15.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 332/58

—

ņemot vērā to, ka no 2012. gada 2. līdz 27. jūlijam Ņujorkā notiks ANO konference, kurā tiks apspriests Ieroču tirdzniecības līgums (ATT),

—

ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2006. gada 6. decembra Rezolūciju 61/89 „Pretī ieroču tirdzniecības līgumam: kā noteikt kopējus starptautiskus parasto ieroču importa, eksporta un pārsūtīšanas standartus” (1), ko atbalstīja 153 ANO dalībvalstis un ar ko oficiāli sākas ATT sarunu process, un 2009. gada 2. decembra Rezolūciju 64/48 par ieroču tirdzniecības līgumu (2), ko atbalstīja 153 ANO dalībvalstis, kuras nolēma sasaukt Apvienoto Nāciju Organizācijas konferenci par Ieroču tirdzniecības līgumu, kas norisināsies četras nedēļas pēc kārtas 2012. gadā, lai izstrādātu juridiski saistošu dokumentu par augstākajiem kopējiem starptautiskiem standartiem konvencionālo ieroču nodošanas jomā,

—

ņemot vērā Padomes 2010. gada 14. jūnija Lēmumu 2010/336/KĀDP (3) un iepriekšējos padomes lēmumus par ES darbībām, saskaņā ar Eiropas Drošības stratēģiju atbalstot ieroču tirdzniecības līgumu,

—

ņemot vērā Padomes 2008. gada 8. decembra Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli (4),

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes secinājumus, it īpaši 2007. gada 10. decembra un 2010. gada 12. jūlija secinājumus par Ieroču tirdzniecības līgumu,

—

ņemot ērā 2007. gada 21. jūnija rezolūciju par Ieroču tirdzniecības līgumu: kopēju starptautisko standartu noteikšana konvencionālo ieroču importam, eksportam un nodošanai (5), 2008. gada 13. marta rezolūciju par ES Rīcības kodeksu ieroču eksportam (6) un 2008. gada 4. decembra rezolūciju par ES Rīcības kodeksu ieroču eksportam (7), kurās ir uzsvērta steidzama nepieciešamība pēc ieroču tirdzniecības līguma,

—

ņemot vērā ES atbildi uz ANO ģenerālsekretāra lūgumu paust viedokli par Ieroču tirdzniecības līguma elementiem,

—

ņemot vērā daudzās pilsoniskās sabiedrības organizētās kampaņas visā pasaulē, paužot atbalstu stingram un noteiktam Ieroču tirdzniecības līgumam, tostarp ieroču kontroles kampaņu un Nobela Miera prēmijas laureātu aicinājumu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīvu 2009/43/EK, ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem (8),

—

ņemot vērā Eiropas Savienības līguma 34. pantu,

—

ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A.

tā kā nav juridiski saistoša starptautiska līguma, kas reglamentētu konvencionālo ieroču nodošanu;

B.

tā kā vairāk nekā 40 ANO dalībvalstīm nav nedz savas regulatīvās sistēmas ieroču nodošanas kontrolei, nedz tās ievēro kādas reģionālas vai starptautiskas normas;

C.

tā kā saskaņā ar ASV Kongresa pētniecības dienesta (9) aplēsēm 2010. gadā ar jaunattīstības valstīm noslēgto ieroču tirdzniecības līgumu vērtība bija USD 40 355 miljoni, bet piegāžu vērtība bija USD 34 989 miljoni;

D.

tā kā ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūcijā Nr. 64/48 ANO dalībvalstis tiek aicinātas pieņemt efektīvu un līdzsvarotu, kā arī juridiski saistošu dokumentu par augstākajiem kopējiem starptautiskiem standartiem konvencionālo ieroču nodošanai un panākt, ka tiek pieņemts stingrs un noteikts līgums;

E.

tā kā ANO Ģenerālā asambleja ir noteikusi, ka Ieroču tirdzniecības līgums (ATT) ir „juridiski saistošs līgums, ar ko nosaka kopējus starptautiskus standartus konvencionālo ieroču importam, eksportam un nodošanai” (10), un ka valstu mērķis ir „nodrošināt to nacionālo sistēmu un iekšējās kontroles atbilstību augstākajiem iespējamajiem standartiem, lai novērstu konvencionālo ieroču tirdzniecības novirzīšanos no legālā uz nelegālo tirgu, kur tos var iegūt, lai izmantotu terorisma aktos, organizētā noziedzībā un citās noziedzīgās darbībās” (11);

F.

tā kā nekontrolēta un neregulēta ieroču tirdzniecība nopietni apdraud ne tikai mieru, drošību un stabilitāti valstu, reģionālā un starptautiskā līmenī, bet arī demokrātiju, tiesiskumu un ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko attīstību; tā kā neregulēta ieroču tirdzniecība veicina bruņotus konfliktus, iedzīvotāju pārvietošanu, organizēto noziedzību un terorismu;

G.

tā kā Ieroču tirdzniecības līgumā, kas tiks apspriests 2012. gadā, ir jāiekļauj skaidri un saistoši noteikumi, kas atbilst augstākajiem starptautiskajiem standartiem un pilnībā atbilst arī starptautiskajām cilvēktiesībām (IHRL) un starptautiskajām humanitārajām tiesībām (IHL);

H.

tā kā vienota, saskaņota un konsekventa ES pieeja ir būtiski svarīga, lai šāds līgums tiktu pieņemts un efektīvi īstenots starptautiskā līmenī;

I.

tā kā ieroču nodošanas jomā nav saistību, kas skaidri nodrošinātu starptautiskās cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības;

J.

tā kā Padome uzsvēra, ka būtu jāpieliek visas iespējamās pūles, lai nodrošinātu, ka Sagatavošanas komitejas sanāksmēs piedalās pēc iespējas plašs pārstāvju loks; tā kā šajā nolūkā Padome 2010. gada 14. jūnijā pieņēma Lēmumu 2010/336/KĀDP par ES darbībām, saskaņā ar Eiropas Drošības stratēģiju atbalstot ieroču tirdzniecības līgumu, lai ANO dalībvalstīm, pilsoniskajai sabiedrībai un rūpniecības aprindām popularizētu ATT;

K.

tā kā ES Kopējā nostāja, ar ko nosaka kopējus noteikumus par militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli, kopš tās pieņemšanas ir veicinājusi ES dalībvalstu ieroču eksporta kontroles politikas saskaņošanu, un tās principus un kritērijus oficiāli ir atzinušas vairākas trešās valstis;

L.

tā kā ar Ieroču tirdzniecības līgumu ir jānostiprina pārskatatbildība un tā kā šā līguma piemērošanai ir jābūt atklātai un pārredzamai;

M.

tā kā ANO harta paredz ANO dalībvalstīm tiesības un pienākumus, tostarp 51. pantā nosakot visu valstu neatņemamas tiesības uz individuālu vai kolektīvu pašaizsardzību,

1.

norāda, ka starptautiskā eksporta vērtība, neraugoties uz ekonomikas un finanšu krīzi, ir turpinājusi pieaugt, ES dalībvalstu eksports vēl aizvien veido 30 % no kopējā apjoma un ES valstis ir vienas no lielākajām ieroču ražotājām un eksportētājām pasaulē (12); tādēļ uzsver, ka ES ir pienākums izstrādāt un dot ieguldījumu noregulētā un pārredzamā starptautiskajā ieroču tirdzniecībā un ka tas ir ES interesēs;

2.

norāda, ka vāji regulēta, nekontrolēta un nepārredzama ieroču tirdzniecība noved pie bezatbildīgas ieroču tirdzniecības, ir radījusi nevajadzīgas ciešanas cilvēkiem, saasinājusi bruņotus konfliktus, radījusi nestabilitāti, terora aktus un korupciju, kaitējusi miera veidošanas procesiem, labai pārvaldībai un sociāli ekonomiskajai attīstībai, kā arī novedusi pie tā, ka tiek gāztas demokrātiski ievēlētas valdības un pārkāpts tiesiskums, cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības;

3.

tādēļ aicina 2012. gada jūlija sarunās par juridiski saistošu Starptautisko ieroču tirdzniecības līgumu spert vēsturisku soli un panākt lielāku pārredzamību un pārskatatbildību, izveidojot augstus starptautiskos standartus un kritērijus, ko izmanto, vērtējot lēmumus par konvencionālo ieroču nodošanu, importu un eksportu;

4.

aicina starptautisko sabiedrību demonstrēt savu apņemšanos regulēt starptautisko ieroču tirdzniecību, pilnībā izmantojot Reglamentu, lai vienotos par visaptverošu tekstu, kas aptvertu visus svarīgākos jautājumus, kas nepieciešami, lai 2012. gada jūlijā apspriestais līgums būtu stabils;

5.

aicina starptautisko un visaptverošo ANO Ieroču tirdzniecības līgumu apspriest ātrās sarunās un pieņemt bez kavēšanās, lai tas varētu stāties spēkā;

6.

uzsver, ka efektīvam līgumam vajadzētu aptvert pēc iespējas plašāku darbību spektru konvencionālo ieroču tirdzniecībā, tostarp importu, eksportu, nodošanu (ieskaitot tranzītu un pārvadāšanu, kā arī pagaidu ievešanu un izvešanu, un atkārtotu izvešanu), ražošanu, izmantojot ārvalstu licenci, krājumu pārvaldību un visus ar ieročiem saistītos pakalpojumus, tostarp tirdzniecības starpniecību, transportēšanu un finansēšanu;

7.

uzskata, ka efektīvam līgumam vajadzētu aptvert visus konvencionālo ieroču tirdzniecības aspektus, tostarp ieroču nodošanu no valsts valstij, valsts ieroču nodošanu privātiem gala lietotājiem, komerciālu tirdzniecību, aizdošanu, dāvināšanu un jebkāda cita veida nodošanu;

8.

uzskata, ka efektīvam līgumam vajadzētu aptvert arī visplašāko konvencionālo ieroču spektru, tostarp vieglos un kājnieku ieročus, to munīciju, nemateriālas nodošanas, divējāda lietojuma preces, ieroču sastāvdaļas un tehnoloģijas, kas saistītas ar to izmantošanu, ražošanu vai remontu, neatkarīgi no tā, vai šie ieroči ir paredzēti militāram izmantojumam vai citiem ar drošību un tiesībaizsardzību saistītiem mērķiem;

9.

uzskata, ka pienācīga uzmanība jāpievērš konvencionālo ieroču un munīcijas marķēšanai un izsekojamībai, lai uzlabotu pārskatatbildību un lai novērstu ieroču nodošanu saņēmējiem, kuriem nav atļauts nodot ieročus;

10.

uzskata, ka ATT sekmīga darbība ilgtermiņā ir atkarīga no pēc iespējas augstāku, stingrāku un skaidrāku standartu pieņemšanas;

11.

aicina ATT iekļautu atgādinājumu parakstītājvalstīm, ka visiem lēmumiem par ieroču importu, eksportu un nodošanu pilnībā jāatbilst pastāvošajām starptautiskajām saistībām, īpaši starptautiskajiem cilvēktiesību aktiem, starptautiskajām humanitārajām tiesībām un ANO hartai, tostarp reģionālo iestāžu un ANO Drošības padomes noteiktajām sankcijām un ieroču embargo; uzskata, ka parakstītājvalstīm nevajadzētu nodot ieročus valstīm, kur pastāv ievērojams risks, ka tos varētu izmantot, lai veiktu vai palīdzētu veikt nopietnus starptautisko cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, ieskaitot genocīdu, noziegumus pret cilvēci un kara noziegumus;

12.

mudina ANO dalībvalstis pieņemt papildu kritērijus (kas jāizstrādā kā starptautiski standarti), kuri kalpotu par norādēm tiem, kas pieņem lēmumus par ieroču eksportu; uzskata, ka tajos jo īpaši jāietver saņēmējvalsts labas pārvaldības vēsture, demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesības, ieroču neizplatīšana, cīņa pret korupciju, risku novēršana, ietekme uz valsts sociālekonomisko attīstību un miera un drošības saglabāšanu reģionā; uzskata, ka līgumā ir jāiekļauj īpaši pretkorupcijas kritēriji;

13.

aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/Savienības augsto pārstāvi un ES dalībvalstis sekmēt to, lai noslēdzamajā līgumā tiktu iekļauti spēcīgi pretkorupcijas mehānismi, kā noteikts ES 2011. gada 12. jūlija paziņojumā; atgādina, ka ir jāiekļauj tāda atsauce uz korupciju, kas atbilst attiecīgajiem spēkā esošajiem starptautiskajiem instrumentiem, lai tiktu veikti pienācīgi pasākumi šādu noziegumu novēršanai;

14.

aicina šos kritērijus izstrādāt kā kopējās darbības vadlīnijas riska novērtējumu veikšanai, uz kuriem balstās lēmumu pieņemšana par ieroču nodošanu;

15.

aicina Eiropas Savienību, neraugoties uz sarunu par ATT iznākumu, turpināt atbalstīt iespējami augstākos standartus Padomes Kopējās nostājas (2008/944/KĀDP) par ieroču eksportu interpretācijā, kā arī tajā noteiktos astoņus kritērijus, it īpaši attiecībā uz starptautiskajiem cilvēktiesību aktiem un starptautiskajām humanitārajām tiesībām;

16.

uzsver, ka liela nozīme ir efektīvai un uzticamai ATT īstenošanai ar uzsvaru uz pārskatatbildību, pārredzamību parakstītājvalstu atbildīgumu un uz labāku sadarbību kompetento iestāžu starpā;

17.

uzsver, ka stabilā ATT ir jāiekļauj noteikumi un kritēriji, saskaņā ar kuriem parakstītājvalstu pienākums ir pieņemt tiesību aktus un izveidot iestādi, kuras pienākums ir kontrolēt līgumā ietverto priekšmetu nodošanu un izpildīt visas ziņošanas un īstenošanas prasības; uzskata, ka ATT īstenošanā jāiekļauj gala lietotāju kontrole un starpniecības darbības, tostarp operatoru reģistrācija un viņu darbības licencēšana, prasība, lai pieteikuma iesniedzējs sniegtu nepieciešamo informāciju un visu pamatojošo dokumentāciju, pirms tiek izdota izvešanas atļauja, kā arī likumdošanas pasākumi, lai noteiktu, ka jebkāda ieroču un munīcijas nodošana, ko nav licencējusi valsts iestāde vai kas nenotiek saskaņā ar līgumu, ir noziedzīgs nodarījums;

18.

uzskata, ka efektīva līguma īstenošana būs atkarīga no pārredzamības veicināšanas un parakstītājvalstu apmaiņas ar informāciju un labu praksi, kas saistīta ar ieroču eksporta, importa un nodošanas lēmumu pieņemšanu;

19.

uzskata, ka pieredze, kas gūta, veidojot ANO Konvencionālo ieroču reģistru, atvieglos šādas pārredzamības iedibināšanu un apmaiņu ar informāciju un aicina iekļaut reģistrā jaunas ieroču, tostarp vieglo un kājnieku ieroču un munīcijas, kategorijas;

20.

tādēļ aicina iekļaut ATT stingrus un skaidrus noteikumus par to, ka parakstītājvalstīm ir regulāri —vienu reizi gadā — jāziņo par visiem ieroču nodošanas lēmumiem, tostarp jāsniedz informācija par tāda ekipējuma veidiem, apjomiem un saņēmējiem, kuru nodošanai dota atļauja, un par visu līguma darbības jomu un noteikumu īstenošanu; aicina iekļaut ATT arī prasību parakstītājvalstīm izveidot sistēmu detalizētas uzskaites veikšanai par visiem vismaz 20 gadu ilgā laikposmā veiktajiem starptautiskās tirdzniecības darījumiem, kuri pakļauti valsts kontroles sistēmas pārbaudēm;

21.

aicina izveidot speciālu ATT īstenošanas un atbalsta vienību, kuras pienākumos ietilptu parakstītājvalstu ziņojumu kompilācija un analīze, un aicina ANO ģenerālsekretāru publicēt gada pārskatu ar priekšlikumiem par līguma darbības noteikumu nostiprināšanu; aicina ATT īstenošanas un atbalsta vienībai piešķirt tiesības arī analizēt datus par ieroču nodošanu un konstatēt neatbilstības un iespējamos līguma pārkāpumus, un ziņot par tiem parakstītājvalstu asamblejai;

22.

aicina visus ziņojumus darīt publiski pieejamus;

23.

aicina ik gadu rīkot parakstītājvalstu asambleju un ik pēc pieciem gadiem organizēt pārskatīšanas konferenci, kurā tiktu mudinātas piedalīties pilsoniskās sabiedrības organizācijas;

24.

uzskata, ka ATT darbības sekmes ilgtermiņā būs atkarīgas no pilnīgas pārredzamības un pārskatatbildības eksportētājvalstu un importētājvalstu kompetento valstu iestāžu, tostarp parlamentāro kontroles institūciju, priekšā; tādēļ aicina izveidot stabilus pārredzamības mehānismus, tostarp gada pārskatus, lai nostiprinātu parlamentu iespējas prasīt savām valdībām atskaitīties par ieroču eksporta, importa un nodošanas lēmumiem;

25.

uzskata, ka ikvienai parakstītājvalstij, kura lūdz palīdzību savu saistību pildīšanā, ko tai uzliek Ieroču tirdzniecības nolīgums, vajadzētu sniegt visu nepieciešamo atbalstu un tehnisko palīdzību; aicina Eiropas Savienību turpināt pasākumus ietekmes palielināšanai un palielināt palīdzību tādās jomās kā atbalsts tiesību aktu izstrādē, iestāžu veidošanā, administratīvais atbalsts un atbalstīt vietējo profesionālo zināšanu palielināšanu visās iestādēs, kas ir iesaistītas ieroču nodošanas kontroles sistēmā, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijās un parlamentos;

26.

atzīst, ka ES un tās dalībvalstis ir saskaņoti un konsekventi atbalstījušas starptautisko procesu Ieroču tirdzniecības līguma izstrādei; aicina, gatavojoties konferencei, nezaudēt apņēmību un turpināt sarunas, tostarp visaugstākajā politiskajā līmenī, diplomātiskajās aprindās un augstākā līmeņa sanāksmēs kā pirms jūlija konferences, tā ratifikācijas un īstenošanas gaitā;

27.

uzskata, ka ES atbilde uz ANO ģenerālsekretāra lūgumu paust viedokli par Ieroču tirdzniecības līguma elementiem ir pienācīgs pamats saskaņotai ES dalībvalstu rīcībai starptautiskajā ATT konferencē;

28.

rosina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi aktīvi apspriesties un sadarboties ar visām ES dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka ES pauž vienotu nostāju un stingru viedokli;

29.

aicina dalībvalstis atbilstīgi saistībām, ko paredz Lisabonas līgums, konferencē ieņemt Savienības nostāju, kas izklāstīta atbildē ANO ģenerālsekretāram, lai nodrošinātu labāko iespējamo rezultātu un stabila Ieroču tirdzniecības līguma pieņemšanu; tāpēc aicina ES dalībvalstis atklāti un nepārprotami paust savu atbalstu ES delegācijai, kas piedalās sarunās;

30.

mudina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/Savienības augsto pārstāvi attiecībā uz noslēdzamā līguma saturu un tā parakstītājvalstīm dot priekšroku stabilitātei; mudina ES atkāpties no savas nostājas, ka Ieroču tirdzniecības līgums ir jāapspriež tā, lai panāktu konsensu;

31.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves paziņojumu, kas tiks sniegts atbilstoši Eiropas Savienības līguma 34. panta 1. punktam un kurā viņa iepazīstinās Parlamentu ar ES nostāju pirms konferences;

32.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, ANO un ES dalībvalstu parlamentiem.