30.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 217/10

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam sākt jaunu nodarbinātības un izaugsmes stratēģiju “Eiropa 2020”, kam pamatā ir ciešāka ekonomikas politikas koordinācija, lielākoties pievēršot uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.), bet 2010. gada 21. oktobrī – lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (3), kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)

Dalībvalstu vai to valdību vadītāji 2012. gada 29. jūnijā pieņēma lēmumu par Izaugsmes un nodarbinātības paktu, kas ir saskaņots pamats rīcībai valstu, ES un eurozonas līmenī, izmantojot visas iespējamās sviras, instrumentus un politikas virzienus. Viņi pieņēma lēmumu par dalībvalstu līmenī veicamo rīcību, jo īpaši paužot pilnīgu apņemšanos sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus.

(4)

Padome 2012. gada 10. jūlijā pieņēma ieteikumu (4) par Bulgārijas 2012. gada valsts reformu programmu un sniedza atzinumu par atjaunināto Bulgārijas 2012.–2015. gada konverģences programmu.

(5)

Komisija 2012. gada 28. novembrī pieņēma gada izaugsmes pētījumu, iezīmējot 2013. Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada sākumu. Pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1176/2011, Komisija 2012. gada 28. novembrī pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Bulgārija minēta ka viena no dalībvalstīm, par kurām tiks sagatavots padziļināts pārskats.

(6)

Eiropas Parlaments ir bijis pienācīgi iesaistīts Eiropas pusgada norisēs saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97, un 2013. gada 7. februārī tas pieņēma rezolūciju par nodarbinātību un sociālajiem aspektiem 2013. gada Gada izaugsmes pētījumā un rezolūciju par ieguldījumu 2013. gada Gada izaugsmes pētījumā.

(7)

Eiropadome 2013. gada 14. martā apstiprināja, ka prioritātes ir nodrošināt finanšu stabilitāti, fiskālo konsolidāciju un sekmēt izaugsmi. Tā uzsvēra nepieciešamību īstenot diferencētu, uz izaugsmi vērstu fiskālo konsolidāciju, ekonomikā atjaunot parastos aizdevumu izsniegšanas nosacījumus, sekmēt izaugsmi un konkurētspēju, risināt bezdarba problēmu, novērst krīzes sociālās sekas un modernizēt valsts pārvaldi.

(8)

Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu 2013. gada 10. aprīlī publicēja sava padziļinātā pārskata rezultātus par Bulgāriju. Komisijas veiktā analīze ļauj secināt, ka Bulgārijā ir makroekonomiskā nelīdzsvarotība, kurai nepieciešama uzraudzība un politiskā rīcība. Uzmanība joprojām jāpievērš jo īpaši aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanas ietekmei korporatīvajā sektorā, kā arī ārējo pozīciju pastāvīgai korekcijai, konkurētspējai un darba tirgiem.

(9)

Bulgārija 2013. gada 19. aprīlī iesniedza savu 2013. gada valsts reformu programmu un konverģences programmu laikposmam no 2012. līdz 2016. gadam un. Abas programmas izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(10)

Pamatojoties uz konverģences programmas izvērtējumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka valsts finanšu stāvoklis Bulgārijā kopumā ir bijis stabils. Vidēja termiņa mērķis (VTM) tika sasniegts 2012. gadā. Konverģences programmas budžeta prognožu pamatā esošais makroekonomiskais scenārijs ir ticams attiecībā uz laikposmu no 2013. līdz 2014. gadam, kad ikgadējā izaugsme prognozēta 1,0 % apmērā 2013. gadā un 1,8 % apmērā 2014. gadā. Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozē paredzēts IKP pieaugums par 0,9 % 2013. gadā un 1,7 % 2014. gadā. Konverģences programmā izklāstītais budžeta stratēģijas mērķis ir nodrošināt, ka visā programmas laikposmā strukturālā budžeta bilance ir tuvu VTM. Konverģences programmā ir saglabāts iepriekšējais VTM -0,5 % apmērā no IKP, kas ir ambiciozāks par Stabilitātes un izaugsmes paktā noteikto mērķi. Pamatojoties uz (pārrēķināto) strukturālo budžeta bilanci, attiecībā uz kuru tiek lēsts, ka tā nedaudz pasliktināsies no 0,4 % deficīta no IKP 2012. gadā līdz 0,7–0,8 % laikposmā no 2013. līdz 2016. gadam, Bulgārija konverģences programmas laikposmā nedaudz atpaliek no sava VTM. 2013.–2015. gadā valsts izdevumu pieauguma temps, ņemot vērā diskrecionārus ieņēmumu pasākumus, atbildīs Stabilitātes un izaugsmes pakta izdevumu kritērijam, taču 2016. gadā to neizpildīs. Parāda attiecība ir zemāka par 60 % no IKP, un saskaņā ar konverģences programmu sagaidāms, ka 2014. gadā tā sasniegs maksimumu – 20,4 % no IKP – un pēc tam programmas laikposmā samazināsies. Tāpat arī Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozē paredzēts, ka parāda attiecība sasniegs 20,3 % no IKP 2014. gadā.

(11)

Bulgārija pēdējos gados ir ievērojami stiprinājusi savu fiskālo sistēmu, kas ir sekmējis fiskālās disciplīnas saglabāšanu un lielāku fiskālās politikas ticamību. Jaunajā Valsts finanšu likumā, kas stāsies spēkā 2014. gadā, saglabāti skaitliskie fiskālie noteikumi, ieviesti jauni un to piemērojamība attiecināta uz visiem valdības apakšsektoriem, ar to vēl vairāk stiprinātas prasības pašvaldību līmenī un pārveidota trīs gadu vidēja termiņa budžeta programma. Ir svarīgi, lai valsts iestādes saglabātu reformu dinamiku un sagatavotu pamatu jaunā Valsts finanšu likuma ieviešanai, jo īpaši izveidojot paredzēto neatkarīgo nodokļu iestādi un piešķirot tai skaidras pilnvaras, darbības autonomiju un atbilstīgus resursus. Pastāv ievērojamas iespējas uzlabot nodokļu iekasēšanu, un progress šajā jomā ļautu Bulgārijai lielākus izdevumus novirzīt izaugsmes veicināšanai. Lai arī Bulgārija ir veikusi pamanāmus pasākumus nodokļu iekasēšanas izmaksu samazināšanai un ieņēmumu iekasēšanas uzlabošanai, nodokļu sistēmu joprojām raksturo plaša izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un administratīvā neefektivitāte. Nodokļu iekasēšanas administratīvās izmaksas ir augstas, tāpat augstas ir arī izmaksas uzņēmumiem saistībā ar nodokļu nomaksāšanu. Neatkarīgi no pasākumiem, kas veikti nolūkā uzlabot nodokļu iekasēšanu, joprojām tiek lēsts, ka ēnu ekonomikas īpatsvars ir augsts un, lai to samazinātu, ir nepieciešami ilgtspējīgi ilgtermiņa centieni.

(12)

Pirmstermiņa aiziešanas iespēju no darba tirgus samazināšana ir būtisks uzdevums, lai uzlabotu pensiju sistēmas adekvātumu, kā arī lai nodrošinātu darbaspēka piedāvājumu. Gados vecāku darbinieku, jo īpaši gados vecāku sieviešu, nodarbinātības līmenis ir zemāks nekā vidēji ES, un rezultātā lielai daļai pensijas sistēmas dalībnieku ir neadekvātas tiesības saņemt pensiju. Lai arī šajā jomā jau tiek veiktas būtiskas reformas, atlikušās speciālās shēmas konkrētām profesijām citu faktoru starpā sekmē faktiskā pensionēšanās vecuma samazināšanos. Turpinot progresu, kāds gūts saistībā ar pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, Bulgārijai būtu arī jāsagatavo un jāvienādo pensionēšanās vecums vīriešiem un sievietēm, kuri visā darba mūžā veikuši iemaksas. To kritēriju un kontroles pārskatīšana, ko veic attiecībā uz invaliditātes pensiju piešķiršanu (piemēram, par kritēriju nosakot spēju strādāt), būtu svarīgs ieguldījums, lai efektīvi tiktu ierobežota noteikumu ļaunprātīga izmantošana.

(13)

Bulgārijā nodarbinātības līmenis ir zem vidējā, un tas turpina pazemināties, kā arī dažādu reģionu un iedzīvotāju apakšgrupu starpā ir vērojamas lielas atšķirības attiecībā uz bezdarba līmeni. Krīze ir sevišķi smagi ietekmējusi mazkvalificētus darba ņēmējus, un tās rezultātā ir būtiski palielinājies jauniešu bezdarba līmenis. Ilglaicīga bezdarba pieaugums ir lielāks nekā vidēji pārējā ES. Ja Nodarbinātības aģentūrā tiktu veiktas reformas, tai būtu potenciāls ieņemt īpašu nozīmi piedāvājuma un pieprasījuma saskaņošanā Bulgārijas darba tirgū, sniedzot efektīvākas konsultācijas, īstenojot mērķtiecīgus nodarbinātības pasākumus un labāk identificējot nākotnē nepieciešamās prasmes. Spēkā esošās Jaunatnes nodarbinātības ierosmes agrīna izvērtēšana varētu palīdzēt nodrošināt, ka līdzekļi tiek novirzīti tām darbībām, kuras rada vislielāko skaitu darbavietu. Joprojām uzdevums ir nodrošināt, lai sociālās apdrošināšanas minimālo iemaksu veikšana sasniegtu mērķi, proti, samazināt ēnu ekonomiku, tajā pašā laikā neizstumjot ar cenu palīdzību mazkvalificētus darba ņēmējus. Bulgārijas pilsoņiem ir vislielākais nabadzības vai sociālās atstumtības risks Savienībā. Valsts nabadzības samazināšanas un sociālās integrācijas 2020 stratēģijas īstenošana būtu jāuzskata par prioritāti. Ir nepieciešams uzlabot sociālo pārvedumu efektivitāti un pieeju tiem un sekmēt sociālo pakalpojumu efektivitāti un pieeju tiem, jo īpaši attiecībā uz bērniem un vecākiem cilvēkiem. Valsts romu integrācijas stratēģijas rīcības plānā būtu jānorāda konkrēti pasākumi, piemērots finansējums un uzraudzības mehānisma izveide darbību ietekmes novērtēšanai.

(14)

Bulgārijai ir uzdevums uzlabot izglītības sistēmas vispārējo kvalitāti un efektivitāti. Skolu un pirmskolas izglītības likuma pieņemšana galīgajā lasījumā līdz 2013. gada beigām būtu pamats progresam attiecībā uz nepieciešamajām reformām, tostarp mācību programmas modernizēšanu un uzlabojumu ieviešanu attiecībā uz skolotāju apmācību un stimuliem. Augstākās izglītības jomā ar reformām ir gūts pavisam niecīgs progress. Tas, ka pastāv būtiska atšķirība starp augstākās izglītības rezultātiem un darba tirgus pieprasījumu, pasliktina strukturālo bezdarbu un kavē augstas vērtības novatorisko nozaru attīstību. Slikti augstākās izglītības rezultāti ir saistīti ar stimulu trūkumu iestāžu līmenī, kā arī ar atsevišķu pētnieku un pasniedzēju standartiem. Veselības aprūpes sistēmas kvalitātes un tvēruma uzlabošana Bulgārijai ir ilgtermiņa uzdevums. Veselības aprūpes nozares finansēšanas lielāka pārredzamība sekmētu izaugsmi un konkurētspēju šajā nozarē. Ambulatorajai aprūpei paredzēto veselības aprūpes izdevumu daļa ir zema, tādējādi ierobežojot pieeju rentabliem veselības aprūpes pakalpojumiem. Augstais pacientu tiešo maksājumu īpatsvars faktiski izslēdz noteiktas iedzīvotāju grupas no veselības aprūpes pakalpojumiem. Bulgārijai ir veicami būtiski uzdevumi saistībā ar slimnīcu nozares racionalizāciju un pārvaldību.

(15)

Vietējo uzņēmumu konkurētspēja un ārvalstu ieguldījumu piesaistīšana gūtu lielu labumu no uzlabojumiem Bulgārijas uzņēmējdarbības vidē, tostarp sabiedrisko pakalpojumu lielākas efektivitātes. Ātrāka, sistemātiska e-pārvaldības ieviešana sniedz ievērojamu potenciālu un cita starpā varētu samazināt nodokļu iekasēšanas izmaksas un administratīvo slogu uzņēmumiem. Turklāt uzņēmumu likumdošanas, tostarp kavētu maksājumu un maksātnespējas procedūru, pilnīga īstenošana un ieviešana ievērojami uzlabotu pamatnosacījumus, tostarp maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Neadekvāta pieeja finansēm joprojām ir kavējošs faktors MVU attīstībai. Pastāv ievērojams potenciāls Savienības finansēto MVU atbalsta programmu labākai izmantošanai. Labi funkcionējoša, neatkarīga tiesu sistēma ir priekšnosacījums ilgtspējīgai ekonomikas attīstībai. Bulgārija pēdējos gados ir panākusi progresu saistībā ar tiesu sistēmas reformām, jo īpaši saistībā ar tiesiskā regulējuma un iestāžu sistēmas modernizāciju. Tajā pašā laikā joprojām ir ievērojams potenciāls šo sistēmu izmantot pilnībā, nodrošinot rezultātu ilgtspēju un uzlabojot atbildību par reformām visos līmeņos. Tāpat arī lielāki centieni apkarot korupciju būtu pozitīvs ieguldījums uzņēmējdarbības vides uzlabošanā.

(16)

Savienības līdzekļu efektīva izmantošana joprojām ir ļoti būtiska nepieciešamajiem publiskajiem ieguldījumiem. Publiskā iepirkuma normatīvo aktu reforma 2011. gadā bija būtisks solis ceļā uz pārkāpumu uzraudzību, novēršanu un sodu noteikšanu par tiem. Lai arī spēkā ir stājušies jauni noteikumi, kas cita starpā aptver ES līdzfinansētos projektus, plašāku pilnvaru piešķiršana Publiskā iepirkumu aģentūrai vēl vairāk uzlabotu ex ante kontroles efektivitāti.

(17)

Regulatoru spēja un neatkarība galvenajās ekonomikas nozarēs ir būtiski pamatnosacījumi konkurētspējai. Bulgārijas transporta infrastruktūrā pēdējos gados ir vērojami daži uzlabojumi, savukārt vēl joprojām ir ievērojams potenciāls pakalpojumu sniegšanu un uzturēšanu padarīt pietiekami efektīvu. Bulgārijai vēl ir pilnībā jāīsteno savas saistības saskaņā ar iekšējo enerģijas tirgu. Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības līmenī joprojām ir ievērojamas problēmas. Pastāvīgi šķēršļi ienākšanai tirgū, garantētas peļņas darījumi un regulētas cenas apvienojumā ar to, ka nepastāv elektroenerģijas un dabasgāzes vairumtirdzniecības tirgus, ir aspekti, kas rada sevišķas bažas. Ņemot vērā Bulgārijas ievērojamo atkarību no viena enerģijas pārvades maršruta, to lielā mērā apdraud piedāvājuma satricinājumi. Elektroenerģijas un gāzes starpsavienojumu projektu īstenošana būtu jāpaātrina, lai uzlabotu diversifikāciju un piedāvājuma nodrošināšanu. Zema energoefektivitāte joprojām ir nozīmīgs ekonomiskais slogs gan uzņēmumiem, gan privātajiem klientiem. Jo īpaši publisku un privātu ēku energoefektivitātei ir ievērojams potenciāls.

(18)

Eiropas pusgada ietvaros Komisija ir vispusīgi izanalizējusi Bulgārijas ekonomikas politiku. Tā ir izvērtējusi valsts reformu programmu un konverģences programmu un iesniegusi padziļinātu pārskatu. Vērtējumā Komisija ņēma vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Bulgārijā, bet arī programmu atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā vajadzību nostiprināt Savienības vispārējo ekonomikas pārvaldību, kas panākams, turpmākajos valstu lēmumos ievērojot ES līmeņa ieguldījumu. Tās ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir sniegti turpmāk 1.-7. ieteikumā.

(19)

Ņemot vērā šo novērtējumu, Padome ir izskatījusi konverģences programmu, un tās atzinums (5) ir atspoguļots jo īpaši turpmāk 1. ieteikumā.

(20)

Ņemot vērā Komisijas padziļināto pārskatu un šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi valsts reformu programmu un konverģences programmu. Tās ieteikumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu ir atspoguļoti turpmāk 3., 4. un 5. ieteikumā,

1.

Saglabāt stabilu fiskālo stāvokli, nodrošinot vidēja termiņa mērķa ievērošanu, un īstenot uz izaugsmi vērstu fiskālo politiku, kā paredzēts konverģences programmā. Īstenot visaptverošu nodokļu stratēģiju, lai stiprinātu visus nodokļu likumdošanas un iekasēšanas procedūru aspektus nolūkā palielināt ieņēmumus, jo īpaši uzlabojot nodokļu iekasēšanu, vēršoties pret ēnu ekonomiku un samazinot nodokļu iekasēšanas izmaksas. Izveidot neatkarīgu iestādi fiskālās politikas uzraudzībai, analīzes veikšanai un konsultāciju sniegšanai.

2.

Pakāpeniski izskaust agrīnas pensionēšanās iespējas, vienādot pensionēšanās vecumu vīriešiem un sievietēm un īstenot aktīva darba tirgus politiku, kas ļauj gados vecākiem darbiniekiem darba tirgū palikt ilgāk. Lai efektīvi ierobežotu noteikumu ļaunprātīgu izmantošanu, ieviest stingrākus atbilstības kritērijus un kontroles attiecībā uz invaliditātes pensiju piešķiršanu.

3.

Paātrināt valsts Jaunatnes nodarbinātības ierosmes īstenošanu, piemēram, ar garantijas jauniešiem starpniecību (6). Vēl pastiprināt Nodarbinātības aģentūras kapacitāti nolūkā sniegt efektīvas konsultācijas darba meklētājiem un attīstīt spēju identificēt nepieciešamās prasmes un saskaņot tās. Sekmēt aktīvu darba tirgus politiku, jo īpaši attiecībā uz valsts nodarbinātības programmām. Pārskatīt sociālās apdrošināšanas minimālās iemaksas, lai nodrošinātu, ka šī sistēma neizstumj ar cenu palīdzību mazkvalificētus darba ņēmējus no darba tirgus. Nodrošināt Valsts nabadzības samazināšanas un sociālās integrācijas 2020 stratēģijas un Valsts romu integrācijas stratēģijas īstenošanu praksē. Uzlabot sociālo pārvedumu un pakalpojumu efektivitāti un pieeju tiem, jo īpaši attiecībā uz bērniem un gados vecākiem cilvēkiem.

4.

Pieņemt skolu izglītības likumu un īstenot augstākās izglītības reformu, jo īpaši rezultātus labāk pielāgojot darba tirgus vajadzībām un stiprinot sadarbību starp izglītību, pētniecību un uzņēmējdarbību. Uzlabot pieeju iekļaujošai izglītībai nelabvēlīgā situācijā esošiem bērniem, jo īpaši romu tautības bērniem. Nodrošināt efektīvu pieeju veselības aprūpei un uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu cenas, sasaistot slimnīcu finansējumu ar rezultātiem un attīstot ambulatoro aprūpi.

5.

Veikt turpmākus pasākumus, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, samazinot birokrātiju, īstenojot e-pārvaldības stratēģiju un īstenojot tiesību aktus par maksājumu kavēšanu. Uzlabot tiesu sistēmas kvalitāti un neatkarību un efektīvāk apkarot korupciju. Uzlabot piekļuvi finansējumam MVU un jauniem uzņēmumiem.

6.

Paātrināt ES līdzekļu apguvi. Nodrošināt publiskā iepirkuma normatīvo aktu pareizu īstenošanu, paplašinot Publiskā iepirkuma aģentūras veikto ex ante kontroli, lai novērstu pārkāpumus.

7.

Stiprināt valsts regulatīvo iestāžu neatkarību un administratīvo spēju jo īpaši elektroenerģijas un transporta nozarēs, kā arī attiecībā uz ūdens resursu un atkritumu apsaimniekošanu. Novērst šķēršļus ienākšanai tirgū, kvotas, teritoriālos ierobežojumus un regulētas cenas un pabeigt tirgus izveidi, izveidojot pārredzamu vairumtirdzniecības tirgu elektroenerģijai un dabasgāzei. Paātrināt elektroenerģijas un gāzes starpsavienojumu projektus un uzlabot noturību pret traucējumiem. Pastiprināt centienus uzlabot energoefektivitāti.