Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Pilsoniskās sabiedrības loma Eiropas Savienības un Čīles attiecībās”

2012/C 143/29

Ziņotājs: Filip HAMRO-DROTZ

Līdzziņotājs: Francisco SILVA

Eiropas Parlaments saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu 2011. gada 1. augusta vēstulē lūdza Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju izstrādāt izpētes atzinumu par tematu

“Pilsoniskās sabiedrības loma Eiropas Savienības un Čīles attiecībās”.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Ārējo attiecību specializētā nodaļa 2011. gada septembrī organizēja izpētes vizīti uz Čīli un savu atzinumu pieņēma 2012. gada 24. janvārī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 478. plenārajā sesijā, kas notika 2012. gada 22. un 23. februārī (2012. gada 22. februāra sēdē), ar 138 balsīm par un 7 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Vispārīgi ieteikumi

1.1   Eiropas Parlaments lūdza EESK izstrādāt šo atzinumu, lai ES un Čīles attiecību kontekstā analizētu Čīles pilsoniskās sabiedrības lomu un pašreizējo situāciju attiecībā uz 2002. gadā noslēgtā ES un Čīles Asociācijas līguma (AL) 10. pantu. Minētajā pantā noteikts, ka tiek izveidota EESK un Čīles pilsoniskās sabiedrības apvienotā konsultatīvā komiteja (AKK), taču līdz šim tas nav izdarīts, jo valstī nav Komitejai līdzīgas iestādes.

1.2   EESK atzinīgi vērtē ES un Čīles labās politiskās attiecības, kuras neapšaubāmi sekmē AL. EESK atbalsta AL pārskatīšanu, kas dotu iespēju iekļaut nodaļu par ilgtspējīgu attīstību, atbalsta pasākumus ILO pamatkonvenciju faktiskai atzīšanai un īstenošanai, kā arī sadarbības pielāgošanu, lai atbalstītu pilsonisko sabiedrību un kopīgas intereses projektus, piemēram, inovāciju, ilgtspējīgu attīstību, patērētāju tiesību aizsardzību un izglītību.

1.3   EESK aicina AL puses un starptautiskās organizācijas, kuras atrodas Čīlē, sniegt Čīles pilsoniskās sabiedrības organizācijām visu vajadzīgo institucionālo, politisko, operatīvo un ekonomisko atbalstu to stiprināšanai un veikstpējas veidošanai, lai šīs organizācijas kļūtu par līdzvērtīgām partnerēm gan sociālajā, gan pilsoniskajā dialogā valsts līmenī un Eiropas pilsoniskās sabiedrības partnerēm divpusējā līmenī.

1.4   EESK uzsver, cik svarīgs ir uzņēmēju un arodbiedrību sociālais dialogs, jo tas ir pamats vienprātībai ekonomikas un sociālajos jautājumos, kas nepieciešams attīstībai, kas balstīta uz sociālo kohēziju, un ir sākumpunkts plašākam pilsoniskās sabiedrības dialogam starp politiskajām iestādēm un ekonomikas un sociālajiem dalībniekiem. Tādējādi varētu taisnīgāk sadalīt labklājības resursus, īstenojot atklātāku politiku un paplašinot sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju lomu.

1.5   EESK uzsver, cik svarīgi Čīlē ir izveidot Ekonomikas un sociālo lietu padomi (ESP) vai līdzvērtīgu struktūru, kas sekmētu dažādu sociālās jomas pārstāvju savstarpējā dialoga iespējas un šo pārstāvju dialogu ar attiecīgajām valsts iestādēm, kā arī ļautu pēc iespējas ātrāk īstenot AL 10. pantu. EESK vēlas atbalstīt šos centienus, balstoties uz pieredzi saistībā ar līdzīgiem pasākumiem citās valstīs.

1.6   Pēc vienošanās ar Čīles organizācijām izpētes vizītes laikā 2011. gada septembrī, ar Čīles valdības un ES atbalstu, kā arī saistībā ar ES, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu organizētās pilsoniskās sabiedrības septīto tikšanos (Santjago, 2012. gads) EESK organizēs semināru, kas tuvinās plašāk pārstāvēto Čīles pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjus. Minētajā seminārā tiks izskatīta ieinteresētība un iespējas izveidot Čīles pilsoniskās sabiedrības konsultatīvu struktūru, kas varētu būt EESK partnere (saskaņā ar AL 10. panta noteikumiem).

1.7   Tiks aplūkoti arī citi jautājumi, kas interesē abu pušu pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, proti, iespējas uzlabot veiktspēju, nepieciešamība pastāvīgi turpināt un uzlabot informācijas apmaiņu un iespēja nākotnē regulāri rīkot citus kopīgus pasākumus. Šai sadarbībai nepieciešams AL parakstītāju pušu finansiāls atbalsts.

2.   Politiskā situācija, ekonomikas un sociālais stāvoklis Čīlē

2.1   Politiskā situācija

2.2   Ekonomikas stāvoklis

2.3   Sociālais stāvoklis

2.4   Čīle šībrīža starptautiskajā situācijā

3.   ES un Čīles attiecības

3.1   ES un Čīles attiecības balstās uz 2002. gadā noslēgto Asociācijas līgumu un kopumā vērtējamas kā ļoti labas, ir izveidojušies plaši sakari un notiek koordinācija politikas, tirdzniecības un sadarbības jautājumos. Pašreiz ES un Čīles nozaru dialogi aptver šādus jautājumus: reģionālā politika, sagatavošanās dabas katastrofām, divpusējās sadarbības nākotne, nodarbinātības politika un cilvēktiesības.

3.2   ES ir viena no galvenajām Čīles tirdzniecības partnerēm un nozīmīgākais ārvalstu tiešo ieguldījumu avots. ES un Čīles brīvās tirdzniecības nolīgums pēdējā desmitgadē ir sekmējis divpusējās tirdzniecības plūsmas pieaugumu, ietverot preču un pakalpojumu tirdzniecību, ieguldījumus, publiskā iepirkuma un konkurences jautājumus. ES ir galvenā Čīles eksporta partnere, un tirdzniecības bilances rādītāji ir par labu Čīlei — 45 miljardu euro pārpalikums. Tomēr AL īstenošana nav attaisnojusi cerības tādās jomās kā nodarbinātība, sadarbība un ilgtspējīga attīstība.

3.3   Eiropas tirgū nonāk ievērojams Čīles eksporta produktu apjoms: lauksaimniecības produkti, vīni un tabaka, kokapstrādes un vara izstrādājumi. Eiropa ir galvenais starpproduktu un kapitālieguldījumu preču avots Čīles ekonomikā. Līgumā paredzēts, ka abas puses turpinās lauksaimniecības preču un pakalpojumu tirdzniecības liberalizāciju.

3.4   Sadarbībai ar Čīli laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam ES kopumā ir paredzējusi 41 miljonu euro. Termiņa vidusposma pārskatā, kuru pabeidza 2010. gadā, tika apstiprināta nepieciešamība saglabāt tādas svarīgākās prioritārās jomas kā sociālā kohēzija, inovācija un konkurētspēja, augstākā izglītība un vide. Tomēr attīstības sadarbības politikā ar Čīli, ņemot vērā tās stabilo ekonomikas līmeni, būtu jāpievēršas citiem mērķiem. Pati Čīle vēlas attīstīt stratēģiskas partnerības attiecības, kas vairāk vērstas uz vispārēju interešu jomām. Arī ES apsver iespēju, 2012. gadā pārskatot līgumu, iekļaut jautājumus, kuros pievērsta lielāka uzmanība kopīgām vērtībām.

3.5   Čīles pilsoniskā sabiedrība AL rezultātus vērtē ne pārāk pozitīvi. Arodbiedrības, MVU, NVO un trešā sektora organizācijas, piemēram, patērētāju organizācijas, uzskata AL drīzāk par brīvās tirdzniecības nolīgumu un izsaka nožēlu, ka nav guvušas labumu no tā, pat ne attīstības projektu jomā, un valdība tiek vainota par tiešu iejaukšanos, iepriekš neapspriežoties ar organizācijām, kuras varētu būt ieguvējas. Organizācijas aicina pievērst lielāku uzmanību projektiem, kas paredzēti pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai ilgtermiņā, nevienlīdzības novēršanai, sociālajai kohēzijai un patēriņam, apvienību veidošanai atsevišķās nozarēs (12 000 arodbiedrību, kuras pārstāv uzņēmuma darbiniekus, 39 000 darba devēju tikai transporta nozarē vien). Tāpat būtu vēlams novirzīt Eiropas finansējumu nevis tikai NVO, bet arī trešā sektora organizācijām, piemēram, patērētāju organizācijām un mazajiem uzņēmumiem. Papildus AL 10. pantam arī vairāki citi panti attiecas uz sadarbību, piemēram, 41. un 48. pants, kuros noteikts, ka pilsoniskās sabiedrības pārstāvji var sniegt konstruktīvu ieguldījumu.

3.6   Atbilstīgi 11. pantam ES ir apspriedusies ar Čīles pilsonisko sabiedrību par līguma īstenošanu, piemēram, pirmajā sociālajā forumā 2006. gadā, kā arī otrajā sociālajā forumā 2011. gada septembrī. Čīles iesaistītās puses ir izrādījušas lielu ieinteresētību veikt intensīvāku informācijas apmaiņu ar Eiropas partneriem un praksē īstenot AL 10. pantu. Eiropas Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests ir pauduši stingru pārliecību turpināt konsultācijas un palielināt pilsoniskās sabiedrības nozīmi.

4.   Čīles pilsoniskā sabiedrība: pašreizējais stāvoklis un sadarbības perspektīvas

4.1   Čīles pilsoniskās sabiedrības organizāciju vērtējumā dialogs un līdzdalība ir nepietiekamā līmenī. Tās uzskata, ka Čīlē trūkst politiskās gribas izveidot konsultatīvu pilsoniskās sabiedrības struktūru. Daļēji tas ir politisku un ideoloģisku iemeslu dēļ, un rodas arī bažas, ka šāda struktūra kļūtu par trešo parlamenta palātu, konkurējot ar esošajām. Lai gan jaunu tiesību aktu izstrādē it kā pastāv dažāda veida un intensitātes kontakti ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, tie šķiet ļoti nestrukturēti. Kopumā trūkst valsts mēroga pilsoniskās līdzdalības mehānismu, kas dotu iespēju regulēt sociālo konfliktu un izvairīties no sociāliem nemieriem, kādi notiek pašreiz. Reģionālajām un vietējām pašvaldībām neapšaubāmi trūkst pārstāvības, jo tās tieši ieceļ centrālā valdība.

4.2   Čīlē ir trīs galvenās arodbiedrību konfederācijas. Apvienotajā strādnieku federācijā (Central Unitaria de Trabajadores (CUT)) ir visvairāk biedru, un uz tās pamata izveidojās Neatkarīgo darba ņēmēju federācija (Central Autónoma de Trabajadores (CAT)) un Nacionālā darba ņēmēju savienība (la Unión Nacional de Trabajadores (UNT)). Iekšējās nesaskaņas kavē gan arodbiedrību savstarpējo, gan arī arodbiedrību un darba devēju dialogu. Tomēr visi vienprātīgi atzīst, ka sociālā dialoga jomā Čīlē ir būtiskas nepilnības, un atbalsta efektīvu sociālā dialoga mehānismu un Čīles ESP izveidi, kā arī nepieciešamību Asociācijas līgumā iekļaut mehānismu sociālajam dialogam ar Eiropas pilsonisko sabiedrību.

4.3   12-13 % strādājošo Čīlē ir arodbiedrību biedri. Visaugstākie rādītāji ir tādās nozarēs kā kalnrūpniecība, bankas un tirdzniecība, turklāt ļoti liels skaits arodbiedrību (apmēram 12 000) darbojas viena uzņēmuma līmenī. Līdz ar to sociālais dialogs Čīlē ir sadrumstalots. Arodbiedrībām trūkst sarunu risināšanas spēju, un arodbiedrību federāciju vienotības trūkums kavē koordināciju, kas nepieciešama dialogam. ILO ierosinātie CUT un CPC dialogi nav bijuši pietiekami pārliecinoši, lai tos pārvērstu ilgtspējīgā procesā.

4.4   Ražošanas un tirdzniecības konfederācija (la Confederación de la Producción y el Comercio (CPC)) ir Čīles vadošā darba devēju konfederācija, kas aptver visas nozīmīgākās tautsaimniecības nozares valstī. CPC sadarbojas ar arodbiedrībām, iesaistoties dialogos par konkrētiem jautājumiem, un ar ILO — trīspusējā struktūrā par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību. Tomēr šī federācija nekad nav vērsusies pie arodbiedrībām ar ierosinājumu veidot ESP vai strukturētu dialogu par darba attiecībām. Čīles mazos un vidējos uzņēmumus pārstāv Conupia.

4.5   Mazapjoma rūpniecība Čīlē ir neattīstīta un vāji organizēta, tā nav konkurētspējīga un ir nedroša, atalgojums ir zems, un tā neietilpst eksporta nozarē. Tomēr nodarbinātība mazapjoma rūpniecībā sasniedz 80 % (oficiālā un neoficiālā nodarbinātība). Pretstatā tam Čīlē koncentrēti nedaudzi ļoti liela mēroga ekonomikas dalībnieki, kuru darbība netiek pietiekami reglamentēta un kuri būtiski ietekmē sabiedrības dzīvi, piemēram, bankas.

4.6   Conadecus un Odecu ir galvenās patērētāju tiesību aizsardzības organizācijas, taču to nozīme un ietekme sabiedrībā ir ļoti vāja. Abas minētās organizācijas pieprasa plašāku līdzdalību ES sadarbības projektos AL ietvaros.

5.   Secinājumi

5.1   EESK uzskata: lai gan AL piemērošana nerada būtiskas problēmas, tas ir jāaktualizē, cita starpā tirdzniecības sadaļā iekļaujot nodaļu par ilgtspējīgu attīstību atbilstoši nesen noslēgtajiem tirdzniecības nolīgumiem. Pilsoniskās sabiedrības līdzdalība ir būtiska sastāvdaļa, pievēršot uzmanību attiecībām, kas balstītas uz ekonomisko, sociālo, darbinieku tiesību, vides aizsardzības tiesību un patērētāju aizsardzības tiesību ievērošanu. Sadarbības jautājumiem veltītajai sadaļai savukārt būtu jāsekmē sociālās un ekonomikas jomas dalībnieku nostiprināšanās un līdzdalība, un no tradicionālas attīstības sadarbības mērķiem jāpievēršas vispārēju interešu jautājumiem, proti, izglītībai, inovācijai un tautsaimniecības struktūras attīstīšanai. EESK uzskata, ka Čīles pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir jāiesaista AL novērtēšanas procesā.

5.2   EESK pauž gatavību sadarboties ar ES, veidojot nozaru dialogus ar Čīli par tādiem būtiskiem jautājumiem kā izglītība, uzņēmumu sociālā atbildība, ilgtspējīga attīstība, sociālais dialogs, nodarbinātība, patērētāju tiesību aizsardzība un patērētāju informēšana, kā arī sociālā kohēzija.

5.3   EESK atzinīgi vērtē to, ka Čīles valsts un parlamentārās struktūras ir atzinušas faktu, ka nav ņemti vērā Asociācijas līguma 10. panta noteikumi, un publiski paudušas apņemšanos šo nepilnību novērst. EESK ņēmusi vērā arī Čīles valdības nesenos plānus sistemātiski veidot pilsoniskās sabiedrības informēšanas un konsultāciju mehānismus par visiem valdības jautājumiem. EESK atzinīgi vērtē šos centienus, tomēr pauž piesardzīgu attieksmi un izsaka bažas par vairākiem priekšlikumiem, kas liecina par dažādu tematisku, nozarēm veltītu ad hoc mehānismu skaita pieaugumu, nevis vienotas padomdevējas struktūras izveidi, kura papildinātu atsevišķos mehānismus.

5.4   EESK uzskata, ka Čīles pilsoniskajai sabiedrībai vajadzīgs liels politisks atbalsts un ir jāiegulda darbs, pievēršoties organizāciju stiprināšanai un veiktspējas uzlabošanai, lai tās atzītu par konstruktīviem partneriem gan vispārējās institucionālajās apspriedēs (pilsoniskais dialogs), gan sociālo partneru attiecībās (sociālais dialogs).

5.5   EESK atbalsta Čīles pilsoniskās sabiedrības līdzdalības struktūras izveidi, kas atspoguļotu Čīles pilsoniskās sabiedrības plurālismu. Līdzīgi kā EESK šai struktūrai jābalstās uz tajā iekļauto organizāciju pārstāvības, neatkarības un leģitimitātes principiem. EESK pieredze liecina: lai veiksmīgi izveidotu šāda veida struktūru, ir vajadzīgi dažādu pilsoniskās sabiedrības jomu un pārstāvju vienoti centieni. EESK vēlas un var atbalstīt šos centienus, balstoties uz pieredzi saistībā ar līdzīgiem pasākumiem citās valstīs. Šajā sakarā kā pozitīvus piemērus Latīņamerikā var minēt sadarbību ar tādām pilsoniskās sabiedrības konsultatīvajām struktūrām kā Brazīlijas Ekonomikas un sociālās attīstības padome (CDES), Centrālamerikas Integrācijas sistēmas konsultatīvā komiteja (CC-SICA) un Mercosur Ekonomikas un sociālo konsultāciju forums (FCES).

5.6   EESK uzskata, ka sociālā nevienlīdzība un protesti, kas šobrīd notiek Čīlē, ir vēl viens iemesls, lai meklētu iespējas dialoga veidošanai un iesaistītu pilsonisko sabiedrību kā padomdevēju lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā politikā.

5.7   Konsultatīva struktūra atvieglotu arī Eiropas un Čīles pilsoniskās sabiedrības organizāciju attiecību veidošanu, un tas būtu pozitīvs solis ES un Čīles attiecību stiprināšanā, pēc iespējas ātrāk izveidojot apvienotu konsultatīvo komiteju, kā paredzēts AL 10. pantā.

5.8   ES un Čīles AKK būtu jāsniedz ieguldījums AL aktualizēšanā, uzraudzībā un piemērošanā. AKK izstrādātu atzinumus pēc Asociācijas komitejas vai Asociācijas padomes pieprasījumiem par visiem Asociācijas līgumā iekļautajiem jautājumiem. Tā varētu izstrādāt arī pašiniciatīvas atzinumus vai ieteikumus par jautājumiem saistībā ar Asociācijas līgumu. Šim nolūkam AKK organizētu ikgadējas sanāksmes ar ES un Čīles apvienoto komiteju.

5.9   EESK ir gandarīta par ES un Čīles apvienotās parlamentārās komitejas, kas izveidota saskaņā ar Asociācijas līguma 10. pantu, ieinteresētību un atbalstu. Apvienotajai parlamentārajai komitejai un turpmākajai AKK būtu jāveido līdzsvarotas un regulāras attiecības, lai apmainītos ar viedokļiem par darbu līguma piemērošanas jomā.

(1)  Apmēram 4,6 % no visiem dzīvotājiem, galvenokārt mapuču tautības pārstāvji.

(2)  ESAO dati un dati no aptaujas par valsts ekonomisko un sociālo situāciju 2009. gadā, dati www.ministeriodesarrollosocial.gob.cl.

(3)  Michelle Bachelet, Juan Somavía un José Miguel Insulza.