7.9.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 260/39

—

atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—

taisīt jaunu spriedumu pēc lietas būtības, noraidot prasību par apstrīdēto lēmumu, vai nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā;

—

piespriest prasītājai tiesvedībā Vispārējā tiesā atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1)

Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Regulas par Kopienas preču zīmi (1) 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, jo esot pamatojusies uz pakalpojumu, uz kuriem attiecas reģistrācijai Nicas klasifikācijas 35. un 39. klasē pieteiktā preču zīme, klāsta kļūdainu interpretāciju. Preču un pakalpojumu līdzības novērtējumā esot pieļauta kļūda, jo Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā, ka no pakalpojumu, uz kuriem attiecas reģistrācijai pieteiktā preču zīme, piemērošanas jomas ir izslēgtas darbības, ko uzņēmējs piedāvā uz sava rēķina attiecībā uz savām precēm. Jautājums, vai šādi pakalpojumi Nicas klasifikācijas izpratnē ir jāsniedz uz trešo personu rēķina, ir tiesību jautājums, kas jāatrisina Tiesai.

2)

Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Regulas par Kopienas preču zīmi 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, jo esot izvērtējusi preču un pakalpojumu papildinošo raksturu atkarībā no tā, cik nozīmīga konkrētās sabiedrības daļas uztverē ir kāda prece vai pakalpojums citu preču vai pakalpojumu “iegādei”. Vispārējā tiesa neesot pārbaudījusi, vai preču un pakalpojumu papildinošais raksturs ir balstīts uz mijiedarbību tādējādi, ka to kopīgā lietošana no stingri objektīva viedokļa ir nepieciešama vai vēlama.

3)

Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Regulas par Kopienas preču zīmi 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, jo esot secinājusi, ka noteiktas papildinošas preces vai pakalpojumi automātiski ir līdzīgi, lai gan to līdzības pakāpe ir tikai neliela, nepārbaudot, vai no citiem faktoriem izrietošās atšķirības varētu neitralizēt šo papildinošo raksturu.