30.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 217/47

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam uzsākt jaunu nodarbinātības un izaugsmes stratēģiju – “Eiropa 2020” –, kam pamatā būtu ciešāka ekonomikas politikas koordinācija, pievēršot uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.), un 2010. gada 21. oktobrī tā pieņēma lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (2), kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)

Dalībvalstu valstu vai valdības vadītāji 2012. gada 29. jūnijā pieņēma lēmumu par Izaugsmes un nodarbinātības paktu, kas ir saskaņots pamats rīcībai valstu, ES un eurozonas līmenī, izmantojot visas iespējamās sviras, instrumentus un politikas jomas. Viņi pieņēma lēmumu par rīcību, kas jāveic dalībvalstu līmenī, jo īpaši paužot ciešu apņemšanos sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un īstenot konkrētām valstīm adresētos ieteikumus.

(4)

Padome 2012. gada 10. jūlijā pieņēma ieteikumu (3) par Latvijas 2012. gada valsts reformu programmu un sniedza atzinumu par Latvijas konverģences programmu 2012.–2015. gadam.

(5)

Komisija 2012. gada 28. novembrī pieņēma Gada izaugsmes pētījumu, iezīmējot ekonomikas politikas koordinēšanas 2013. gada Eiropas pusgada sākumu. Komisija, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011 (2011. gada 16. novembris) par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (4), 2012. gada 28. novembrī pieņēma arī Brīdinājuma mehānisma ziņojumu, kurā Latvija netika norādīta kā viena no dalībvalstīm, par kurām tiks izstrādāts padziļināts pārskats.

(6)

Eiropas Parlaments ir bijis pienācīgi iesaistīts Eiropas pusgada norisēs saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97, un 2013. gada 7. februārī tas pieņēma rezolūciju par nodarbinātību un sociālajiem aspektiem 2013. gada Gada izaugsmes pētījumā un rezolūciju par ieguldījumu 2013. gada Gada izaugsmes pētījumā.

(7)

Eiropadome 2013. gada 14. martā apstiprināja prioritātes, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, fiskālo konsolidāciju un rīcību izaugsmes sekmēšanai. Tā uzsvēra, ka jāpanāk diferencēta, izaugsmei labvēlīga fiskālā konsolidācija, jāatjauno parastie kreditēšanas nosacījumi ekonomikai, jāveicina izaugsme un konkurētspēja, jārisina bezdarba problēma un krīzes sociālās sekas un jāmodernizē valsts pārvalde.

(8)

Latvija 2013. gada 29. aprīlī iesniedza savu 2013. gada konverģences programmu laikposmam no 2012. līdz 2016. gadam, un 2013. gada 2. maijā – savu 2013. gada valsts reformu programmu. Abas programmas izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(9)

Pamatojoties uz konverģences programmas izvērtējumu, ievērojot Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka makroekonomikas scenārijs, uz kuru pamatojas programmā sniegtās budžeta prognozes, ir ticams. Sagaidāms, ka ekonomikas izaugsme programmas laikposmā nedaudz palēnināsies aptuveni līdz 4 % gadā, un paredzams, ka cenu kāpums saglabāsies mērens. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2012. gadā samazinājās līdz līmenim, kas ir krietni mazāks par 3 % no IKP Līguma atsauces vērtības, un minētajā gadā tika sasniegts vidēja termiņa mērķis (VTM), un tas ir ievērojami ātrāk, nekā tika paredzēts Latvijas konverģences programmā 2012.–2015. gadam. Konverģences programmā ir saglabāts iepriekšējais VTM -0,5 % apmērā, kas atbilstīgi atspoguļo Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktos mērķus. Konverģences programmā izklāstītās budžeta stratēģijas mērķis ir saglabāt strukturālu budžeta stāvokli, kas balstās uz VTM, un novirzes attiecas vienīgi uz sistēmiskās pensiju reformas papildus ietekmi. Minētajā reformā paredzēts pakāpeniski palielināt sociālā nodrošinājuma iemaksu likmi valsts fondēto pensiju shēmā, un šo palielināšanu īstenos 2013., 2015. un 2016. gadā. Tomēr pēc visaptveroša izvērtējuma, kurā kā atsauces vērtība izmantota pārrēķinātā strukturālā bilance un kurā ietverta izdevumu analīze, atskaitot diskrecionāros pasākumus, izrādās, ka noteiktā strukturālā bilance atšķiras no VTM par apmēram 1,0 procentu punktu no IKP 2013. gadā, kas ir ievērojami vairāk par sistēmiskās pensiju reformas papildus ietekmi, un 2014. gadā tā atšķirsies vēl par 0,2 procentu punktiem. Valsts parāds saglabāsies krietni zem 60 % visā programmas laikposmā, un no 40,7 % no IKP 2012. gadā palielināsies līdz 44,5 % 2013. gadā, jo valdība uzkrāj aktīvus parāda atmaksai, un atmaksas rezultātā samazināsies no 2014. gada, programmas laikposma beigās sasniedzot 34,6 %. Saeima 2013. gada janvārī apstiprināja Fiskālās disciplīnas likumu, kas stājās spēkā 2013. gada martā. Ja to efektīvi īstenos, jaunais likums būtiski nostiprinās Latvijas fiskālo sistēmu, paredzot efektīvu mehānismu, kas ierobežos izdevumu palielināšanu ekonomiskā uzplaukuma laikā un būs par pamatu uz noteikumiem balstītai daudzgadu budžeta plānošanai.

(10)

Latvija ir samazinājusi darbaspēka nodokļus un 2014. un 2015. gadā plāno veikt turpmākus pasākumus šajā sakarībā. Tomēr nodokļu īpatsvars darbaspēka izmaksās zemu atalgotiem darba ņēmējiem joprojām ir viens no augstākajiem Savienībā, kas norāda uz to, ka ir nepieciešama piemērota nodokļu politikas kalibrēšana, lai veicinātu mazkvalificētu darba ņēmēju nodarbinātību. Turklāt nodokļu sloga novirzīšanai no darbaspēka uz regulāriem īpašuma nodokļiem un nodokļiem par dabas un citu resursu izmantošanu būtu jāuzlabo strukturālais līdzsvars. Vides nodokļi joprojām ir salīdzinoši mazattīstīti, un to vidū izteikti dominē nodokļi degvielai, savukārt nodokļi par citiem enerģijas avotiem, piesārņojumu un dabas resursu izmantošanu ir zem ES vidējā līmeņa. Nodokļu bāzes turpmāka paplašināšana, ietverot citus vides nodokļu avotus, palīdzētu sasniegt vides jomā noteiktos mērķus. Valdība ir pastiprinājusi centienus, lai apkarotu ēnu ekonomiku, un šie centieni būtu jāturpina.

(11)

Lai gan pēckrīzes strukturālie pielāgojumi ir bijuši veiksmīgi, izteiktais “pieauguma un krituma” cikls liek uzraudzīt turpmāku kredītu pieaugumu un banku finansiālās bāzes, kas saistīta ar ārvalstu noguldījumu pieplūdi, stabilitāti, īstenojot atbilstīgas mikro- un makroprudenciālas politikas nostādnes.

(12)

Latvija ir veikusi daudzus pasākumus, lai risinātu situāciju attiecībā uz ilgstošā un jauniešu bezdarba augsto līmeni. Finansējums un nodrošinājums aktīvai darba tirgus politikai 2013. gadā tika palielināts, salīdzinot ar 2012. gadu, un tiek īstenoti jauni pasākumi, tostarp bezdarbnieku profilēšana, un uzlabota palīdzība darba meklēšanā. Tomēr ilgstoša bezdarba un jauniešu bezdarba līmenis joprojām ir augsts, bezdarbnieku un pabalsta saņēmēju aktivizēšanas un sociālo pakalpojumu pieejamības līmenis ir zems. Ir bažas, ka profesionālā izglītība un apmācība nenodrošina darbaspēka prasmes pietiekamā kvalitātē un ar darbu saistītu kvalitatīvu apmācību pieejamība ir ierobežota. Ir nepieciešama visaptverošas profesionālās orientācijas izveide un turpmāka reformu īstenošana profesionālajā izglītībā un apmācībā, tostarp ar darbu saistītu mācību un māceklības elementu kvalitātes un pieejamības uzlabošanā.

(13)

Liela daļa (40 %) Latvijas iedzīvotāju riskē nonākt nabadzībā vai sociālā atstumtībā, un bērniem šis rādītājs ir vēl augstāks (43,6 %). Kopumā 2012. gadā nedaudz palielinājās nabadzības riska rādītājs, kas liecina par to, ka izaugsme nenozīmē automātisku nabadzības samazināšanos un ir nepieciešama mērķtiecīga politika. Latvija ir veikusi dažus pasākumus, lai risinātu bezdarbnieku un bērnu nabadzības problēmu. Tomēr ir veikts mazāk tiešu darbību, lai risinātu problēmas sociālās palīdzības sistēmā, jo īpaši saistībā ar pārredzamību, pabalstu adekvātumu un segumu un nepietiekamajiem pabalsta saņēmēju aktivizēšanas pasākumiem. Fiskālās telpas trūkuma dēļ Latvija samazināja garantēto ienākumu minimumu (GIM) un pārtrauca valsts budžeta līdzfinansējumu GIM nodrošināšanai. Šie lēmumi, iespējams, palielinās galēju nabadzību un saasinās pašreizējo nevienlīdzību attiecībā uz sociālās palīdzības pieejamību pašvaldībās, tajā pašā laikā samazinot centrālās valdības stimulus investēt sociālās palīdzības politikas izstrādē un kontrolē. Ir svarīgi uzraudzīt minēto lēmumu ietekmi, lai novērstu situācijas pasliktināšanos.

(14)

Latvija ir ierosinājusi vērienīgu reformu, un paredzams, ka tai būs ievērojama pozitīva ietekme uz augstākās izglītības sistēmas kvalitāti. Reformas plāni attiecas uz radikālām akreditācijas procesa pārmaiņām, augstskolu akadēmisko un pārvaldības funkciju dalīšanu, jauna finansēšanas modeļa izstrādi un augstākās izglītības iestāžu konsolidāciju. Tomēr šie plāni vēl ir agrīnā posmā, un tie ir pareizi jāīsteno, lai nodrošinātu, ka tiek panākta paredzētā pozitīvā ietekme. Turklāt 2013. gadā tiks veikts zinātnisko iestāžu efektivitātes un attīstības stratēģiju izvērtējums. Šim svarīgajam izvērtējumam būtu jāpalīdz likt pamatus nākotnē paredzētajai reformai un zinātnisko iestāžu finansējumam, atbalstot inovāciju kāpumu Latvijā.

(15)

Latvija ir ierosinājusi politikas pasākumus, lai risinātu enerģijas taupīšanas jautājumu ekonomikas galvenajās nozarēs. Paredzams, ka turpmākajos gados vairāk nekā 70 % enerģijas ietaupījumu paredzēts gūt ēku būvniecības sektorā. Tomēr mājokļu siltināšanas projektu īstenošana ir bijusi lēna, un daudzi pabeigti projekti attiecas tikai uz samērā nelielu daļu no ēku skaita, kurās rodas lieli enerģijas zudumi. Efektivitātes pieauguma potenciāls šajā jomā ir ievērojams, jo 2010. gadā Latvijas mājsaimniecību energointensitāte bija augstākā Savienībā. Latvija guva panākumus 2012. gadā attiecībā uz elektroenerģijas tirgus atvēršanu konkurencei un dalībai reģionālajos tirgos. Tiešu līgumu slēgšana ar elektroenerģijas piegādātājiem ir obligāta uzņēmējdarbības sektorā un ir ieviesta arī attiecībā uz mājsaimniecībām, ko tās var izvēlēties brīvprātīgi. Paredzams, ka Latvija pievienosies Ziemeļvalstu elektroenerģijas biržas Nord Pool Spot cenu apgabalam 2013. gada jūnijā. Tomēr nav gūti panākumi attiecībā uz dabasgāzes tirgus atvēršanu, un dominē atkarība no viena avota. Iestādes arī veic sarežģītas pārrunas par īpašumtiesībām uz dabasgāzes krātuvi un tās pārvaldību, kas ir ļoti svarīgi pareizai reģionālā gāzes tirgus darbībai.

(16)

Latvijas tiesu sistēmā ir nepilnības civilajā tiesu sistēmā. Sistēmā ir apvienoti vairāki nelabvēlīgi faktori, piemēram, ilgstoša tiesvedība civillietās un komerclietās pirmajā instancē un zemi lietu izbeigšanas rādītāji, kā rezultātā uzkrājas neiztiesātās lietas. Izskatīšanas laiks ir īpaši ilgs maksātnespējas procesos. Turklāt daudzas lietas netiek atrisinātas pirmajā instancē, kas izraisa kavēšanos visos līmeņos līdz pat Augstākajai tiesai. Nesen tika veikti pozitīvi pasākumi sistēmas efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai, taču vēl ir pāragri novērtēt to ietekmi. Ir īpaši svarīgi veltīt pietiekamu uzmanību cilvēkresursu pārvaldības politikai tiesu iestādēs. Ciešāka Tieslietu padomes iesaistīšanās, vadošo posteņu lomas pārvērtēšana tiesu iestādēs un tiesnešu plašāka apmācība varētu sniegt ieguldījumu tiesu iestāžu kvalitātes celšanā. 2012. gada nogalē tika ierosināti grozījumi Maksātnespējas likumā. Tomēr vēl būs jāvērtē, vai ierosinātie grozījumi ir pietiekami, lai novērstu likuma trūkumus vispārējā veidā. Piemēram, ir konstatētas problēmas likuma praktiskajā piemērošanā, jo īpaši attiecībā uz maksātnespējas administratoru lomu, viņu pienākumiem pret tiesnešiem un efektīvu aktīvu likvidāciju, kā arī attiecībā uz fizisku personu maksātnespējas jautājumiem, kas arī ir jārisina.

(17)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir vispusīgi izanalizējusi Latvijas ekonomikas politiku. Tā ir izvērtējusi valsts reformu programmu un konverģences programmu. Vērtējumā Komisija ņēma vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Latvijā, bet arī atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina Savienības vispārējā ekonomikas pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Komisijas ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1. līdz 7. ieteikumā.

(18)

Ņemot vērā šo novērtējumu, Padome ir izskatījusi konverģences programmu, un tās atzinums (5) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā,

1.

Pastiprināt budžeta stratēģiju, lai nodrošinātu, ka novirzes no VTM atspoguļo vienīgi sistēmiskās pensiju reformas papildus ietekmi. Šīs stratēģijas satvarā samazināt nodokļus zemu atalgotiem darba ņēmējiem, novirzot nodokļus uz tādām jomām kā akcīzes nodokļi, regulāri īpašuma nodokļi un/vai vides nodokļi. Turpināt centienus, lai uzlabotu nodokļu iekasēšanu un apkarotu ēnu ekonomiku. Arī turpmāk stiprināt fiskālo regulējumu, efektīvi īstenojot Fiskālās disciplīnas likumu un daudzgadu budžeta plānošanu.

2.

Turpināt piemērot mikro- un makroprudenciālās politikas nostādnes, lai nepieļautu iespējamās problēmas, kas varētu rasties no kredītu pieauguma un nerezidentu banku aktivitātēm nākotnē.

3.

Risināt situāciju saistībā ar ilgstošo un jauniešu bezdarbu, palielinot aktīvās darba tirgus politikas un mērķtiecīgu sociālo pakalpojumu darbības jomu un efektivitāti. Uzlabot jauniešu nodarbināmību, piemēram, izmantojot garantijas jauniešiem, izveidot visaptverošu profesionālo orientāciju, īstenot reformas profesionālās izglītības un apmācības nozarē un uzlabot māceklības kvalitāti un pieejamību.

4.

Risināt situāciju saistībā ar augstajiem nabadzības rādītājiem, veicot reformas sociālajā palīdzībā, lai tā attiektos uz lielāku iedzīvotāju skaitu, uzlabojot pabalstu adekvātumu un veicot pabalsta saņēmēju aktivizēšanas pasākumus. Pastiprināt īstenošanas mehānismus, lai efektīvi samazinātu bērnu nabadzību.

5.

Īstenot plānotās augstākās izglītības reformas, jo īpaši attiecībā uz tāda finansēšanas modeļa izveidi, kas stimulē kvalitāti, akreditācijas sistēmas reformu, iestāžu konsolidāciju un internacionalizācijas veicināšanu. Veikt turpmākus pasākumus, lai modernizētu pētniecības iestādes, pamatojoties uz neatkarīgo novērtējumu, kas pašlaik tiek veikts.

6.

Arī turpmāk uzlabot energoefektivitāti, jo īpaši attiecībā uz dzīvojamajām ēkām un centrālapkures tīkliem, nodrošināt stimulus enerģijas izmaksu samazināšanai un novirzīt patēriņu uz energoefektīviem produktiem. Uzlabot savienojamību ar ES enerģētikas tīkliem un veikt pasākumus, lai liberalizētu dabasgāzes tirgu, tostarp paredzēt skaidrus noteikumus par trešo personu piekļuvi uzglabāšanas iespējām.

7.

Pabeigt reformas, lai uzlabotu tiesu iestāžu efektivitāti un kvalitāti un samazinātu neiztiesāto lietu skaitu un tiesvedības ilgumu, tostarp attiecībā uz maksātnespēju. Ieviest visaptverošu cilvēkresursu politiku un veikt pasākumus, lai īstenotu mediācijas tiesības un racionalizētu šķīrējtiesu sistēmu.