EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62012TN0272

Lieta T-272/12: Prasība, kas celta 2012. gada 12. jūnijā — Energetický a průmyslový un EP Investment Advisors /Komisija

OV C 250, 18.8.2012, p. 17–17 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

18.8.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 250/17


Prasība, kas celta 2012. gada 12. jūnijā — Energetický a průmyslový un EP Investment Advisors/Komisija

(Lieta T-272/12)

2012/C 250/31

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Energetický a průmyslový un EP Investment Advisors (Brno, Čehijas Republika) un EP Investment Advisors s.r.o. (Prāga, Čehijas Republika) (pārstāvji — K. Desai, Solicitor, J. Schmidt un M. Peristeraki, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

atcelt Komisijas 2012. gada 28. marta lēmumu attiecībā uz Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 (1) 23. panta piemērošanas procedūru (atteikums pakļauties pārbaudei), lietā COMP/39793 — EPH un citi;

pakārtoti, pilnībā atcelt prasītājām uzlikto naudas sodu vai samazināt to piemērotā apmērā;

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza četrus pamatus.

1)

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums ir pieņemts pārkāpjot būtiskas procesuālās prasības. It īpaši prasītājas apgalvo, ka apstrīdētais lēmums ir pieņemts pārkāpjot viņu tiesības uz aizstāvību pārbaudes laikā pieļauto pārkāpumu dēļ, tostarp tādēļ, ka Komisija nenodrošināja, lai attiecīgās personas tiktu pienācīgi iepazīstinātas ar saviem pienākumiem pārbaudes laikā, ne arī par sekām to neievērošanas dēļ;

2)

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas secinājums, ka prasītājas atteicās pakļauties pārbaudei, ir nepamatots un nesamērīgs. Prasītājas apgalvo, ka Komisijas sniegtie pierādījumi par e–pasta adreses atbloķēšanu vai e–pastu novirzīšanu uz prasītāju serveri šajā lieta nav pietiekami, lai pamatotu Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 1. punkta pārkāpuma pastāvēšanu. Prasītājas turklāt apgalvo, ka pārbaude netika kavēta prasītāju apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ.

3)

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums ir pieņemts pārkāpjot “nevainīguma prezumpcijas” principu tiktāl, ciktāl Komisija šo lietu nav izskatījusi ar pienācīgu rūpību un pārskatāmību, jo pastāv norādes, ka Komisija bija negatīvi noskaņota pret prasītājām ar tām nesaistītu notikumu dēļ.

4)

Ar ceturto pamatu (pakārtots), kas tiek izvirzīts otrā prasījuma atbalstam gadījumā, ja Vispārējā tiesa nolemtu pilnībā neatcelt apstrīdēto lēmumu, tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un, nosakot naudas sodu, tā ir pārkāpusi samērīguma un pienākuma norādīt pamatojumu principus.


(1)  Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV 2003, L 1, 1. lpp.).


Top