Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62013TN0395

    Lieta T-395/13: Prasība, kas celta 2013. gada 31. jūlijā — Miettinen /Padome

    OV C 274, 21.9.2013, p. 23–23 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
    OV C 274, 21.9.2013, p. 17–17 (HR)

    21.9.2013   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 274/23


    Prasība, kas celta 2013. gada 31. jūlijā — Miettinen/Padome

    (Lieta T-395/13)

    2013/C 274/38

    Tiesvedības valoda — angļu

    Lietas dalībnieki

    Prasītājs: Samuli Miettinen (Espoo, Somija) (pārstāvji — O. Brouwer un E. Raedts, advokāti)

    Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

    Prasītāja prasījumi:

    atcelt Padomes 2013. gada 21. maija Lēmumu atteikt pilnu piekļuvi Dokumentam 12979/12 saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001 L 145, 43. lpp.), kā tas paziņots prasītājam 2013. gada 21. maijā ar vēstuli, kuras numurs ir “06/c/02/1 3” (apstrīdētais lēmums), kā arī atcelt tās 2013. gada 23. jūlija atkārtoto atteikumu;

    piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 87. pantu, ieskaitot personu, kas iestājušās lietā, tiesāšanās izdevumus.

    Pamati un galvenie argumenti

    Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.

    Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta otrais ievilkums un 4. panta 3. punkta 1. apakšpunkts, jo apstrīdētais lēmums ir pamatots ar minēto tiesību normu nepareizu interpretāciju un piemērošanu, kuras attiecīgi ir saistītas ar tiesvedības un juridisko konsultāciju aizsardzību un notiekoša lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzību.

    Pirmkārt, Padome nav pierādījusi, ka iepazīšanās ar Dokumentu 12979/12 kaitē tās juridiskā dienesta spējai aizstāvēt Padomi tiesvedības nākotnē un kaitē tās likumdošanas procesam.

    Otrkārt, Padome nav pierādījusi, ka Dokuments 12979/12 ir īpaši jutīgs un/vai ar plašu apjomu, kas attaisno prezumpcijas par labu juridisko atzinumu likumdošanas kontekstā publiskošanai nepiemērošanu.

    Treškārt, Padomes teorija par kaitējumu ir tīri hipotētiska. Tā ir gan faktu, gan juridiskā ziņā nepamatota, ņemot vērā, ka Dokumentā 12979/12 ietvertais ieteikums jau bija publisks apstrīdētā lēmuma pieņemšanas laikā.

    Ceturtkārt, Padome nav piemērojusi prioritāro sabiedrisko interešu pārbaudi, izvirzot 4. panta 3. punkta 1. apakšpunktu, kad tā izvērtēja vienīgi iespējamos riskus, ko publiskošana radītu tās lēmumu pieņemšanas procesam, nevis šādas publiskošanas labvēlīgās sekas tostarp attiecībā uz lēmumu pieņemšanas procesa leģitimitāti; un tā nav piemērojusi pārbaudi, izvirzot 4. panta 2. punkta otro ievilkumu.

    Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts pienākums norādīt pienācīgu pamatojumu saskaņā ar LESD 296. pantu, jo Padome nav izpildījusi savu pienākumu norādīt pietiekamu un pienācīgu pamatojumu apstrīdētajam lēmumam.


    Top