Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32013D0731(01)

    Komisijas Lēmums ( 2013. gada 30. jūlijs ), ar ko izveido Komisijas ekspertu grupu reto slimību jomā un atceļ Lēmumu 2009/872/EK

    OV C 219, 31.7.2013, p. 4–7 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 06/08/2018; Atcelts ar 32018D0718(02)

    31.7.2013   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 219/4


    KOMISIJAS LĒMUMS

    (2013. gada 30. jūlijs),

    ar ko izveido Komisijas ekspertu grupu reto slimību jomā un atceļ Lēmumu 2009/872/EK

    2013/C 219/04

    EIROPAS KOMISIJA,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

    tā kā:

    (1)

    Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. panta 2. punktu dalībvalstis saziņā ar Komisiju savstarpēji koordinē politiku un programmas jomās, kas minētas attiecīgā panta 1. punktā. Komisija, uzturot ciešus sakarus ar dalībvalstīm, var nākt klajā ar dažādiem lietišķiem ierosinājumiem, lai veicinātu šādu koordināciju, jo īpaši iniciatīvas, kuru mērķis ir pamatnostādņu un rādītāju izstrāde, paraugprakses apmaiņas organizēšana un nepieciešamo faktoru nodrošināšana periodiskai apsekošanai un izvērtēšanai.

    (2)

    Komisijas Baltajā grāmatā “Kopā par veselību. ES stratēģiskā pieeja 2008.–2013. gadam” (1), kuru Komisija pieņēma 2007. gada 23. oktobrī un kurā izstrādāta ES stratēģija veselības jomā, retās slimības noteiktas par darbības prioritāti.

    (3)

    Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Lēmumā Nr. 1350/2007/EK, ar ko izveido otro Kopienas rīcības programmu veselības aizsardzības jomā (2008.–2013. gadam) (2), atgādinot, ka veselības aprūpes pakalpojumi galvenokārt ir dalībvalstu atbildība, uzsvērts, ka no sadarbības Kopienas līmenī labumu var gūt gan pacienti, gan veselības aprūpes sistēmas. Saskaņā ar minētā lēmuma 7. panta 2. punktu un pielikumu darbības saistībā ar informācijas un zināšanu sagatavošanu un izplatīšanu veselības aizsardzības jomā īsteno ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, izstrādājot konsultāciju mehānismus un līdzdalības procesus.

    (4)

    Eiropas Komisija 2008. gada 11. novembrī pieņēma paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Retās slimības – Eiropas mērogā risināmie uzdevumi” (3), un Padome 2009. gada 8. jūnijā pieņēma ieteikumu par rīcību reto slimību jomā (4). Komisijas paziņojuma 7. punktā ieteikts, ka Eiropas Savienības Padomdevējai komitejai reto slimību jomā būtu jāpalīdz Komisijai.

    (5)

    Attiecīgi 2009. gada 30. novembrī ar Lēmumu 2009/872/EK Komisija izveidoja Eiropas Savienības Ekspertu komiteju reto slimību jomā (5). Komitejas locekļu pilnvaru termiņš beidzas 2013. gada 26. jūlijā.

    (6)

    Priekšsēdētāja 2010. gada 10. novembra paziņojumā Komisijai “Komisijas ekspertu grupu regulējums – horizontālie noteikumi un publiskais reģistrs” (6) (turpmāk “Komisijas ekspertu grupu regulējums”) izklāstīts pārskatītais noteikumu kopums visām Komisijas ekspertu grupām. Jaunā regulējuma mērķis ir vienkāršot un precizēt noteikumus, kas ieviesti ar ekspertu grupu iepriekšējo regulējumu 2005. gadā, palielinot pārredzamību, uzlabojot koordināciju un vienlaikus samazinot dienestu administratīvā darba slodzi.

    (7)

    Ņemot vērā vērtīgo darbu, ko Ekspertu komiteja reto slimību jomā veikusi kopš 2009. gada, un ievērojot Komisijas ekspertu grupu regulējumu, šajā jomā joprojām ir vajadzīga ekspertu grupa. Ekspertu grupas reto slimību jomā uzdevumi un struktūra būtu jādefinē saskaņā ar horizontālajiem noteikumiem, kas izklāstīti Komisijas ekspertu grupu regulējumā.

    (8)

    Ekspertu grupai reto slimību jomā pēc Komisijas lūguma būtu jāsniedz Komisijai konsultācijas un speciālās zināšanas, sagatavojot un īstenojot Savienības darbības reto slimību jomā, un būtu jāsekmē attiecīgās pieredzes, politikas un prakses apmaiņa starp dalībvalstīm un dažādajām iesaistītajām personām.

    (9)

    Šajā grupā vajadzētu būt dalībvalstu pārstāvjiem, pārstāvjiem no pacientu organizācijām reto slimību jomā, ar retām slimībām slimojošiem pacientiem paredzētu produktu ražotāju pārstāvjiem vai pakalpojumu sniedzēju pārstāvjiem, kā arī pārstāvjiem no Eiropas veselības aprūpes speciālistu un medicīnas biedrību asociācijām un individuāliem ekspertiem, lai reto slimību jomā plaši tiktu pārstāvētas ieinteresētās personas un eksperti.

    (10)

    Ekspertu grupai reto slimību jomā nebūtu jādarbojas kā komitejai, kuras nozīme izklāstīta Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (7).

    (11)

    Personas dati būtu jāapstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (8).

    (12)

    Ar šo lēmumu būtu jāatceļ Komisijas 2009. gada 30. novembra Lēmums 2009/872/EK, ar ko izveido Eiropas Savienības Ekspertu komiteju reto slimību jomā,

    IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

    1. pants

    Ekspertu grupas izveide

    Ar šo tiek izveidota ekspertu grupa reto slimību jomā (turpmāk “ekspertu grupa”).

    2. pants

    Ekspertu grupas uzdevumi

    1.   Ekspertu grupa pēc Komisijas vai Komisijas dienestu lūguma veic šādus uzdevumus reto slimību jomā:

    a)

    palīdz Komisijai sagatavot tiesību aktus un politikas dokumentus, tostarp pamatnostādnes un ieteikumus;

    b)

    konsultē Komisiju, īstenojot Savienības darbības, un ierosina uzlabojumus attiecībā uz veiktajiem pasākumiem;

    c)

    konsultē Komisiju par Savienības un valstu līmenī veikto pasākumu rezultātu uzraudzību, novērtēšanu un izplatīšanu;

    d)

    konsultē Komisiju par starptautisko sadarbību;

    e)

    sniedz pārskatu par Savienības un valstu politiku;

    f)

    veicina attiecīgās pieredzes, politikas un prakses apmaiņu starp dalībvalstīm un dažādām iesaistītajām personām.

    2.   Lai veiktu 1. punktā minētos uzdevumus, ekspertu grupa jo īpaši pēc Komisijas vai Komisijas dienestu lūguma var sniegt atzinumus, ieteikumus un ziņojumus.

    3.   Ekspertu grupas uzdevumos neietilpst jautājumi, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 141/2000 par zālēm reti sastopamu slimību ārstēšanai (9), kā arī jautājumi, kas ietilpst ar minētās regulas 4. pantu izveidotās Reti sastopamu slimību ārstēšanas zāļu komitejas (COMP) uzdevumos, nedz arī jautājumi, kas ietilpst ar Padomes Lēmumu 75/320/EEK (10) izveidotās Farmācijas komitejas uzdevumos.

    3. pants

    Apspriešanās

    Komisija var apspriesties ar ekspertu grupu visos jautājumos, kas attiecas uz retām slimībām.

    4. pants

    Dalībnieki un to iecelšana

    1.   Ekspertu grupā ir šādi dalībnieki:

    a)

    dalībvalstu kompetentās iestādes;

    b)

    pacientu organizācijas reto slimību jomā;

    c)

    ar retām slimībām slimojošiem pacientiem paredzētu produktu ražotāju vai pakalpojumu sniedzēju Eiropas asociācijas;

    d)

    Eiropas profesionālās asociācijas vai zinātniskās biedrības, kas darbojas reto slimību jomā;

    e)

    personas, kas privātpersonas statusā ieceltas par ekspertiem ar speciālajām zināšanām sabiedrības veselības vai zinātnes nozarē Savienības līmenī reto slimību jomā.

    2.   To EBTA valstu kompetentās iestādes, kas ir Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu līgumslēdzējas, pēc attiecīgo EBTA valstu lūguma arī var būt grupas dalībnieces.

    3.   Dalībniekus ieceļ Veselības un patērētāju ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors.

    4.   Šā panta 1. punkta b), c), d) un e) apakšpunktā minēto dalībnieku skaits nepārsniedz četrus dalībniekus attiecībā uz katru apakšpunktu, un viņus ieceļ, izvēloties no piemēroto kandidātu saraksta, kas izveidots atbilstoši publicētajam uzaicinājumam izteikt ieinteresētību. Uzaicinājumā izteikt ieinteresētību norāda nepieciešamās kvalifikācijas un nosacījumus, kā kļūt par ekspertu grupas dalībnieku.

    5.   Šā panta 1. punkta e) apakšpunktā minētos dalībniekus ieceļ privātpersonas statusā. Viņi darbojas neatkarīgi un sabiedrības interesēs.

    6.   Šā panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā un 2. punktā minētie dalībnieki ieceļ pārstāvjus un aizstājējus, kas aizstāj pārstāvi viņa prombūtnes vai slimības laikā. Aizstājējus ieceļ atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem kā pārstāvjus. Aizstājēji automātiski aizstāj ikvienu dalībnieku viņa prombūtnes vai slimības laikā.

    7.   Veselības un patērētāju ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors var noraidīt kādas organizācijas izvirzīto pārstāvi vai aizstājēju, ja tas neatbilst 4. punktā minētajā uzaicinājumā izteikt ieinteresētību norādītajam aprakstam. Tādos gadījumos attiecīgajai organizācijai lūdz izvirzīt citu pārstāvi vai aizstājēju.

    8.   Ekspertu grupas dalībnieku pilnvaru termiņš ir trīs gadi, un to var atjaunot, atsaucoties uz nākamo uzaicinājumu izteikt ieinteresētību.

    9.   Dalībnieka pilnvaru termiņš beidzas pirms triju gadu termiņa, ja viņš atkāpjas no amata.

    10.   Dalībniekus, kas minēti 1. punkta b) līdz e) apakšpunktā, vai viņu pārstāvjus var izslēgt vai aizstāt līdz pilnvaru termiņa beigām jebkurā no šādiem gadījumiem:

    a)

    ilgstoša nespēja piedalīties sanāksmēs;

    b)

    nespēja aktīvi piedalīties grupas apspriedēs;

    c)

    neatbilstība Līguma par Eiropas Savienības darbību 339. pantā paredzētajiem nosacījumiem;

    d)

    sekojoša neatbilstība uzaicinājumā izteikt ieinteresētību noteiktajām kvalifikācijām un nosacījumiem, kā minēts 4. punktā.

    11.   Veselības un patērētāju ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors var lūgt 1. punkta b) līdz d) apakšpunktā minēto dalībnieku iecelt citu pārstāvi vai citu aizstājēju 10. punktā minētajos gadījumos.

    12.   Dalībniekus, kuru pilnvaru termiņš beidzas pirms trīs gadu termiņa atbilstoši 8. un 9. punkta noteikumiem, līdz pilnvaru termiņa beigām var aizstāt.

    13.   Dalībnieku un to pārstāvju nosaukumus vai vārdu un uzvārdu publicē Komisijas ekspertu grupu un citu līdzīgu struktūru reģistrā (turpmāk “reģistrs”) (11). Dalībvalstu iestāžu nosaukumus var publicēt reģistrā.

    14.   Personas datus apkopo, apstrādā un publicē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.

    5. pants

    Darbība

    1.   Ekspertu grupu vada direktors, kurš Komisijā atbild par reto slimību politiku. Direktors var deleģēt priekšsēdētāja amatu citam Komisijas ierēdnim.

    2.   Vienojoties ar Komisiju, ekspertu grupa var izveidot apakšgrupas īpašu jautājumu izskatīšanai atbilstoši grupas izstrādātajam darba uzdevumam. Tiklīdz šādu apakšgrupu uzdevums izpildīts, tās izformē.

    3.   Komisijas pārstāvis var lūgt piedalīties grupas darbā ekspertus, kuri nav ekspertu grupas dalībnieki un kuri ir īpaši kompetenti kādā konkrētā darba kārtības jautājumā. Turklāt Komisijas pārstāvis var piešķirt novērotāja statusu personām vai organizācijām, kā noteikts Komisijas ekspertu grupu regulējuma 8. noteikuma 3. punktā, un kandidātvalstīm.

    4.   Uz ekspertu grupu dalībniekiem, to pārstāvjiem un aizstājējiem, kā arī pieaicinātajiem ekspertiem un novērotājiem attiecas dienesta noslēpuma neizpaušanas saistības, kas paredzētas Līgumos un to īstenošanas noteikumos, kā arī Komisijas drošības noteikumi par ES klasificētās informācijas aizsardzību, kā paredzēts Komisijas Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom  (12) pielikumā. Ja viņi neievēro šīs saistības, Komisija var veikt visus attiecīgos pasākumus.

    5.   Ekspertu grupas un apakšgrupu sanāksmes notiek Komisijas telpās. Sekretariāta pakalpojumus nodrošina Komisija. Komisija sagatavo ekspertu grupas sanāksmju darba kārtību un protokolus. Ekspertu grupas un tās apakšgrupu sanāksmēs var piedalīties citi sanāksmes darbā ieinteresētie Komisijas ierēdņi.

    6.   Ekspertu grupa pieņem savu reglamentu, pamatojoties uz Komisijas ekspertu grupu standarta reglamentu.

    7.   Komisija dara pieejamus visus attiecīgos dokumentus (piemēram, darba kārtības, protokolus un dalībnieku iesniegumus) par ekspertu grupas veiktajām darbībām, vai nu iekļaujot tos reģistrā, vai izmantojot saiti no reģistra uz īpaši šim nolūkam paredzētu tīmekļa vietni, kurā var atrast informāciju. Dokumentu nepublicē, ja tā nodošana atklātībai varētu kaitēt sabiedrības vai privāto interešu aizsardzībai, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. pantā (13).

    6. pants

    Sanāksmju izdevumi

    1.   Ekspertu grupā iesaistītajiem dalībniekiem netiek maksāta atlīdzība par sniegtajiem pakalpojumiem.

    2.   Ceļa izdevumus un uzturēšanās izdevumus, kas radušies grupas darbā iesaistītajiem dalībniekiem, Komisija atlīdzina saskaņā ar Komisijā spēkā esošajiem noteikumiem.

    3.   Šā panta 2. punktā minētos izdevumus atlīdzina pieejamo apropriāciju robežās, kuras piešķirtas saskaņā ar ikgadējo resursu sadalījuma procedūru.

    7. pants

    Atcelšana

    Lēmumu 2009/872/EK atceļ.

    8. pants

    Šo lēmumu piemēro no 2013. gada 27. jūlija.

    Briselē, 2013. gada 30. jūlijā

    Komisijas vārdā

    Komisijas loceklis

    Tonio BORG


    (1)  COM(2007) 630 galīgā redakcija, 23.10.2007.

    (2)  OV L 301, 20.11.2007., 3. lpp.

    (3)  COM(2008) 679 galīgā redakcija, 11.11.2008.

    (4)  OV C 151, 3.7.2009., 7. lpp.

    (5)  OV L 315, 2.12.2009., 18. lpp.

    (6)  C(2010) 7649 galīgā redakcija.

    (7)  OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

    (8)  OV L 8, 12.1.2011., 1. lpp.

    (9)  OV L 18, 22.1.2000., 1. lpp.

    (10)  OV L 147, 9.6.1975., 23. lpp.

    (11)  Dalībnieki, kuri nevēlas publiskot savu vārdu un uzvārdu, var lūgt atkāpties no šā noteikuma. Lūgumu neizpaust ekspertu grupas dalībnieka vārdu un uzvārdu uzskata par attaisnotu, ja šāda publiskošana varētu apdraudēt viņa vai viņas drošību vai neaizskaramību vai pārmērīgi ierobežot viņa vai viņas privātumu.

    (12)  Komisijas 2001. gada 29. novembra lēmums, ar ko groza tās iekšējo reglamentu (OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp.).

    (13)  Šādi izņēmumi paredzēti, lai aizsargātu sabiedrisko kārtību, militārās lietas, starptautiskās attiecības, finanšu, monetāro jautājumu vai ekonomikas politiku, personas privāto dzīvi un neaizskaramību, komercintereses, tiesvedību un juridiskās konsultācijas, inspekcijas/izmeklēšanas/revīzijas darbības un iestādes lēmumu pieņemšanas procesu.


    Top