22.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 143/120

1.1.

Lai īstenotu Eiropas digitalizācijas programmas mērķi ieviest visiem pieejamu platjoslas ātrdarbīgu digitālo infrastruktūru, izmantojot gan fiksētās, gan bezvadu tehnoloģijas, ir vajadzīgi pasākumi, ar kuriem novērst digitalizācijas problēmas un savstarpēju savienojumu un tehniskās sadarbspējas trūkuma radītos šķēršļus, kā arī pastāvošās atšķirības starp reģioniem un sociālajām grupām gan valsts, gan Kopienas līmenī.

Pamatojoties uz ierosinātajām vadlīnijām attiecībā uz Eiropas telekomunikāciju tīkliem, Komisija ir izstrādājusi virkni kopējās ieinteresētības projektu, kas paredzēti, lai izvērstu platjoslas tīklu un digitālo pakalpojumu infrastruktūru un novērstu šķēršļus digitālā vienotā tirgus attīstībai un risinātu jautājumu par to, ka ES ieguldījumi platjoslas tīklos salīdzinājumā ar konkurentu ieguldījumiem ir nepietiekami.

1.2.

Tādēļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atbalsta Komisijas lēmumu sākt Eiropas infrastruktūras savienošanas plānu un uzskata, ka tā izmantošana platjoslas tīklu jautājuma risināšanā lielā mērā ir konkrēta un pozitīva atbilde uz prasībām, kas izvirzītas Eiropas digitālizācijas programmā, un tādējādi risina problēmu saistībā ar nepietiekamiem ieguldījumiem platjoslas tīklos (1).

1.3.

Kā jau uzsvērts daudzos atzinumos, EESK ir pārliecināta, ka vispārēja piekļuve platjoslas tīkliem ir ne vien vajadzīgais priekšnosacījums modernas ekonomikas attīstībai, bet arī būtisks elements jaunu darbavietu radīšanai, spēcīgākai kohēzijai, labklājībai, kā arī no ekonomikas un kultūras aspekta neizdevīgā situācijā esošo personu un pat veselu reģionu e-iekļaušanai (2).

1.4.

Kopējas ieinteresētības projektiem izvirzītie mērķi un prioritātes atbilst būtiskai prasībai, proti, optimāli izmantot finanšu resursus un īstenot konkrētus mērķus, izvairoties no neproduktīvas finansējuma izmantošanas.

Šajā sakarā ir svarīgi, lai finansējamie projekti atbilstu arī nepieciešamībai veicināt valstu tīklu savstarpēju savienošanu un sadarbspēju, jo pretējā gadījumā digitālais vienotais tirgus paliks nepabeigts.

1.5.

EESK iesaka Komisijai būt maksimāli piesardzīgai un ļoti stingrai attiecībā uz finansējamo projektu atlases kritērijiem. Finansējums jāizmanto, lai nodrošinātu Eiropas savstarpējus savienojumus, atbalstītu attālākos reģionus, palīdzētu MVU piekļūt digitālajai ekonomikai, kā arī uzlabotu sociālo kohēziju. Lai to sasniegtu un informētu iestādes un iedzīvotājus, Komisijai būtu regulāri jāizstrādā ziņojums par finansējuma izmantošanu.

1.6.

EESK pauž neizpratni par zināmu nenoteiktību 5. panta 6. punktā, kurā paredzētas plašas pilnvaras Komisijai “pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza kopējas ieinteresētības projektu aprakstu, kas iekļauti pielikumā”. Maksimāli jāierobežo politikas apsvērumi (sk. 5. panta 7. punkta b) apakšpunktu, kur minētas “jaunas politiskās prioritātes”) vai lobiju spiediens, taču priekšroka jādod tādiem kritērijiem kā tehniskā inovācija, pievienotā vērtība un atbilstība mērķiem. EESK uzsver, ka ir lietderīgi noteikt precīzus deleģēto aktu termiņus un konkrētus to tematus.

1.7.

EESK uzskata, ka finansējamajos projektos ir svarīgi ņemt vērā tehniskās neitralitātes principu, kam ir liela nozīme atvērta interneta darbības nodrošināšanā (3).

1.8.

Līdzekļi jāizmanto atvērtiem tīklu risinājumiem, kuri pieejami nediskriminējošā veidā un ļauj ienākt jauniem operatoriem ar efektīvākām tehnoloģijām un maksu, kas pieņemama iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

1.9.

EESK vēlas arī, lai Komisija regulā paredzēto līdzekļu piešķiršanu labāk saskaņotu ar citu iniciatīvu finansējumu, tādējādi izvairoties gan no dublēšanas, gan no dažu jomu atstāšanas novārtā.

1.10.

Eiropas, valsts un reģionālajā līmenī nevilcinoties jāveic kartēšana (to atbalsta arī Komisija), lai noteiktu pārklājuma nepilnības un veicinātu jaunas publisko un privāto ieguldītāju iniciatīvas.

1.11.

Lai nostiprinātu attiecīgo telekomunikāciju tīklu sadarbspēju, ir svarīga atvērtība sadarbībai ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām.

1.12.

Visbeidzot, EESK vēlreiz uzsver savu pārliecību par to, ka interneta pieslēgums tagad ir jāiekļauj universālajā pakalpojumā (4), un uzskata, ka tā ir viena no prioritātēm, kas Eiropas Savienībai ļauj kļūt konkurētspējīgākai un iekļaujošākai. Savukārt, kamēr nav sasniegts minētais mērķis, jānodrošina, ka katram iedzīvotājam par pieņemamu cenu ir publiska vai privāta piekļuve platjoslai.

2.1.

Komisija 2011. gada 29. jūnijā pieņēma jaunas vadlīnijas attiecībā uz Eiropas telekomunikāciju tīkliem un publicēja priekšlikumu jaunai daudzgadu finanšu shēmai no 2014. gada līdz 2020. gadam (5), kurā ir paredzēta jauna integrēta Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility — CEF) izveide, lai ieguldītu prioritārajos Kopienas ieinteresētības projektos saistībā ar transporta, enerģētikas un telekomunikāciju infrastruktūru. Kopējais Kopienas līdzfinansējuma apjoms, kuram ir augsta pievienotā vērtība, ir 50 miljardi euro, no kuriem 9,2 miljardi euro ir paredzēti digitālajiem tīkliem un pakalpojumiem, taču vajadzīgais finansējums tiek lēstas vismaz 270 miljardu euro apmērā.

2.2.

Turklāt Komisija ierosina ieviest Eiropas projektu obligācijas, lai palielinātu publiskā vai privātā sektora finansējuma piesaistīšanas iespējas un tādējādi samazinātu risku trešās puses ieguldītājiem. Tādējādi ES budžets tiks izmantots, lai Eiropas Investīciju bankai (EIB) nodrošinātu kapitālu, ar ko daļēji segt risku, kuru tā uzņemas, līdzfinansējot atbilstīgos projektus. Tātad ES budžets sniegs sava veida garantiju, lai EIB finansētu minētos projektus, taču atlikušais risks jāuzņemas pašai EIB. Izmēģinājuma posmā (2012–2013) EIB saņems finansējumu 20 miljonu apmērā, ko iegūs, pārdalot ES telekomunikāciju programmu ietvaros neizmantoto finansējumu. Komisija cer, ka tas piesaistīs citus publiskā vai privātā sektora ieguldītājus.

2.3.

Dažas no Komisijas vadlīnijām attiecībā uz Eiropas telekomunikāciju tīkliem attiecas uz mērķiem un prioritātēm, kas paredzētas platjoslas tīklu un digitālo pakalpojumu infrastruktūrai telekomunikāciju jomā, lai

2.4.

Regulas mērķis ir, nodrošinot savienojumu ar tīklu un piekļuvi publisko digitālo pakalpojumu infrastruktūrai, atrisināt grūtības, kas kavē digitālā vienotā tirgus pabeigšanu. Mērķis ir novērst piedāvājuma problēmas, par ko liecina liels uzņēmumu bankrotu skaits, kā arī ieguldījumu samazināšanās platjoslas tīklos un sabiedrībai sevišķi svarīgos pakalpojumos, kuri nav ienesīgi (piemēram, e-veselība, elektroniskā identitātes karte, e-iepirkumi un to pārrobežu sadarbspēja). Turklāt pieprasījums pēc pakalpojumiem var pieaugt tikai tad, ja visiem iedzīvotājiem ir piekļuve digitālajiem tīkliem.

2.5.

Priekšlikumos ir paredzēti arī inovatīvi finanšu instrumenti, kas, radot sviras efektu, var veicināt publiskos un privātos ieguldījumus un līdzfinansējumu, izmantojot subsīdijas infrastruktūru nozarēs, lai līdz 2020. gadam īstenotu Eiropas digitalizācijas programmas mērķus, proti, vispārēja piekļuve pieslēgumam, kura ātrums ir 30 Mb/s, un vismaz 50% mājsaimniecību, kas abonē pieslēgumu, kura ātrums ir virs 100 Mb/s.

2.6.

Kopējas ieinteresētības projektu prioritātes ir šādas:

3.1.

Lai radītu sinerģiju, Komisija, pamatojoties uz stratēģisku redzējumu, pirmo reizi ierosina vienotu finansēšanas instrumentu trijām nozarēm (transporta, enerģētikas un telekomunikāciju nozare). Šī jaunā pieeja ir ļoti svarīga un var būt par paraugu arī dalībvalstu infrastruktūras politikai. Turklāt Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, kura mērķis ir izveidot viedus, ilgtspējīgus un pilnībā savstarpēji savienotus tīklus, sniegs nozīmīgu ieguldījumu vienota Eiropas tirgus izveidē. Visbeidzot, paaugstinot infrastruktūras projektu ticamību un samazinot ar tiem saistītos riskus, varēs piesaistīt turpmāku finansējumu no privātā un publiskā sektora.

3.2.

Šajā jaunajā scenārijā platjoslas tīkli un pakalpojumi iegūst īpašu nozīmi. EESK jau agrāk ir uzsvērusi, ka ir svarīgi nodrošināt iedzīvotājiem pienācīgu piekļuvi platjoslas tīkliem, lai lietotāji varētu maksimāli izmantot priekšrocības, ko rada operatoru konkurence un dalībvalstu politika, kurā tiek atbalstīti ieguldījumi infrastruktūrās un inovācijā (6).

3.3.

Ieguldījumi telekomunikācijās, jo īpaši platjoslas tīklos un digitālo pakalpojumu infrastruktūrās, ir nepieciešams nosacījums gudras un tai pašā laikā iekļaujošas un ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmei Savienībā. Pateicoties šīm finansiālajām saistībām un īstenošanas regulai, Eiropas digitalizācijas programmā noteiktais mērķis (līdz 2020. gadam panākt vispārēju piekļuvi pieslēgumam, kura ātrums ir 30 Mb/s, un to, ka vismaz 50% mājsaimniecību abonē pieslēgumu, kura ātrums ir virs 100 Mb/s) ir kļuvis sasniedzamāks.

3.4.

Komisijas lēmums par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu ir pozitīva reakcija uz EESK šaubām (7), kas tika paustas saistībā ar paziņojumā “Digitālā programma Eiropai” izklāstītā rīcības plāna zināmu neskaidrību un nenoteiktību, kā arī saistībā ar to, ka telekomunikāciju tīklos netiek veikti pietiekami ieguldījumi, jo sabiedrisko pakalpojumu jomā nav lielas peļņas iespēju un nomaļos reģionos pastāv praktiskas grūtības. Tas ir nopietns šķērslis, kas kavē izveidot vietējām pašvaldībām, iedzīvotājiem, uzņēmumiem un bezpeļņas uzņēmumiem viegli, ātri un pastāvīgi pieejamu vienotu Eiropas telpu.

3.5.

EESK jau ir uzsvērusi daudzos atzinumos, ka vispārēja piekļuve platjoslas tīkliem ir ne vien vajadzīgais priekšnosacījums modernas ekonomikas attīstībai, bet arī būtisks elements labklājībai un no ekonomikas un kultūras aspekta neizdevīgā situācijā esošo personu un pat veselu reģionu e-iekļaušanai (8). Jāatgādina, ka jau 2006. gada 20. marta paziņojumā “Atšķirību izlīdzināšana platjoslas pakalpojumu jomā” (9) tika apgalvots, ka “plaši pieejama platjoslas piekļuve ir galvenais nosacījums mūsdienīgas ekonomikas attīstībai un svarīgs Lisabonas programmas aspekts”.

3.6.

Tas, ka ir vajadzīgs spēcīgs ES atbalsts šajā nozarē, tika vienbalsīgi un neatlaidīgi uzsvērts arī pirmajā Digitālās programmas asamblejā, kura notika Briselē 2011. gada 16. un 17. jūnijā. To vadīja Komisijas priekšsēdētāja vietniece N. Kroes kdze, un tajā piedalījās vairāk nekā 1 000 ieinteresēto personu (10): satura pakalpojumu nodrošinātāji, iekārtu ražotāji, ieguldītāji un pasaules vadošo uzņēmumu telekomunikāciju operatori. Konferences dalībnieki piekrita Komisijas viedoklim, ka telekomunikāciju jomā pašreiz izmantotais ieguldījumu modelis ir nepietiekams, lai nodrošinātu ekonomiski pieejamu un ļoti kvalitatīvu (ātrums, stabilitāte, pieņemama cena, vispārēja pieejamība) platjoslas infrastruktūru izplatību. Šajā sakarā EESK uzskata, ka būtu interesanti padziļināti izpētīt situāciju Indijā, kur federālā valdība paziņoja, ka, izmantojot fiksēto un bezvadu tehnoloģiju apvienojumu, līdz 2014. gadam platjoslas tīkliem varēs pieslēgties 600 miljoni iedzīvotāju. Šīs apņemšanās dimensiju var salīdzināt ar ES uzdevumu, tāpēc Indijas iniciatīvu varētu izmantot kā paraugpraksi (11), ko varētu apspriest Komitejas ES un Indijas apaļā galda sarunās.

4.1.

Kopējas ieinteresētības projekti, ko Komisija izvēlējās finansēt no minētajiem līdzekļiem, ir šādi: Eiropas ātrgaitas pamattīkls, kas savieno valsts pārvaldes iestādes; pārrobežu e-pārvaldības pakalpojumu sniegšana, kas notiek, pamatojoties uz pilnīgas sadarbspējas identifikāciju un autentifikāciju (uzņēmuma izveidošanas, pārrobežu iepirkumu, e-tiesiskuma, pārrobežu e-veselības pakalpojumu procedūras, sevišķi tālradiodiagnostiskas pakalpojumi); piekļuve Eiropas kultūras mantojuma digitālajiem resursiem; drošāks internets nepilngadīgajiem un krāpšanas apkarošana e-komercijā; viedi energopakalpojumi.

4.2.

Minētie projekti veicina ekonomisko izaugsmi un sekmē vienotā tirgus attīstību, jo tie nostiprina Eiropas ekonomikas, tostarp MVU, konkurētspēju, uzlabo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, uzņēmumu un iestāžu darba apstākļus, kā arī veicina valstu telekomunikāciju tīklu savstarpēju savienošanu un sadarbspēju un piekļuvi šādiem tīkliem.

4.3.

Komisija jau bija apzinājusi galvenās problēmas, kas jāatrisina, lai reāli īstenotu Eiropas digitalizācijas programmā (12) noteiktos mērķus (viena no septiņām stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvām). Šajā sakarā EESK ir norādījusi, ka “politikas iniciatīvu neatbilstoša īstenošana ir pastiprinājusi Eiropas digitālās ekonomikas inertumu, ko izraisījusi tirgus sadrumstalotība un ieguldījumu nepietiekamība” (13).

4.4.

EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu par aicinājumu dalībvalstīm sākt iniciatīvas, lai ES iedzīvotājiem nodrošinātu integrētu noderīga satura un pakalpojumu tīklu, taču Komisija vēl neparedz iespēju ieviest Eiropas elektronisko identitātes karti (eID) katram iedzīvotājam, tādējādi atvieglojot elektronisko pakalpojumu sniegšanu un e-komerciju, par kuru EESK ir paudusi savu viedokli īpašā ieteikumā (14).

4.5.

Komisijas ierosinātais finanšu instruments ļauj atrisināt problēmu, kas līdz šim ierobežoja stipras infrastruktūras izveidošanas iespēju. Digitālo pakalpojumu infrastruktūra, kas balstās vienīgi uz struktūrfondiem un konkurētspējas un inovācijas programmas līdzekļiem, kuri paredzēti tikai izmēģinājumu projektiem, nevar sasniegt pietiekamu kritisko masu, lai nodrošinātu digitālo pakalpojumu plašu izplatību. Pašlaik daudzos reģionos ieguldījumi platjoslas tīklu jomā nav pietiekami konkurences trūkuma un augsto tirgus risku dēļ, bet publiskie pakalpojumi nav pārāk attīstīti un sadarbspējīgi, jo tehniskie risinājumi ir sadrumstaloti. Ja situācija nemainīsies, nebūs iespējams izveidot funkcionālu digitālo vienoto tirgu un daudzi ES iedzīvotāji no tā tiktu izslēgti.

4.6.

EESK uzskata, ka finansējamajos projektos ir svarīgi ņemt vērā tehniskās neitralitātes principu, kam ir liela nozīme atvērta interneta darbības nodrošināšanā (15).

4.7.

Turklāt jau vairākus gadus EESK stingri aizstāv pārliecību par to, ka interneta pieslēgums tagad ir jāiekļauj universālajā pakalpojumā (16). Kārtējo reizi jākonstatē, ka Komisija izvairās no šā svarīgā jautājuma, jo komisāre Kroes kdze, analizējot universālā pakalpojuma darbības jomu, izslēdza iespēju tajā iekļaut mobilos telekomunikāciju pakalpojumus un ātrgaitas pieslēgumus (17). Komisijas secinājuma pamatā ir sabiedriskā apspriešana, kas tika sākta 2010. gada martā un kurā it kā izskanēja doma par augstu izmaksu rašanos nozarei un ietekmi uz patēriņa cenām dažās dalībvalstīs, kur šie pakalpojumi vēl ir vāji attīstīti.

4.8.

Izbrīnu rada tas, ka Komisija, no vienas puses, pievērš lielu uzmanību ES vajadzībai īstenot izšķirīgu kvalitatīvu pavērsienu infrastruktūru jomā, taču, no otras puses, ir ļoti piesardzīga attiecībā uz iespēju pielāgot 2002. gadā (18) pieņemtos tiesību aktus par universālo pakalpojumu telekomunikāciju jomā.

Lai gan EESK apzinās Komisijas minētās ekonomiskās grūtības, tomēr vēlreiz uzsver, ka, kamēr nav sasniegts šis prioritārais un neatliekamais mērķis, jānodrošina, ka katram iedzīvotājam, pateicoties pieejamai cenai un loģistiski pieņemamam risinājumam, ir publiska vai privāta piekļuve platjoslai.