14.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 168/82

—

ņemot vērā Eiropas Savienības instrumentus cilvēktiesību aizsardzības jomā, īpaši Līguma par Eiropas Savienību 2., 6. un 7. pantu, un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, īpaši tās 4., 19., 47., 48. un 49. pantu,

—

ņemot vērā starptautiskos instrumentus cilvēktiesību jomā, ar kuriem ir aizliegta spīdzināšana un necilvēcīga vai cieņu pazemojoša apiešanās vai sods, īpaši Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju (5. pantu), Starptautisko paktu par civilajām un politiskajām tiesībām (7. pantu), Konvenciju pret spīdzināšanu un citādu nežēlīgu, necilvēcīgu vai cilvēka cieņu pazemojošu apiešanos vai sodīšanu un šai konvencijai pievienoto Fakultatīvo protokolu par ieslodzījuma vietu regulāru apmeklējumu sistēmu, ko izveido neatkarīgas starptautiskas un valstu struktūras,

—

ņemot vērā Eiropas Padomes instrumentus cilvēktiesību jomā un attiecībā uz spīdzināšanas un necilvēcīgas vai cilvēka cieņu pazemojošas apiešanās vai soda novēršanu, īpaši Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (3. pantu), tai pievienotos protokolus un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, 1987. gada Eiropas Konvenciju pret spīdzināšanu un citādu nežēlīgu, necilvēcīgu vai cilvēka cieņu pazemojošu apiešanos vai sodīšanu, ar kuru tikai izveidota Eiropas Padomes komiteja cīņai pret spīdzināšanu un citādu nežēlīgu, necilvēcīgu vai cilvēka cieņu pazemojošu apiešanos vai sodīšanu (CPT) un šīs komitejas ziņojumus,

—

ņemot vērā instrumentus, kuri īpaši izstrādāti tādu personu tiesību aizsardzībai, kurām atņemta brīvība, proti: ANO līmenī — obligātie standartnoteikumi par apiešanos ar apcietinātajiem un Ģenerālās asamblejas pieņemtās deklarācijas un principi; Eiropas Padomes līmenī — Ministru komitejas ieteikumi, proti, Ieteikums Nr. (2006)2 Eiropas noteikumiem par cietumiem, Ieteikums Nr. (2006)13 par apcietināšanu, nosacījumiem šī līdzekļa izmantošanai un aizsardzības mehānismiem, ar kuriem novērš iespēju izmantot šo līdzekli ļaunprātīgi, Ieteikums Nr. (2008)11 attiecībā uz Eiropas noteikumiem par mazgadīgiem likumpārkāpējiem un viņiem piemērojamām sankcijām un pasākumiem, Ieteikums Nr. (2010)1 par Eiropas Padomes probācijas noteikumiem (1), kā arī Parlamentārās asamblejas pieņemtie ieteikumi,

—

ņemot vērā 1996. gada 18. janvāra rezolūciju par sliktajiem apstākļiem Eiropas Savienības cietumos (2), 1998. gada 17. decembra rezolūciju par apstākļiem Eiropas Savienības cietumos: uzlabojumi un alternatīvi sodi (3) un Parlamenta daudzkārt pausto aicinājumu Komisijai un Padomei ierosināt pamatlēmumu par apcietināto tiesībām, kas ietverts tādos dokumentos kā 2003. gada 6. novembra ieteikums ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta ieteikumam Padomei par procesuāliem aizsardzības mehānismiem, ko visā Eiropas Savienībā piemēro aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem (4), 2004. gada 9. marta ieteikums Padomei par apcietināto tiesībām Eiropas Savienībā (5) un 2009. gada 25. novembra rezolūcijā par daudzgadu plānu 2010.–2014. gadam brīvības, drošības un tiesiskuma jomā (Stokholmas programma) (6),

—

ņemot vērā Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmumu 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (7),

—

ņemot vērā Padomes 2008. gada 27. novembra Pamatlēmumu 2008/909/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz spriedumiem krimināllietās, ar kuriem piespriesti brīvības atņemšanas sodi vai ar brīvības atņemšanu saistīti pasākumi, lai tos izpildītu Eiropas Savienībā (8),

—

ņemot vērā 2006. gada 29. augusta priekšlikumu Padomes pamatlēmumam par Eiropas uzraudzības rīkojumu pirmstiesas procedūrās Eiropas Savienības dalībvalstu starpā (COM(2006)0468),

—

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par tiesībām piekļūt advokātam kriminālprocesa ietvaros un tiesībām sazināties pēc aizturēšanas (COM(2011)0326),

—

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 14. jūnija Zaļo grāmatu par ES tiesību aktu krimināltiesību jomā piemērošanu saistībā ar brīvības atņemšanu — Savstarpējās uzticēšanās stiprināšana Eiropas tiesiskuma telpā (COM(2011)0327),

—

ņemot vērā mutiskos jautājumus par apcietinājuma apstākļiem ES, kurus iesniegušas ALDE, GUE/NGL, PPE, Verts/ALE un S&D (O-000252/2011 - B7-0658/2011, O-000253/2011 - B7-0659/2011, O-000265/2011 - B7-0660/2011, O-000266/2011 - B7-0661/2011, O-000283/2011 - B7-0662/2011, O-000284/2011 - B7-0663/2011, O-000286/2011 - B7-0664/2011, O-000287/2011 - B7-0665/2011, O-000296/2011 - B7-0666/2011, O-000297/2011 - B7-0667/2011),

—

ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A.

tā kā Eiropas Savienība ir izvirzījusi sev uzdevumu izveidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu un tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 6. pantu tā atzīst cilvēktiesības un pamatbrīvības un līdz ar to uzņemas pozitīvas saistības, kas jāizpilda, lai tiktu izpildīta šī apņemšanās;

B.

tā kā apcietinājuma apstākļi un cietumu pārvaldībā ir galvenokārt dalībvalstu kompetencē, taču tā kā pastāv nepilnības, proti, cietumi ir pārapdzīvoti un aizturētie sūdzas par sliktu apiešanos, kas var mazināt uzticēšanos, uz kuru balstās tiesiskā sadarbība krimināllietās, kuras pamatā savukārt ir ES dalībvalstu savstarpēja tiesas spriedumu un tiesu iestāžu lēmumu atzīšana;

C.

tā kā tiesiskajai sadarbībai krimināllietās ir jābalstās uz to, ka tiek ievēroti pamattiesību standarti, un ir nepieciešamās aizdomās turēto un apsūdzēti personu tiesību un krimināllietu procesuālo tiesību tuvināšana, kas ir būtiski svarīgi, lai dalībvalstis varētu cita citai uzticēties brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, jo īpaši ņemot vērā to, ka šādas sadarbības rezultātā var palielināties to dalībvalstu pilsoņu skaits, kas atrodas apcietinājumā kādā citā dalībvalstī;

D.

tā kā tiek lēsts, ka 2009.–2010. gadā pavisam ES cietumos bija 633 909 cilvēki (9); tā kā Komisijas Zaļā grāmata ar bažām liek domāt par tādām problēmām kā:

E.

tā kā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 3. pants un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra ne tikai nosaka dalībvalstīm negatīvos pienākumus, aizliedzot apieties ar apcietinātajiem necilvēcīgi vai cilvēka cieņu pazemojoši, bet arī pozitīvos pienākumus, uzliekot dalībvalstīm par pienākumu nodrošināt, ka cietumos ir cilvēka cienīgi apstākļi un, ja šīs tiesības tiek pārkāptas, tiek veikta pamatīga un efektīva izmeklēšana;

F.

tā kā dažās dalībvalstīs liela daļa no apcietinātajiem ir personas, kas atrodas pirmstiesas apcietinājumā; tā kā pirmstiesas apcietinājums ir ārkārtas pasākums un ļoti gari pirmstiesas apcietinājuma periodiem ir negatīva ietekme uz cilvēkiem, tie var traucēt dalībvalstu tiesiskajai sadarbībai un ir pretrunā ES vērtībām (14); tā kā Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atkārtoti nosodījusi lielu daļu dalībvalstu par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpumiem saistībā ar pirmstiesas apcietinājumu;

G.

tā kā viena no problēmām, uz kuru dalībvalstis regulāri vērš uzmanību, ir nepietiekami pieejamie resursi cietumu apstākļu uzlabošanai un tā kā varētu rasties nepieciešamību izveidot jaunu budžeta pozīciju, kuras mērķis ir veicināt augstu standartu ievērošanu dalībvalstīs;

H.

tā kā pienācīgu apstākļu nodrošināšana apcietinātajiem un pieejas nodrošināšana tādām shēmām, kas sagatavo viņus, lai viņi varētu atgriezties sabiedrībā, palīdz samazināt iespēju, ka viņi atkārtoti pārkāps likumu;

I.

tā kā Padome ir pieņēmusi rezolūcijas un ieteikumus (kurus dalībvalstis ne vienmēr pilda) attiecībā uz tādām specifiskām problēmām kā atkarība no narkotikām un ar to saistītie riski un jo īpaši attiecībā uz atkarības no narkotikām ārstēšanu cietumos un ārpus tiem;

J.

tā kā tikai 16 dalībvalstis ir ratificējušas ANO Konvencijas pret spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu, necilvēcīgu vai cilvēka cieņu pazemojošu apiešanos vai sodīšanu Fakultatīvo protokolu un 7 ir to parakstījušas, bet vēl nav ratificējušas (15);

K.

tā kā dažas dalībvalstis dod atļauju savas valsts parlamenta deputātiem un Eiropas Parlamenta deputātiem apmeklēt cietumus un tā kā EP ir aicinājusi piešķir šādas tiesības Eiropas Parlamenta deputātiem visā ES teritorijā (16);

L.

tā kā bērni ir īpaši neaizsargātā situācijā attiecībā uz aizturēšanu, īpaši pirmstiesas apcietināšanu;

M.

tā kā 2009. gada 30. novembrī Padome pieņēma Ceļvedi aizdomās turētu vai apsūdzētu personu procesuālo tiesību stiprināšanai kriminālprocesā, kas ir daļa no Stokholmas programmas un paredz būtiski svarīgus aizsardzības mehānismus, kas palīdzēs nodrošināt, ka, tiecoties uz lielāku dalībvalstu sadarbību krimināllietās, tiks ievērotas pamattiesības;

N.

tā kā, atsaucoties uz nepārprotamu Padomes pieprasījumu, kā to paredz Stokholmas programma un uz ko atkārtoti aicinājis Parlaments, Komisija ir pieņēmusi paziņojumu „Savstarpējās uzticēšanās stiprināšana Eiropas tiesiskuma telpā — Zaļā grāmata par ES tiesību aktu krimināltiesību jomā piemērošanu saistībā ar brīvības atņemšanu” (17), ar kuru tiek aizsāktas atklātas apspriedes ar iesaistītajām pusēm par ES rīcību apcietinājuma apstākļu uzlabošanai, lai panāktu savstarpēju uzticēšanos tiesiskajai sadarbībai, paziņojumā ir uzsvēta saikne starp apcietinājuma apstākļiem un dažādiem ES instrumentiem, piemēram, Eiropas Apcietināšanas orderi un Eiropas Uzraudzības rīkojumu un tajā nepārprotami norādīts, ka apcietinājuma apstākļi, pirmstiesas apcietināšana un bērnu situācija attiecībā uz apcietināšanu ir jomas, kurās ES varētu pieņemt iniciatīvas,

1.

atzinīgi vērtē Komisijas Zaļo grāmatu; pauž bažas par satraucošo situāciju attiecībā uz apcietinājuma apstākļiem ES un aicina dalībvalstis nekavējoties veikt pasākumus, lai nodrošinātu apcietināto pamattiesību, īpaši neaizsargāto personu tiesību, ievērošanu un aizsardzību, un uzskata, ka visās dalībvalstīs ir jāpiemēro kopējs obligāto standartu kopums (18);

2.

apliecina, ka apcietinājuma apstākļi ir ārkārtīgi svarīgi tiesu iestāžu lēmumu savstarpējas atzīšanas principa piemērošanai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā un uzskata, ka šajā sakarībā būtiski svarīgs ir kopējs pamats, uz kura balstās tiesu iestāžu savstarpējā uzticēšanās, kā arī labāka dalībvalstu krimināltiesību sistēmas pārzināšana;

3.

aicina Komisiju un Pamattiesību aģentūru uzraudzīt situāciju ES apcietinājuma apstākļu jomā un atbalstīt dalībvalstu centienus nodrošināt, ka to tiesību akti un politika atbilst augstākajiem standartiem šajā jomā (19);

4.

aicina Komisiju un ES iestādes nākt klajā ar likumdošanas priekšlikumu par to personu tiesībām, kurām ir atņemta brīvība, tostarp tiesībām, ko EP apzinājis un iekļāvis savās rezolūcijās un ieteikumos (20), un izstrādāt un piemērot obligātos cietumu un apcietinājuma apstākļu standartus, kā arī vienotus standartus par kompensāciju personām, kas nepamatoti aizturētas vai notiesātas; aicina Komisiju un dalībvalstis paturēt šo jautājumu politisko prioritāšu saraksta augšgalā un piešķirt pietiekamus cilvēkresursus un finansējumu situācijas risināšanai;

5.

atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt īpašu aizsardzību apcietinātajām sievietēm, kuras ir mātes, kā arī viņu bērniem, tostarp izmantot aizturēšanai alternatīvus pasākumus, lai aizsargātu bērna intereses, un aicina dalībvalstis un Komisiju aktīvi veicināt un atbalstīt šādas iniciatīvas;

6.

uzsver — ir svarīgi nodrošināt, ka tiek ievērotas aizdomās turēto vai apsūdzēto personu pamattiesības, īpaši tiesības uz aizstāvību un advokāta palīdzību, kā arī tiesības uz to, ka pret personu neizturas necilvēcīgi vai cilvēka cieņu pazemojoši; šajā sakarībā atgādina, ka liela nozīme ir Komisijas priekšlikumam par tiesībām piekļūt advokātam kriminālprocesa ietvaros un tiesībām sazināties pēc aizturēšanas;

7.

uzsver — uzskats, ka apcietinājuma apstākļi ir slikti vai tikpat kā neatbilst standartiem, kuri noteikti Eiropas Padomes noteikumos par cietumiem Eiropā var kļūt par šķērsli apcietināto izdošanai;

8.

aicina dalībvalstis piešķirt pietiekami daudz resursu cietumu rekonstrukcijai un modernizācijai, lai aizsargātu apcietināti tiesības, sekmīgi rehabilitētu apcietinātos un sagatavotu viņus atbrīvošanai un integrācijai sabiedrībā, nodrošinātu cietuma personālam un policijas darbiniekiem apmācību, kas balstīta uz mūsdienīgām cietumu pārvaldības metodēm un Eiropas cilvēktiesību standartiem, uzraudzītu tos apcietinātos, kuriem ir psihiski vai psiholoģiski traucējumi, un izveidotu īpašu ES budžeta pozīciju, kuras mērķis ir veicināt šādu projektu īstenošanu;

9.

atkārtoti pauž viedokli, ka jāuzlabo dalībvalstu cietumu infrastruktūra, proti, jāaprīko tie ar vajadzīgo tehnisko aprīkojumu un jāpaplašina pieejamā teritorija, lai tie būtu funkcionāli piemēroti apcietināto dzīves apstākļu uzlabošanai, vienlaikus nodrošinot augsta līmeņa drošības pasākumus;

10.

aicina dalībvalstis nodrošināt, ka pirmstiesas apcietināšana arī turpmāk ir ārkārtas līdzeklis, ko izmanto tikai tad, ja tas ir absolūti nepieciešams, un samērojams ar nodarījumu, turklāt pirmstiesas apcietinājuma termiņš ir ierobežots un tiek ievēroti tādi pamatprincipi kā nevainīguma prezumpcija un tiesības uz to, ka netiek atņemta brīvība; atgādina, ka pirmstiesas apcietinājums tiesu iestādei ir periodiski jāpārskata un pārrobežu gadījumos jāizmanto alternatīvas, piemēram, Eiropas Uzraudzības rīkojums; aicina Komisiju nākt klajā ar likumdošanas priekšlikumu par obligātajiem standartiem šajā jomā, kas būtu balstīti uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 82. panta 2. punkta b) apakšpunktu, Eiropas Pamattiesību hartu, Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru;

11.

atkārtoti apliecina, ka dalībvalstīm ir jāievēro saistības, ko tās uzņēmušās starptautiskos un Eiropas forumos, un plašāk jāizmanto aprobācijas pasākumi un sankcijas, kas piedāvā alternatīvu apcietinājumam, lai uzlabotu apcietinājuma apstākļus, tostarp norāda uz Eiropas Padomes lēmumiem (21);

12.

mudina dalībvalstis īstenot CPT ieteikumus, kurus tā sniedz pēc ieslodzījuma vietu apmeklēšanas;

13.

mudina dalībvalstis veikt pasākumus, lai nepieļautu pašnāvības cietumos, un veikt padziļinātu un objektīvu izmeklēšanu visos gadījumos, kad apcietinātais mirst cietumā;

14.

aicina dalībvalstis un pirmspievienošanās valstis parakstīt un ratificēt Konvenciju pret spīdzināšanu un citādu nežēlīgu, necilvēcīgu vai cilvēka cieņu pazemojošu apiešanos vai sodīšanu, ar kuru tiek izveidota sistēma regulāriem starptautisko un valstu iestāžu veiktiem ieslodzījuma vietu apmeklējumiem un kas uzliek par pienākumu šādām iestādēm apmeklēt un inspicēt ieslodzījuma vietas, uzklausīt apcietināto sūdzības, kā arī sastādīt publisku gada pārskatu, ko iesniedz attiecīgo valstu parlamentiem; mudina Eiropas Savienību, īstenojot savu politiku attiecībā uz trešām valstīm, aicināt tās parakstīt un ratificēt Fakultatīvo protokolu; aicina ES un dalībvalstis pilnībā sadarboties ar šīm iestādēm un atbalstīt tās, tostarp piešķirt pienācīgus resursus un finansējumu;

15.

uzskata, ka jāveic pasākumi ES līmenī, lai dalībvalstu parlamentu deputātiem būtu tiesības apmeklēt cietumus un šīs pašas tiesības tiktu piešķirtas arī Eiropas Parlamenta deputātiem visā ES teritorijā;

16.

aicina Komisiju izvērtēt, kāda ietekme ir atšķirībām krimināllikumos un procesuālajās tiesībās uz apcietinājuma apstākļiem ES dalībvalstīs un izveidot ieteikumus šajā jomā, īpaši attiecībā uz alternatīvu pasākumu izmantošanu, kriminalizācijas un dekriminalizācijas politiku, pirmstiesas apcietinājumu, amnestiju un attaisnošanu, īpašu uzmanību pievērošot tādām jomām kā migrācija, narkotikas un mazgadīgie likumpārkāpēji;

17.

atkārtoti apliecina — ir svarīgi nodrošināt, ka pret bērniem izturas tā, lai tiktu ievērotas viņu intereses, tostarp viņi tiktu turēti atsevišķi no pieaugušajiem un viņiem būtu tiesības saglabāt kontaktu ar savu ģimeni;

18.

uzskata, ka ikvienam bērnam, kam atņemta brīvība, jābūt tiesībām nekavējoties saņemt pienācīgu juridisko un cita veida palīdzību, kā arī tiesībām tiesā vai citā kompetentā iestādē apstrīdēt brīvības atņemšanas likumību;

19.

uzskata, ka dalībvalstīm ir jāievieš efektīvi un neatkarīgi valsts uzraudzības mehānismi attiecībā uz cietumiem un aizturēšanas iestādēm;

20.

pauž atbalstu regulāram CPT un Eiropas cilvēktiesību komisāra darbam dalībvalstu cietumos un to apmeklējumiem;

21.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Padomes Parlamentārajai asamblejai, Eiropas Padomes komisāram cilvēktiesību jautājumos, Eiropas Komitejai spīdzināšanas novēršanai, Eiropas Cilvēktiesību tiesai, ANO Cilvēktiesību komitejai, ANO Komitejai pret spīdzināšanu, ANO īpašajam ziņotājam spīdzināšanas jautājumos un ANO Augstajam komisāram cilvēktiesību jautājumos.