10.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 6/18

1.

Eiropas kopuzņēmumu kopīgu tehnoloģiju ierosmju īstenošanai nanoelektronikas jomā (turpmāk – “ENIAC kopuzņēmums”), kurš atrodas Briselē, izveidoja 2007. gada decembrī (1) uz desmit gadiem.

2.

Kopuzņēmuma galvenais mērķis ir sagatavot un īstenot pētniecības programmu, lai izstrādātu galvenās prasmes nanoelektronikā dažādās lietojumu jomās ar mērķi stiprināt Eiropas konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību un dot iespēju veidot jaunus tirgus un jaunus lietojumu veidus sabiedrībā (2).

3.

ENIAC kopuzņēmuma dibinātāji ir Eiropas Savienība, ko pārstāv Komisija, dalībvalstis – Apvienotā Karaliste, Beļģija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Īrija, Nīderlande, Polija, Portugāle, Spānija, Vācija un Zviedrija – un asociācija AENEAS, kas pārstāv uzņēmumus un citas pētniecības un attīstības organizācijas, kuras darbojas nanoelektronikas jomā Eiropā. Par ENIAC kopuzņēmuma dalībniekiem var kļūt citas dalībvalstis un asociētās valstis, kā arī jebkura cita valsts vai jebkura cita juridiska persona, kas spēj dot būtisku finanšu ieguldījumu ENIAC kopuzņēmuma mērķu sasniegšanā.

4.

ES maksimālais ieguldījums ENIAC kopuzņēmumā darbības un pētniecības pasākumu izmaksu segšanai ir 450 miljoni EUR, kurus finansē no Septītās pamatprogrammas budžeta (3). Asociācijai AENEAS ir jāveic maksimāli 30 miljonu EUR liels ieguldījums Kopuzņēmuma darbības izdevumu segšanai. ENIAC dalībvalstīm ir jāveic ieguldījumi natūrā darbības izdevumu segšanai (veicinot projektu īstenošanu) un jānodrošina finanšu ieguldījums, kas ir vismaz 1,8 reizes lielāks nekā ES ieguldījums. Ieguldījumus natūrā veiks arī projektos iesaistītās pētniecības organizācijas. Šiem ieguldījumiem jābūt vismaz tikpat lieliem kā Komisijas un dalībvalstu ieguldījumiem.

5.

Kopuzņēmumam piešķīra finansiālu autonomiju 2010. gada 26. jūlijā.

6.

Palātas izmantotā revīzijas pieeja ietver analītiskās revīzijas procedūras, darījumu pārbaudes Kopuzņēmuma līmenī un pārraudzības un kontroles sistēmu galveno kontroles mehānismu novērtēšanu. To papildina citu revidentu darbā gūtie pierādījumi (atbilstīgos gadījumos) un vadības apliecinājumu analīze.

7.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. panta 1. punktu Palāta revidēja ENIAC kopuzņēmuma gada pārskatus (4), kuri ietver finanšu pārskatus (5) un budžeta izpildes pārskatus (6) par 2011. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, un šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

8.

Šī ticamības deklarācija ir adresēta Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. panta 2. punktu (7).

9.

Būdams Kopuzņēmuma kredītrīkotājs, direktors izpilda budžeta ieņēmumus un izdevumus saskaņā ar Kopuzņēmuma finanšu noteikumiem uz savu atbildību un piešķirto apropriāciju ietvaros (8). Direktors atbild par to, lai viņa vadītajā iestādē būtu izveidota tāda organizatoriskā struktūra un iekšējās vadības un kontroles sistēmas un procedūras (9), kas ļautu sagatavot galīgos pārskatus (10) bez būtiskām neatbilstībām krāpšanas vai kļūdas dēļ un nodrošinātu, lai šiem pārskatiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

10.

Palātas pienākums ir, pamatojoties uz savu revīziju, sagatavot deklarāciju par Kopuzņēmuma gada pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

11.

Palāta veica revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) standartiem un ar Starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem (ISSAI) (11) un ētikas kodeksiem. Šie standarti uzliek Palātai pienākumu ievērot tajos minētās ētikas un profesionālās normas, kā arī plānot un veikt revīziju tā, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka pārskatos nav būtisku neatbilstību un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

12.

Palātas veiktā revīzija ietver procedūras, lai iegūtu revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Procedūru izvēle ir atkarīga no revidenta novērtējuma arī par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos varētu būt būtiskas neatbilstības vai ka pakārtotie darījumi varētu būt nelikumīgi vai nepareizi. Lai izstrādātu konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras, Palātas revidenti, novērtējot minēto risku, pārbauda iekšējās kontroles mehānismus, ko revidējamā vienība piemēro pārskatu sagatavošanai un izklāstam. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un vadības veikto grāmatvedības aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

13.

Palāta uzskata, ka revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši, lai pamatotu turpmāk sniegtos atzinumus.

14.

Palāta uzskata, ka Kopuzņēmuma gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo tā finanšu stāvokli 2011. gada 31. decembrī, kā arī tā darbību rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Kopuzņēmuma finanšu noteikumi.

15.

Kopuzņēmuma ex post revīzijas stratēģiju (12) pieņēma 2010. gada 18. novembrī ar Valdes lēmumu, un tā ir galvenais kontroles mehānisms (13), lai novērtētu pakārtoto darījumu likumību un pareizību. 2011. gada maksājumi, kas saistīti ar izmaksu apliecinājumiem, kurus izdevušas dalībvalstu finansēšanas iestādes, bija 6,8 miljoni EUR, kas ir 45 % no kopējiem pamatdarbības maksājumiem. Ex post revīzijas stratēģiju sāka īstenot 2011. gadā.

16.

Projektu izmaksu deklarāciju revīzija bija uzticēta dalībvalstu finansēšanas iestādēm. Ar šīm iestādēm parakstītajos administratīvajos nolīgumos nebija iekļautas praktiskas procedūras ex post revīziju veikšanai. Līdz šīs revīzijas beigām (2012. gada septembrī) Kopuzņēmums nebija saņēmis pietiekamu informāciju par dalībvalstu finansēšanas iestāžu revīzijas stratēģijām (14) un nevarēja novērtēt, vai ex post revīzijas stratēģija sniedz pietiekamu pārliecību par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (15). Turklāt dalībvalstu finansēšanas iestādes nav veikušas ex post revīzijas par dotācijām, kas izmaksātas līdz 2011. gada beigām.

17.

Informācija, kas pieejama par Kopuzņēmuma ex post revīzijas stratēģijas īstenošanu, nav pietiekama, lai secinātu, vai šis svarīgais kontroles mehānisms darbojas efektīvi.

18.

Palāta uzskata, ka, izņemot ietekmi, ko varētu radīt jautājumi, kuri aprakstīti atzinumu ar piezīmi pamatojošajā 15.–17. punktā, Kopuzņēmuma 2011. gada 31. decembrī slēgtā finanšu gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

19.

Turpmākie komentāri 20.–33. punktā nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

20.

Galīgajā 2011. gada budžetā bija 66 miljoni EUR saistību apropriācijās un 35 miljoni EUR maksājumu apropriācijās. Pieejamo saistību un maksājumu apropriāciju izlietojums bija attiecīgi 97 % un 48 % (16). No 63,6 miljoniem EUR saistību apropriāciju, kas bija pieejamas pamatdarbībai, 20,1 miljonu EUR izmantoja vispārējās saistībās pirmajā 2011. gada priekšlikumu konkursā un 42,2 miljonus EUR – vispārējās saistībās otrajā 2011. gada priekšlikumu konkursā.

21.

Konstatēja, ka nav pienācīgu procedūru neizlietoto apropriāciju atcelšanai un ir nepilnības kontrolē. 2012. gada janvārī tika atceltas apropriācijas, kuras bija jāizmanto līdz 2010. gada beigām un līdz 2011. gada beigām. Neizmantotās vispārējās saistības 2,8 miljonu EUR apmērā pamatdarbību budžeta pozīcijā 2010. gadam – tās bija jāizmanto līdz 2011. gada 31. decembrim – netika atceltas.

22.

2008., 2009. un 2010. gadā rīkoto priekšlikumu konkursu rezultātā tika parakstīti dotāciju nolīgumi kopā par 107,9 miljoniem EUR – šī summa ir 25 % no maksimālā ES ieguldījuma Kopuzņēmumā pētniecības pasākumu veikšanai (17). 2011. gadā tika rīkoti divi priekšlikumu konkursi kopsummā par 62,3 miljoniem EUR, bet dotāciju nolīgumu parakstīšana vēl turpinājās. 2012. gadā rīkoja vēl divus priekšlikumu konkursus kopā par 84,5 miljoniem EUR. Lai pilnībā izmantotu ES ieguldījumu 440 miljonu EUR apmērā, 2013. gadā būtu jāizsludina priekšlikumu konkursi ar budžetu 185,3 miljoni EUR (42 %).

23.

Kopuzņēmums nav pilnībā ieviesis efektīvus un produktīvus iekšējās kontroles mehānismus un finanšu informācijas sistēmas. Tā rezultātā finanšu pārskatos bija nozīmīgas kļūdas un to sagatavošanā bija kavējumi, tomēr šīs kļūdas pirms galīgo pārskatu pieņemšanas tika labotas.

24.

Kopuzņēmuma galvenais grāmatvedis apstiprināja finanšu un grāmatvedības sistēmas (ABAC un SAP) 2010. gada 20. decembrī, tomēr 2011. gadā netika apstiprināti pakārtotie uzņēmējdarbības procesi, no kuriem iegūst finanšu informāciju, it īpaši sistēma, kas sniedz finanšu informāciju par to izmaksu deklarāciju apstiprināšanu un attiecīgo maksājumu veikšanu, kas saņemtas no dalībvalstu finansēšanas iestādēm.

25.

Padomes regulas, ar kuru izveido ENIAC kopuzņēmumu, 6. panta 2. punktā noteikts, ka Kopuzņēmumā ir jābūt iekšējās revīzijas struktūrai. Tomēr 2011. gada beigās šī svarīgā iekšējās kontroles sistēmas sastāvdaļa vēl nebija ieviesta.

26.

2011. gadā Komisijas Iekšējās revīzijas dienests veica riska novērtēšanu. Balstoties uz riska novērtējuma rezultātiem, Valdei iesniedza stratēģisko revīziju plānu 2012.–2014. gadam, un Valde to pieņēma 2011. gada 22. novembrī.

27.

2010. gada 18. novembrī Valde pieņēma Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta uzdevumu aprakstu. Tomēr Kopuzņēmuma finanšu noteikumi vēl nav grozīti, lai tajos iekļautu pamata regulas (18) noteikumu par Komisijas iekšējā revidenta pilnvarām.

28.

ENIAC kopuzņēmuma statūtos ir noteikts, ka ENIAC dalībvalstu finanšu ieguldījuma kopējais apjoms ir vismaz 1,8 reizes lielāks nekā ES finanšu ieguldījums (19), bet Kopuzņēmuma dotācijas var sasniegt, augstākais, 16,7 % no visām attiecināmajām projektu izmaksām. Pirmajos piecos priekšlikumu konkursos ENIAC dalībvalstu finanšu ieguldījums bija 1,55 reizes lielāks nekā ES finanšu ieguldījums.

29.

Pretēji ENIAC kopuzņēmuma statūtos noteiktajam (20) Grieķija izmanto ES struktūrfondus, lai segtu valsts ieguldījumus Grieķijas saņēmējiem, kas piedalās ENIAC projektos (21), nevis nodrošina finansējumu no valsts līdzekļiem. Kopuzņēmums ļāva Grieķijai trupināt piedalīties ENIAC projektos, bet tas nesniedz finansējumu Grieķijas saņēmējiem, jo līdzfinansēšana no cita ES finansējuma avota nav atļauta (22).

30.

Saskaņā ar Kopuzņēmuma statūtu 19. panta 4. punktu un tā finanšu noteikumu 40. pantu izpilddirektors sagatavo gada darbības pārskatu. Tajā norāda darbību rezultātus, tos salīdzinot ar izvirzītajiem mērķiem, ar šīm darbībām saistītos riskus, piešķirto resursu izlietojumu un iekšējās kontroles sistēmas produktivitāti un efektivitāti. Gada darbības pārskatā apstiprina, ka tajā iekļautā informācija sniedz skaidru un patiesu priekšstatu, ja vien tas nav citādi norādīts atrunās par konkrētām ieņēmumu un izdevumu jomām.

31.

Gada darbības pārskatā nav iekļauts novērtējums par iekšējās kontroles sistēmas produktivitāti un efektivitāti. Gada darbības pārskatam piemīt turpmāk aprakstītās nepilnības.

32.

2011. gadā Kopuzņēmums izveidoja uzņēmējdarbības nepārtrauktības plānu un panāca virzību IT drošības pasākumu dokumentēšanas jomā. Vēl ir jāstrādā, lai pabeigtu negadījuma seku novēršanas plānu.

33.

Uzņēmējvalsts nolīgums (23) starp Kopuzņēmumu un Beļģijas iestādēm par biroja izvietošanu, privilēģijām un imunitāti un citu atbalstu tika parakstīts 2012. gada 2. februārī.