12.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/41

—

atcelt Komisijas netieši izteikto 2012. gada 4. septembra lēmumu (ar atsauci GestDem Nr. 3273/2012), ar kuru prasītājai atteikta piekļuve Vācijas Federatīvās Republikas Federālā vides biroja [Umweltbundesamt der Bundesrepublik Deutschland] datiem par prasītājas iekārtām, kurus Vācijas iestādes iesniedza Komisijai kā iekārtu sarakstu, uz kurām attiecas Direktīva 2003/87/EK un kurš Komisijai iesniegts, piemērojot Eiropas Komisijas 2011. gada 27. aprīļa Lēmuma 2011/278/ES 15. pantu,

—

pakārtoti, atcelt Komisijas netieši izteikto 2012. gada 25. septembra lēmumu (ar atsauci GestDem Nr. 3273/2012), ar kuru katra ziņā tā atteica piekļuvi lūgtajai informācijai,

—

piespriest Komisijas atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1)

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka tika pārkāpts Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (1) 8. panta 2. punkts.

Prasītāja šajā ziņā apgalvo, ka netika izpildīti atbildes sniegšanas uz atkārtoto pieprasījumu termiņa pagarināšanas nosacījumi un ka tādējādi Komisija jau 2012. gada 4. septembrī bija pieņēmusi noraidošu lēmumu.

2)

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka tika pārkāpts Regulas (EK) Nr. 1367/2006 (2) 3. panta pirmā daļa, ko lasa kopā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 2. panta 1. punktu. Prasītāja apgalvo, ka netieši izteiktais viņas pieteikuma noraidošais lēmums ir pretrunā Regulas Nr. 1367/2006 3. panta pirmajai daļai, ko lasa kopā ar Regulas Nr. 1049/2001 2. panta 1. punktu, jo viņai, pamatojoties uz šīm tiesību normām, esot tiesības piekļūt vides informācijai, un ka nav izpildīti atteikuma pamati, kas esot jāinterpretē šauri.

Prasītāja it īpaši uzskata, ka nav piemērojams Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 3. punkta pirmajā daļā paredzētais atteikuma pamats. Pieprasītie dokumenti attiecoties tikai uz datiem, kurus paziņoja Vācijas Federatīvā Republika, un nevis uz šo datu novērtējumu, ko veikusi Komisija. Līdz ar to nedraudot Komisijas lēmuma pieņemšanas procesa būtiska ietekme.

Tāpat prasītāja apgalvo, ka tas, ka iestādes, kurās tā vērsusies, nav ieņēmušas nostāju, nav tās pieteikuma noraidīšanas pamats. Šajā ziņā tā piebilst, ka izņēmuma tiesiskais regulējums Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 5. punktā nav interpretējams tik plaši, lai attiecīgajai dalībvalstij piešķirtu veto tiesības, pamatojoties uz kurām, tā varētu, īstenojot rīcības brīvību, iebilst pret piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem. Tas būtu pretrunā Orhūsas Konvencijas mērķim, kurā ir paredzēts noteikt un veicināt lēmumu pieņemšanas procesa pārskatāmību vides jomā.

3)

Ar trešo pamatu tiek apgalvota pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde. Visbeidzot, prasītāja apgalvo, ka netika izpildīts LESD 296. panta otrajā daļā paredzētais pienākums norādīt pamatojumu.