30.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 218/12

—

norāda: kā jau ir parādījuši daudzi digitālās sabiedrības aspekti, nozīmīgas pārmaiņas notiek no lejas, un ir būtiski, lai pārliecinoši veidotos pozitīva attieksme pret “darbības iespēju atklāšanu”;

—

uzskata, ka inovācijas kopienām jādarbojas kā ekosistēmām, izveidojot vērtību tīklu pasaulē bez robežām un iekļaujoties sistēmā;

—

norāda, ka reģioniem ir vajadzīgas jaunas struktūras, piemēram, kopīgas inovācijas centri. Tos varētu dēvēt par “inovācijas dārziem” vai “problēmu risināšanas platformām”, kas kopā veido nākotnes izgudrojumu laboratorijas modeļus.

—

RK atbalsta jaunus ieguldījumus atvērtajā inovācijā un kolektīvajos resursos tīmeklī. Tie ir galvenie jēdzieni, kas ir saistīti ar progresīvām pilsētām un iedzīvotāju līdzdalību;

—

uzskata, ka koncepts “savienotas progresīvas pilsētas” ir jāattīsta tālāk un jāizplata visā Eiropā;

—

rosina Komisiju izveidot “darbības iespēju atklāšanas” programmas, lai darbotos dažādos līmeņos un atklātu, kas ir visefektīvāk, lai risinātu problēmas vietējās kopienas un Eiropas līmenī;

—

zināšanu aprites ekonomika: Eiropas Komisijas un valstu finansēto pētniecības un inovācijas programmu un projektu rezultāti ir jāizmanto atkārtoti;

—

vislabākie pirmrindnieki, kas attīsta un īsteno Eiropas mēroga projektus, būtu jāfinansē no programmas “Apvārsnis 2020” un kohēzijas fonda līdzekļiem – arī ar mērķi pārbaudīt efektīvas metodoloģijas un instrumentus reālā sadarbībā un pārrobežu pieredzes apmaiņā.

Ziņotājs

Marku MARKKULA kgs (FI/PPE), Espo pilsētas domes loceklis

1.

Pēc prezidentvalsts Īrijas pieprasījuma Reģionu komiteja izstrādā uz informāciju balstītus un labi pamatotus priekšlikumus par to, kā palielināt inovācijas spēju un mazināt inovācijas plaisas. Pamatojoties uz šo pieprasījumu, Komitejas mērķis ir iesniegt priekšlikumus 1) par pasākumiem, kas jāīsteno reģioniem un dažādām to dažādajiem dalībniekiem un priekšlikumus 2) par ES Komisijas programmās iekļaujamajiem pasākumiem, finansējumu un citām iniciatīvām.

2.

Prezidentvalsts Īrijas izvirzīto mērķi var sasniegt tikai tad, ja uzskaita un apraksta virkni pasākumu, kas jāīsteno paralēli un kas ir saistīti ar nepieciešamību mainīt darba kultūru plašākā izpratnē. Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs, kā arī reģionos pēdējos gados ir izstrādāti daudzi augstas kvalitātes ziņojumi un plāni. Neapšaubāmi, ka ES pamatprogrammas un plāni, ko izstrādājuši dažādi ģenerāldirektorāti, paši par sevi ir labi, taču tie ir tikai plāni un negarantē pārmaiņas, kas intelektuālajā pieejā nepieciešamas praktiskā līmenī reģionos visā ES. Kā jau ir parādījuši daudzi digitālās sabiedrības aspekti, nozīmīgas pārmaiņas notiek no lejas, un ir būtiski, lai pārliecinoši veidotos pozitīva attieksme pret “darbības iespēju atklāšanu”. Termina “uzņēmējs” lietojums šeit nav piemērots, jo bieži vien to uztver pārāk šaurā nozīmē. Šī atklāšana arī nozīmē vairāk nekā inovācija. Tā drīzāk ir jauna darbība – izpēte, eksperimentēšana un mācīšanās par to, ko attiecīgajā nozarē vai apakšsistēmā vajadzētu darīt pētniecības, attīstības un inovācijas ziņā, lai uzlabotu tās situāciju. Darbības iespēju atklāšana nozīmē arī eksperimentēšanu, riska uzņemšanos un arī neveiksmes. Tas bieži vien nozīmē indivīda darbu kopīgi ar citiem, veidojot tīklus, izvērtējot alternatīvas, izvirzot mērķus un radot inovācijas progresīvā veidā. Ņemot vērā aprakstīto situāciju, svarīgi ir, lai iedzīvotājiem, kopienām un uzņēmumiem tiktu dota iespēja paust savu viedokli, jo viņi bieži ir jutuši, ka nav iesaistīti.

3.

Šā atzinuma mērķis ir pievērsties jautājumam par inovācijas spējas palielināšanu un inovācijas plaisas mazināšanu, īpaši, ar ES programmu palīdzību, un turpmāk minētās vadlīnijas politikas veidošanai un priekšlikumi parāda, ka nepieciešamās pārmaiņas ir iespējamas. Eiropā

Tomēr ar šīm pamatnostādnēm vien nepietiek – inovācijas būtība ir jāskata dziļāk.

4.

Stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanas pasākumi nav pietiekami spēcīgi ietekmējuši inovatīvās darbības jomu. ES līmenī ir sagatavoti daudzi noderīgi materiāli un priekšlikumi, bet tagad ir svarīgi ES finansējumu un programmas vērst uz praktisku darbību vietējā un reģionālā līmenī.

5.

Ir jāpanāk cieša mijiedarbība starp pētniecības un attīstības projektiem un programmām, kas attiecas uz vietējo inovācijas ekosistēmu radošumu, rezultativitāti un efektivitāti. Šajā nolūkā ir nepieciešamas jauna veida Eiropas pētniecības partnerības. Atjaunotne un pārveide bieži ir balstīta uz tādām koncepcijām kā koordinēta sadarbība un svarīgāko pamattehnoloģiju inovatīva un efektīva izmantošana. Ja šīs tehnoloģijas būs labāk pieejamas visiem Eiropas projektiem, uzlabosies un pilnveidosies to spēja radīt stimulējošus rezultātus un reālu ietekmi. ES finansējums reģionālām partnerībām un sadarbība, kas balstīta uz pārdomātu specializāciju, šīm tehnoloģijām palīdzēs kļūt par materiālu pārrobežu inovācijai Eiropā un par reģionālu atspēriena punktu sabiedrības inovācijai.

6.

Paradigmas maiņa: digitalizācija jau ir ievadījusi vispārējas pārliecinošas pārmaiņas. Vietējiem un reģionāliem lēmumu pieņēmējiem būtu jāizmanto pastāvošās iespējas, par prioritāti nosakot pakalpojumu procesu reformu. Vienlaikus būtu jāveicina arī digitālo pakalpojumu plaša izplatīšana publiskajā sektorā, digitālo līdzekļu lietošanas prasmju attīstīšana visiem iedzīvotājiem, jaunizveidoti un straujas izaugsmes uzņēmumi, kas rada mobilas lietojumprogrammas.

7.

Digitalizācija ir pārmaiņu virzītājspēks. Pamazām paātrinās pāreja uz digitāliem pakalpojumiem. Jaunas uzņēmējdarbības ekosistēmas un jaunas vērtību veidošanas platformas bieži rodas līdz ar pārmaiņām patērētāju uzvedībā – uz lietotāju vērstas projektēšanas un atvērtības rezultātā. Tas liek pārvērtēt lejupejošas struktūras, kas mantotas no vecās, analogās pasaules. Lai gan digitalizācijas rezultātā pakalpojumu attīstība ir kļuvusi daudz globalizētāka nekā jebkad agrāk, Eiropas stāvoklis nav pats optimālākais – tā nav šīs globālās sacensības līderis.

8.

Mākoņtehnoloģijas nodrošina piekļuvi vislabākajiem pakalpojumiem, neatkarīgi no atrašanās vietas un laika. Šāds pakalpojumu izstrādes un sniegšanas veids jau tuvākajos gados aizstās tradicionālos pakalpojumus, kuru izmantošanā noteicošais faktors ir “atrašanās uz vietas”. Vairs nebūs nepieciešams visur nodrošināt biroja tehniku. Tas ietvers arī IKT pakalpojumu pārvaldību un attīstīšanu, kā arī uzņēmēju, publiskās administrācijas un citu lietotāju kopienu globālu sadarbību tīklā. Komisijai būtu jāveicina šāda attīstība, t. s. e-vadība, izmantojot aktīvas partnerības programmas.

9.

Sabiedrības problēmas nevar risināt vien ar sīkiem pielāgojumiem un parastajām pārvaldības metodēm. Lai gūtu panākumus, ir svarīgi stimulēt atjaunotnes kapitālu: radošums, inovācija, paļaušanās uz inovāciju un reformas ir svarīgi faktori, no kuriem ir atkarīgi arī vietējo un reģionālo lēmumu pieņēmēju panākumi. Līdztekus publiskās administrācijas darbība ir jāpadara elastīgāka, lai atbildīgajām personām būtu plašākas iespējas īstenot savu radošo potenciālu.

10.

Ieinteresēti cilvēki ir reģionālās inovācijas politikas pamats. Inovācijas rada cilvēki, tāpēc inovācija pirmām kārtām ir cilvēcisks un sociāls process. Inovāciju ietekmējošos faktorus rada ne tikai organizācijas – dažādos posmos inovāciju bieži vien visvairāk sekmē cilvēku mijiedarbība dažādā veidā.

11.

Pētniecībai ir jānodrošina gan īstermiņa, gan ilgtermiņa vajadzības. Tikai neliela daļa pilsētu, uzņēmumu un citu kopienu maksimāli pilnīgi izmanto pētniecības rezultātus. Jānorāda arī, ka tikai nedaudzi pētnieki zina, kā padarīt savas zināšanas un pētījumu rezultātus interesantus un noderīgus valsts un pašvaldību iestādēm, nozaru pārstāvjiem un citiem. Tāpēc Eiropai ir dziļi jāmaina kultūras ieradumi un finansējums jāpārorientē tā, lai vietējā un reģionālā līmenī tiktu aktīvi piemērotas pētniecības jaunākās atziņas. Komiteja uzskata, ka MVU ir svarīga nozīme kā katalizatoriem, kas tirgū realizē pētījumu rezultātus, pārveidojot tos reāli izmantojamos produktos. Tāpat uzskata: jāuzlabo MVU piekļuve finansējumam, veicot ieguldījumus jaunizveidotos uzņēmumos, riska kapitālā un vienkāršākā regulējumā.

12.

Pētniecības rezultātu mērķtiecīgai pārvēršanai praktiskā pielietojumā ir vajadzīga laba savstarpēja izpratne par to, kādi pētījumi ir pieejami, kādi jautājumi tiek apspriesti un kā attiecīgi pētījumi var palīdzēt risināt vietējā un reģionālā līmeņa problēmas. Tam ir nepieciešams jauna veida zināšanu trīsstūris, kas sasaistītu pētniecības un zinātnes pasauli ar uzņēmējdarbības un valsts pārvaldes pasauli, izmantojot savstarpēju mijiedarbību. Lai to īstenotu, savukārt tālāk jāattīsta un aktīvi jāīsteno ES koncepts par zināšanu trīsstūri nolūkā stiprināt augstskolu lomu sabiedrībā.

13.

Zinātniskā un tehnoloģiskā pētniecība, kā arī uz pētniecību balstīto ideju īstenošana var kļūt par pamatu novatorismam. Vienlaikus inovācijas redzējums būtu jāpaplašina, un tam būtu jāaptver ne tikai tehnoloģiskas inovācijas, bet arī uz procesiem, ekonomisko darbību, pakalpojumiem un projektēšanu vērstas inovācijas un publiskā sektora un sociālās inovācijas, kuru mērķis ir kopienu ieradumu maiņa, kā arī sabiedrības inovācijas, kas paredzētas plašāku darbību un struktūru modernizācijai. Ir svarīgi inovāciju skatīt plašāk ne vien uzņēmējdarbībā, bet arī publiskajā sektorā.

14.

Tā kā dažos reģionos – un jo īpaši lauku reģionos – tieši publiskais sektors veicina pārmaiņas un veido iedzīvotāju izpratni, inovācijai īpaša uzmanība būtu jāvelta arī pašā publiskajā sektorā, un dažos reģionos īpaša uzmanība jāvelta arī publisko iestāžu pārvaldības procesa pārskatīšanai. Tas minētajiem reģioniem ļautu novērst atpalicību.

15.

Zināšanu aprites ekonomika: Eiropas Komisijas un valstu finansēto pētniecības un inovācijas programmu un projektu rezultāti ir jāizmanto atkārtoti.

16.

Aprites ekonomika ir tāda ekonomika, kurā nekas netiek izmests vai zaudēts, viss nonāk apritē, tiek izmantots atkārtoti tā, lai vērtība nezustu, bet palielinātos. Šis jēdziens radies, domājot par nākamās paaudzes ilgtspējīgas attīstības koncepcijām. Zināšanu aprites ekonomikā pētījumu programmu un pabeigto projektu rezultātus – idejas, secinājumus, ieteikumus, materiālus, metodoloģiju, praktiskos ieteikumus, modeļus un izgudrojumus – var skatīt no jauna, izplatīt un piemērot aktuālajās programmās un projektos radniecīgajās un attiecīgajās jomās. Komiteja atkārtoti norāda uz iespējām, ko ekonomikas un inovāciju jomā reģioniem un pilsētām piedāvā bioekonomika un IKT, kas ir viens no gudras, ilgtspējīgas un zaļas izaugsmes pamatelementiem (1).

17.

Ceļā uz zināšanu aprites ekonomiku valsts finanšu struktūras varētu atgriezties pie beidzamo 5 līdz 10 gadu laikā pabeigto projektu rezultātiem un tos pārskatīt, lai šos rezultātus laistu atklātībā un tos būtu iespējams atkārtoti izmantot jaunos reģionu vai valstu apstākļos. Komisijas ģenerāldirektorāti varētu rīkoties līdzīgi un nodrošināt rezultātu daudz plašāku pieejamību dažādās jomās, lai risinātu sabiedrības problēmas. Varētu palielināt augstskolu pētījumu pieejamību attiecīgo jomu politiķiem un projektu grupām. Visu šo jomu rezultātus varētu izskatīt vēlreiz, lai ņemtu vērā reģionālā un vietējā līmeņa vajadzības un lai jaunās idejas, materiāli un metodes būtu gatavas pielietošanai reģionālo inovācijas ekosistēmu veidošanai visā Eiropā.

18.

Aktīvu un stimulējoši vidi var veidot, kombinējot dažādu faktoru ietekmi. Inovatīvi cilvēki parasti ir ieinteresēti piedalīties pasākumos, projektos un darbībās tad, ja to pamatā ir kvalitatīvas koncepcijas un metodes, kā arī efektīvi pielietojumi, kas saistīti ar pētniecību, attīstību un inovāciju.

19.

Nenoteiktība, šaubas un spriedze piemīt visām cilvēku savstarpējām attiecībām. Šo spriedzi būtu jāpārvērš tā, lai tā kļūtu par radošuma un inovāciju avotu un atbilstu zināšanas gūstošās organizācijas principiem. Radošais process pats kļūst par patiesu radošu spriedzi, ko var izmantot, lai pārvērstu darbību sistēmās un izmainītu sistēmas kopumā. Ir svarīgi, lai būtu metodes un koncepcijas, kas būtiski palielinātu mācību apjomu, paaugstinātu to kvalitāti un veicinātu ilgtspējīgu sociālo attīstību. Zināšanu izmantošana, veiktspējas veidošana un zināšanu izmantošana organizatoriskas mācīšanās procesos ir koncepcijas, kas kļūst tikpat svarīgas kā pētīšana un zināšanu līdzradīšana.

20.

Reģioniem ir vajadzīgas jaunas struktūras, piemēram, kopīgas inovācijas centri. Tos varētu dēvēt par “inovācijas dārziem” vai “problēmu risināšanas platformām”, kas kopā veido nākotnes izgudrojumu laboratorijas modeļus. Tās ir nepieciešamas, lai risinātu gan mazas vietēja mēroga, gan lielas globāla līmeņa sabiedrības problēmas. Tātad pētniecības, attīstības un inovācijas darbība ir nepieciešama, lai veiktu izmēģinājumus un radītu modeļus: 1) telpiskas struktūras, kam piemīt fiziskas, intelektuālas un virtuālas dimensijas un 2) koordinācijas un zināšanu pārvaldības instrumentus, kas nepieciešami problēmu risināšanai.

21.

Kādreiz slavinātā “trīskāršās spirāles” pieeja nav pietiekami dinamiska jaunu uzdevumu risināšanai; būtu nepieciešama vismaz “četrkārša spirāle”, kurā ceturto elementu veidotu kopiena. Šī pieeja ir jāmodernizē, un nepieciešama cieša saikne ar reģionālo inovācijas ekosistēmu darbību, lai atjauninātu šo darbības koncepciju un kultūru.

22.

Eiropas perspektīvā īpaši svarīgi ir izzināt reģionālās inovāciju ekosistēmas, kā arī to kopienu un iestāžu lomu, nozīmi, darbību, telpiskos risinājumus un panākumu faktorus, kas veicina jaunu inovatīvu darbību šādās ekosistēmās. Jaunās inovāciju struktūras ir vērstas uz jaunu attieksmi un vidi, kas nepieciešama uz lietotāju vērstas projektēšanas, līdzradīšanas un ātru izmēģinājumu jomā.

23.

Šīs jaunās struktūras, no kurām lielākā daļa ir izveidotas tikai beidzamo piecu gadu laikā, ir elastīgas un izmanto sadarbības pieeju. Piemēru vidū jāmin inkubatori, akseleratori, dzīvās laboratorijas, uzņēmējdarbības centri, attīstības laboratorijas, sociālo inovāciju laboratorijas, digitālās fabricēšanas laboratorijas, sabiedrības inovāciju mācību bāzes un nākotnes centri. Šīm struktūrām parasti ir saistība ar augstākās izglītības iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem. Tās apvieno jaunu, atvērtu darbības praksi, sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošanu, jaunas intelektuālā īpašuma tiesības un finansēšanas praksi, plašu ieinteresēto pušu loku un uzņēmējdarbību.

24.

Ir būtiski vienkāršot inovatīva publiskā iepirkuma procedūras, lai veicinātu tā aktīvu izmantošanu. Sekmīgas vienkāršošanas piemēri atrodami gan daudzviet Eiropā, gan citur pasaulē. Tie būtu jāpēta, jāpielāgo, jāstandartizē un jāpiemēro.

25.

Diskusijas par galvenajām sabiedrības problēmām bieži ir pārlieku abstraktas un attālinātas no praktiskajām problēmām, kas visā Eiropā skar nozīmīgākos dalībniekus – vietējās un reģionālās pašvaldības, MVU un iedzīvotājus. Taču tieši šeit atrodas Eiropas inovatīvais spēks. Lielām problēmām jābūt tieši saistītām ar aktuāliem jautājumiem vietējā un reģionālajā līmenī, un tās ir jārisina šajā līmenī. Tas palielinās vietējo inovācijas spēju un atraisīs milzīgu neizmantotu potenciālu un problēmu risināšanā iesaistīs sabiedrības domu. Iedzīvotāji nav tikai inovācijas izmantotāji; viņi ir tās dalībnieki, kas ir pašā inovācijas procesa centrā. Jāpievērš lielāka uzmanība tam, kādēļ šādas izmaiņas ir vajadzīgas, un kā tas motivēs un stimulēs tos, kuri īstenos šīs inovācijas. Jāizveido sociālās programmas reģionos, kas izmanto digitalizācijas radītās iespējas dialogam un sadarbībai un kuru mērķis ir īstenot nepieciešamās sociālās pārmaiņas. Katru iedzīvotāju jāmudina vērsties pret galvenajiem trūkumiem sociālajā jomā un strādāt pie inovatīviem risinājumiem.

26.

RK aicina Komisiju izstrādāt programmas, lai to, ko tā dēvē par “lielām sabiedrības problēmām”, definētu praktiski un izveidotu saikni ar valsts, reģionālo un vietējo līmeni: kā “lielas sabiedrības problēmas” izpaužas valsts līmenī? Kā tās ietekmē reģionālās prioritātes? Vietējā līmeņa jautājumus? Šajās programmās – saskaņā ar programmu “Apvārsnis 2020” un citām ES programmām – vajadzētu dot iespēju iedzīvotājiem un mazajiem uzņēmumiem paust savu viedokli Komisijai par savām problēmām, un tajās vajadzētu nodrošināt instrumentus (metodoloģijas, inovāciju veicinošu vidi un stimulus), lai šīs vietējās problēmas iekļautu inovācijas programmās attiecīgajā līmenī. Šajā sakarā būtiska metodoloģija ir ātra izmēģināšana.

27.

RK iesaka vairākos Eiropas reģionos veikt eksperimentus un īstenot īpašas iniciatīvas, lai, izmantojot kopēju sadarbības un mācīšanās programmu, ātri izveidotu modeļus katrai “lielajai sabiedrības problēmai”. Jāpilnveido arī progresīvu pilsētu tīkls, lai sekmētu eksperimentālu inovāciju un mācības. Eiropai ir vajadzīgas pilsētas, kas aizsāktu iniciatīvas, kā arī efektīvas partnerības programmas, lai sekmētu novatorismu, kas garantēs visu reģionu attīstību neatkarīgi no to pašreizējā stāvokļa. Tas nozīmē, ka problēmām un aktuāliem jautājumiem tiktu piešķirta lielāka nozīme vietējā un reģionālajā līmenī, lai tos kā inovatīvu pārmaiņu procesu varētu risināt vietējā līmenī. Dažādi iesaistītie reģioni varētu mācīties un apmainīties ar pieredzi, un šo pieredzi dokumentēt, izmantojot ātrus ziņojumus ar skaidriem vizuālajiem materiāliem un pieejamu valodu, lai tos aktīvi izmantotu arī citi. Vienā reģionā gūtos rezultātus tad varētu pārbaudīt un apstiprināt citos iesaistītajos reģionos, un efektīvus risinājumus varētu izplatīt citos Eiropas reģionos. Šādiem pasākumiem būtu raksturīgs elastīgums un pārdomāta piemērošana vietējā līmenī tā, lai samazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, izglītības iestādēm, pārvaldības struktūrām un citām ieinteresētajām personām.

28.

RK norāda reģionālajiem lēmumu pieņēmējiem, ka šī pieeja, kurā līdztekus izmanto kohēzijas un vietējo finansējumu sinerģijā ar ES programmām, radīs praktiskas inovācijas izmantošanai visā Eiropā. Tā arī palielinās vietējo inovācijas spēju un palīdzēs radīt inovācijas kultūru visā Eiropā.

29.

Šajā attīstībā izšķiroša loma ir augstskolām. Diemžēl, samazinoties finanšu līdzekļiem, augstskolas “sajož jostas” un atgriežas pie tradicionālajām mācību un pētniecības metodēm. Iesaistīšanās ārpusē samazinās. RK uzskata, ka būtu jāīsteno pasākumi, kas mudina augstskolas uzņemties ievērojamu lomu sabiedrībā un izstrādāt apmācības un mācīšanās pieejas, kas nepieciešamas pārmaiņu īstenošanai sociālajā jomā un sabiedrībā.

30.

Pārdomātas specializācijas ciešo saikni ar stratēģijas “Eiropa 2020” politiku ir uzsvērusi ES Padome, īpaši savos secinājumos par Inovāciju savienību. ES Ceļvedī par pētniecības un inovācijas stratēģijām pārdomātai specializācijai (RIS3) šīs stratēģijas ir definētas kā integrētas programmas, kuru mērķis ir pārveidot konkrētas vietas ekonomiku.

31.

RK uzsver, ka pārdomāta specializācija ir reģionālās politikas jautājums, lai sekmētu uz inovāciju balstītu izaugsmi. Pārdomātu specializāciju no tradicionālās rūpniecības un inovācijas politikas galvenokārt atšķir process, ko definē kā “darbības iespēju atklāšanu” – tas ir interaktīvs process, kurā tirgus spēki un privātais sektors atklāj un sniedz informāciju par jaunām darbībām, bet valdība izvērtē rezultātus un atbalsta dalībniekus, kas ir visspējīgākie realizēt šo potenciālu. Pārdomātas specializācijas stratēģijas ir daudz vairāk augšupējas nekā tradicionālā rūpniecības politika.

32.

Pārdomātas specializācijas forumam (S3 platformai) vairāk jāatbalsta vietējā un reģionālā līmeņa pasākumi, īpašu uzmanību pievēršot mazāk attīstītajiem reģioniem. Tas galvenokārt nozīmē tādu procesu atbalstīšanu, kas vērsti uz to, lai reģionos apzinātu augstu pievienoto vērtību nesošas darbības. Tas arī nodrošina vislabākās iespējas stiprināt reģiona konkurētspēju un iespējas īstenot tādus politikas pasākumus, kuri visvairāk nepieciešami pārdomātu specializācijas stratēģiju izstrādei šajos reģionos.

33.

RK uzsver, ka RIS3 pieeja atbilst ES kohēzijas politikas mērķiem un instrumentiem un sekmē izaugsmi un darba vietas ES valstīs un reģionos. Saskaņā ar to katrai valsts un reģionālai ekonomikai – tas attiecas gan uz vadošiem, gan mazāk attīstītiem reģioniem – ir sava stratēģija un globāla loma. Tā aptver plašāku inovācijas konceptu un attiecas ne tikai uz ieguldījumiem pētniecībā un ražošanas nozarē, bet arī uz konkurētspējas veidošanu, izmantojot projektēšanas un radošās nozares, inovācijas spējas uzlabošanu publiskajā sektorā, inovāciju sociālajā un pakalpojumu nozarē, jaunus uzņēmējdarbības modeļus un uz praksi balstītu inovāciju.

34.

RK īpaši atbalsta Eiropas Parlamenta Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas (ITRE) komitejas priekšlikumu programmas “Apvārsnis 2020” noteikumos iekļaut šādu noteikumu: “Instrumentus saiknes veidošanai starp pētniecību, novatorismu un pārdomāto specializācijas stratēģiju īsteno gan pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, gan struktūrfondos, lai izstrādātu objektīvus izcilības izaugsmes rādītājus un veidotu EPT”.

35.

Reģioniem un pilsētām to politikas pamatprogrammā kā viens no svarīgākajiem aspektiem būtu jāiekļauj pētniecība, attīstība un inovācija (RDI). Programmas “Apvārsnis 2020” un kohēzijas fondu līdzekļi būtu jāizmanto, lai radītu koncepcijas, instrumentus un citus priekšnoteikumus, ar kuriem vietējās un reģionālās pašvaldības var aktīvi atbalstīt inovāciju, uzņemties riskus un ieguldīt RDI praktiskā pielietošanā, tādējādi nodrošinot pielāgošanos reģionālajiem apstākļiem.

36.

Lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, ir svarīgi, lai ES kohēzijas politika veicinātu pamatprasmes un inovācijas spēju vietējā līmenī, kā arī tādu instrumentu un sadarbības izvēršanu, kas veicina Eiropas reģionu sadarbību. Šāda sadarbība un instrumenti ir vajadzīgi, lai ieviestu programmas “Apvārsnis 2020” rezultātus vietējā un reģionālajā līmenī. Lai sasniegtu šo mērķi, RK iesaka pilnībā izmantot ES INTERREG iniciatīvas potenciālu un tai piešķirt pietiekamus resursus, izveidojot forumus savstarpējai pieredzes apmaiņai, kā arī veicinot starptautisku apmaiņu ar inovācijas stratēģijām.

37.

Progresīvu pilsētu koncepts ir bijusi viena no galvenajām jomām, kam ES ir pievērsusies, cenšoties sekmēt ilgtspējīgu izaugsmi un uzlabot dzīves kvalitāti. Attīstību sekmējošie faktori ir ieguldījumi modernā IKT infrastruktūrā un e-pakalpojumos, kā arī cilvēku un sociālajā kapitālā. Pārmaiņu virzītājspēks galvenokārt ir reģionālais atjaunotnes kapitāls un inovācijas ekosistēmu efektivitāte, kas īpaši orientēti uz to, lai modernizētu “trīskāršās spirāles” sadarbības kultūru un palielinātu reģionu aktivitāti, iesaistot iedzīvotājus. RK atzīmē, ka būtiska nozīme ir pārdomātiem lietojumiem, kas darbojas, izmantojot atvērtas un savietojamas digitālo pakalpojumu saskarnes – šādā veidā var savienot iedzīvotājus gan viņu reģionos, gan kopumā un savienot pilsētas Eiropas mēroga partnerību veidošanai. Koncepts “savienotas progresīvas pilsētas” ir jāattīsta tālāk un jāizplata visā Eiropā.

38.

Vienam no pārdomātas specializācijas stratēģijas ieviešanas aspektiem ES reģionos jābūt tādu viedpakalpojumu izveidei un sniegšanai, kas ir pielāgoti gan vietējai kultūrai, gan vietējiem uzņēmumiem un publisko pakalpojumu sniedzējiem. Reģionu komiteja ierosina vietējā un reģionālā līmeņa izstrādes pasākumus atbalstīt ar ES finansētiem pētniecības projektiem, kas paredzēti, lai nodrošinātu vislabāko pētniecības rezultātu izmantošanu reģionālā līmenī, šos rezultātus analizētu un atbalstītu to piemērošanu dažādos reģionos.

39.

Reģionos būtu jāizvērš programmas, lai izveidotu inovāciju centrus ar starptautisku dimensiju. Programmas būtu jāizmanto, lai mudinātu pilsētu teritorijas izvēlēties stratēģiskās prioritātes, pamatojoties uz savu identitāti, pieprasījumu un daudzdisciplinārajām zināšanām, un uzsākt uzņēmējdarbību, kas balstīta uz zināšanām. Reģionu komiteja iesaka finansēt programmas gan no reģionāliem finanšu avotiem, gan no ES finansējuma reģioniem; to darbība ir jāatbalsta ar dažādu ES pasākumu, programmu un finansēšanas instrumentu palīdzību.

40.

RK uzsver ka galvenais faktors, kas ietekmē reģionālo inovācijas stratēģiju sekmīgumu, ir tas, cik efektīvi izdodas novērst plaisu starp pastāvošajām vispārējām pētniecības zināšanām un pašreizējo reģionālo praksi. Ņemot vērā nesenākos pētniecības rezultātus, pilsētās un reģionos ir jāattīsta, pat radikāli jāmaina, struktūras un procesi. Lai risinātu šos jautājumus, RK uzskata, ka

41.

RK apzinās, ka sociālo inovāciju var ievērojami palielināt, iesaistot iedzīvotājus. Īpaši, tas nozīmē digitālo tehnoloģiju izmantošanu uz cilvēkiem orientētā veidā: sabiedrības aktivizēšanu un kolektīvos resursus tīmeklī. Progresīvās pilsētās attīstība ir cieši balstīta uz augšupēju līdzdalības procesu, apzinoties visu veidu sabiedrisko aktivitāšu dinamiku, un uz individuālu un dalītu atbildību – tas ir daudz vairāk nekā tradicionālie lejupējie pakalpojumi, ko sniedz pilsētas. Būtiska pārmaiņa ir tā, ka iedzīvotāji ir tieši iesaistīti sabiedriskajos procesos, veidojot datus un platformas apmaiņai ar informāciju. Var teikt, ka iedzīvotāji ir pārmaiņu aģenti, informējot, ziņojot un rūpējoties par dažādām aktivitātēm.

42.

RK atbalsta jaunus ieguldījumus atvērtajā inovācijā un kolektīvajos resursos tīmeklī. Tie ir galvenie jēdzieni, kas ir saistīti ar progresīvām pilsētām un iedzīvotāju līdzdalību. Kolektīvie resursi tīmeklī ir līdzdalības metode, kad uzņēmumi, pilsētas un citas organizācijas izmanto iedzīvotāju kopienu idejas, un tā šajā jomā ir būtiska. Vēl viens faktors ir nepietiekamas zināšanas – un izpratne – par konkrēto paraugpraksi, tās darbību un efektivitātes iemesliem.

43.

RK atzīst nepieciešamību veidot ciešu sadarbību starp dažādiem pārvaldības līmeņiem un pilsonisko sabiedrību, un atzīmē, ka tas jau notiek daudzās Eiropas pilsētās un reģionos. Bet pilsētas un reģioni nav aktīvi labas prakses izmantošanā – daudzsološi izmēģinājuma projekti paliek vietējā līmenī un nesniedz pilnas priekšrocības izmantotājiem un nesniedz uzņēmējdarbības iespējas piegādes uzņēmumiem. Šīs prakses nepietiekamās izplatības cēlonis ir tas, ka daudzas pilsētu inovācijas ir sarežģītas un tiek ieviestas konkrētos apstākļos.

44.

RK iesaka Komisijai izsludināt konkursus par inovācijām pilsētās. Galvenā uzmanība būtu jāpievērš jaunu sadarbības modeļu izveidei, lai rastu jaunus risinājumus un tādējādi apmierinātu ar pilsētu attīstību un pakalpojumiem saistītās vajadzības, kā arī šos inovatīvos risinājumus popularizētu un izplatītu citās pilsētās un reģionos. Tie varētu būt jauna veida modeļi sadarbībai starp iedzīvotājiem, uzņēmumiem, izglītības iestādēm un pētniecības struktūrām un valdībām. Tas ir saistīts gan ar iespējām, gan problēmām. Eiropas iedzīvotāji jau īsteno iniciatīvas, lai mainītu savu vidi un eksperimentētu ar jauniem sadarbības veidiem. Pie šīm iespējām pieder, piemēram, bagātīgas un aktīvas dzīves sekmēšana vietējā kopienā, liela skaita brīvprātīgo mobilizēšana un daudzas dažādas iniciatīvas, kas sniedz rezultātus. Šie pasākumi būtu jāorientē uz jaunu sadarbības veidu atklāšanu un saiknes starp pastāvošajām partnerībām stiprināšanu, lai tās kļūtu atvērtākas inovatīviem atklājumiem un skaidrāk pamatotos uz kopējo zināšanu izmantošanu un savstarpēju mācīšanos. Ir svarīgi, lai savstarpēji līdzīgu Eiropas reģionu uzmanību vērstu uz labas prakses piemēriem.

45.

Lai pārvarētu inovācijas plaisu, svarīgs uzdevums ir izmainīt ierobežoto struktūru, kurā risina jautājumus un problēmas. Sabiedrības problēmas neattiecas tikai uz administratīvo līmeni, un tās arī nevar atrisināt ar individuālu projektu palīdzību vai valsts vai reģionālās ministrijas. Tradicionālie projekti – pat lieli projekti – nav risinājums. Eiropai jāpārvar ierobežota domāšana un darbība: jauna izaugsme un darba vietas rada atvērta inovācija un vērtības ķēdes. Eiropai jāizstrādā starpdisciplīnu pieeja, kas orientēta uz darbības iespēju atklāšanu un problēmu risināšanu sistēmiskā veidā. Savstarpēji saistītām problēmām ir vajadzīgi sistēmiski risinājumi.

46.

RK atzīmē, ka augstskolu laboratorijās visā Eiropā un pat globālāk ir vērojamas aizraujošas tendences, kas orientētas uz nozīmīgāko un rūpniecisko problēmu risināšanu. Tomēr labākās laboratorijas, kas nāk klajā ar progresīvām inovācijām, šodien vairs nav tradicionālās augstskolu struktūras, bet gan reģionālās inovāciju ekosistēmas, kas darbojas kā eksperimentālas platformas, kuras dod iespēju ātri izmēģināt daudzus uz lietotāju orientētus inovāciju veidus, pamatojoties uz pārveidojamām dažāda mēroga sistēmām. Lai zinātnes un tehnoloģiju pētniecības rezultātus pārvērstu spēcīgās jaunu produktu, pakalpojumu un procesu plūsmās, Eiropai jāstimulē inovācija ražošanas sistēmās, kas atšķiras no vecajām ražošanas sistēmām. Ir nepieciešama arī savstarpēja izpratne par prasībām, jautājumiem un iespējām uzņēmējdarbības, zinātnes un pārvaldes jomās.

47.

RK aicina īstenot vairāk pētniecības un attīstības pasākumu, lai stimulētu inovāciju un uzņēmējdarbību ārpus novecojušām nozaru un klasteru struktūrām, un aicina domāt ekosistēmu konceptos, lai tās varētu saskaņot ar mērķi palielināt reģionu inovatīvo potenciālu un vecināt uzņēmējdarbības garu.

48.

RK uzsver, ka ir svarīgi piešķirt ES un reģionālā līmeņa finansējumu inovācijai un ražošanas ekosistēmām, kurām ir spēcīgas vietējās, reģionālās vai pārreģionālas iezīmes. Plaša inovācijas politika rada priekšnoteikumus sistēmiskiem darbības modeļiem, un, pamatojoties uz tiem, kopējā jauninājumu radīšanas dialogā tiek kombinētas izmantotāju, patērētāju un iedzīvotāju vajadzības līdztekus zināšanām, radošumam un kompetencei.

49.

Ir daudzas svarīgas pētniecības un inovācijas jomas, kas varētu sniegt atbalstu ļoti nepieciešamo pārmaiņu virzītājiem 2014.-2020. gada plānošanas periodā. RK uzsver šādus sekmīgai nākotnes veidošanai svarīgus faktorus:

50.

ES pieredze kopīgā programmu plānošanā un pārrobežu partnerībā jāattīsta tālāk, lai veicinātu reģionālos procesus, kuros apvienoti šādi elementi: augšupēja pieeja stratēģijas “Eiropa 2020” stratēģiskajām prioritātēm un zināšanas, kas iegūtas Eiropas augsta līmeņa pētniecības procesā. RK uzsver, ka ir svarīgi palielināt līdzekļus, lai īstenotu lielāku skaitu Eiropas partnerību un salīdzinošo mācīšanos reģionu līmenī, izmantojot INTERREG un tai līdzīgas programmas.

51.

RK rosina Komisiju izveidot “darbības iespēju atklāšanas” programmas, lai darbotos dažādos līmeņos un atklātu, kas ir visefektīvāk, lai risinātu problēmas vietējās kopienas un Eiropas līmenī. Tās jāfinansē no dažādiem avotiem: “Apvārsnis 2020”, COSME, kohēzijas fonds un citi avoti. Izmēģinājuma projekti, kuros piedalās vairāki reģioni, var palielināt iespējas reģioniem mācīties vienam no otra. Reģioniem, kuriem ir kopīgas kultūras iezīmes – piemēram, Baltijas jūras reģions, Donavas reģions vai attālākie reģioni – vajadzētu sadarboties, lai risinātu specifiskas sabiedrības problēmas, kas tos skar. Inovācijas, kas sekmīgas vienā reģionā, var pārbaudīt un apstiprināt citos reģionos; pilsētu inovācijas var izplatīt izmantošanai reģionos, savukārt reģionu inovācijas var izplatīt citiem reģioniem visā Eiropā. Šajos projektos jāiesaista nozīmīgākie dalībnieki visos līmeņos, tostarp vietējās un reģionālās pašvaldības, MVU, NVO un, īpaši, visas izglītības iestādes.

52.

Projektēšana tā dažādajās formās jau sen tiek saistīta ar uzņēmējdarbību. Stratēģiskā projektēšana nozīmē pazīstamu principu piemērošanu, reaģējot uz lielākajām sabiedrības problēmām, piemēram, iedzīvotāju novecošana un klimata pārmaiņas. Projektēšana nozīmē daudz vairāk par noteiktas formas piešķiršanu kaut kam. Projektēšanu var izmantot, lai rastu jaunas perspektīvas problēmu risināšanai, lai apzinātu iespējamos pasākumus un radītu efektīvus visaptverošus risinājums, izvairoties no publiskajam sektoram tik raksturīgās pieejas.

53.

Inovatīva projektēšana sniedz būtiskas iespējas radīt ekonomiskus un kultūras ieguvumus sabiedrībai. Reģionos būtu jāveicina uz projektēšanu vērstas ekosistēmas. Šajās ekosistēmās kopīgi strādā un jaunas iniciatīvas izvērš pieredzējuši zinātnieki, uzņēmēji un dažādi projektēšanas speciālisti, kā arī uzņēmumu, augstskolu un citas kopienu pārstāvji. Šādā veidā tie visi ir iesaistīti, lai proaktīvi piedalītos aktivitātes līmeņa palielināšanā un inovācijas politikas tālākā izvēršanā.

54.

RK aicina reģionus un pilsētas izmantot inovatīvu publisko iepirkumu, lai radītu jaunas inovācijas. Būtu jārosina publiskā un privātā sektora sadarbība eksperimentēšanā un izmēģināšanā, un uzdrīkstēšanās uzņemties riskus un ciest neveiksmi būtu jāuzskata par darbības iespēju, nevis pazemojumu sabiedrības acīs. Pilsētu un reģionu pārstāvjiem jāizstrādā metodes risku vadīšanai šāda veida projektos un jāapmainās ar pieredzi šajā jautājumā. Veicinot vēlmi eksperimentēt, pārbaudīt un veikt izmēģinājumus, šie projekti palielinās arī Eiropas iedzīvotāju pašorganizēšanās spēju.

55.

Nākamā plānošanas perioda nozīmīgākajās reformās jāpievēršas tam, lai projektus koncentrētu uz pārdomātas specializācijas stratēģiskajām prioritātēm, lai vienkāršotu projektu pārvaldību un pievērstos lielāka mēroga iniciatīvām, cieši koordinējot vairākus projektus. Cits svarīgs princips ir cieša sadarbība starp programmu “Apvārsnis 2020” un kohēzijas politiku, un šo politiku finansējuma un vietējā/ reģionālā finansējuma apvienošana sinerģijas veidošanai.

56.

RK atzīmē, ka šo principu konsekventa piemērošana, lai īstenotu šajā atzinumā iekļautos priekšlikumus, nenovēršami nozīmēs programmas “Apvārsnis 2020” finansējuma piešķiršanu pētniecības vajadzībām, kas noteiktas ES reģionu RIS3 stratēģijās. Tādējādi programma “Apvārsnis 2020” darbosies kā katalizators, radīs pētniecības zināšanas un attīstīs metodoloģijas konceptus reģionālajai pētniecībai, attīstībai un inovācijai. Tāpēc galvenās pētniecības jomās, kas finansējamas no programmas “Apvārsnis 2020” līdzekļiem, būtu jānosaka, analizējot RIS3 stratēģijas.

57.

Reģionu komiteja uzsver, ka, plānojot dažādu programmu koordināciju, ir svarīgi uzklausīt reģionālo līmeni. Lai reģionos sekmētu darbību un inovāciju, izšķiroši ir tas, lai Komisijas ģenerāldirektorāti, pieņemot lēmumus par pētniecības jomām, uzklausītu tos, kas pārstāv reģionus, piemēram, Reģionu komiteju. Papildus materiālajam un metodoloģiskajam atbalstam projektiem, ko reģionos īsteno ar kohēzijas finansējuma atbalstu, un papildus parastajam pienākumam dalīties ar rezultātiem, vajadzētu piemērot programmas “Apvārsnis” projektu īstenošanas noteikumus un paredzēt, ka jāsniedz informācija par finansējuma izmantošanas veidu. Šī sadarbība varētu notikt šādā veidā.

58.

RK atzīmē, ka globālajām zinātnes un uzņēmējdarbības kopienām tagad jādarbojas atvērtas inovācijas un kopējas radīšanas laikmetā, kurā pārrobežu sadarbība ir jaunais konkurētspējas faktors. Lai sekmīgi risinātu grūtus un sarežģītus jautājumus, RK iesaka Komisijai izveidot platformas, kurās Eiropas mērogā meklē problēmu risinājumus, izmantojot starpdisciplinārus tīklus. Šīs platformas varētu pievērsties īpašām problēmām, kas ir svarīgas iesaistītajiem reģioniem, un izmantot strukturētu metodoloģiju, lai labas idejas no izmēģināšanas posma pārņemtu praktiskai realizācijai eksperimentālos projektos. Šādā veidā varētu mobilizēt reģionos esošo pārveides potenciālu.

59.

RK uzsver, ka šīs platformas būtu jābalsta gan uz salīdzinošo mācīšanos (idejas, kas darbojas vienā reģionā, apstiprināt, pārbaudot citos reģionos), gan uz salīdzinošo darbību (jaunām idejām dot pievienoto vērtību, tās pārvēršot praktiskās inovācijās vairākos reģionos vienlaicīgi). Izmēģinājuma posmā varētu piedalīties vairāki reģioni, lai risinātu reālās problēmas, ar ko tie saskaras, piemēram, tādās, jomās kā veselības aprūpe, iespējas novecojošā sabiedrībā, enerģētika, gandrīz neesošas oglekļa emisijas, lauksaimniecība un pārtika u.c..

60.

RK uzsver, ka ir svarīgi attīstīt augsta līmeņa metodoloģiju un efektīvi izplatīt rezultātus. Informācija par problēmām un rezultātiem būtu jāpublicē “mākoņdatošanas” platformās un jāanalizē gan vietējā, gan reģionālā līmenī. Vislabākie pirmrindnieki, kas attīsta un īsteno Eiropas mēroga projektus, būtu jāfinansē no programmas “Apvārsnis 2020” un kohēzijas fonda līdzekļiem – arī ar mērķi pārbaudīt efektīvas metodoloģijas un instrumentus reālā sadarbībā un pārrobežu pieredzes apmaiņā.

61.

RK atzīst nepieciešamību aktīvi īstenot izglītošanas darbu, lai veicinātu dažādu paaudžu līdzdalību, jo tā var būt nozīmīgs faktors inovācijas plaisas mazināšanā. Visas mērķa grupas dažādos reģionos un dažādās kultūras vidēs – zinātnieki, ierēdņi, MVU un studenti – jāizglīto, lai veicinātu sapratni, aktīvi papildinātu grupu savstarpējās perspektīvas un sniegtu informāciju, kā nozīmīgas idejas īstenot praksē. Šajā ziņā būtiska loma ir skolām un visām izglītības iestādēm.

62.

Maziem bērniem agrā vecumā piemīt radošums un dabiska spēja viegli apgūt visu jauno. Ir vērts iedziļināties, kādēļ sociālā vide un skolu sistēma bieži vien nespēj šīs īpašības pārvērst ieinteresētā, atvērtā un inovatīvā dzīvesveidā. Visām ieinteresētajām pusēm būtu jāapvieno spēki, lai nodrošinātu, ka skolās visā Eiropas Savienībā mērķu un prasību pamatā būtu radošums un spēja mācīties. Šajā periodā veidojas pamats Eiropas novatoriskumam.

63.

Visbeidzot RK norāda, ka ir svarīgi pārvarēt plaisu starp zinātni un sabiedrību. RK rosina visus attiecīgos dalībniekus aktīvi iesaistīties zinātnes un sabiedrības dialogā, lai izpētītu un uzsvērtu, kā pētniecības rezultātus vislabāk ieviest praktiskajā dzīvē. Visām sabiedrības problēmām ir spēcīga vietējā dimensija, kas bieži var sniegt priekšrocības, ja zinātnieki apzinās šīs problēmas un sabiedrības locekļi saprot, ko zinātne var piedāvāt. Dialogā būtu jākoncentrējas uz to, lai izveidotu skaidru saikni starp vietējām vajadzībām un pētniecības rezultātiem, kas iegūti programmas “Apvārsnis 2020” pīlāros – “Sabiedrības problēmas”, “Vadošā loma rūpniecībā” un “Izcila zinātne”. Tad var izveidot ideju laboratorijas un sociālos inkubatorus, lai gūtu jaunu ieskatu un no diskusijām pārvirzītos uz praktiskiem modeļiem, ko var izmēģināt reālajā dzīvē.

64.

Ar šo priekšlikumu palīdzību patiešām varēs pārvarēt inovācijas plaisu, ja tos izmantos visos Eiropas reģionos. RK atzīst nepieciešamību risināt problēmas, ar kurām saskaras vadošie reģioni, labi funkcionējoši reģioni, kā arī neaizsargātāki, sliktākus rezultātus uzrādoši un neizdevīgākā stāvoklī esoši reģioni. Protams, ka īpaši orientēti pasākumi un programmas ir vajadzīgi katrā līmenī. Papildus tam, Komiteja uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt visa veida starpreģionālo sadarbību un reģionu kopējas iniciatīvas: aktīva partnerība zināšanu apmaiņā un tādu procesu un praktisku pieeju kopēja radīšana, kas darbosies konkrētajā situācijā; pārrobežu mācīšanās un pieredzes nodošana; salīdzinošās mācīšanās un salīdzinošās darbības iniciatīvas, kas mazāk attīstītajiem reģioniem dod iespēju izmantot citu pieredzi, vienlaikus piedāvājot savas stiprās puses un īpašu specializētu ekspertīzi, lai sniegtu ieguldījumu un atbalstītu inovācijas citos reģionos. Šai spēcīgajai reģionālajai dažādībai vajadzētu būt svarīgam elementam jaunajā Eiropas sadarbības sistēmā.

65.

RK pauž pārliecību, ka apzināt, kā daudzie šajā atzinumā ietvertie ierosinājumi un ieteikumi būtu īstenojami praksē, un kopīgi izvērtēt, kā izmantot daudzsološās pieejas, lai minētos ieteikumus īstenotu gan reģionālā, gan pārreģionālā līmenī, ir visefektīvākais veids, lai labus nodomus pārvērstu taustāmos rezultātos, kuri būtiski ietekmētu situāciju Eiropas ielās. Tas ir izšķiroši, lai mazinātu inovācijas plaisu.

66.

Atbildība par nepieciešamajām pārmaiņām ir jāuzņemas visos līmeņos un visām iesaistītajām personām. Protams, atbildība par šajā atzinumā izteikto ierosinājumu īstenošanu galvenokārt jāuzņemas Eiropas Komisijai, kā arī vietējā un reģionālā līmeņa lēmējiem un citām iesaistītajām pusēm. Atbildība ir arī Īrijas prezidentūrai, kura dažus vai visus šeit ietvertos ierosinājumus var īstenot cik ātri un cik lielā mērā vien iespējams.

67.

Reģionu Komiteja ierosina, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām, Komisijai un citiem dalībniekiem vajadzētu sekot šīm norisēm, apkopojot paraugprakses piemērus. Mērķis ir paātrināt vēlamās izmaiņas gan kopumā, gan īstenot vairākus pasākumus, kas paredzēti kā prioritāri projekti. Daži no tiem būtu jāiekļauj arī turpmāko prezidentūru darba kārtībā.