Prasība, kas celta 2012. gada 8. jūnijā — Eiropas Komisija/Ungārija

(Lieta C-288/12)

2012/C 227/22

Tiesvedības valoda — ungāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — B. Martenczuk un B. D. Simon)

Atbildētāja: Ungārija

Prasītājas prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Direktīvā 95/46 ir noteikts, ka par to transponējošo valsts tiesību aktu piemērošanas uzraudzību dalībvalstīs rūpēsies viena vai vairākas valsts iestādes, kuras tām uzticēto pienākumu izpildē darbojas pilnīgi neatkarīgi.

Ungārijā līdz 2011. gada 31. decembrim šī iestāde bija datu aizsardzības uzraugs. Atbilstoši līdz 2011. gada 31. decembrim spēkā esošajam Ungārijas tiesiskajam regulējumam datu aizsardzības uzraugu amatā iecēla Ungārijas parlaments uz sešiem gadiem. Tā kā 2011. gada 31. decembrī amatu ieņēmušā datu aizsardzības uzrauga pilnvaru termiņš bija sācies 2008. gada 29. septembrī, viņam parasti būtu bijis jāpaliek amatā līdz 2014. gada septembrim.

Šo jomu reglamentējošajos Ungārijas tiesību aktos tika izdarīti grozījumi, kas stājās spēkā no 2012. gada 1. janvāra. Minēto grozījumu rezultātā datu aizsardzības uzrauga amats tika likvidēts un to kopš 2008. gada 29. septembra ieņēmušais datu aizsardzības uzraugs tika atbrīvots no amata. Par datu aizsardzības uzraudzību Ungārijā atbildīgā iestāde Direktīvas 95/46 izpratnē kļuva jaunizveidotā Nemzeti Adatvédelmi és Információszabadság Hatóság (Datu un informācijas brīvības aizsardzības valsts iestāde; turpmāk tekstā — “Iestāde”). Atbilstoši jaunajam tiesiskajam regulējumam šīs Iestādes vadībā esošo priekšsēdētāju pēc premjerministra ieteikuma amatā ieceļ republikas prezidents ar pilnvaru termiņu uz deviņiem gadiem. Agrākais datu aizsardzības uzraugs šajā amatā iecelts netika.

Komisijas ieskatā, priekšlaicīgi atbrīvojot no amata par datu aizsardzības uzraudzību atbildīgo amatpersonu, tiekot aizskarta direktīvā prasītā šīs iestādes neatkarība. Tā kā minētās uzraudzības iestādes pilnvaru ilgums direktīvā nav noteikts, to noteikt dalībvalstis principā drīkst pēc saviem ieskatiem. Tomēr šim pilnvaru termiņam esot jābūt saprātīgam un dalībvalstij, reiz esot noteikušai pilnvaru termiņa ilgumu, šis ilgums esot noteikti jāievēro. Pretējā gadījumā uzraudzības amatpersonas funkciju izpildi draudētu ietekmēt risks tikt priekšlaicīgi atbrīvotai no amata, bet šādi draudi kaitētu attiecīgās iestādes neatkarībai.

Jautājumā par prasības pieņemamību Komisija apgalvo, ka, tā kā līdz argumentētajā atzinumā norādītā termiņa beigām šajā amatā netika iecelta agrākā par datu aizsardzības uzraudzību atbildīgā amatpersona, pārkāpums joprojām pastāvot. Tās ieskatā, pārkāpuma izlabošana neesot neiespējama: Ungārijai esot jāveic vajadzīgie pasākumi, lai Direktīvā 95/46 minētajā amatā atjaunotu agrāko datu aizsardzības uzraugu uz viņa kopš 2011. gada 31. decembra atlikušo pilnvaru termiņu. Pārkāpumu par pienācīgi izlabotu Komisija uzskatītu tad, ja agrākais datu aizsardzības uzraugs uz minēto laiku tiktu iecelts jaunās Iestādes priekšsēdētāja amatā. Šajā ziņā Ungārija nevarot aizbildināties ar pašreizējā jaunās Iestādes priekšsēdētāja neatkarību, jo tādējādi tā savai aizstāvībai pamatotos uz pašas izdarītu pārkāpumu. Pārkāpuma sekas esot jālabo, nevis jāsaglabā.

Komisija norāda, ka priekšlaicīgu atbrīvošanu no amata varētu attaisnot tikai ar imperatīviem un objektīvi pārbaudāmiem iemesliem, taču Ungārija šādus iemeslus neesot norādījusi.

Komisija neapstrīd Ungārijas tiesības pārveidot uzraudzības iestādi, piemēram, nomainot agrāko “datu aizsardzības uzrauga” modeli uz Ungārijas tiesībām atbilstošo “iestādes” modeli. Taču šā institucionālā modeļa maiņai nekādi neesot vajadzīgs priekšlaicīgi no amata atbrīvot agrāko uzraudzības amatpersonu. Ungārija varēja savās valsts tiesībās vai nu paredzēt, ka jaunais modelis ir piemērojams tikai beidzoties šo amatu ieņēmušā datu aizsardzības uzrauga pilnvaru termiņam, vai arī agrāko datu aizsardzības uzraugu uz viņa pilnvaru termiņa atlikušo laiku iecelt jaunās Iestādes priekšsēdētāja amatā.

Komisija uzskata, ka, ja tiktu pieļauts šīs dalībvalsts arguments par modeļa maiņu, visas par datu aizsardzības uzraudzību Savienībā atbildīgās iestādes pastāvīgi tiktu pakļautas riskam tikt aizvietotām ar kādu tiesību aktu, ar kuru esošā iestāde tiktu likvidēta, to aizstājot ar kādu jaunizveidotu iestādi Direktīvā 95/46 norādīto funkciju veikšanai. Nav izslēdzams, ka šādas reformas tiktu izmantotas, lai sodītu un kontrolētu par datu aizsardzības uzraudzību atbildīgās iestādes, kuras būtu izpelnījušās politiskās varas nosodījumu. Jau pats šādas ietekmes risks vien nav saderīgs ar šo uzraudzības iestāžu pilnīgu neatkarību.

Otrkārt, Komisija ieskatā, Ungārija nevar pamatoties uz presē publicētiem agrākā datu aizsardzības uzrauga mīklainiem izteikumiem, lai pieņemtu, ka viņš vairs nebija gatavs pildīt Direktīvas 95/46 28. pantā paredzētās funkcijas, nedz arī lai to dēļ viņu priekšlaicīgi atbrīvotu no amata.

(1)  OV L 281, 31. lpp.; OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 13. nod., 15. sēj., 355. lpp. (turpmāk tekstā — “Direktīva 95/46” vai “direktīva”).