu un arvien lielāku sava budžeta daļu iegūt no privātiem avotiem un no ienākumiem, ko rada paša Institūta darbības;

    e)

    sekmē tādu grādu un diplomu atzīšanu dalībvalstīs, kurus piešķīrušas augstākās izglītības iestādes, kas ir partnerorganizācijas, un kurus var apzīmēt par Institūta grādiem un diplomiem;

    f)

    veicina paraugprakses izplatīšanu par to, kā integrēt zinību triādi, lai izveidotu vispārēju inovāciju un zināšanu nodošanas kultūru;

    g)

    cenšas kļūt par pasaules mēroga struktūru attiecībā uz izcilību augstākajā izglītībā, pētniecībā un inovācijās;

    h)

    nodrošina papildināmību un sinerģiju starp Institūta darbību un citām Kopienas programmām.

    Pārvaldība

    Valde

    Sastāvs

    Valdē ir 18 ieceltie locekļi, starp kuriem līdzsvaroti ir pārstāvēti locekļi ar pieredzi un izciliem sasniegumiem uzņēmējdarbībā, augstākajā izglītībā un pētniecībā, un četri reprezentatīvie locekļi, kuru kandidatūras ir ierosinājušas zināšanu un inovāciju kopienas (ZIK). Eiropas Komisija ir novērotāja.

    Uzdevumi

    Valde atbild par Institūta darba vadīšanu, ZIK atlasi, noteikšanu un izvērtēšanu un dotāciju piešķiršanu tām, kā arī visiem citiem stratēģiskiem lēmumiem.

    Izpildu komiteja

    Sastāvs

    Izpildu komitejā ietilpst pieci valdes locekļi, tostarp valdes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks. Izpildu komiteju vada valdes priekšsēdētājs.

    Uzdevumi

    Izpildu komiteja pārrauga Institūta darbību un pieņem nepieciešamos lēmumus Valdes sanāksmju starplaikā.

    Direktors

    Direktoru ieceļ valde; viņš valdei atbild par Institūta administratīvo un finansiālo pārvaldību un juridiski pārstāv Institūtu.

    Ārējā revīzija

    Eiropas Revīzijas palāta

    Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

    Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma

    Institūtam pieejamie resursi 2012. gadā (2011. g.)

    Galīgais budžets

    95,30 miljoni EUR saistību apropriācijām un 77,09 miljoni EUR maksājumu apropriācijām

    Darbinieku skaits 2012. gada 31. decembrī

    Apstiprinātās amata vietas: 52 (52)

    Aizpildītās amata vietas: 47 (40)

    Citas amata vietas: 0 (0)

    Kopējais darbinieku skaits: 47 (40); norīkoti šādu pienākumu izpildei:

    pamatdarbībām: 26 (19),

    administrācijā un palīgdarbos: 21 (21).

    Produkti un pakalpojumi 2012. gadā

    Rīkotas trīs Institūta un ZIK foruma sanāksmes (šo platformu izveidoja, lai uzturētu pastāvīgu dialogu starp Institūta direktoru un ZIK iesaistīto struktūru vadītājiem).

    Valdes 2012. gada 13. decembra lēmums par 120 miljonu EUR budžeta piešķiršanu 2013. gadā ZIK pievienotās vērtības pasākumu finansēšanai trim ZIK pēc tam, kad pirmo reizi ir īstenots uz konkurenci balstīts finansējums, kas atbilst trešdaļai vispārējā budžeta.

    Trīs ZIK 2012. gadā pārvaldīja kopējo budžetu EUR 89 814 878 apmērā EIT finansētajiem ZIK pievienotās vērtības pasākumiem un EUR 300 009 659 budžetu, kas nebija finansēts no EIT, KAVA pasākumiem un papildpasākumiem.

    ZIK pirmo reizi sniedza konsolidētus datus par galvenajiem rezultatīvajiem rādītājiem inovācijas pievienotās vērtības pasākumos un attiecībā uz 2010. un 2011. gadu, kā arī aplēses par 2012. gadu.

    Trijos ZIK iesaistīto ZIK partneru kopējais skaits 2012. gadā bija 293 iestādes no EIT IKT laboratorijām (87), Klimata ZIK (100) un ZIK InnoEnergy (106).

    Institūta valdes priekšsēdētāja, Institūta direktora, ZIK darbību nodaļas vadītāja un ZIK vadītāju kopējs ieguldījums Kipras prezidentūras laikā notikušajā EIT ieinteresēto personu konferencē, kuru rīkoja Eiropas Komisija Larnakā 2012. gada 8.–9 novembrī.

    Daudz panākumu apliecinājumu pēc ZIK pasākumu īstenošanas.

    Avots: Institūta sniegtā informācija.


    INSTITŪTA ATBILDES

    10.

    EIT atzinīgi vērtē Revīzijas palātas apliecinājumu, ka institūts ir pielicis ievērojamas pūles, īstenojot efektīvas ex ante pārbaudes, lai pamatoti pārliecinātos par dotāciju darījumu likumību un pareizību.

    11.

    EIT atzinīgi vērtē Revīzijas palātas apstiprinājumu attiecībā uz EIT ex post pārbaužu ticamību par dotācijām 2011. gada darbībām. Attiecībā uz apliecinājumiem revidentiem bija jāpārbauda, vai faktiskās netiešās izmaksas, kas paziņotas saskaņā ar finanšu pārskatu apliecinājumu darba uzdevumu, ir attiecināmas. Turklāt vairākumam izdevumu piemēroja apliecinošo revidentu pārbaudes, izvēloties atsevišķu paraugu. Galu galā darba uzdevumi 2012. gada Dotāciju nolīgumiem tika atjaunināti un uzlaboti.

    12.

    Attiecībā uz darījumu ex ante pārbaužu ticamību saistībā ar dotācijām 2010. gada darbībai EIT paredzēja, ka vajadzēs pastiprināt ex ante pārbaudes, lai mazinātu risku saistībā ar ZIK (zināšanu un inovāciju kopienas) pirmā gada darbību. Lai gūtu pamatotu ticamību, EIT papildus revīzijas apliecinājumiem no ZIK pārbaudīja apliecinošos dokumentus saistībā ar izdevumu nozīmīgu procentuālo daļu, pamatojoties uz nejaušinātiem paraugiem. Rezultātā neattiecināmās izmaksas tika koriģētas pirms galīgajiem maksājumiem. Tika uzskatīts, ka kopējais ticamības līmenis no apliecinājumiem un EIT pastiprinātajām pārbaudēm ir pietiekams, lai novērstu būtiskas kļūdas galīgajos maksājumos sakarā ar 2010. gada dotāciju nolīgumiem. Visbeidzot, EIT uzsāka 2010. gada dotāciju nolīgumu ex post pārbaudes, un galīgie rezultāti ir sagaidāmi 2013. gada oktobrī. Visi pārkāpumi tiks koriģēti, un nepamatotie maksājumi 2013. gadā tiks atlīdzināti.

    15.

    Saikne starp dotācijām un veicamajām darbībām tika izveidota stratēģiskā līmenī, orientējoties uz rezultātiem un ietekmi, kā arī darbību līmenī, vadoties pēc ZIK darbību portfeļa. Šī metode pilnībā atbilst EIT regulai, un tā ļāva izmēģināt jaunas vienkāršotas metodes ZIK elastīguma un efektivitātes veicināšanai. Nav noteikti individuāli sliekšņi īpašām izmaksu kategorijām (piemēram, personāla izmaksām, apakšlīgumiem, juridiskajiem pakalpojumiem u. tml.), jo Finanšu regulā tādi netiek prasīti, turklāt tie nepalīdz sasniegt EIT/ZIK mērķus un apmierināt operatīvās vajadzības. Attiecībā uz apakšlīgumiem dotāciju nolīgumos ir noteikts, ka līgumi jāpiešķir, pamatojoties uz labāko cenas un vērtības attiecību, kā arī izvairoties no interešu konfliktiem. Tas atbilst attiecīgiem Finanšu regulas noteikumiem.

    16.

    Kas attiecas uz izmērāmiem mērķiem ZIK uzņēmējdarbības plānā, EIT 2012. gada martā izdeva vadlīnijas uzņēmējdarbības plānu sagatavošanai un pieprasīja datus par galveno veiktspējas rādītāju sasniegšanas līmeni 2010. gadā un 2011. gadā. Šīs vadlīnijas tika nesen 2013. gadā pārskatītas attiecībā uz 2014. gada uzņēmējdarbības plāniem, lai vēl vairāk uzlabotu plānošanas kvalitāti un ziņošanu no ZIK puses, kā arī EIT veikto ZIK veiktspējas novērtēšanu.

    17.

    EIT pieņem zināšanai Palātas piezīmi. Līdz 2012. gada beigām ir beidzies ZIK sākuma posms, kas arī atspoguļojas dotāciju izmantošanā (sk. arī paskaidrojumus pie 15. punkta). Lai gan laikā no 2012. gada līdz 2013. gadam ir bijis augsts pārnesumu līmenis, ir sagaidāms būtisks progress, jo pārnesumu atcelšana ievērojami samazinās no 45 % (2011. gada pārnesumi) līdz aplēstajiem 13 % (2012. gada pārnesumi). EIT cieši sekos šai lietai.


    Top