30.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 217/63

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam sākt jaunu nodarbinātības un izaugsmes stratēģiju – “Eiropa 2020” –, kam pamatā ir ciešāka ekonomikas politikas koordinācija, lielākoties pievēršot uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.) un 2010. gada 21. oktobrī – lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (2), kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)

Dalībvalstu vai to valdību vadītāji 2012. gada 29. jūnijā pieņēma lēmumu par Izaugsmes un nodarbinātības paktu, kas ir saskaņots pamats rīcībai valstu, ES un eurozonas līmenī, izmantojot visas iespējamās sviras, instrumentus un politikas jomas. Viņi pieņēma lēmumu par dalībvalstu līmenī veicamo rīcību, jo īpaši paužot pilnīgu apņemšanos sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus.

(4)

Padome 2012. gada 10. jūlijā pieņēma ieteikumu (3) par Polijas valsts reformu programmu 2012. gadam un sniedza savu atzinumu par Polijas konverģences programmu 2012.–2015. gadam.

(5)

Komisija 2012. gada 28. novembrī pieņēma gada izaugsmes pētījumu, iezīmējot 2013. Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada sākumu. Komisija, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1176/2011 (2011. gada 16. novembris) par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (4), 2012. gada 28. novembrī pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Polija nebija minēta to dalībvalstu vidū, par kurām paredzēts izstrādāt padziļinātu pārskatu.

(6)

Eiropas Parlaments ir bijis pienācīgi iesaistīts Eiropas pusgada norisēs saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97, un 2013. gada 7. februārī tas pieņēma rezolūciju par nodarbinātību un sociālajiem aspektiem 2013. gada Gada izaugsmes pētījumā un rezolūciju par ieguldījumu 2013. gada Gada izaugsmes pētījumā.

(7)

Eiropadome 2013. gada 14. martā apstiprināja, ka prioritātes ir nodrošināt finanšu stabilitāti, fiskālo konsolidāciju un sekmēt izaugsmi. Tā uzsvēra vajadzību īstenot diferencētu, uz izaugsmi vērstu fiskālo konsolidāciju, atjaunot normālus aizdevumu nosacījumus ekonomikai, sekmēt izaugsmi un konkurētspēju, risināt bezdarba problēmu, novērst krīzes sociālās sekas un modernizēt valsts pārvaldi.

(8)

Polija 2013. gada 30. aprīlī iesniedza savu 2013. gada valsts reformu programmu un konverģences programmu laikposmam no 2012. līdz 2016. gadam. Abas programmas izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(9)

Polija 2011.–2012. gadā veica ievērojamu konsolidāciju atbilstoši Padomes ieteikumam. Tomēr, ņemot vērā pasaules ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, nav ievērots pārmērīga budžeta deficīta novēršanas termiņš, un tā novēršanai ir nepieciešams vairāk laika. Pamatojoties uz konverģences programmas novērtējumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka makroekonomikas scenārijs, uz kuru pamatojas programmā sniegtās budžeta prognozes, ir optimistisks. Jo īpaši ir sagaidāms, ka privātais patēriņš un privātās investīcijas pieaugs straujāk, nekā paredzēts Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozēs, un tā rezultātā kopējais izaugsmes rādītājs 2013. gadā būs augstāks (1,5 % attiecībā pret 1,1 %). Konverģences programmā izklāstītās budžeta stratēģijas mērķis ir līdz 2013. gadam (vienu gadu pēc sākotnējā pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras termiņa 2012. gadā) sasniegt deficītu 3,5 % apmērā no IKP un līdz 2016. gadam sasniegt budžeta vidējā termiņa mērķi (turpmāk “VTM”). Tomēr konverģences programmā paredzēts pamata deficītu 3 % apmērā no IKP sasniegt tikai līdz 2015. gadam. Ņemot vērā konverģences programmā ietvertās pārāk optimistiskās izaugsmes un ieņēmumu prognozes, Padome uzskata, ka fiskālā konsolidācija, ko iestādes plāno veikt, nav savienojama ar faktisko pārmērīgā budžeta deficīta novēršanu līdz 2013. gadam, ja vien netiks veikti būtiski papildu pasākumi, lai stiprinātu centienus šajā gadā. Konverģences programma balstās uz optimistisku scenāriju un nav pietiekami pamatota ar sīki izstrādātiem pasākumiem, lai ticami nodrošinātu deficīta novēršanu vēlākais līdz 2014. gadam. Tādēļ ir nepieciešami papildu centieni, pamatojoties uz sīki izstrādātiem pasākumiem gan 2013., gan 2014. gadam.

Iestādes nav pietiekami izmantojušas izaugsmes apstākļus pirmskrīzes laikā, lai reformētu publisko izdevumu struktūru ar mērķi noteikt prioritātes attiecībā uz izaugsmi veicinošām jomām. Konverģences programmā ir saglabāts iepriekšējais VTM -1 % apmērā no IKP, kas atspoguļo paktā noteiktos mērķus. Pamatojoties uz (pārrēķināto) strukturālo deficītu, nav plānots sasniegt VTM līdz 2016. gadam, kā tas ir paredzēts konverģences programmā, jo plānotā gada virzība uz VTM sasniegšanu 0,3 % apmērā no IKP (strukturālā izteiksmē) 2015. gadā un 0,7 % apmērā no IKP 2016. gadā nav pietiekama. Valsts izdevumu kāpums, ņemot vērā diskrecionāros ieņēmumu pasākumus, atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta kritērijam visā konverģences programmas laikposmā. Var būt nepieciešami papildu centieni un korekciju sastāva izmaiņas arī turpmākajos konverģences programmas gados, jo virzība uz VTM sasniegšanu galvenokārt paļaujas uz valsts ieguldījumu izdevumu apjomīgiem samazinājumiem un to pietiekami neatbalsta sīki izstrādāti pasākumi. Tiek prognozēts, ka Polijā programmas laikposmā vispārējais valsts parāds saglabāsies mazāks par 60 % no IKP. Valsts iestādes prognozē, ka tas saglabāsies kopumā nemainīgs nedaudz virs 55,5 % no IKP līdz 2014./2015. gadam (un samazināsies 2016. gadā), turpretī Komisija, ņemot vērā iespējamos riskus, kas apdraud konsolidācijas plānus un parāda samazināšanas pozīcijas, paredz pieaugumu līdz apmēram 59 % no IKP 2014. gadā. Nodokļu iekasēšana joprojām ir svarīgs jautājums attiecībā uz cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, un tam ir nepieciešams arī samazināt administratīvo slogu nodokļu maksātājiem un uzlabot nodokļu pārvaldības efektivitāti. Lai nodrošinātu panākumus fiskālās konsolidācijas stratēģijas īstenošanā, ir svarīgi, lai fiskālā konsolidācija tiktu atbalstīta ar visaptverošām strukturālām reformām.

(10)

Izaugsmi veicinošu izdevumu (izglītībā, izpētē un inovācijās) nelielais īpatsvars un valsts ieguldījumu samazinājums pazemina ilgtermiņa izaugsmes izredzes. Veselības aprūpes nozarē Polijā ir vērojami ierobežojumi piekļuvē veselības aprūpei un izmaksu neefektivitāte, lai gan paredzams, ka vidējā termiņā līdz ilgtermiņā izdevumi veselības aprūpes jomā ievērojami palielināsies iedzīvotāju novecošanas dēļ, palielinot slogu valsts finansēm. Sistēmu var uzlabot, stiprinot primāro veselības aprūpi un konsultēšanas sistēmas un izmantojot izmaksu efektivitātes ieguvumu potenciālu stacionārajā aprūpē.

(11)

Valdība vēl nav īstenojusi pastāvīgu noteikumu attiecībā uz izdevumiem atbilstoši Eiropas kontu sistēmai. Turklāt Polija ir guvusi tikai nelielus panākumus vidēja termiņa plānošanā un koordinācijas uzlabošanā starp dažādiem valdības līmeņiem budžeta procesā.

(12)

Pieaug jauniešu bezdarbs, kas cita starpā ir tādēļ, ka iegūtā izglītība nav pietiekami saskaņota ar darba tirgus vajadzībām. Lai gan īstenoto izglītības sistēmas reformu mērķis ir novērst prasmju un darbavietu neatbilstību, joprojām ir nepieciešams palielināt māceklības un apmācību darbavietā pieejamību, stiprināt skolu un darba devēju sadarbību un uzlabot mācību kvalitāti. Garantijas jauniešiem īstenošana, pamatojoties uz jau esošajiem centieniem, veicinātu palīdzību jauniešiem atrast darbu. To pieaugušo īpatsvars, kas piedalās mūžizglītībā, joprojām ir zems, un mūžizglītības stratēģija vēl nav pieņemta.

(13)

Attiecībā uz agrīno bērnu aprūpi valdība galveno uzmanību pievērsa “Mazu bērnu programmas” īstenošanai. Tā rezultātā bērnudārzu skaits pēdējos divos gados gandrīz divkāršojās, taču tas joprojām ir neliels relatīvā izteiksmē un neapmierina pieprasījumu. Polija veica tikai nenozīmīgus pasākumus, lai risinātu situāciju saistībā ar plaši izmantoto pagaidu nodarbinātību. Valstī ir Savienībā trešais lielākais rādītājs piespiedu kārtā terminētu darba līgumu īpatsvarā no visām nodarbinātajām personām, jo īpaši vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem. Lai gan bieži tiek apgalvots, ka terminēti līgumi ir instruments, ar kura palīdzību bezdarbnieki ienāk darba tirgū, lai vēlāk noslēgtu līgumu uz nenoteiktu laiku, tas, šķiet, neatbilst patiesībai attiecībā uz vairākumu nodarbināto Polijā. Tā vietā šādu līgumu plašā izmantošana, šķiet, negatīvi ietekmē cilvēkkapitāla kvalitāti un produktivitāti, jo pagaidu darbiniekiem parasti ir mazāka piekļuve profesionālajai apmācībai. Atalgojuma ierobežojums, slēdzot terminētus līgumus, arī ir samērā augsts, kas veicina vienu no Savienībā augstākajiem strādājošo nabadzības rādītājiem. Turklāt ir plaši izplatīta atjaunojamu civiltiesisku līgumu slēgšana ar ievērojami mazāku sociālo aizsardzību. Saskaņā ar valdības ziņojumu “Jaunatne 2011” vairāk nekā 50 % jauno darba ņēmēju ir nodarbināti, pamatojoties uz šādiem līgumiem.

(14)

Polijā ir zems gados vecāku cilvēku nodarbinātības līmenis. Kaut gan priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas tika ievērojami samazinātas un ir veikta vispārējā pensiju reforma, kalnračiem joprojām ir īpaša pensiju shēma. Turklāt lauksaimnieku sociālā nodrošinājuma sistēma (KRUS) rada stimulus maziem lauksaimniekiem turpināt darbu lauksaimniecības nozarē galvenokārt tāpēc, ka individuālo lauksaimnieku ienākumi sistēmā netiek precīzi izsekoti. Tā rezultātā rodas slēptais bezdarbs lauku apvidos, kas aizkavē produktivitātes izaugsmi un reģionālā un nozaru darbaspēka mobilitāti.

(15)

Polija ir to dalībvalstu vidū, kurās ir viszemākais pētniecības un attīstības izdevumu līmenis, un Polijā ir viens no zemākajiem plaša novatorisma rādītājiem. Pētniecības un attīstības izdevumu kopējā attiecība pret IKP Polijā 2011. gadā bija 0,77 %, un tas ir viens no zemākajiem rādītājiem Savienībā. Jo īpaši zems ir privāto pētniecības un attīstības izdevumu līmenis (0,2 % no IKP 2011. gadā). Polijas uzņēmumi ļoti paļāvās uz tehnoloģiju absorbciju, t. i., jau esošo tehnoloģiju izmantošanu, veicot ieguldījumus pamatkapitālā. Lai gan tas ir bijis veiksmīgs risinājums, lai nodrošinātu produktivitātes pieaugumu un ekonomikas izaugsmi, Polijai tagad ir nepieciešama pāreja uz tādu modeli, kas būtu vairāk pielāgots vietējiem apstākļiem un balstīts uz inovācijām. Zinātnes un augstākās izglītības sistēmu reformas ir sākušas vērienīgu pārstrukturēšanu, lai rosinātu zinātnes un ražošanas nozaru sadarbību. Vēl nav pieejami šo reformu novērtējumi. Ir nepieciešama holistiskāka pieeja, lai saskaņotu centienus pētniecības, inovāciju un rūpniecības politikā un nodrošinātu, ka pastāv piemēroti instrumenti, kas atbalsta visu inovāciju ciklu.

(16)

Vēl joprojām ir ļoti liels ieguvumu potenciāls energoefektivitātes uzlabošanai visās Polijas ekonomikas jomās, jo īpaši ēku siltināšanā, un šādi ieguvumi varētu veicināt izaugsmi. Vietējais elektroenerģijas tīkls joprojām ir pārslogots, taču tiek izstrādāti plāni, lai palielinātu starpsavienojumu ar kaimiņvalstu tirgiem kapacitāti. Konkurenci dabasgāzes tirgū joprojām kavē daudzi faktori, proti, vēl nav pabeigta pakāpeniska regulēto cenu pārtraukšana, dominējošajam īpašniekam pieder tirgus daļa aptuveni 97 % apmērā mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības tirgos, un 90 % dabasgāzes tiek importēti no Krievijas.

(17)

Neraugoties un dažiem panākumiem, Polijas slikti attīstītā transporta infrastruktūra joprojām ir galvenais izaugsmes kavēklis. Ir gūti panākumi lielos ceļu infrastruktūras projektos, bet dzelzceļa ieguldījumu projekti joprojām ievērojami kavējas. Bojātajai dzelzceļa infrastruktūrai ir nepieciešami būtiski, pieaugoši ieguldījumi, jo tikai 36 % no aptuveni 20 000 km garajām dzelzceļa līnijām, kas tiek izmantotas, ir labā tehniskā stāvoklī. Neraugoties uz nesenajiem centieniem, Polija vēl aizvien krietni atpaliek no citām dalībvalstīm attiecībā uz informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izaugsmes potenciāla izmantošanu. Fiksētā platjoslas tīkla pārklājums ir viens no mazākajiem Savienībā gan valsts mērogā, gan lauku apvidos. Ieguldījumi ūdensceļu tīklos joprojām nav pietiekami.

(18)

Polijas valsts pārvaldes rezultāti ir vājāki nekā vidēji ES. Galvenās problēmas ir pārredzamības trūkums, nodokļu sistēmas sarežģītība un atbilstības izmaksas, arvien ilgāks civillietu un komerclietu vidējais izskatīšanas laiks, ilgi maksātnespējas procesi un zemi atgūšanas rādītāji. E-pārvaldes izmantošana valsts pārvaldē arī ir zemāka par ES vidējo rādītāju. Polija sāka reformu piekļuves reglamentētām profesijām atvieglošanai pēc sākotnēji paziņotā termiņa.

(19)

Eiropas pusgada ietvaros Komisija ir vispusīgi izanalizējusi Polijas ekonomikas politiku. Tā ir izvērtējusi valsts reformu programmu un konverģences programmu. Vērtējumā Komisija ņēma vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Polijā, bet arī atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina Savienības vispārējā ekonomikas pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Komisijas ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir sniegti turpmāk 1.–7. ieteikumā.

(20)

Ņemot vērā šo novērtējumu, Padome ir izskatījusi konverģences programmu, un tās atzinums (5) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā,

1.

Pastiprināt un īstenot budžeta stratēģiju 2013. gadam un turpmāk, kuras pamatā ir pietiekami konkrēti pasākumi gan 2013. gadam, gan 2014. gadam, lai nodrošinātu, ka ilgtspējīgā veidā tiek laikus novērsts pārmērīgais budžeta deficīts līdz 2014. gadam un ka tiek veikti fiskālie pasākumi, kas noteikti Padomes ieteikumos saistībā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Noturīgai fiskālās nelīdzsvarotības koriģēšanai nepieciešams ticami īstenot vērienīgas strukturālās reformas, kas varētu palielināt pielāgošanās spējas un izaugsmes un nodarbinātības potenciālu. Pēc pārmērīgā budžeta deficīta novēršanas īstenot strukturālas pielāgošanas centienus, kas ļaus Polijai sasniegt vidēja termiņa mērķi līdz 2016. gadam. Lai uzlabotu publisko finanšu kvalitāti, ierobežot izaugsmi veicinošu ieguldījumu samazinājumus, no jauna izvērtēt izdevumu politiku, precīzāk nosakot sociālās politikas mērķus un palielinot izmaksu efektivitāti attiecībā uz izdevumiem veselības aprūpes nozarē. Uzlabot nodokļu iekasēšanu, jo īpaši palielinot nodokļu pārvaldības efektivitāti.

2.

Nodrošināt tiesību akta par pastāvīgiem noteikumiem attiecībā uz izdevumiem pieņemšanu 2013. gadā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas noteikumiem. Veikt pasākumus, lai stiprinātu gada un vidēja termiņa budžeta koordinācijas mehānismus starp dažādiem valdības līmeņiem.

3.

Stiprināt centienus, lai samazinātu jauniešu bezdarbu, piemēram, izmantojot garantiju jauniešiem, palielināt māceklības un apmācību darbavietā pieejamību, stiprināt skolu un darba devēju sadarbību un uzlabot mācību kvalitāti. Pieņemt ierosināto mūžizglītības stratēģiju. Novērst strādājošo nabadzību un darba tirgus segmentāciju, tostarp ieviešot labāku pāreju no nodarbinātības uz noteiktu laiku uz nodarbinātību uz nenoteiktu laiku un samazinot civiltiesisku līgumu pārmērīgu izmantošanu.

4.

Arī turpmāk veikt pasākumus, lai palielinātu sieviešu dalību darba tirgū, jo īpaši veicot ieguldījumus tādā kvalitatīvā bērnu aprūpē un pirmsskolas izglītībā, kuru vecāki var atļauties, un nodrošinot stabilu finansējumu un kvalificētu personālu. Lai uzlabotu nozaru darbaspēka mobilitāti, veikt pastāvīgus pasākumus, lai reformētu KRUS. Pakāpeniski pārtraukt īpašo pensiju sistēmu kalnračiem, lai viņus integrētu vispārējā shēmā. Nostiprināt vispārējo pensiju reformu ar pasākumiem, kas veicina vecāku cilvēku nodarbinātību, lai palielinātu izstāšanās no darba tirgus vecumu.

5.

Veikt papildu pasākumus, lai nodrošinātu inovācijai labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, stiprinot saiknes starp pētniecības, inovāciju un rūpniecības politiku, turpinot attīstīt pārstrukturētos instrumentus un nodokļu atvieglojumus un mērķtiecīgāk izmantojot esošos instrumentus inovācijas cikla dažādos posmos.

6.

Atjaunot un paplašināt enerģijas ražošanas jaudu un uzlabot efektivitāti visā energoapgādes ķēdē. Paātrināt un paplašināt elektroenerģijas tīkla, tostarp pārrobežu starpsavienojumu, izveidi un novērst šķēršļus elektroenerģijas pārrobežu apmaiņai. Pastiprināt konkurenci dabasgāzes nozarē, pakāpeniski pārtraucot regulētas cenas. Nostiprināt dzelzceļa tirgus regulatora lomu un resursus un nodrošināt dzelzceļa ieguldījumu projektu efektīvu īstenošanu nekavējoties. Pastiprināt centienus, lai palielinātu platjoslas tīkla pārklājumu. Uzlabot atkritumu un ūdens resursu apsaimniekošanu.

7.

Veikt turpmākus pasākumus, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, vienkāršojot līgumu izpildi un prasības būvatļauju saņemšanai un samazinot nodokļu iekasēšanas izmaksas. Pieņemt un īstenot plānoto piekļuves profesionālajiem pakalpojumiem liberalizāciju.