Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2012/C 288/08

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“HOLSTEINER TILSITER”

EK Nr.: DE-PGI-0005-0807-26.04.2010

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1.   Nosaukums:

“Holsteiner Tilsiter”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts:

Vācija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1.   Produkta veids;

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

“Holsteiner Tilsiter” ir uzgriežamais siers, kuru tradicionāli ražo no govs piena, nogatavināšanas laikā pastāvīgi apstrādā ar glemi veidojošu baktēriju kultūru un kura tauku saturs sausnā ir no 30 % līdz 60 %. Sieru “Holsteiner Tilsiter” var izgatavot gan no svaigpiena, gan no pasterizēta piena. Sieru gatavo gan klasiskajā rituļa formā, gan – aizvien biežāk – maizes klaipa formā. Tam ir plāna, dzeltenīgi brūna dabiski veidojusies miza, kuru vismaz piecas nedēļas ilgajā nogatavināšanas periodā apstrādā ar maisījumu, kas sastāv no glemi veidojošu baktēriju kultūras, sūkalām, vājpiena vai sālsūdens. Gaiši dzeltenā masa ir labi sagriežama, valkana un ļoti elastīga. Īpašā ražošanas veida dēļ sierā “Holsteiner Tilsiter” veidojas Tilzītes sieriem raksturīgās acis un plaisas. Atkarībā no izturēšanas ilguma tā garša variē no maigas un viegli pikantas līdz izteikti pikantai. Sieru izgatavo maizes klaipa vai taisnstūrveida gabalu formā, viena gabala svars ir 3,5–5 kg.

Tiek ražots “Holsteiner Tilsiter” ar dažādu tauku saturu: ar tauku saturs sausnā, sākot no 30 %, ar tauku saturs sausnā, sākot no 45 %, un ar tauku saturs sausnā, sākot no 60 %. Minimālais tauku saturs sausnā ir 30 %. Sieram “Holsteiner Tilsiter” garšvielas lielākoties nepievieno. Ja to dara, tad izmanto tikai ķimenes. Citas garšvielas netiek pievienotas.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

Ražošanā izmantotajam pienam nav jābūt iegūtam iepriekš minētajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

—

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Visiem siera ražošanas posmiem no izejvielu pieņemšanas līdz pat izturēšanai un nogatavināšanai, kas ilgst vismaz piecas nedēļas, jānoris noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:

—

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai:

—

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Vācijas Federatīvās Republikas Šlēsvigas-Holšteinas federālā zeme. Siera “Holsteiner Tilsiter” ražošanas apgabals, kuru iespējams pierādīt ar vēsturiskiem dokumentiem, kopš 20. gs. pirmās puses (aptuveni 1920. gada) aptver Šlēsvigas-Holšteinas federālo zemi tās pašreizējās robežās.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Īpašais ražošanas paņēmiens un tā rezultātā radusies “Holsteiner Tilsiter” īpašā kvalitāte un reputācija varēja izveidoties tikai šeit, pateicoties turpmāk izklāstīto īpašo nosacījumu mijiedarbībai.

Klimatu Šlēsvigā-Holšteinā, kas atrodas starp Ziemeļjūru un Baltijas jūru, spēcīgi ietekmē okeāns. Ģeogrāfiskās atrašanās vietas un augsnes īpašību rezultātā ir izveidojušās specifiskas augu kopas, kas nosaka lopbarības īpašības. Tas ir vienlīdz veicinājis piena ieguvi un siera ražošanu un – kas ne mazāk svarīgi – atspoguļojas arī siera “Holsteiner Tilsiter” pikantajā aromātā.

Piena ražošanai Šlēsvigā-Holšteinā ir senas tradīcijas, jo šajā zemē valda tai lieliski piemēroti apstākļi. 16. gs. beigās Šlēsvigas un Holšteinas hercogistē izveidojās piensaimniecība, kuras produkcijas daudzums pārsniedza muižu vajadzības. Holandiešu bēgļi savulaik atnesa sev līdzi zināšanas par profesionālu piena ražošanu. Deviņpadsmitā gadsimta beigās attīstījās piensaimnieku kooperatīvu struktūra. Tikai 1888. gadā vien tika nodibināta 251 jauna pienotava. Gan piena ražošanas uzņēmumu struktūra, gan lieliski izglītotie darbinieki, kā arī labie klimata un augsnes apstākļi padarīja Šlēsvigu-Holšteinu par visā Eiropā iecienītu piena ražošanas vietu. Tāpēc tā nebūt nav nejaušība, ka pasaulslavenā piena govju šķirne – Vācijā pazīstama arī kā “melnraibā” – saucas tieši Holstein-Frisian. Tā kā piens un teļu kuņģa ferments himozīns vienmēr bijis pieejams pietiekamā daudzumā, siera ražošana šajā zemē varēja labi attīstīties. Mūsdienās siera ražošanā Šlēsvigā-Holšteinā tomēr izmanto arī pienu, kas iegūts ārpus ģeogrāfiskā apgabala.

5.2.   Produkta specifika:

Siers “Holsteiner Tilsiter” ir augstvērtīga, federālajai zemei raksturīga siera šķirne, kurai jau kopš simtu divdesmit gadiem ir lieliska reputācija. Seni dokumenti apliecina, ka jau 16. gadsimtā Holšteinas Šveicē Bēlas (Behl) muižā gatavots līdzīgs siers. Pirmais Tilzītes siera receptes apraksts radies 1840. gadā, tā autore ir kāda Vestfāles (Westpfahl) kundze, kura dzīvojusi muižā netālu no Tilzītes toreizējā Austrumprūsijā. Tieši šā iemesla dēļ siera šķirne ieguvusi savu nosaukumu. Minētā recepte 19. gadsimta beigās nonāca pašreizējā Šlēsvigas-Holšteinas teritorijā, kurā Tilzītes siers drīz vien kļuva par iecienītāko sieru, un šo statusu tas nav zaudējis arī mūsdienās.

Grāmatā “Käsebereitung und Käsespeisen in Deutschland seit 1800” (Frank Roeb, Mainz, 1976) rakstīts: “Šlēsvigā-Holšteinā tā (piez.: Tilzītes siera) ražošana tika uzsākta vēl vēlāk, jo ir pieejamas ziņas, ka Tilzītes siera gatavošana tur nesākās īpaši agri pirms 1900. gada, taču pēc tam tā ir veicināta pat valstiskā mērogā (no 1929. gada, sk. Middelhauve)”.

Mūsdienās Šlēsviga-Holšteina ir Tilzītes siera ražošanas centrs (sk. Dr. Oetker Lebensmittel-Lexikon, 2004, 812. lpp.; C. Dumont, Kulinarisches Lexikon, 1998, 516. lpp.; raksts Essen & Trinken im Detail – “mein coop magazin”: “Holsteiner Tilsiter und Beaujolais AOC”). Apvienības “Slow Food Convivium Hamburg” publikācijā “Tilsiter – Käse der Ostsee” (Burchard Bösche, 2005) teikts: “Mūsdienās Tilzītes siera ražošanas centrs noteikti ir Šlēsviga-Holšteina – zeme starp divām jūrām.”

Aptaujāto kompetento iestāžu atzinumi apliecina to, ka siers “Holsteiner Tilsiter” ir izveidojies par slavenu un iecienītu reģionālo produktu, kas pazīstams tieši ar šādu nosaukumu, kurš apzīmē Šlēsvigā-Holšteinā ražotu Tilzītes sieru. To apliecina arī tas, ka šis reģionam raksturīgais siers minēts Pētera Pētera (Peter Peter) grāmatā “Kulturgeschichte der deutschen Küche” (2005, 135. lpp.), kurā teikts: “Holsteiner Tilsiter, Würchwitzer Milbenkäse, Allgäuer Bergkäse, (..) salīdzinājumā ar Franciju un Itāliju, pat ar Angliju vai Īriju, augstvērtīgu Vācijā ražotu sieru izvēle ir drīzāk pieticīga.” Arī dažādās interneta vietnēs pieminēta siera “Holsteiner Tilsiter” īpašā reputācija. Interneta portālā “Alles Käse – das Infoportal” (http://www.walserstolz.de) rakstīts: “Īpaši Ziemeļvācijā un arī visā Baltijas jūras piekrastē Tilzītes sieram ir senas tradīcijas. Vācijā šā siera ražošanas centrs ir Šlēsviga-Holšteina, kur apzīmējumi “Tilzītes siers” un “uzgriežamais siers” daļēji vēl joprojām tiek lietoti kā sinonīmi.” Vācijas pārtikas produktu katalogā ASV (http://www.germanfoods.org) teikts: “(..) arī vairākos Šlēsvigas-Holšteinas apgabalos (..) Vācijas ziemeļu daļā tiek ražoti daži no Vācijas populārākajiem sieriem, tādiem kā (..) Tilzītes siers (..)”. Vēl citas norādes atrodamas uzņēmuma “Paulsen” tīmekļa vietnē (http://www.party-paulsen.de). Tajā teikts: “Siers “Holsteiner Tilsiter” – labākais Šlēsvigas-Holšteinas siers.”

Īpašās, dabiskās un tikai šejienes nogatavināšanas pagrabos mītošo baktēriju kultūras, kas veidojušās daudzu paaudžu ritumā, piešķir sieram “Holsteiner Tilsiter” neatkārtojamo pikanto garšu, kura būtiski atšķiras no citos ģeogrāfiskajos apgabalos gatavota Tilzītes siera garšas.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Siera “Holsteiner Tilsiter” īpašā slava un labā reputācija balstās, no vienas puses, uz senām tradīcijām Šlēsvigā-Holšteinā, kas izslavēta kā piena un siera zeme, bet, no otras puses, galvenokārt uz šejienes piensaimnieku amata prasmi un īpašo zinātību. Pamatojoties uz šajā zemē dominējošo piena lopkopību, gadsimtu gaitā attīstījās siera ražošana zemnieku sētās. Senas receptes un amatnieciskajā siera ražošanā gūtā pieredze tika nodota no paaudzes paaudzē. Tā izveidojās federālajai zemei raksturīgās siera šķirnes. Īpašu nozīmi to vidū līdz pat mūsdienām ir saglabājis siers “Holsteiner Tilsiter”. Tas visos savos aspektos ir reģionam raksturīgs produkts, kas ir pazīstams aiz reģiona robežām un tiek augstu vērtēts.

Savdabīgi pikantā garša un sieram “Holsteiner Tilsiter” raksturīgais acojums Šlēsvigā-Holšteinā bija izveidojies jau tad, kad šo siera šķirni vēl nemaz nesauca par Tilzītes sieru. Tikai deviņpadsmitā gadsimta beigās šis jēdziens no Austrumprūsijas atceļoja līdz Šlēsvigai-Holšteinai, un ar to sāka apzīmēt siera šķirni, kuru šeit ražoja pēc līdzīgas receptes. Kopš tā laika arī runā par “Tilsiter aus Schleswig-Holstein” vai “Holsteiner Tilsiter”.

Siera ražošana, kas tradicionāli aizsākās zemnieku sētās, Šlēsvigā-Holšteinā turpina attīstīties arī mūsdienās. Piensaimnieku izglītība piena tehnoloģijas jomā, kas mūsdienās koncentrējusies Piensaimniecības mācību un izmēģinājumu saimniecībā Bādmalentē (Bad Malente), arī šodien bauda augstu atzinību tālu aiz federālās zemes robežām.

Siera “Holsteiner Tilsiter” lieliskās reputācijas pamatā ir ļoti specifiskais aromāts un īpašā, izteiktā garša, ko iegūst, sieram pievienojot ķimenes. Abas īpašības var nodrošināt tikai, izmantojot īpašas baktēriju kultūras, kuras tādā veidā un kombinācijā var izveidoties tikai klimatā, kas valda teritorijā starp Ziemeļjūru un Baltijas jūru.

Uzņēmumi, kas ražo sieru “Holsteiner Tilsiter”, ir arī tālu aiz zemes robežām pazīstamā Šlēsvigas-Holšteinas siera ceļa viduspunkts. Šajā apvienībā apvienojušās aptuveni 40 sierotavas, kuru uzdevums ir veicināt siera ražošanas tradīcijas Šlēsvigā-Holšteinā un kuras kopā gatavo 120 dažādu šķirņu sieru. Apvienība tika nodibināta 1999. gadā, un tās pirmsākumi meklējami pēc kulinārijas kustības “Slow Food” ierosmes izveidotajā siera tirgū, kas notiek brīvdabas muzejā “Kiekeberg” netālu no Hamburgas. Ņemot vērā pārstāvēto Šlēsvigas-Holšteinas siera šķirņu daudzveidību, Šlēsvigas-Holšteinas piensaimniekus iedēvēja par “ziemeļu vīndariem”. Siers “Holsteiner Tilsiter” no siera zemes Šlēsvigas-Holšteinas šajā gadatirgū bija izstādīts daudzos dažādos paveidos.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

(Artikel 5 Absatz 7 der Verordnung (EG) Nr. 510/2006)

Fundstelle der vollständigen spezifikaton:

“Markenblatt”, 30. sēj., 2009. gada 24. jūlijs,, 7.a-aa daļa, 13378. lpp.

http://register.dpma.de/DPMAregister/geo/detail.pdfdownload/7201

(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.