30.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 217/37

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam uzsākt jaunu nodarbinātības un izaugsmes stratēģiju – “Eiropa 2020” –, kam pamatā būtu ciešāka ekonomikas politikas koordinācija, pievēršot uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.), un 2010. gada 21. oktobrī – lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (3), kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)

Dalībvalstu valstu vai valdības vadītāji 2012. gada 29. jūnijā pieņēma lēmumu par Izaugsmes un nodarbinātības paktu, kas ir saskaņots pamats rīcībai valstu, ES un eurozonas līmenī, izmantojot visas iespējamās sviras, instrumentus un politikas jomas. Viņi pieņēma lēmumu par rīcību, kas jāveic dalībvalstu līmenī, jo īpaši paužot pilnīgu apņemšanos sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un īstenot konkrētām valstīm adresētos ieteikumus.

(4)

Padome 2012. gada 10. jūlijā pieņēma ieteikumu (4) par Ungārijas valsts reformu programmu 2012. gadam un sniedza atzinumu par Ungārijas konverģences programmu 2012.–2015. gadam.

(5)

Komisija 2012. gada 28. novembrī pieņēma Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsakot ekonomikas politikas koordinēšanas 2013. gada Eiropas pusgada sākumu. Komisija, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1176/2011, 2012. gada 28. novembrī pieņēma Brīdinājuma mehānisma ziņojumu, kurā Ungārija tika norādīta kā viena no dalībvalstīm, par kurām tiks izstrādāts padziļināts pārskats.

(6)

Eiropas Parlaments ir bijis pienācīgi iesaistīts Eiropas pusgada norisēs saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97, un 2013. gada 7. februārī tas pieņēma rezolūciju par nodarbinātību un sociālajiem aspektiem 2013. gada Gada izaugsmes pētījumā un rezolūciju par ieguldījumu 2013. gada Gada izaugsmes pētījumā.

(7)

Eiropadome 2013. gada 14. martā apstiprināja prioritātes, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, fiskālo konsolidāciju un rīcību izaugsmes sekmēšanai. Tā uzsvēra, ka jāpanāk diferencēta, izaugsmei labvēlīga fiskālā konsolidācija, jāatjauno parastie kreditēšanas nosacījumi ekonomikai, jāveicina izaugsme un konkurētspēja, jārisina bezdarba problēma un krīzes sociālās sekas un jāmodernizē valsts pārvalde.

(8)

Komisija 2013. gada 10. aprīlī publicēja padziļinātā pārskata rezultātus attiecībā uz Ungāriju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu. Komisija, veicot analīzi, secināja, ka Ungārija saskaras ar makroekonomikas nelīdzsvarotību, kurai nepieciešama uzraudzība un izlēmīga politiska darbība. Lai samazinātu nozīmīgus riskus nelabvēlīgai ietekmei uz ekonomikas darbību, ļoti cieša uzmanība joprojām jāpievērš jo īpaši stipri negatīvās neto starptautisko ieguldījumu pozīcijas notiekošai koriģēšanai, ko lielā mērā veicina privātā sektora aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšana liela valsts sektora parāda un vājas uzņēmējdarbības vides apstākļos.

(9)

Ungārija 2013. gada 22. aprīlī iesniedza savu valsts reformu programmu 2013. gadam un 2013. gada 24. aprīlī – savu konverģences programmu, kas attiecas uz laikposmu no 2012. līdz 2016. gadam. Abas programmas izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(10)

Pamatojoties uz 2013. gada konverģences programmas izvērtējumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka makroekonomikas scenārijs, uz kuru pamatojas programmā sniegtās budžeta prognozes, ir diezgan optimistisks. Ungārijas iestāžu izaugsmes prognozes 2013. un 2014. gadam attiecīgi 0,7 % un 1,9 % apmērā ir aptuveni par pusi procentu punkta augstākas, salīdzinot ar Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozēm. Konverģences programmā ietvertās budžeta stratēģijas mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu pārmērīga budžeta deficīta novēršanu līdz termiņam 2012. gadā, Padome noteikusi atbilstīgi Padomes Ieteikumam saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru 2012. gada 13. martā, un arī turpmāk ievērot vidējā termiņa mērķi (VTM). Ungārija 2012. gadā ir veikusi būtiskus fiskālos pasākumus un, sasniedzot budžeta deficītu 1,9 % apmērā no IKP, ir pārsniegusi deficīta mērķi 2,5 % apmērā no IKP, ko ieteica Padome, daļēji vienreizēju ieņēmumu 0,2 % no IKP apmērā dēļ, kas tika iekasēti papildus tiem, kas tika atzīti minētā Padomes ieteikuma sniegšanas brīdī. Tomēr korektīvie pasākumi 2012. gadā un turpmāk, jo īpaši tie, kas paziņoti 2012. gada rudenī, bija orientēti galvenokārt uz ieņēmumu jomu, galveno uzmanību pievēršot atsevišķiem sektoriem, un tas rada jautājumus par konsolidācijas centienu ilgtspēju. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozi ir nepieciešami turpmāki centieni gan 2013., gan 2014. gadā, lai ilgtspējīgā veidā novērstu pārmērīgu budžeta deficītu. Pēc Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozes publicēšanas valdība pieņēma jaunu korektīvo pasākumu kopumu, koncentrējoties uz izdevumu jomu, un, pamatojoties uz atjaunināto Komisijas izvērtējumu, paredzams, ka ar jaunajiem pasākumiem 2013. un 2014. gadā deficīts arī turpmāk būs mazāks par robežvērtību 3 % apmērā no IKP.

Konverģences programmā VTM ir mainīts no strukturālās bilances - 1,5 % apmērā no IKP līdz - 1,7 % no IKP. Jaunais VTM atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām. Ungārijā 2012. gadā reģistrēta strukturālā bilance - 0,7 % apmērā no IKP, proti, tā krietni pārsniedz pārskatīto VTM, un Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozē paredzēts, ka strukturālā bilance prognožu periodā joprojām būs atbilstīga VTM un 2013. gadā tā būs - 1,1 % apmērā, un 2014. gadā – - 1,8 % apmērā. Pamatojoties uz pasākumiem, kas pieņemti pēc Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozes, strukturālā bilance varētu arī 2014. gadā saglabāties virs VTM. Valsts izdevumu pieaugums 2013. un 2014. gadā, atskaitot diskrecionāros ieņēmumu pasākumus, kopumā atbildīs potenciālā IKP pieauguma vidēja termiņa atsauces līmenim, bet paredzams, ka tas ievērojami pārsniegs to 2015. un 2016. gadā. Tādējādi Stabilitātes un izaugsmes pakta izdevumu kritērijs minētajos divos gados netiks izpildīts. Saskaņā ar valdības plāniem valsts parāda attiecība pret IKP programmas laikposmā pastāvīgi samazināsies no 79,2 % 2012. gadā līdz 77,2 % 2014. gadā, un 2016. gadā – līdz 73,4 %, proti, tā saglabāsies virs atsauces vērtības 60 % apmērā no IKP. Turpretī Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozēs, ņemot vērā iespējamos riskus, kas apdraud konsolidācijas plānus, paredzēts tikai neliels samazinājums līdz 78,9 % no IKP 2014. gadā, kas ar jaunajiem korektīvajiem pasākumiem būtu par apmēram 0,5 procentu punktiem mazāk. Ungārija no 2013. gada būs pārejas laikā attiecībā uz atbilstību parāda kritērijam, un saskaņā ar Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozi tā gūst ievērojamus panākumus ceļā uz atbilstību parāda kritērijam 2013. un 2014. gadā.

(11)

Vidējā termiņa budžeta programma joprojām ir tikai indikatīva, un fiskālajā plānošanā galvenā uzmanība tiek pievērsta vienīgi pašreizējā gada budžetam. Turklāt, neraugoties uz dažiem nesen ieviestajiem uzlabojumiem, Fiskālās padomes obligātie uzdevumi un analītiskie resursi joprojām neatbilst tās līdz šim neizmantotajām veto tiesībām un vajadzībai pēc sistemātiskiem ex-post izvērtējumiem attiecībā uz atbilstību skaitliskiem fiskāliem noteikumiem. Vidējā termiņa budžeta programmas stiprināšana un Fiskālās padomes obligāto uzdevumu loka paplašināšana palīdzētu uzlabot nesen pārstrādātā fiskālās pārvaldības satvara stabilitāti un uzticamību.

(12)

Ungārijas finanšu sektorā ļoti ātri samazinās aizņemto līdzekļu īpatsvars, daļēji dažu politikas pasākumu rezultātā, kam bija spēcīga negatīva ietekme uz banku rentabilitāti un kas sekmēja stingrus kreditēšanas nosacījumus. Pasliktinošās portfeļa kvalitātes pārvaldība ir viens no lielākajiem problēmjautājumiem finanšu sektorā, un to papildina pieaugošais ienākumus nenesošu aizdevumu skaits. Pēdējos gados valdība pieņēma vairākus pasākumus, lai palīdzētu ārvalstu valūtā izsniegtu kredītu ņēmējiem, vairākos gadījumos nekonsultējoties ar ieinteresētajām personām banku sektorā. Tomēr minētie pasākumi ne vienmēr bija vērsti uz problemātiskiem aizņēmējiem. Vairāku pasākumu pieņemšana īsā laikposmā varētu palielināt bezrūpīgas rīcības risku aizņēmēju vidū, jo tiktu gaidīta turpmāka palīdzība no valdības puses. Pasaules finanšu krīze parādīja, kādā mērā pašreizējā banku sistēma var likt valstu iestādēm rīkoties, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti. Pirmajā finansiālās palīdzības programmā Ungārijai tika atbalstīta nepieciešamība pēc mūsdienīgas uzraudzības, tostarp pēc efektīvām ārkārtas pilnvarām finanšu uzraudzībai un pēc noregulējuma mehānisma izveides. Lai gan pēdējos trīs gados Ungārijas finanšu uzraudzības iestādes pilnvaras ir ievērojami palielinājušās, likumdevējs tai nav piešķīris pietiekamas uzraudzības pilnvaras.

(13)

Ungārija nav ievērojusi 2012. gada ieteikumu izveidot uzņēmumu nodokļu sistēmu, kas nerada kropļojumus un ir stabila, un ir palielinājusi nodokļu slogu atsevišķiem uzņēmumu sektoriem, ieviešot jaunus pastāvīgus nozaru papildnodokļus. Lai gan jaunais mazo uzņēmumu nodoklis, kas tika ieviests kā daļa no Nodarbinātības aizsardzības akta, nāk par labu, tomēr tas, ka uzņēmumu sektoros pastāv vairākas dažādas nodokļu likmes, kavē efektīvu resursu piešķiršanu un ietekmē investīcijas un aizdevumus. Samazinātu sociālā nodrošinājuma iemaksu likmju ieviešana saskaņā ar Nodarbinātības aizsardzības aktu ir solis pareizajā virzienā ceļā uz nodokļu sloga darbaspēkam samazināšanu. Tomēr nodokļu īpatsvars darbaspēka izmaksās zemu atalgotiem darba ņēmējiem joprojām ir augsts, un būtu vēlams pilnveidot sistēmu, lai labāk risinātu situāciju šajā grupā. Ungārija plāno risināt šo nodokļu neatbilstību ar vairāku pasākumu palīdzību, piemēram, ieviešot obligātu kases aparātu sasaisti ar nodokļu iestādēm. Attiecībā uz enerģijas nodokļiem veiktie pasākumi nerada stimulus samazināt enerģijas patēriņu, un tiem ir traucējoša ietekme.

(14)

Neraugoties uz nesenajiem uzlabojumiem, zemais nodarbinātības līmenis ir saistīts ar ļoti zemu līdzdalības darba tirgū rādītāju. Jauniešu bezdarbs no 11 % 2001. gadā palielinājās līdz 28,1 % 2012. gadā. Valsts darba shēma izmanto ļoti daudz budžeta resursu, lai ilgstošiem bezdarbniekiem sociālo pabalstu vietā nodrošinātu ienākumus no algota darba, kaut gan ilgtermiņa ieguvumi nodarbināmībā vēl ir jāpierāda. Ungārija ir stiprinājusi aktīvās darba tirgus politiku, bet tai vajadzētu būt pieejamākai dažām nelabvēlīgā situācijā esošām iedzīvotāju grupām. Pieaugušo līdzdalības mūžizglītībā līmenis joprojām ir viens no zemākajiem Savienībā. Pēdējos piecos gados sieviešu nodarbinātības līmenis saglabājās apmēram tikpat zemā līmenī. Lai veicinātu sieviešu iesaistīšanos darba tirgū, valdība paplašināja bērnu aprūpes iestāžu loku un veicināja elastīgus darba nosacījumus. Sociālā situācija turpina pasliktināties: 31 % iedzīvotāju riskē nonākt nabadzībā vai sociālā atstumtībā, un liela daļa iedzīvotāju saskaras ar nopietnu materiālo nenodrošinātību. Nabadzība joprojām nesamērīgi ietekmē nelabvēlīgākā situācijā esošās teritorijas un kopienas, jo īpaši romus.

(15)

Darījumdarbības vide Ungārijā pēdējos trīs gados ir pastāvīgi pasliktinājusies vairāku pasākumu dēļ, tostarp ierobežojumu investoriem un nestabilā regulējuma dēļ. Nesen ieviestie ierobežojumi, kas nesamērīgi ietekmē ārvalstu investorus, galvenokārt vērsti uz pakalpojumu nozari, tostarp arī mazumtirdzniecību. Programmā valsts pārvaldes vienkāršošanai iekļauti 114 pasākumi, lai samazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem par apmēram 500 miljardiem forintu, bet tās īstenošana nedaudz iekavējās. Neraugoties uz to, ka 2012. gada 1. janvārī stājās spēkā jauns likums, konkurences līmenis publiskā iepirkuma jomā joprojām ir zems. Korupcijas apkarošanas programma ir Ungārijas programmas (Magyary Programme) būtisks elements. Tomēr, tā kā korupcijas apkarošanas programmas uzmanība ir koncentrēta uz valsts administrāciju, tā nerisina ne jautājumu par nepietiekamu tiesībaizsardzību šajā jomā, ne arī jautājumu par stingrāku politisko partiju finansēšanas kontroli, kas ir būtiska joma, kura rada bažas. Lai gan jau notiek dažu būtisku pasākumu īstenošana, vairākums paziņoto pasākumu vēl nav uzsākti. Īstenoto pasākumu uzraudzības trūkums arī joprojām rada problēmas. Notikumu gaita Ungārijā 2012. un 2013. gadā radīja bažas par tiesu iestāžu neatkarību. Inovācijas savienības rezultātu pārskatā Ungārija klasificēta kā mērena inovāciju ieviesēja. Uzņēmumu investīcijas pētniecībā un izstrādē galvenokārt veic uzņēmumi, kuru īpašnieki ir ārvalstnieki.

(16)

Ungārija ir guvusi panākumus mācības priekšlaicīgi pārtraukušo skolēnu skaita samazināšanā. Tā kā vēl joprojām pastāv lielas reģionālās atšķirības, jaunie centralizētās valsts izglītības sistēmas elementi var negatīvi ietekmēt un palielināt sociālo nevienlīdzību un nošķirtību, ja tie netiks rūpīgi īstenoti. Lai gan pēdējos gados ir būtiski pieaudzis studentu skaits, kas sāk augstāko izglītību, ir nepieciešams turpināt darbu, lai sasniegtu ES vidējo līmeni un stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķi. Būtu jānodrošina, ka pašreizējā augstākās izglītības reforma uzlabo pieeju izglītībai nelabvēlīgā situācijā esošiem skolēniem.

(17)

To pasākumu īstenošanai, kas ietverti Szell Kalman plānā, kura mērķis ir uzlabot sabiedriskā transporta izmaksu efektivitāti un darbību, ir tendence ievērojami kavēties, un visaptverošas transporta stratēģijas trūkums traucē transporta sistēmas finanšu stabilitātei. Lai gan Ungārija ir atbilstīgi palielinājusi energotīkla starpsavienojumus ar kaimiņvalstīm, kā ieteikts 2012. gadā, energoregulatora neatkarības trūkums attiecībā uz enerģijas tarifu noteikšanu un regulēto enerģijas cenu lielais īpatsvars mājsaimniecībām un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) joprojām rada bažas.

(18)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi visaptverošu analīzi par Ungārijas ekonomikas politiku. Tā ir izvērtējusi valsts reformu programmu un konverģences programmu un ir sniegusi padziļinātu pārskatu. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Ungārijā, bet arī atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina Savienības vispārējā ekonomiskā pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Komisijas ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1.–7. ieteikumā.

(19)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi konverģences programmu, un tās atzinums (5) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā.

(20)

Ņemot vērā Komisijas padziļināto pārskatu un šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi valsts reformu programmu un konverģences programmu. Tās ieteikumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu ir atspoguļoti 1., 2., 3., 4., 5. un 7. ieteikumā,

1.

Īstenot ticamu un uz izaugsmi vērstu fiskālo stratēģiju, nosakot nepieciešamos pasākumus, kuros galvenā uzmanība pievērsta izdevumu ietaupījumiem, un saglabāt stabilu fiskālo stāvokli saskaņā ar VTM konverģences programmas laikā. Pamatojoties uz iepriekš minētajiem pasākumiem, panākt vispārējā valsts parāda attiecības stabilu samazināšanos, arī tādēļ, lai mazinātu kopējo makroekonomikas nelīdzsvarotību. Uzlabot vidējā termiņa budžeta programmu, padarot to saistošāku un cieši sasaistot to ar skaitliskiem fiskālajiem noteikumiem. Paplašināt Fiskālās padomes obligāto uzdevumu loku un pastiprināt pārredzamību, tostarp sistemātiski veicot ex-post uzraudzību attiecībā uz atbilstību skaitliskiem fiskāliem noteikumiem, kā arī regulāri sagatavojot makrofiskālās prognozes un būtiskāko politisko priekšlikumu ietekmes uz budžetu izvērtējumus.

2.

Palīdzēt atjaunot normālu ekonomikas kreditēšanu, galvenokārt uzlabojot kapitāla uzkrāšanas kapacitāti finanšu sektorā, inter alia samazinot pašreizējo papildu slogu. Uzlabot portfeļa kvalitāti, izņemot no banku bilancēm aktīvus, kuru vērtība ir samazinājusies, rūpīgi apspriest ar ieinteresētajām personām jaunas politiskas iniciatīvas un nodrošināt, lai jauni politiski pasākumi nepalielinātu bezrūpīgas rīcības risku aizņēmēju vidū. Uzlabot finanšu regulējumu un uzraudzību, jo īpaši piešķirot vairāk efektīvu ārkārtas pilnvaru Ungārijas finanšu uzraudzības iestādei un izveidojot banku noregulējuma režīmu.

3.

Nodrošināt stabilu, līdzsvarotāku un paredzamāku uzņēmumu nodokļu sistēmu. Racionalizēt uzņēmumu nodokļu sistēmu un mazināt nozarēm piemērojamo nodokļu radītos resursu piešķiršanas kropļojumus, lai veicinātu izaugsmi un nodarbinātību. Turpināt darbu, lai panāktu, ka darbaspēkam piemērojamie nodokļi ir nodarbinātībai labvēlīgāki, atvieglojot nodokļu slogu zemu atalgotiem darba ņēmējiem, inter alia, pilnveidojot atbilstības kritērijus Nodarbinātības aizsardzības aktam un pārcelt nodokļus uz vides nodokļiem. Pilnībā īstenot un pastiprināt jau paziņotos pasākumus, lai uzlabotu nodokļu iekasēšanu un mazinātu nodokļu iekasēšanas izmaksas.

4.

Risināt jauniešu bezdarba problēmu, piemēram, izmantojot garantiju jauniešiem (6). Stiprināt aktīvas darba tirgus politikas pasākumus un uzlabot valsts nodarbinātības dienesta klientu profilēšanas sistēmu. Mazināt sabiedrisko darbu shēmas dominējošo stāvokli nodarbinātības pasākumos un stiprināt tās aktivizēšanas aspektu. Nostiprināt apmācības programmas, lai veicinātu līdzdalību mūžizglītībā. Turpināt bērnu aprūpes iestāžu loku paplašināšanu, lai veicinātu sieviešu līdzdalību. Nodrošināt, lai sociālās integrācijas valsts stratēģijas mērķis tiktu iekļauts visās politikas jomās nolūkā mazināt nabadzību, jo īpaši bērnu un romu vidū.

5.

Radīt labvēlīgu darījumdarbības vidi, jo īpaši atjaunot piemērotu vidi tiešajiem ārvalstu investoriem, padarot regulējumu stabilāku un veicinot konkurenci tirgū. Nodrošināt to pasākumu pilnīgu īstenošanu, kas paredzēti administratīvā sloga mazināšanai, uzlabot konkurenci publiskā iepirkuma jomā un veikt turpmākus atbilstīgus pasākumus, lai novērstu korupciju. Turpināt nostiprināt tiesu iestādes. Novērst nesen radītos šķēršļus pakalpojumu nozarē, tostarp mazumtirdzniecības pakalpojumu nozarē. Ieviest mērķtiecīgus stimulus, lai atbalstītu inovatīvus uzņēmumus.

6.

Īstenot valsts stratēģiju mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas jomā un nodrošināt, ka izglītības sistēma visiem jauniešiem sniedz darba tirgus prasībām atbilstīgas prasmes, zināšanas un kvalifikāciju. Uzlabot piekļuvi iekļaujošai vispārējai izglītībai nelabvēlīgā situācijā esošajiem, jo īpaši romiem. Atbalstīt pāreju starp dažādiem izglītības posmiem un pāreju uz darba tirgu. Īstenot augstākās izglītības reformu, lai palielinātu studentu, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošu studentu, skaitu.

7.

Pakāpeniski atcelt enerģijas cenu regulēšanu, nodrošinot efektīvu ekonomiski neaizsargātu patērētāju aizsardzību. Veikt turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu valsts regulatora neatkarību. Nodrošināt transporta nozares valsts uzņēmumu finansiālo stabilitāti, samazinot darbības izmaksas un palielinot ieņēmumus.