This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62012CN0401
Case C-401/12 P: Appeal brought on 3 September 2012 by the Council of the European Union against the judgment of the General Court (Seventh Chamber) delivered on 14 June 2012 in Case T-396/09 Vereniging Milieudefensie, Stichting Stop Luchtverontreiniging Utrecht v Commission
Lieta C-401/12 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2012. gada 14. jūnija spriedumu lietā T-396/09 Vereniging Milieudefensie, Stichting Stop Luchtverontreiniging Utrecht /Komisija 2012. gada 3. septembrī iesniedza Eiropas Savienības Padome
Lieta C-401/12 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2012. gada 14. jūnija spriedumu lietā T-396/09 Vereniging Milieudefensie, Stichting Stop Luchtverontreiniging Utrecht /Komisija 2012. gada 3. septembrī iesniedza Eiropas Savienības Padome
OV C 9, 12.1.2013, p. 25–25
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
|
12.1.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 9/25 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2012. gada 14. jūnija spriedumu lietā T-396/09 Vereniging Milieudefensie, Stichting Stop Luchtverontreiniging Utrecht/Komisija 2012. gada 3. septembrī iesniedza Eiropas Savienības Padome
(Lieta C-401/12 P)
2013/C 9/42
Tiesvedības valoda — holandiešu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — M. Moore un K. Michoel)
Pārējie lietas dalībnieki: Vereniging Milieudefensie, Stichting Stop Luchtverontreiniging Utrecht, Eiropas Komisija, Nīderlandes Karaliste un Eiropas Parlaments
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
|
— |
atcelt Vispārējās tiesas 2012. gada 14. jūnija spriedumu lietā T-396/09; |
|
— |
pilnībā noraidīt prasītāju pirmajā instancē celto prasību; |
|
— |
piespriest prasītājām pirmajā instancē solidāri atlīdzināt Padomes tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā. |
Pamati un galvenie argumenti
Padome uzskata, ka Vispārējās tiesas spriedumā iepriekš minētajā lietā ir pieļautas divas kļūdas tiesību piemērošanā. Vispārējā tiesa neesot pareizi interpretējusi un piemērojusi tā saukto “Nakajima” (1) un “Fediol” (2) judikatūru. Līdz ar to Vispārējā tiesa kļūdaini esot nolēmusi, ka Regulas (EK) Nr. 1367/2006 (3) tiesiskums var tikt pārbaudīts, ņemot vērā Orhūsas Konvenciju (4) par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem.
Turpinājumā Padome ir norādījusi, ka likumdevēja izdarītā izvēle Regulā Nr. 1367/2006 katrā ziņā pilnībā ir saderīga ar Orhūsas Konvenciju. Šajā ziņā Vispārējās tiesas sniegtā Orhūsas Konvencijas 9. panta 3. punkta interpretācija neesot pareiza, jo Vispārējā tiesa nav ievērojusi šīs konvencijas līgumslēdzējām pusēm piešķirto rīcības brīvību.
Tādējādi Padome lūdz Tiesu atcelt Vispārējās tiesas spriedumu iepriekš minētajā lietā un šajā lietā taisīt galīgo spriedumu, pilnībā noraidot prasītāju pirmajā instancē celto prasību.
(1) Tiesas 1991. gada 7. maija spriedums lietā C-69/89 Nakajima/Padome (Recueil, I-2069. lpp.).
(2) Tiesas 1989. gada 22. jūnija spriedums lietā 70/87 Fediol/Komisija (Recueil, 1781. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Regula (EK) Nr. 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV L 264, 13. lpp.).
(4) 1998. gada 25. jūnija Orhūsas Konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, kas apstiprināta ar Padomes 2005. gada 17. februāra Lēmumu 2005/370/EK (OV L 124, 1. lpp.).