Questo documento è un estratto del sito web EUR-Lex.
Documento 32013H0730(21)
Council Recommendation of 9 July 2013 on the National Reform Programme 2013 of Sweden and delivering a Council opinion on the Convergence Programme of Sweden, 2012-2016
Padomes Ieteikums ( 2013. gada 9. jūlijs ) par Zviedrijas 2013. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Zviedrijas konverģences programmu 2012.–2016. gadam
Padomes Ieteikums ( 2013. gada 9. jūlijs ) par Zviedrijas 2013. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Zviedrijas konverģences programmu 2012.–2016. gadam
OV C 217, 30.7.2013, pagg. 86–88
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In vigore
30.7.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 217/86 |
PADOMES IETEIKUMS
(2013. gada 9. jūlijs)
par Zviedrijas 2013. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Zviedrijas konverģences programmu 2012.–2016. gadam
2013/C 217/21
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu,
ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011 (2011. gada 16. novembris) par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (2), un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,
ņemot vērā Eiropadomes secinājumus,
ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu,
ņemot vērā Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu,
ņemot vērā Sociālās aizsardzības komitejas atzinumu,
ņemot vērā Ekonomikas politikas komitejas atzinumu,
tā kā:
(1) |
Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam sākt jaunu nodarbinātības un izaugsmes stratēģiju – “Eiropa 2020” –, kam pamatā ir ciešāka ekonomikas politikas koordinācija, lielākoties pievēršot uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju. |
(2) |
Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.), bet 2010. gada 21. oktobrī – lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (3), kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā. |
(3) |
Dalībvalstu vai to valdību vadītāji 2012. gada 29. jūnijā pieņēma lēmumu par Izaugsmes un nodarbinātības paktu, kas ir saskaņots pamats rīcībai valstu, ES un eurozonas līmenī, izmantojot visas iespējamās sviras, instrumentus un politikas virzienus. Viņi pieņēma lēmumu par dalībvalstu līmenī veicamo rīcību, jo īpaši paužot pilnīgu apņemšanos sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus. |
(4) |
Padome 2012. gada 10. jūlijā pieņēma ieteikumu (4) par Zviedrijas 2012. gada valsts reformu programmu un sniedza atzinumu par Zviedrijas konverģences programmu 2012.–2015. gadam. |
(5) |
Komisija 2012. gada 28. novembrī pieņēma gada izaugsmes pētījumu, iezīmējot 2013. Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada sākumu. Komisija, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1176/2011, 2012. gada 28. novembrī pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Zviedrija minēta kā viena no dalībvalstīm, par kurām tiks sagatavots padziļināts pārskats. |
(6) |
Eiropas Parlaments ir bijis pienācīgi iesaistīts Eiropas pusgada norisēs saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97, un 2013. gada 7. februārī tas pieņēma rezolūciju par nodarbinātību un sociālajiem aspektiem 2013. gada Gada izaugsmes pētījumā un rezolūciju par ieguldījumu 2013. gada Gada izaugsmes pētījumā. |
(7) |
Eiropadome 2013. gada 14. martā apstiprināja, ka prioritātes ir nodrošināt finanšu stabilitāti, fiskālo konsolidāciju un sekmēt izaugsmi. Tā uzsvēra nepieciešamību īstenot diferencētu, uz izaugsmi vērstu fiskālo konsolidāciju, ekonomikā atjaunot parastos aizdevumu izsniegšanas nosacījumus, sekmēt izaugsmi un konkurētspēju, risināt bezdarba problēmu, novērst krīzes sociālās sekas un modernizēt valsts pārvaldi. |
(8) |
Komisija saskaņā ar 5. pantu Regulā (ES) Nr. 1176/2011 2013. gada 10. aprīlī publicēja sava padziļinātā pārskata rezultātus par Zviedriju. Komisijas veiktā analīze ļauj secināt, ka Zviedrijā ir makroekonomiskā nelīdzsvarotība, kurai nepieciešama uzraudzība un politiska rīcība. Uzmanība joprojām jāpievērš jo īpaši makroekonomikas attīstībai attiecībā uz privātā sektora parādu un aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanu apvienojumā ar atlikušo neefektivitāti mājokļu tirgū. Lai gan lielais tekošā konta pārpalikums nerada riskus, kas ir līdzīgi lielam deficītam, Komisija turpinās uzraudzīt arī tekošā konta attīstību Zviedrijā. |
(9) |
Zviedrija 2013. gada 19. aprīlī iesniedza konverģences programmu laikposmam no 2012. līdz 2017. gadam un 2013. gada valsts reformu programmu. Abas programmas izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību. |
(10) |
Pamatojoties uz konverģences programmas novērtējumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka makroekonomikas scenārijs, uz kuru pamatojas programmā sniegtās budžeta prognozes, 2013. gadam ir ticams. Valdība prognozē IKP pieaugumu par 1,2 % un 2,2 % attiecīgi 2013. un 2014. gadā, savukārt Komisija prognozē pieaugumu par attiecīgi 1,5 % un 2,5 %. Konverģences programmā ietvertās budžeta stratēģijas mērķis ir nodrošināt publisko finanšu stabilitāti ilgtermiņā, šajā nolūkā ievērojot Zviedrijas fiskālās sistēmas noteikumus, tostarp izvirzīto mērķi, proti, ka uzņēmējdarbības cikla laikā vispārējiem valdības neto aizdevumiem vidēji ir jābūt ar 1 % pārpalikumu no IKP. Vispārējā valsts budžeta bilance pasliktinājās no neliela pārpalikuma 0,2 % apmērā no IKP 2011. gadā līdz 0,5 % deficītam 2012. gadā. Konverģences programmā ir saglabāts iepriekšējais vidēja termiņa mērķis (VTM) -1,0 % apmērā. VTM atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām. Konverģences programmā paredzēta strukturāla vispārēja valsts budžeta bilance atbilstoši Komisijas pārrēķinam, lai panāktu palielinājumu no neliela deficīta, kas ir aptuveni 0,4 % no IKP 2012.–2013. gadā, līdz pārpalikumam 2014. gadā un turpmākajos gados. Tādēļ programmas laikposmā VTM, visticamāk, tiks sasniegts. Saskaņā ar konverģences programmā sniegto informāciju valsts izdevumu pieauguma temps 2012. un 2013. gadā, atskaitot diskrecionāros ieņēmumu pasākumus, pārsniegtu potenciālā IKP pieauguma vidēja termiņa atsauces līmeni, bet būtu zem šī līmeņa 2014. gadā. Riski, kas apdraud budžeta mērķu sasniegšanu, ir ierobežoti pat tad, ja vērā tiek ņemti iespējamie apjomīgie diskrecionārie pasākumi 2014. gadā. Saskaņā ar konverģences programmu ir paredzēts, ka parāda attiecība, kas ir zem 60 % no IKP atsauces vērtības, uz laiku palielināsies līdz 42 % no IKP 2013. gadā, taču atkal būs zem 40 % no IKP 2015. gadā. Komisija paredz, ka parāda attiecība 2014. gadā samazināsies līdz 39 %. |
(11) |
Lielās privātā sektora parādsaistības (235 % no IKP 2012. gadā) joprojām ir iemesls satraukumam. Mājsaimniecību parāds, kas ir ap 80 % no IKP jeb aptuveni 170 % no izmantojamiem ienākumiem, nostabilizējās tikai pavisam nesen un, visticamāk, tuvākajā nākotnē nesamazināsies, ņemot vērā nepārtrauktu kredītu pieaugumu un lēnu hipotekāro kredītu amortizācijas tempu. Pašreizējie nodokļu atskaitījumi procentu maksājumiem un zemi, regulāri īpašuma nodokļi sekmē parāda kropļojošo ietekmi uz Zviedrijas mājokļu nodokļu sistēmu, tādējādi sekmējot augstu parādu līmeni. Turklāt salīdzinoši lielā atšķirība starp parāda un pašu kapitāla faktiskām nodokļu robežvērtībām jauniem ieguldījumiem liek domāt par turpmāku kropļojošu ietekmi uz uzņēmumu parādu finansēšanu. Zviedrija nesen ierobežoja grupas iekšējo procentu atskaitījumu, taču tai nav visaptverošas sistēmas, lai ar nodokļu palīdzību labotu tendenci izvēlēties ārējo finansējumu nevis pašu kapitālu. Uzņēmumu parāds joprojām ir būtisks: 149 % no IKP. |
(12) |
Lai arī pēdējā laikā Zviedrijas mājokļu tirgus ir bijis stabils, tas joprojām ir potenciāls nestabilitātes avots. Piedāvājuma ziņā Zviedrijas mājokļu tirgu raksturo zināms efektivitātes zudums, kas var veicināt mājokļu cenu pieaugumu un radīt nevēlamus bloķēšanas efektus. Zviedrijas ieguldījumi celtniecībā veido tikai pusi no citu Ziemeļvalstu ieguldījumiem gan attiecībā pret IKP, gan iedzīvotājiem. Šobrīd, lai sāktu jaunu projektu, bieži vien ir nepieciešami vairāki gadi, jo pašvaldību līmenī projekti ir ilgstoši. Šo procesu racionalizēšana palielinātu mājokļu piedāvājuma elastīgumu, sekmētu konkurenci celtniecības nozarē un samazinātu celtniecības izmaksas. Ir nepieciešams veikt turpmākas reformas īres maksas noteikšanas sistēmā, lai tirgus spēki varētu izveidot īres mājokļu optimālu piegādi par piemērotām cenām. Mājokļu tirgus neefektivitātes jautājuma risināšana, iespējams, palīdzēs arī samazināt mājokļu parāda līmeni, jo šie jautājumi ir savstarpēji saistīti. |
(13) |
Zviedrijā jauniešu, personu ar migrantu izcelsmi un mazkvalificētu darbinieku bezdarba līmenis joprojām ir daudz augstāks par pārējo darbspējīgā vecuma iedzīvotāju bezdarba līmeni un augstāks par vidējo bezdarba līmeni ES. Zviedrija ir īstenojusi daudz jaunu atbilstīgu pasākumu šā jautājuma risināšanai. Pasākumi, kas vērsti uz personu ar migrantu izcelsmi integrāciju darba tirgū, jau ir snieguši sākotnējos rezultātus bezdarba līmeņa samazināšanā, taču nepieciešami turpmāki pasākumi, lai samazinātu atšķirības starp minētajām grupām un pārējiem iedzīvotājiem. Jaunieši līdz šim nav guvuši nekādu redzamu labumu no pasākumiem. Taču jau ir īstenoti vai tiks īstenoti vairāki daudzsološi pasākumi, tostarp atbalsts darba uzsākšanas līgumiem Zviedrijas modeļa ietvaros, kur algu nosaka pilnībā neatkarīgi sociālie partneri. Centieni stiprināt stažēšanās iespējas un cita veida uz darbu balstītu profesionālo izglītību arī ir pilnībā aktuāli, taču tiem ir jābūt vērienīgākiem, lai tie varētu sasniegt vēlamo efektu. Turpmāks progress tiktu garantēts, pārskatot nodarbinātības aizsardzības tiesību aktus un izmantojot darba garantijas sniegtās priekšrocības jauniem cilvēkiem. Šaurāk definētiem pasākumiem, kas paredzēti tiem, kuriem tie visvairāk nepieciešami, ir jādod priekšrocība attiecībā pret vispārējām subsīdijām. Saskaņā ar Zviedrijas darba garantiju jauniešiem, kuri meklē darbu ar Valsts nodarbinātības dienesta starpniecību un kuri bez darba ir jau 90 dienas, tiek piedāvāti arī specializēti pakalpojumi, lai viņiem palīdzētu uzlabot iespējas atrast darbu un izglītības iespējas. Taču šobrīd šķiet, ka garantija mazāk efektīvā veidā ir vērsta uz jauniešiem, kuri nepiedalās izglītībā vai apmācībā, kā arī nav reģistrēti Valsts nodarbinātības dienestā. Saskaņā ar 2012. gada ieteikumu Zviedrija uzdeva izskatīt to, kā samazinātā PVN likme restorāniem un ēdināšanas uzņēmumu pakalpojumiem ietekmē cenas, algas un jaunu cilvēku nodarbinātību, un provizoriskie rezultāti ir jāsaņem 2014. gada janvārī, savukārt nobeiguma secinājumi – 2016. gadā. Šis pārskats būs svarīgs, ņemot vērā paustās bažas par šā pasākuma rentabilitāti. |
(14) |
Eiropas pusgada ietvaros Komisija ir vispusīgi izanalizējusi Zviedrijas ekonomikas politiku. Tā ir izvērtējusi konverģences programmu un valsts reformu programmu un iesniegusi padziļinātu pārskatu. Vērtējumā Komisija ņēma vērā ne tikai to lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Zviedrijā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā vajadzību nostiprināt Eiropas Savienības vispārējo ekonomikas pārvaldību, kas panākams, turpmākajos valstu lēmumos ievērojot ES līmeņa ieguldījumu. Komisijas ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir sniegti turpmāk 1.-4. ieteikumā. |
(15) |
Ņemot vērā šo novērtējumu, Padome ir izskatījusi konverģences programmu, un tās atzinums (5) ir atspoguļots jo īpaši turpmāk 1. ieteikumā. |
(16) |
Ņemot vērā Komisijas padziļināto pārskatu un šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi valsts reformu programmu un konverģences programmu. Tās ieteikumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu ir atspoguļoti turpmāk 2. un 3. ieteikumā, |
IESAKA Zviedrijai laikposmā no 2013. līdz 2014. gadam rīkoties šādi.
1. |
Īstenot pasākumus, kas nepieciešami, lai īstenotu uz izaugsmi vērstu fiskālo politiku un saglabātu stabilu fiskālo stāvokli, programmas laikā ievērojot vidēja termiņa mērķi. |
2. |
Arī turpmāk novērst ar privātā sektora parādu saistītos riskus, samazinot nodokļu kropļojošo ietekmi mājokļu nodokļu jomā, pakāpeniski pārtraucot nodokļu atskaitījumu no hipotekārajiem procentu maksājumiem vai/un palielinot īpašuma nodokļus. Veikt turpmākus pasākumus, lai sekmētu piesardzīgu aizdevumu politiku ar pasākumiem, kas sekmē hipotekāro aizdevumu amortizāciju. Vēl vairāk samazināt nodokļu kropļojošo ietekmi uzņēmumu nodokļu jomā. |
3. |
Uzlabot mājokļu tirgus efektivitāti, turpinot īres tiesību noteikšanas sistēmas reformu un stiprinot brīvību slēgt līgumus starp atsevišķiem īrniekiem un īpašniekiem. Sekmēt lielāku konkurenci celtniecības nozarē un pārskatīt plānošanas, zonējuma un apstiprināšanas procesus ar mērķi uzlabot pārredzamību, saīsināt sagatavošanas laiku un samazināt celtniecības uzņēmumu šķēršļus ieiešanai tirgū. |
4. |
Stiprināt centienus uzlabot mazkvalificētu jauniešu un cilvēku ar migrantu izcelsmi integrēšanu darba tirgū, veicot stingrākus un mērķtiecīgākus pasākumus, lai uzlabotu viņu nodarbināmību un darbaspēka pieprasījumu pēc šīm grupām. Palielināt centienus sekmēt pāreju no skolas darba dzīvē, tostarp lielākā mērā izmantojot apmācību darbavietā, stažēšanās iespējas un cita veida līgumus, kas apvieno nodarbinātību un izglītību. Pabeigt garantiju jauniešiem, lai labāk aptvertu jauniešus, kuri nepiedalās ne izglītībā, ne apmācībā. Pabeigt pārskatu par to, cik efektīvas ir pašlaik pazeminātās PVN likmes restorāniem un ēdināšanas uzņēmumu pakalpojumiem, lai sekmētu darba vietu radīšanu, un izdarīt no tā secinājumus. |
Briselē, 2013. gada 9. jūlijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
R. ŠADŽIUS
(1) OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.
(2) OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.
(3) Paturētas spēkā 2013. gadam ar Padomes Lēmumu 2013/208/ES (2013. gada 22. aprīlis) par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (OV L 118, 30.4.2013., 21. lpp.).
(4) OV C 219, 24.7.2012., 85. lpp.
(5) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1466/97 9. panta 2. punktu.