26.2.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 56/104

—

ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Tuvajiem Austrumiem,

—

ņemot vērā Padomes 2009. gada 8 decembra, 2010. gada 13. decembra un 2011. gada 18. jūlija secinājumus par Tuvo Austrumu miera procesu,

—

ņemot vērā ANO hartu,

—

ņemot vērā attiecīgās ANO rezolūcijas, jo īpaši ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas Nr. 181 (1947) un Nr. 194 (1948) un ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 242 (1967), Nr. 338 (1973), Nr. 1397 (2002), Nr. 1515 (2003) un Nr. 1850 (2008),

—

ņemot vērā Tuvo Austrumu kvarteta paziņojumus, jo īpaši 2011. gada 23. septembra paziņojumu,

—

ņemot vērā Reglamenta 110. panta 4. punktu,

A.

tā kā saistībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 66. sesiju Palestīniešu pašpārvaldes prezidents Mahmoud Abbas pieprasīja atzīt Palestīnas valstisko statusu un dalību ANO;

B.

tā kā Palestīnai ANO Ģenerālajā asamblejā ir pastāvīgās novērotājas statuss;

C.

tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja 1947. gada 29. novembra rezolūcijā Nr. 181 prasīja izveidot bijušajā mandātteritorijā Palestīnā divas valstis;

D.

tā kā ES atkārtoti ir apliecinājusi atbalstu divu valstu risinājumam, kad Izraēlas Valsts mierā un drošībā pastāv blakus neatkarīgai, demokrātiskai un dzīvotspējīgai Palestīnas valstij, prasījusi atjaunot tiešas miera sarunas starp Izraēlu un palestīniešiem un paziņojusi, ka būtu jāatzīst tikai tās izmaiņas līdz 1967. gadam noteiktajās robežās, tostarp attiecībā uz Jeruzalemi, par ko ir vienojušās abas puses;

E.

tā kā saskaņā ar Pasaules Bankas, SVF un ANO vērtējumu Palestīniešu pašpārvalde svarīgākajās apskatītajās nozarēs ir sasniegusi funkcionējošas valsts minimālos rādītājus un palestīniešu iestādes darbojas pat labāk nekā iestādes jau pastāvošās valstīs;

F.

tā kā palestīniešu tiesības uz pašnoteikšanos un savas valsts izveidi ir tikpat neapšaubāmas, kā Izraēlas Valsts tiesības pastāvēt drošās robežās;

G.

tā kā arābu pavasara kontekstā Izraēlas un Palestīnas konflikta risinājums ir kļuvis vēl steidzamāk nepieciešams un tas ir nozīmīgs jautājums iesaistīto pušu, visu reģiona tautu un starptautiskās sabiedrības interesēs;

H.

tā kā ES dalībvalstu ārlietu ministri 2011. gada 2. un 3. septembra neoficiālā sanāksmē, apspriežoties par Tuvo Austrumu miera procesu un attiecīgajām diplomātiskajām iniciatīvām, kuras paredzēts izskatīt Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas septembra sesijā, pauda atšķirīgu nostāju,

1.

aicina ES augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos/ Komisijas priekšsēdētāja vietnieci un ES dalībvalstu valdības turpināt centienus, lai panāktu kopēju ES nostāju saistībā ar Palestīniešu pašpārvaldes pieprasījumu dalībai ANO, un izvairīties no viedokļu šķelšanās starp dalībvalstīm;

2.

pauž atbalstu palestīniešu likumīgajiem centieniem būt kā valstij pārstāvētiem ANO, ko viņi vēlas panākt sarunās, kuras noslēgsies pašreiz notiekošajā ANO Ģenerālās asamblejas 66. sesijā, un aicina dalībvalstis to vienoti atbalstīt;

3.

tajā pašā laikā aicina starptautisko sabiedrību, tai skaitā ES un tās dalībvalstis, atkārtoti apstiprināt savu stingro apņemšanos panākt Izraēlas Valsts drošību;

4.

atkārtoti pauž stingru atbalstu divu valstu risinājumam, kas pamatojas uz 1967. gada robežām un nosacījumu, ka Jeruzaleme ir abu šo valstu galvaspilsēta, kad Izraēlas valsts mierā un drošībā pastāv blakus neatkarīgai, demokrātiskai un dzīvotspējīgai Palestīnas valstij;

5.

atzīst un atzinīgi vērtē Palestīniešu pašpārvaldes prezidenta Mahmoud Abbas un premjerministra Salam Fayyad sasniegumus valsts izveidē, ko atbalstīja ES un vairāki starptautiskie dalībnieki;

6.

atkārtoti uzsver, ka miermīlīgi un nevardarbīgi pasākumi ir vienīgais veids, kā panākt ilgtspējīgu Izraēlas un Palestīnas konflikta risinājumu;

7.

uzsver, ka jāatsāk tiešas sarunas, kuru mērķis ir bez kavēšanās un saskaņā ar kvarteta prasītajiem termiņiem nodrošināt izraēliešiem un palestīniešiem divu valstu risinājumu, lai pārvarētu pašreizējo nepieņemamo stāvokli; vēlreiz uzsver, ka būtu jāizvairās no jebkādiem pasākumiem, kuri var apdraudēt sarunu rezultātā panāktā nolīguma izredzes, un būtu jāatzīst tikai tās izmaiņas līdz 1967. gadam noteiktajās robežās, tostarp attiecībā uz Jeruzalemi, par ko ir vienojušās abas puses; uzstāj, ka neviens risinājums nedrīkst aizskart kādas puses cieņu; aicina Izraēlas valdību pārtraukt visa veida apmetņu celtniecību un paplašināšanu Rietumkrastā un Austrumjeruzalemē; prasa pārtraukt pret Izraēlu vērstus raķešu uzbrukumus no Gazas joslas un uzstājīgi prasa panākt pastāvīgu pamieru;

8.

mudina ES un tās dalībvalstis paust vienotu nostāju un arvien aktīvāk darboties, tostarp kvartetā, lai īstenotu centienus panākt taisnīgu un ilgstošu mieru starp izraēliešiem un palestīniešiem; uzsver kvarteta galveno nozīmi un pilnībā atbalsta augsto pārstāvi centienos, iesaistot kvartetu, panākt ticamu perspektīvu miera procesa atsākšanai;

9.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu parlamentiem un valdībām, ANO Ģenerālās asamblejas priekšsēdētājam, ANO Drošības padomes dalībvalstu parlamentiem un valdībām, Tuvo Austrumu kvarteta īpašajam sūtnim, Izraēlas Knesetam un valdībai, Palestīniešu pašpārvaldes prezidentam un Palestīniešu Likumdošanas padomei.