30.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 218/22

—

atzīst, ka ieilgušās ekonomikas krīzes rezultātā tikusi pievērsta vēl lielāka uzmanība likumdošanas izmaksām un problēmām jau pieņemto tiesību aktu īstenošanā un izpildē;

—

visos pārvaldības līmeņos būtu jānodrošina, lai tiesību akti būtu efektīvi un lietderīgi, un ES iestādēm ir īpaša atbildība par to, lai uzrādītu skaidru pievienoto vērtību, kāda ir Eiropas līmeņa regulējumam, sniedzot visus iespējamos ieguvumus ar vismazākajām izmaksām un ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus;

—

atzinīgi vērtē ierosinājumu par jauno Normatīvās atbilstības un izpildes programmu (REFIT), lai sistemātiski apzinātu un pārredzamā veidā īstenotu iniciatīvas ar mērķi ievērojami samazināt regulējuma izmaksas un vienkāršot regulējumu;

—

atzinīgi vērtē ierosinājumu veikt regulējuma kartēšanu nolūkā noteikt regulējuma jomas un/vai tiesību aktus, kam ir vislielākais potenciāls vienkāršot noteikumus un samazināt regulējuma izmaksas, neapdraudot politikas mērķu sasniegšanu; uzsver, ka atbilstības pārbaudē ir vajadzīgs ieguldījums no visiem pārvaldības līmeņiem, un turpina atbalstīt ES tiesību aktu sistemātiskus ex-post novērtējumus kā efektīvu lietpratīga regulējuma instrumentu;

—

atkārtoti uzsver vienkāršošanas nozīmīgumu normatīvās vides pilnveidošanā, īpaši vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kuru resursi tiesību aktu īstenošanai bieži vien ir ierobežoti un samazinās;

—

atzinīgi vērtē priekšlikumus pastāvīgi uzlabot ietekmes novērtējumus un atkārtoti norāda, ka juridisku un politikas priekšlikumu ietekmes novērtējumos par nozīmīgām politikas iespējām ir jāaplūko teritoriālā dimensija; ja Komisija pieņem lēmumu par Ietekmes novērtējuma padomes (IAB) dalībnieku skaita palielināšanu, lai palielinātu padomes neatkarību, RK uzskata, ka jābūt pārstāvētām vietējo un reģionālo pašvaldību interesēm;

—

mudina Eiropas Komisiju uzlabot centienus, lai konsultatīvos dokumentus pārtulkotu visās ES oficiālajās valodās;

—

atkārtoti uzsver iestāžu kopīgo atbildību informēt iedzīvotājus, uzņēmējus un sabiedrību kopumā par ieguvumiem, ko dod lietpratīga regulējuma instrumentu izmantošana.

Ziņotājs

Lords Graham TOPE (UK/ALDE), Londonas Sutton rajona pārvaldes loceklis

Atsauces dokuments

Komisijas paziņojums “ES tiesību aktu normatīvā atbilstība”

COM(2012) 746 final

Ņemot vērā:

1.

atgādina, ka Eiropas likumdošana pati par sevi ir daļa no pasākumiem normatīvās vides pilnveidošanai un vienkāršošanai un līdz ar to arī izmaksu un administratīvā sloga samazināšanai;

2.

atzīst, ka ieilgušās ekonomiskās krīzes rezultātā tikusi pievērsta vēl lielāka uzmanība likumdošanas izmaksām un problēmām jau pieņemto tiesību aktu īstenošanā un izpildē;

3.

apstiprina Eiropas Komisijas viedokli, ka jau tā noslogotajām dalībvalstu pārvaldes iestādēm ir grūti pildīt ES tiesību aktu transponēšanas un piemērošanas uzdevumu; uzskata, ka tā ir problēma, kas jārisina, sadarbojoties ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, un to nedrīkst izmantot par iemeslu, lai palielinātu slogu citiem pārvaldības līmeņiem;

4.

ņemot vērā pašreizējo situāciju, uzskata, ka visos pārvaldības līmeņos būtu jānodrošina, lai tiesību akti būtu efektīvi un lietderīgi, un ES iestādēm ir īpaša atbildība par to, lai uzrādītu skaidru pievienoto vērtību, kāda ir Eiropas līmeņa regulējumam, sniedzot visus iespējamos ieguvumus ar vismazākajām izmaksām un ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus;

5.

atgādina, ka ES stratēģija regulējuma uzlabošanai ir pamatojusies uz šādiem galvenajiem elementiem:

6.

atzinīgi vērtē ierosinājumu par jauno Normatīvās atbilstības un izpildes programmu (REFIT), lai sistemātiski apzinātu un pārredzamā veidā īstenotu iniciatīvas ar mērķi ievērojami samazināt regulējuma izmaksas un vienkāršot regulējumu;

7.

uzskata, ka lietpratīgu regulējumu vajadzētu nodrošināt, piemērojot daudzlīmeņu pārvaldības principu, proti, koordinējot ES, valstu iestāžu un vietējo un reģionālo pašvaldību darbību;

8.

uzskata, ka būtu jāaicina Eiropas Komisija un citas ES iestādes, izstrādājot tiesību aktus, novērtējot to ietekmi vai nosakot pasākumus Eiropas politikas īstenošanai un mērķu sasniegšanai, aktīvāk iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības. Lielākā daļa jauno priekšlikumu ir saistīti ar esošo ES tiesību aktu grozīšanu vai papildināšanu. Tā kā tiesību aktu pastāvīga atjaunināšana ir vajadzīgs process, ir ļoti svarīgi, lai teritoriālo pašvaldību vērtīgā pieredze ES tiesību aktu piemērošanā tiktu ņemta vērā, izstrādājot jaunus priekšlikumus;

9.

mudina turpināt uzlabot regulējuma kvalitāti, lai tas būtu skaidrāks, pieejamāks un visiem viegli izpildāms, ievērojot reģionālās valodas, kas oficiāli atzītas dalībvalstīs, kurās ir spēkā šāda vienošanās;

10.

uzskata, ka stratēģiju vajadzētu papildināt ar partnerības un līdzdalības pieeju ES politiku izstrādāšanā un īstenošanā;

11.

nepārkāpjot dalībvalstu institucionālās un konstitucionālās autonomijas principu, kas minēts Līgumos, RK atgādina, ka ES tiesību aktu izstrādē un novērtēšanā ir svarīgi iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības, jo vairumā gadījumu tieši tās ir ES politikas īstenotājas;

12.

atzinīgi vērtē ierosinājumu veikt regulējuma kartēšanu nolūkā noteikt regulējuma jomas un/vai tiesību aktus, kam ir vislielākais potenciāls vienkāršot noteikumus un samazināt regulējuma izmaksas, neapdraudot politikas mērķu sasniegšanu (t.s. “izvērtē vispirms” politika);

13.

uzsver, ka atbilstības pārbaudē ir vajadzīgs ieguldījums no visiem pārvaldības līmeņiem galvenajās jomās, kas attiecas uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām, t.i., kohēzijas politika, pilsētvides politika un finansēšanas instrumenti, vides tiesības, rūpniecības politika, sociālās tiesības un transports;

14.

turpina atbalstīt sistemātiskus ES tiesību aktu ex-post novērtējumus kā efektīvu lietpratīga regulējuma instrumentu;

15.

pauž nožēlu, ka, neraugoties uz 2011. gada atzinumā par lietpratīgu regulējumu izteikto aicinājumu un REFIT paziņojumā pieļauto iespēju, RK nav uzaicināta sadarboties novērtējuma veikšanā;

16.

pieņem zināšanai pasākumus, kas iekļauti Rīcības programmā administratīvā sloga samazināšanai; norāda, ka labākie rezultāti līdz šim gūti tādās jomās kā uzņēmējdarbības tiesības, uzņēmumu nodokļi utt., kurām nav būtiskas tiešas ietekmes uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām, tāpēc ir lietderīgi iekļaut jomas, kas vairāk attiecas uz vietējām pašvaldībām, piemēram, licenču un atļauju izsniegšana. Tomēr atzīst, ka minētā programma rada pārmaiņas regulējuma kultūrā, kas var sniegt labumu publiskās pārvaldības iestādēm;

17.

atkārtoti uzsver vienkāršošanas nozīmīgumu normatīvās vides pilnveidošanā, īpaši vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kuru resursi tiesību aktu īstenošanai bieži vien ir ierobežoti un samazinās. Tas attiecas, piemēram, uz apjomīgajām ziņošanas prasībām, kas tiešā veidā skar iedzīvotājus un uzņēmumus;

18.

norāda, ka vienkāršošanas rezultātā varētu būtiski ietaupīt izmaksas ne tikai uzņēmumiem, bet arī vietējo un reģionālo pašvaldību iestādēm, tādējādi nelielos finanšu un cilvēku resursus novirzot citiem svarīgiem sabiedriskajiem pakalpojumiem;

19.

atkārtoti pauž apņēmību atbalstīt Augsta līmeņa grupas darbību, īpaši “jaunajā” virzienā, proti, centienos sekmēt, lai publiskās pārvaldības iestādes efektīvāk un atsaucīgāk reaģētu uz ieinteresēto pušu un MVU vajadzībām;

20.

uzsver nepieciešamību grupas darbībā ievērot pārredzamību un pārskatatbildību;

21.

atbalsta priekšlikumu par administratīvā sloga samazināšanas programmas (ABRplus) turpmākajiem pasākumiem, lai nodrošinātu, ka centieni samazināt ES tiesību aktu izraisīto slogu par 25 % sniedz ieguvumus uzņēmējdarbībai un dalībvalstu MVU;

22.

pauž nožēlu, ka REFIT paziņojumā nav ņemtas vērā alternatīvas regulējuma iespējas vai alternatīvas pašam regulējumam;

23.

atzinīgi vērtē priekšlikumus pastāvīgi uzlabot ietekmes novērtējumus, nodrošināt visaptverošākus un kritiskākus novērtējumus, kas stingri iekļaujas politikas procesā, īstenot kvalitatīvāku apspriešanos ar ieinteresētajām pusēm un sniegt lielāku atbalstu ES tiesību aktu īstenošanā;

24.

atkārtoti norāda, ka juridisku un politikas priekšlikumu ietekmes novērtējumos par nozīmīgām politikas iespējām obligāti jāņem vērā teritoriālā dimensija (vietējie un reģionālie aspekti, finansiālā un administratīvā ietekme uz valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm). Atgādina – tā tas ir tādēļ, ka teritoriālā kohēzija atzīta par vienu no ES mērķiem (LES 3. pants) un turklāt ir pienākums “ņemt vērā vajadzību nodrošināt to, ka visi finansiālie vai administratīvie apgrūtinājumi, kas rodas … reģionālajām un vietējām iestādēm… ir cik iespējams mazi un atbilstīgi noteiktajam mērķim” (LESD 2. protokols, 5. pants);

25.

pauž nožēlu, ka RK un Eiropas Komisijas pārskatītajā sadarbības līgumā netika noteikts pamats strukturētai sadarbībai ietekmes novērtējuma jomā, un aicina Eiropas Komisiju un atsevišķus ģenerāldirektorātus saistībā ar ietekmes novērtējumu uzskatīt Reģionu komiteju par institucionālu partneri. Ja vietējās un reģionālās pašvaldības savlaicīgi tiek iesaistītas ietekmes novērtējuma sagatavošanā, ES tiesību aktus ir vieglāk īstenot un tie gūst lielāku atbalstu;

26.

norāda, ka Eiropas Parlamenta vai Padomes izdarītie būtiski grozījumi tiesību aktu priekšlikumos var arī būtiski ietekmēt vietējās pašvaldības un reģionus. Tādēļ aicina Parlamentu un Padomi pēc lēmuma pieņemšanas par šādu grozījumu ietekmes novērtēšanu vērsties pie Reģionu komitejas;

27.

tāpēc mudina Eiropas Parlamentu un Padomi uzlabot vai izveidot pašiem savus ietekmes novērtēšanas dienestus, lai ietekmes novērtējumus veiktu no dažādiem skatpunktiem, arī no teritoriālā viedokļa, kā arī, saskaņojot ar Komisiju, uzlabotu iespējas komunikācijai ar reģionālajām un vietējām pašvaldībām;

28.

vēlas tikt iesaistīta ietekmes novērtējuma pamatnostādņu papildināšanā (plānots veikt 2014. gadā) un atgādina, ka RK sniedza ieguldījumu, apspriežot ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām ietekmes novērtējuma izstrādes pamatnostādņu projektu (2009. gads);

29.

atkārtoti pauž šaubas par ietekmes novērtēšanas eksternalizāciju. Tomēr gadījumā, ja Komisija pieņem lēmumu par Ietekmes novērtējuma padomes (IAB) dalībnieku skaita palielināšanu, lai palielinātu padomes neatkarību, RK uzskata, ka jābūt pārstāvētām vietējo un reģionālo pašvaldību interesēm, jo minēto pārvaldības līmeni varētu iekļaut apspriestā priekšlikuma īstenošanā;

30.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas apspriešanās politiku un aicina Komisiju nākt klajā ar secinājumiem, it īpaši, sniedzot pilnīgāku atgriezenisko informāciju apspriešanās dalībniekiem;

31.

aicina Komisiju iesaistīt RK un Eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvības apvienības sagatavošanas darbā, kas vērsts uz apspriešanās minimālo standartu pārskatīšanu;

32.

šajā sakarā uzsver, ka konsultāciju procesam jābūt pārskatāmam, un aicina visas iestādes apsvērt uzlabotu un savstarpēji saistītu informācijas apmaiņas un saziņas tehnoloģijas izmantošanu, lai izziņotu un organizētu konsultācijas;

33.

piekrīt, ka lielāka uzmanība jāpievērš kvantitatīvai rezultātu novērtēšanai, skaidrākam galveno secinājumu izklāstam un konsultācijām par ietekmes novērtējumu projektiem, lai ieinteresētajām personām un jo īpaši vietējām un reģionālajām pašvaldībām dotu iespēju paust viedokli procesu sākumposmā un labāk saprast rezultātus;

34.

vispārējas pārredzamības un atgriezeniskas informācijas nolūkā atbalsta apspriešanās procesā sniegto komentāru publicēšanu. Eiropas Komisijai ietekmes novērtējumos būtu jānorāda arī tas, vai un kā ir ņemtas vērā konsultējoties gūtās atsauksmes;

35.

mudina Eiropas Komisiju uzlabot centienus, lai konsultatīvos dokumentus pārtulkotu visās ES oficiālajās valodās. Uzskata, ka apspriešanos nevar uzskatīt par pienācīgu, ja iedzīvotājus neuzrunā viņu dzimtajā valodā;

36.

aicina uz plašāku Komisijas un RK divpusējo sadarbību: lielākas pārredzamības labad mērķtiecīgas RK apspriešanās varētu publicēt tīmekļa vietnē “Jūsu balss Eiropā”. Uzskata, ka informācijas izplatīšanai par Eiropas Komisijas konsultācijām ikdienā varētu izmantot RK iespējas, ja tās papildina un pastiprina tiešas konsultācijas ar reģionālajām un vietējām pašvaldībām;

37.

atzīst, ka ES padomdevēju iestāžu “konsultācija” nav sabiedriska apspriešanās saskaņā ar LES 11. pantu, bet gan īpaša institucionāla prasība saskaņā ar līgumiem; tomēr aicina atsevišķus Eiropas Komisijas ģenerāldirektorātus un dienestus to konsekventi ievērot;

38.

apņemas izstrādāt integrētu pārskatu par saviem konsultāciju instrumentiem un tīkliem līdzīgi kā Eiropas Komisijas revīzijas dienests;

39.

uzskata, ka pārmērīga reglamentēšana rodas tad, kad dalībvalstis, transponējot ES direktīvas valstu tiesību aktos, pārsniedz ar tiem saistītās minimālās prasības;

40.

uzskata, ka būtu jānosaka ES mēroga standartdefinīcija par pārmērīgu reglamentēšanu, lai tiktu nodrošināta juridiska skaidrība par ES tiesību aktu īstenošanu un piemērošanu, lai būtu pieejama salīdzinoša analīze un lai varētu izvērtēt dalībvalstu apgalvojumus, ka to veiktā reglamentēšana nav pārmērīga;

41.

uzskata, ka minētajā definīcijā varētu iekļaut šādas pazīmes:

42.

atzīst, ka ES tiesību aktos pārmērīgs regulējums nav aizliegts, un dažos gadījumos to var attaisnot, ja valstu vai vietējā līmeņa tiesību aktos paredzēts augstāks aizsardzības līmenis nekā transponējamajā ES direktīvā; tas varētu attiekties uz vides aizsardzību (LESD 193. pants), tiesību aktiem par darba ņēmēju aizsardzību (LESD 153. panta 4. punkts), tiesību aktiem par kvalitātes un drošības standartiem cilvēku orgāniem un vielām, kā arī asinīm un asins preparātiem (168. panta 4. punkta a) apakšpunkts), un patērētāju tiesību aizsardzību (LESD 169. panta 4. punkts);

43.

tomēr ierosina, ka šādi papildpasākumi būtu īpaši jāpamato, lai iedzīvotāju apziņā neveidotos priekšstats par valstu un ES tiesisko regulējumu kā vienotu kopumu, kas savukārt veicina uzskatu, ka ES iestādes īsteno “pārmērīgu regulējumu”;

44.

tāpat uzsver, ka ir lietderīgi veikt šo pasākumu ietekmes novērtējumu arī valsts līmenī, ņemot vērā dažādas Eiropas līmenī skatītas ietekmes dimensijas, tostarp teritoriālo dimensiju un reģionālo ietekmi;

45.

atkārtoti pauž savu un arī Komisijas viedokli, ka dalībvalstīm jāatturas no pārmērīgas reglamentēšanas saistībā ar ES tiesību aktiem, lai vietējām un reģionālajām pašvaldībām, uzņēmumiem un iedzīvotājiem nepalielinātu sarežģītību un ar jauniem tiesību aktiem saistītās izmaksas;

46.

atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija atzīst valstu parlamentu lomu lietpratīga regulējuma jomā un īpaši saistībā ar subsidiaritātes principa atbilstošu piemērošanu;

47.

aicina Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu ņemt vērā reģionālo parlamentu, kuriem ir likumdošanas pilnvaras, nostāju, un kā informācijas avotu iesaka REGPEX platformu subsidiaritātes uzraudzības tīklā;

48.

uzskata, ka īstenošanas palīdzībā, kuru Eiropas Komisija piedāvā dalībvalstīm, būtu jāņem vērā arī vietējās un reģionālās īpatnības un tur, kur reģionālās un vietējās pašvaldības atbild par īstenošanu, tām jāsaņem tieša palīdzība;

49.

ierosina Normatīvās atbilstības un izpildes programmā (REFIT) nozīmīgu lomu paredzēt RK, vietējām pašvaldībām un reģioniem;

50.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas nostāju jautājumā par to, ka lietpratīga regulējuma ieviešana ir kopīgs uzdevums visām ES iestādēm, arī Reģionu komitejai; aicina Eiropas Parlamentu un Padomi patiešām turpināt lietpratīgas regulēšanas programmu un REFIT programmu tā, lai mazinātu papildu slogu, kas varētu rasties tiesību aktu grozījumu rezultātā;

51.

atzinīgi vērtē to, ka atjaunotajā sadarbības līgumā ar Eiropas Komisiju ņemta vērā Komitejas darbība jautājumā par lietpratīga regulējuma aspektiem; ierosina Eiropas Parlamentam un Padomei apspriest līdzīgus sadarbības līgumus;

52.

atkārtoti uzsver iestāžu kopīgo atbildību informēt iedzīvotājus, uzņēmējus un sabiedrību kopumā par ieguvumiem, ko dod lietpratīga regulējuma instrumentu izmantošana, un apņemas sniegt šo informāciju vietējām un reģionālajām pašvaldībām.