Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52012AE1820

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Eiropas sociālā marķējuma zīmes ieviešana” (izpētes atzinums)

    OV C 76, 14.3.2013, p. 20–23 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    14.3.2013   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 76/20


    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Eiropas sociālā marķējuma zīmes ieviešana” (izpētes atzinums)

    2013/C 76/04

    Ziņotāja: Ariane RODERT

    Eiropas Parlaments saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu 2012. gada 3. jūlijā nolēma lūgt Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju izstrādāt izpētes atzinumu par tematu

    Eiropas sociālā marķējuma zīmes ieviešana”.

    Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa atzinumu pieņēma 2012. gada 20. decembrī.

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 486. plenārajā sesijā, kas notika 2013. gada 16. un 17. janvārī (2013. gada 16. janvāra sēdē), ar 128 balsīm par, 1 balsi pret un 9 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

    1.   Secinājumi un ieteikumi

    1.1.

    EESK atzinīgi vērtē iespēju izteikties par Eiropas Parlamenta Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas priekšlikumu izmēģinājuma projektam attiecībā uz Eiropas sociālā marķējuma zīmi 2013. gadā. Tomēr pēc atzinuma pieprasīšanas situācija ir mainījusies, jo Eiropas Parlamenta Budžeta komitejas 2012. gada 4. oktobra dokumentu pieņēma bez atsauces uz izmēģinājuma projektu.

    1.2.

    EESK būtībā atbalsta ieceri stiprināt sociālo dimensiju Eiropā un piekrīt, ka būtu jāpievērš lielāka uzmanība korporatīvai sociālajai atbildībai un jāveicina tās principu piemērošana. Tomēr jāuzsver, ka korporatīva sociālā atbildība nekādā gadījumā nedrīkst aizstāt sociālās tiesības, ko garantē tiesiskie vai starptautiskie instrumenti, kuri uzmanības centrā izvirza sociālo dialogu.

    1.3.

    Tāpēc vispirms ir jāprecizē priekšlikuma pievienotā vērtība, laikposms un virziens, ņemot vērā politiskos mērķus, uz ko tas ir vērsts. Šie mērķi ir svarīgi, tomēr pašreizējos apstākļos efektīvākais veids, kā tos var sasniegt, ir nodrošināt stingrākus un sekmīgāk piemērotus tiesību aktus sociālajā jomā.

    1.4.

    EESK vēlas arī norādīt, ka, pat ja šis priekšlikums ir svarīgs, tas tomēr ir pārāk sarežģīts brīdī, kad ES piedzīvo krīzi ar augstu bezdarba līmeni un pieaugošu bankrota gadījumu skaitu. Sociālais marķējums saistībā ar korporatīvu sociālo atbildību var atspoguļot tikai tās sociālās darbības, kas veiktas brīvprātīgi, taču dažādās dalībvalstīs atšķirīgā tiesiskā regulējuma dēļ tās nav vienādas, jo ES tiesību akti nosaka tikai obligātos standartus. Nebūtu labi paredzēt uzņēmumiem vēl kādas saistības, jo pašlaik tas varētu radīt tikai lielāku plaisu, nevis labāku Eiropas mēroga saskaņotību starp uzņēmumiem un dažāda lieluma ES valstīm.

    1.5.

    Lai novērstu apjukumu, vērā jāņem arī pašreizējās paralēlās iniciatīvas, piemēram, par sociālā marķējuma zīmi sociālās uzņēmējdarbības jomā (ar nosaukumu “Sociālās uzņēmējdarbības iniciatīva”). Šajā sakarā EESK ierosina sagaidīt un par paraugu izmantot sociālā marķējuma zīmes analīzi, ko Komisija veiks sociālās uzņēmējdarbības jomā. Saistībā ar šo priekšlikumu ir jāņem vērā arī citas iniciatīvas, kuras pārklājas, piemēram, jaunās balvas korporatīvas sociālās atbildības jomā, sociālais aspekts iepirkuma procedūrā u. c.

    1.6.

    EESK arī uzskata, ka ir labāk jāpierāda brīvprātīgas sociālā marķējuma zīmes uzticamība, likumība un ieviešanas spēja. Lai ES līmenī vairotu uzticību jaunai marķēšanas sistēmai, kā arī zināšanas par to, ka ir nepieciešama vērienīga akreditācijas un kontroles sistēma, kuras izveidei veltītās pūles jāsalīdzina ar lietderību, ko dotu vēl vienas marķēšanas sistēmas ieviešana. Pirms apsvērt jaunas Eiropas marķējuma zīmes ieviešanu, EESK iesaka šajā sakarā izveidot izsmeļošu sarakstu ar dažādās dalībvalstīs pastāvošajām marķējuma sistēmām, apzināt paraugpraksi un mācīties no neveiksmīgās pieredzes. Tāpēc EESK ierosina drīzāk neveidot jaunu sociālā marķējuma zīmi, bet gan pilnveidot pašreizējās marķēšanas sistēmas, ietverot tajās arī sociālo atbildību (ja tā vēl nav ietverta).

    1.7.

    Būtu jāvairo arī zināšanas par pastāvošajām sistēmām un par uzņēmumiem, kas tās izmanto, un pārējie uzņēmumi būtu jāmudina tās izmantot, nevis jāveido vēl viena sistēma, pie kuras jāpierod patērētājiem un uzņēmumiem. Turklāt būtu jāapsver vismaz vidējā termiņā Eiropas komunikācijas pasākums par Eiropas marķējumiem, lai veidotu izpratni patērētāju un iedzīvotāju vidū.

    1.8.

    Ja zīme tomēr kādā brīdī tiks ieviesta, Eiropas sociālā marķējuma zīmei nevajadzētu pārāk atšķirties no starptautiski atzītajiem standartiem, lai nerastos izkropļojumi. Taču minētajai zīmei būtu jāapliecina tipiska Eiropas iezīme, proti, sociālo tiesību respektēšana.

    2.   Ievads

    2.1.

    Eiropas Parlamenta Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja ir ierosinājusi izmēģinājuma projektu saistībā ar Eiropas sociālā marķējuma zīmi 2013. gadā. Tomēr oktobrī (1) Eiropas Parlamenta Budžeta komitejas dokuments par 2013. gada izmēģinājuma projektiem tika pieņemts bez atsauces uz šo priekšlikumu. Ņemot vērā jauno situāciju, šis atzinums galvenokārt vērsts uz to, lai dotu priekšlikumus ierosinātajam izmēģinājuma projektam.

    2.2.

    Priekšlikums izstrādāts ar mērķi uzlabot sociālo aspektu Eiropā, lai sociālajā un darba tiesību jomā pastāvošie obligātie standarti tiktu piemēroti efektīvāk. Mērķis ir veicināt darba vietu radīšanu, sekmēt jauniešu nodarbinātību un izskaust nabadzību, ieviešot progresīvu novērtējuma sistēmu “Eiropas sociālā marķējuma zīmes” veidolā.

    2.3.

    Eiropas Parlamenta pieprasījums, kas adresēts EESK, attiecas konkrēti uz šādiem jautājumiem: kāda ir marķējuma zīmes ietekme un vērtība dažādās politikas jomās; kāda veida uzņēmumi varētu brīvprātīgi izrādīt interesi; kādas būtu iespējas ieviest progresīvu marķējuma zīmi; kādi kritēriji būtu jāizpilda, lai saņemtu marķējumu; kādi pasākumi būtu veicami atpazīstamības vairošanai.

    2.4.

    Nodarbinātības komitejas priekšlikums paredz, ka sociālā marķējuma zīme ir pamatota uz brīvprātības principa un ir pieejama bez maksas. Tā ir vērsta uz visiem Savienībā aktīvajiem uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (2), kā arī ļoti maziem uzņēmumiem (3). Mērķis ir veidot sociāli atbildīgāku Eiropu, nodrošinot augstu sociālo standartu ievērošanu visos Eiropas Savienības uzņēmumos. Priekšlikums paredz saskaņot arī pašreizējās marķēšanas sistēmas un, izmantojot vērtējuma skalu, norādīt uz uzlabošanas potenciālu. Izmantojot dažādu sociālo kritēriju sarakstu, ir paredzēts novērtēt uzņēmumu iekšējo sociālo atbildību, piešķirot tiem dažādas sociālā marķējuma kategorijas.

    3.   Vispārīgas piezīmes

    3.1.

    EESK uzskata, ka ir svarīgi stiprināt sociālo dimensiju un sociālās vērtības Eiropā. Tomēr būtu jāizvērtē priekšlikuma pievienotā vērtība, laikposms un virziens un jāņem vērā pašreizējās iniciatīvas saistītās jomās. Tāpēc EESK lūdz sniegt skaidrākus argumentus par to, kādu pievienoto vērtību rada šāds priekšlikums un kam, kā arī ko tas dod Savienības tiesību aktiem.

    3.2.

    EESK savā nesenajā atzinumā par tematu “Korporatīvā sociālā atbildība” (4) norādīja, ka korporatīvas sociālās atbildības koncepcija ir saistīta ar ilgtspējīgu attīstību. Atzinumā EESK uzsver, ka ir jāprecizē jēdziens “sociālā atbildība” (kas attiecas tikai uz darba vietu) un “atbildība pret sabiedrību” (attiecības ārpus darba vietas).

    3.3.

    Ņemot vērā šādu definīciju, Nodarbinātības komitejas priekšlikums par sociālā marķējuma zīmi, šķiet, paredz “sociālo atbildību”, un, tā kā priekšlikums ir vērsts uz visiem uzņēmumiem ES, ir jāņem vērā Komisijas pašreizējais darbs pie ES 2011. gada stratēģijas korporatīvās sociālās atbildības jomā (5). Minētā stratēģija jau ietver līdzīgus aspektus.

    3.4.

    Kā EESK jau iepriekš norādīja, ir jāuzsver, ka korporatīva sociālā atbildība nekādā gadījumā nedrīkst aizstāt sociālās tiesības, ko garantē tiesiskie vai starptautiskie instrumenti, par kuriem vispirms atbild valstis un valdības. Turklāt daudzi uzņēmumi brīvprātīgi uzņemas lielāku atbildību, un tāpēc ir jāuzsver, ka lielāka sociālā atbildība, kas pārsniedz tiesību aktos paredzēto, ir atbalstāma un veicināma. EESK uzskata, ka katram uzņēmumam pašam ir jālemj par to, kā tas, pamatojoties ne tikai uz juridiskiem instrumentiem, uzņemsies sociālo atbildību. Iespējams, ka, ieviešot marķējumu saistībā ar korporatīvu sociālo atbildību, lielākā uzmanība vairs netiks veltīta sociāliem jauninājumiem, bet gan centieniem ievērot prasības, kas saistītas ar marķējuma saņemšanu.

    3.5.

    Ideja par sociālā marķējuma zīmi jau iepriekš minēta saistībā ar Komisijas darbu sociālās uzņēmējdarbības jautājumā, ko EESK aktīvi izskatījusi vairākos atzinumos (6). Jau paziņojumā “Ceļā uz aktu par vienoto tirgu” (7) sociālā marķējuma zīme minēta sociālās uzņēmējdarbības un sociālo uzņēmumu kontekstā. Vēlāk to pieņēma kā galveno pasākumu Komisijas paziņojumā par sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvu (8), lai uzlabotu sociālo uzņēmumu iespējas darboties, konkurēt un attīstīties, pamatojoties uz tādiem pašiem nosacījumiem kā pārējiem uzņēmumiem. Minētajā iniciatīvā citstarp ierosināts izveidot publisku sertifikātu datubāzi, lai ieinteresēto personu vidū veidotu izpratni un varētu salīdzināt dažādus sociālās uzņēmējdarbības marķējumus Eiropas Savienībā. Turklāt Komisija paredz tuvākajā laikā veikt pētījumu par sociālo uzņēmējdarbību. Tajā citstarp tiks precizēts, kur ir ieviestas sociālā marķējuma zīmes sociālajiem uzņēmumiem un kādi ir to veidi, kā arī citas specifiskas iezīmes, noteikumi un šā īpašā uzņēmējdarbības veida modeļi.

    3.6.

    Tāpēc EESK uzskata, ka, pirms tiek paplašināta uzņēmumu sociālā marķējuma definīcija, ir jāpublicē gaidāmais un sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvā minētais pētījums par sociāliem uzņēmumiem un tas jānošķir no iepriekš minētās definīcijas izstrādes. EESK uzskata, ka iesāktais darbs ir jāpabeidz, pirms tiek apsvērts paplašināt marķējuma sistēmu, jo, pārskatot pašreizējās sociālās uzņēmējdarbības marķēšanas sistēmas, var gūt vērtīgas zināšanas par plašākas marķējuma sistēmas sniegtajām iespējām un lietderību. Turklāt, pirms tiek sāktas jaunas darbības, ir jādod iespēja nostiprināties arī citām saistītām iniciatīvām, piemēram, sociālajam aspektam iepirkuma procedūrā, jaunajiem apbalvojumiem korporatīvas sociālās atbildības jomā un nozaru forumiem sociālo uzņēmumu marķēšanas jomā.

    3.7.

    EESK vēlas norādīt, ka ir svarīgi nepārprotami nošķirt Nodarbinātības komitejas priekšlikumu (kas paredz korporatīvu sociālo atbildību) un sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvu. To mērķi nav vienādi, tāpēc tie jāvērtē atsevišķi. Šajā sakarā EESK aicina Nodarbinātības komiteju apsvērt iespēju priekšlikumā izmantot citu jēdzienu, lai novērstu pārpratumus jēdzienu lietojuma ziņā. Šā ierosinājuma nozīmīgumu apstiprina arī tas, ka sociālās uzņēmējdarbības jomā darbojas tādi tirgus dalībnieki, kuri jau tagad ir atzīti un izmanto šo jēdzienu sociālās uzņēmējdarbības marķēšanai, piem., sociālā uzņēmuma marķējums (Social Enterprise Mark) (9).

    4.   Īpašas piezīmes par Nodarbinātības komitejas jautājumiem

    4.1.

    Mērķis, kas izvirzīts priekšlikumā par izmēģinājuma projektu attiecībā uz sociālā marķējuma zīmi, ir nodrošināt to, ka uzņēmumi papildus savai juridiskajai atbildībai tiecas uzņemties arī lielāku sociālo atbildību. Tas ir ļoti svarīgi, tomēr rodas šaubas, vai pašreizējos ekonomikas apstākļos Eiropas sociālā marķējuma zīme nav pārāk sarežģīta salīdzinājumā ar tās pievienoto vērtību. Priekšlikuma politiskais mērķis ir veicināt jaunu darba vietu rašanos un jauniešu nodarbinātību, kā arī izskaust nabadzību. Eiropai ir svarīgi visi šie aspekti, tomēr EESK uzskata, ka saistība starp tiem un sociālā marķējuma zīmes brīvprātīguma principu ir pārāk vāja, lai būtu efektīva. EESK drīzāk uzskata, ka šie mērķi efektīvāk joprojām būtu sasniedzami ar spēcīgākiem un labāk piemērotiem tiesību aktiem šajā jomā, kā arī atjaunotu un nostiprinātu atvērto koordinācijas metodi sociālajā jomā.

    4.2.

    EESK uzskata, ka svarīgi ir norādīt arī uz to, ka šajā jomā virzītā priekšlikuma pamatā ir pārliecība par spēcīgu un konkurētspējīgu uzņēmumu nozīmi ekonomikas izaugsmes sekmēšanā un tādējādi labāku sociālo apstākļu nodrošināšanā.

    4.3.

    Priekšlikumā ierosināta pakāpeniska un progresīva novērtējuma sistēma, kas pamatojas uz to, cik sekmīgi tiek izpildīti dažādi sociālie kritēriji, piemēram, attiecībā uz taisnīgu darba samaksu, sociālo nodrošinājumu, veselības aprūpi, dzimumu līdztiesību, bērnu aprūpi, tāldarbu u. c. Ņemot vērā pašreizējo ekonomikas krīzi un atsevišķās valstīs pieaugošās grūtības, EESK pauž bažas, ka šī pakāpeniskā novērtējuma sistēma šobrīd var palielināt plaisu, nevis veicināt Eiropas mēroga saskaņotību starp uzņēmumiem un dažāda lieluma ES valstīm. Progresīva novērtējuma sistēma nav atbilstoša, ja to izstrādā tā, ka tā der tikai lieliem starptautiskiem uzņēmumiem, bet ne maziem un vidējiem uzņēmumiem un ļoti maziem uzņēmumiem.

    4.4.

    Turklāt marķējumam ir tikai tad nozīme, ja tas ir zināms un atzīts. Šajā sakarā informatīvajos pasākumos būtu jānorāda uz marķējuma zīmi saņēmušo MVU un ļoti mazo uzņēmumu saistībām. Tāpēc ir rūpīgi jāapspriež jautājums par to, kas uzskatāms par sociālo progresu, ņemot vērā gan subsidiaritātes principu šajā jomā, gan arī dažādās tradīcijas un labklājības sistēmu un sociālā nodrošinājuma sistēmu modeļus valsts mērogā. Šis dialogs jāuztur ar sociālajiem partneriem un citiem tirgus dalībniekiem, piemēram, patērētāju kustību, gan ES, gan valstu mērogā.

    4.5.

    Eiropas Savienībai pūloties atvieglot uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu, ir ieviesta virkne vienkāršojumu un īstenoti vairāki izaugsmi veicinoši pasākumi ar mērķi nevājināt korporatīvu sociālo atbildību, darba ņēmēju sociālās tiesības, kā arī uzņēmumu izaugsmes un konkurētspējas potenciālu. Lai gan tiesību jomā darāmā joprojām ir daudz, EESK apšauba, vai brīvprātīga sistēma efektīvi veicinās sociālo atbildību. Turklāt EESK vēlas norādīt, ka marķējums neatkarīgi no tā, vai tas ir bezmaksas, prasīs resursus, kurus spiedienu izjūtošie uzņēmumi šajā krīzes laikā varētu izmantot labāk citām vajadzībām.

    4.6.

    Cenšoties uzlabot sociālās atbildības uzņemšanos, ir jāizvērtē arī tas, ciktāl uzņēmums ir atbildīgs par sociālajām tiesībām, piemēram, runājot par sadarbību ar piegādātājiem ārpus ES robežām. Ja nebūs skaidrības šajā jautājumā, marķējumam nevarēs uzticēties un uz to nevarēs paļauties. Tāpēc būtu jāņem vērā arī iespējamā ietekme uz tirdzniecību un importu.

    4.7.

    Tāpat ir jāpārbauda jebkāda standartizēta marķējuma leģitimitāte. Iepriekš gūtā pieredze liecina, ka ļoti bieži šāda veida regulatīvas iniciatīvas negūst patērētāju kustības vai citu tirgus dalībnieku atbalstu, kas nepieciešams marķējuma efektivitātes nodrošināšanai. Šajā gadījumā Fairtrade  (10) ir lielisks piemērs patērētāju pašiniciatīvai kāda marķējuma ieviešanā, un tas varētu būt paraugs. Sīkāk būtu jāanalizē arī tās marķēšanas sistēmas, kuras tiek novērtētas kā nepilnīgas (11).

    4.8.

    Svarīgi ir tas, kā tiek veidota uzticība jaunam marķējumam. Raugoties no patērētāju viedokļa, dažādās marķējumu sistēmas jau pašreiz rada lielu apjukumu, daudzas ir grūti saprotamas, turklāt nav iespējams būt pastāvīgi informētam. Vēl vienas jaunas sistēmas izveidošana var būt par daudz, un būtu pārdroši cerēt, ka patērētāji varēs pieņemt pārdomātus lēmumus. Būtu nevis jārada jauna sociālā marķējuma zīme, bet gan jāapsver iespēja paplašināt pašreizējās marķējuma sistēmas, ietverot tajās sociālo atbildību (ja tā vēl nav ietverta). Tas pats attiecas uz marķējuma zīmes spēju palielināt ieguldītāju uzticību. Piemēram, ar iniciatīvām sociālo ieguldījumu jomā Komisija paredz izstrādāt vadlīnijas, kā veiksmīgāk ziņot par sociālajiem rezultātiem uzņēmējdarbībā; tā ir virzība, kurai EESK ir pievērsusi uzmanību, norādot uz tās nozīmīgumu darbā ar ieguldījumiem sociālajā uzņēmējdarbībā (12), un to vajadzētu ņemt vērā arī šīs iniciatīvas sakarā.

    4.9.

    Ir jāizvērtē arī problēmas, kas saistītas ar sarežģītas sistēmas izveidošanu Eiropas mērogā, jo īpaši sociālā, tehniskā un praktiskā ziņā. Pašreiz jau pastāv atšķirīgas sertifikācijas sistēmas dažāda veida sociālā marķējuma zīmēm; lielākā daļa minēto sistēmu ir ļāvusi uzlabot redzamību un priekšnoteikumus attiecībā uz sociāliem jautājumiem uzņēmumā (13). Saistībā ar Nodarbinātības komitejas priekšlikumu ir jāņem vērā galvenokārt standarts ISO 26000 (14), jo tas ietver vairākus priekšlikumā minētos kritērijus un daudzi uzņēmumi to jau ievēro. Turklāt pastāv virkne citu jau ieviestu starptautisku standartu (15). Tāpēc saistībā ar izmēģinājuma projektu vajadzētu izvērtēt, vai ir nepieciešama jauna marķēšanas sistēma vai arī drīzāk būtu jāvairo zināšanas par pašreizējām sistēmām un jāmudina uzņēmumi tās izmantot, kā arī jāpadara tās spēcīgākas, ieviešot, piemēram, uzlabošanas rādītājus.

    4.10.

    Lai nerastos izkropļojumi, Eiropas sociālā marķējuma zīmei nevajadzētu pārāk atšķirties no starptautiski atzītajiem standartiem, taču tai būtu jāapliecina tipiska Eiropas iezīme, proti, sociālo tiesību respektēšana.

    4.11.

    Daudzi sociālā marķējuma zīmes pamatā esošie kritēriji ir ietverti sociālajā dialogā, sarunās, kuru ietvaros sociālie partneri pieņem lēmumus, vai attiecīgajos valstu tiesību aktos. Tas nozīmē, ka nav lietderīgi klasificēt šos kritērijus. EESK vēlas arī norādīt, ka, pamatojoties uz sociālo dialogu, ir veicināta laba prakse un izstrādātas pamatnostādnes šajā jomā, jo atbildīga uzņēmējdarbība veicina un papildina sociālo dialogu.

    4.12.

    Ir ļoti grūti un sarežģīti izveidot tādu sociālo kritēriju sarakstu, kas būtu piemēroti visiem uzņēmumiem, situācijām un apstākļiem valstīs. Mūsdienās līdztekus kopīgajiem tiesību aktiem pastāv dažādas valstu sistēmas un tradīcijas attiecībā uz sociālo nodrošinājumu, piemēram, bērnu aprūpi, bērnu kopšanas atvaļinājumu, veselības aprūpi, minimālo atalgojumu u. c. Tāpēc izmēģinājuma projektā vajadzētu ņemt vērā attiecīgos subsidiaritātes jautājumus un ierosinātos kritērijus, lai izvērtētu marķējuma zīmes izmantojamību.

    4.13.

    Lai veidotu uzticību marķējumam, ir ne tikai jāveicina uzņēmumu, ieguldītāju un patērētāju izpratne, bet ir nepieciešama arī funkcionējoša uzraudzības sistēma. Marķējuma zīme ir tikai momentuzņēmums, kas atspoguļo to, cik veiksmīgi uzņēmums izpilda kritērijus pieteikuma iesniegšanas brīdī. Ja trūkst neatkarīgas sertificēšanas iestādes, netiek īstenota uzraudzība un noteikti termiņi marķējumam, nerodas nedz uzticība, nedz sociālais progress, uz ko marķējums ir vērsts. Šajā saistībā ir jāņem vērā ļaunprātīga lietojuma vai nelikumīgas rīcības risks, kā arī tas, kā tiek īstenota uzņēmuma izslēgšana. Lai izveidotu atbilstošu kontroles procedūru, ir nepieciešami resursi un birokrātija. Tāpēc ir jāizvērtē, vai paredzamā pievienotā sociālā vērtība attaisno lielāku birokrātiju un sarežģītību.

    4.14.

    EESK apšauba to, vai ir pamatoti veidot marķēšanas sistēmu, kas aptvertu visas jomas un visas Eiropas Savienības dalībvalstis. Dažādu uzņēmumu iespējas sasniegt izvirzītos mērķus ir ļoti atšķirīgas, turklāt nevar izveidot novērtēšanas iestādi, kas būtu taisnīga pret visiem. Tāpēc EESK drīzāk ierosina vienu daļu iekļaut plašākā korporatīvas sociālās atbildības koncepcijā, kur marķējumu nosaka dažādas darbības un procesi, nevis uzņēmums.

    4.15.

    Tāpēc EESK vēlas uzsvērt, ka tad, ja kādā brīdī izmēģinājuma projekts tiks īstenots, tā izstrādē ir jāiesaista marķējuma mērķgrupa. Būtu lietderīgi veikt pētījumu, lai precizētu sociālā marķējuma zīmes svarīgākos faktorus, kā uzraudzība, derīguma termiņš, marķējuma zīmes anulēšana, vērtējumu intervāls, kā arī uzlabošanas rādītāji u. c. Turklāt izmēģinājuma projektam ir jābūt vērstam uz to, lai noteiktu, vai Eiropas sociālā marķējuma zīme ir ieviešama un izmantojama vēlamo rezultātu sasniegšanai.

    Briselē, 2013. gada 16. janvārī

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

    Staffan NILSSON


    (1)  Eiropas Parlamenta Budžeta komiteja, 2012. gada 4. oktobris.

    (2)  Angļu valodā izmanto saīsinājumu SME = Small and Medium Enterprises (mazie un vidējie uzņēmumi).

    (3)  Angļu valodā izmanto saīsinājumu VSE = Very Small Enterprises (ļoti mazi uzņēmumi).

    (4)  OV C 229, 31.7.2012., 77. lpp.

    (5)  COM(2011) 681 final.

    (6)  OV C 24, 28.1.2012., 1. lpp. un OV C 229, 31.7.2012., 44. lpp.

    (7)  COM(2010) 608 final.

    (8)  COM(2011) 682 final.

    (9)  http://www.socialenterprisemark.org.uk

    (10)  http://www.fairtrade.net

    (11)  Piemēram, sociālais marķējums Beļģijā, sociālais un vides marķējums Francijā.

    (12)  OV C 229, 31.7.2012., 55. lpp.

    (13)  Piemēram, iniciatīva “Globālais līgums” (Global Compact), Vides vadības un audita sistēma (EMAS), iniciatīva “Uzņēmējdarbības sociālā atbilstība” (Business Social Compliance Initiative), iniciatīva “Globālā ziņošana” (Global Reporting).

    (14)  http://www.iso.org/iso/home/standards/iso26000.htm

    (15)  ESAO pamatnostādnes starptautiskiem uzņēmumiem, ILO trīspusējā deklarācija, ANO iniciatīva “Globālais līgums”.


    Top