Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 62013CN0317

    Lieta C-317/13: Prasība, kas celta 2013. gada 7. jūnijā — Eiropas Parlaments/Eiropas Savienības Padome

    OV C 226, 3.8.2013, p. 7–8 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
    OV C 226, 3.8.2013, p. 3–3 (HR)

    3.8.2013   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 226/7

    Prasība, kas celta 2013. gada 7. jūnijā — Eiropas Parlaments/Eiropas Savienības Padome

    (Lieta C-317/13)

    (2013/C 226/13)

    Tiesvedības valoda — franču

    Lietas dalībnieki

    Prasītājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji — F. Drexler, A. Caiola un M. Pencheva)

    Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

    Prasītāja prasījumi:

    —

    atcelt Padomes 2013. gada 7. marta Lēmumu 2013/129/ES par kontroles pasākumu piemērošanu 4-metilamfetamīnam (1);

    —

    saglabāt Padomes Lēmuma 2013/129/ES iedarbību līdz brīdim, līdz tas tiks aizstāts ar jaunu pienācīgā kārtībā pieņemtu tiesību aktu;

    —

    piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

    Pamati un galvenie argumenti

    Vispirms Parlaments atgādina, ka apstrīdētā lēmuma preambulā ir atsauce uz šādiem juridiskajiem pamatiem: Padomes 2005. gada 10. maija Lēmuma 2005/387/TI par informācijas apmaiņu, riska novērtējumu un kontroli attiecībā uz jaunām psihoaktīvām vielām (2) 8. panta 3. punktu un Līgumu par Eiropas Savienības darbību. Parlaments no minētā secina, ka Padome netieši atsaucas uz bijušā Līguma par Eiropas Savienību 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

    Parlaments savas prasības atcelt tiesību aktu pamatošanai izvirza divus pamatus.

    Pirmkārt, Parlaments apgalvo, ka Padome esot balstījusi savu lēmumu uz tādu juridisko pamatu, proti, LES 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu, kurš tika atcelts kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Līdz ar to apstrīdētais lēmums ir balstīts vairs tikai uz Lēmumu 2005/387/TI. Pēdējais minētais ir uzskatāms par atvasinātu juridisko pamatu un līdz ar to ir prettiesisks.

    Otrkārt, un ņemot vērā iepriekš minēto, Parlaments uzskata, ka lēmuma pieņemšanas procesā tika pieļauti būtiski formas prasību pārkāpumi. No vienas puses, kaut arī bija piemērojams LES 34. panta 2. punkta c) apakšpunkts, pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas saskaņā ar LES 39. panta 1. punktu bija jāapspriežas ar Parlamentu. Taču Parlaments apgalvo, ka tā tas nenotika. No otras puses, ja tiek uzskatīts, ka piemērojamās tiesību normas ir tās, kas paredzētas Lisabonas līgumā, tad Parlaments bija jāiesaista likumdošanas procesā, pamatojoties uz LESD 83. panta 1. punktu. Jebkurā gadījumā, tā kā Parlaments netika iesaistīts apstrīdētā lēmuma pieņemšanā, saistībā ar šo lēmumu tika pieļauts būtisks formas prasības pārkāpums.

    Visbeidzot, gadījumā, ja Tiesa nolems atcelt apstrīdēto lēmumu, Parlaments uzskata, ka saskaņā ar LESD 264. panta otro daļu ir jāsaglabā apstrīdētā lēmuma ietekme līdz brīdim, kad tas tiks aizstāts ar jaunu pienācīgā kārtībā pieņemtu tiesību aktu.

    (1)  OV L 72, 11. lpp.

    (2)  OV L 127, 32. lpp.

    Top