22.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 143/102

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu — šajā krīzes laikā šīs trešās programmas pastāvēšana ir pozitīvs signāls Eiropas iedzīvotājiem. Tā atzinīgi vērtē konkrēti veselībai veltīto programmu un tās nelielo budžetu, kas tomēr ir palielināts;

1.2.

EESK pauž atzinību, ka ir samazināts prioritāro jomu skaits un palielināti dotāciju griesti valstīm, kuru nacionālais kopienākums uz iedzīvotāju ir mazāks nekā 90 % no vidējā rādītāja ES (1);

1.3.

EESK piekrīt, ka ir jācenšas labāk izmantot finanšu resursus un cilvēkresursus, bet brīdina, ka nevajadzētu ļauties vēlmei krīzes laikā samazināt budžetu un sašaurināt veselības aprūpes pakalpojumus;

1.4.

EESK uzskata, ka veselības jomā Eiropas pievienotā vērtība nozīmē labas prakses veicināšanu un tādu principu izplatīšanu kā veselības aprūpes iekļaušana visās politikas jomās, nevienlīdzības apkarošana veselības aprūpes jomā un nabadzības un sociālās atstumtības apkarošana;

1.5.

EESK uzsver, ka iedzīvotāju veselības saglabāšanā liela nozīme ir profilaksei— izglītošanai par veselības jautājumiem, darba, dzīves apstākļu un mājokļu uzlabošanai. Lai vecumdienās veselība būt laba, ir jāgatavojas visu mūžu.

1.6.

EESK apliecina, ka, pastāvot vispārējam darbaspēka trūkumam šajā nozarē, ir jāmeklē plašāki risinājumi — jānodrošina profesionālā līdztiesība, prasmju un atalgojuma pārskatīšana, paaugstināta tehniskā līmeņa atzīšana, ģimenē, veicot neformālo darbu, gūtās pieredzes atzīšana, sieviešu un vīriešu līdzsvarota profesionālā pārstāvība, darba apstākļu un darba laika organizācijas uzlabošana, mūžizglītība, karjeras beigu posma organizācija, ņemot vērā veselības aprūpes darbinieku fizisko un psiholoģisko slodzi;

1.7.

EESK uzskata, ka labāk ir darbam šajās profesijās sagatavot bezdarbniekus nekā meklēt jau citās trešās vai Savienības valstīs sagatavotus profesionāļus, lai viņu izcelsmes valstīs nerastos šādu kompetentu personu trūkums;

1.8.

EESK uzsver, ka ir nepieciešams ģimenēm un tuvākajiem cilvēkiem (draugiem, kaimiņiem u.c.) dot iespēju aprūpēt slimniekus un atkarīgas personas, uzlabojot darba laika izkārtojumu visas dzīves garumā;

1.9.

EESK mudina veikt pieredzes apmaiņu par tiešsaistes veselības aprūpes sistēmu izmantošanu gan speciālistu, gan iedzīvotāju vidū un aicina izstrādāt Eiropas pamatnostādnes:

1.10.

EESK uzskata, ka prioritāšu (tabaka, alkohols, liekais svars, HIV) vidū jāiekļauj arī apdraudējums, kas saistīts:

1.11.

EESK uzskata, ka veselības aprūpes jomā jāveicina jauno tehnoloģiju izmantošana, tādējādi samazinot veselības aprūpes personāla noslogojumu un uzlabojot pacientiem sniegtās aprūpes un atbalsta kvalitāti, kā arī uzlabojot un stiprinot vecāka gadagājuma cilvēku mobilitāti.

2.1

Ekonomikas un sociālo lietu komiteja divu gadu laikā ir izstrādājusi atzinumus (2) par daudziem veselības aprūpes jautājumiem, sākot ar nevienlīdzības apkarošanu veselības aprūpes jomā, līdz cīņai pret alkoholismu, no Alcheimera slimības līdz vēzim, pieskaroties arī smēķēšanas apkarošanai un pacientu drošībai.

2.2

Lai gan veselības aprūpe var sniegt vērtīgu ieguldījumu ekonomikas izaugsmes veicināšanā, veselības jautājums ar to nav izsmelts. Lai uzlabotu slimības gadījumā nepieciešamo veselības aprūpes sistēmu dzīvotspēju, vispirms ir jāaizsargā iedzīvotāju veselība ar profilakses un sabiedrības veselības pasākumiem, turklāt veselības aprūpe jāiekļauj visās politikas nozarēs. Vēlams būtu paplašināt statistikas datus par veselības sistēmu darbību.

2.3

Ekonomikas krīzes dēļ būtiski tiek samazināts budžets, izraisot apdraudējumu veselības aprūpes publiskajiem pakalpojumu kvalitātei un vispārējai piekļuvei veselības aprūpes pakalpojumiem. Lai varētu iedzīvotājiem saglabāt labu veselību demogrāfisko un klimata pārmaiņu laikā, ir nepieciešami pietiekami līdzekļi.

2.4

Lai būtu iespējams saglabāt veselību, jānodrošina atbilstoša izglītība par veselības jautājumiem jau no bērnības (to var sniegt ģimene, izglītības iestādes un plašsaziņas līdzekļi), jebkurā vecumā jālieto veselīgs uzturs, ierobežo saskarsme ar bīstamiem produktiem, nepieciešami pienācīgi dzīves un darba apstākļi u. tml. Īpaša uzmanība ir jāpievērš veselības saglabāšanai novecošanas gaitā, jo lielākā daļa veselības aprūpes sistēmas patērētāju ir jaundzimušie un vecāka gadagājuma cilvēki. Lai vecumdienās saglabātu labu veselību, ir jāgatavojas laikus.

2.5

Dzīves un darba apstākļu uzlabošana un profilakse ir labākais veids, kā saglabāt iedzīvotāju veselības stāvokli un tādējādi samazināt darba kavēšanu un veselības aprūpes izmaksas.

2.6

Pirmām kārtām ir jāapkaro nabadzība un sociālā atstumtība — aukstums, bads, nelīdzsvarota pārtika, higiēnas neievērošana, slikti dzīves apstākļi, ko bieži vien pastiprina vientulība, profilaktiskās veselības aprūpes neesamība utt. — veicina slimību, īpaši hronisku slimību veidošanos, kas rada lielus izdevumus veselības aizsardzības sistēmām t. i. iedzīvotājiem, kuri piedalās to finansēšanā.

2.7

Komiteja atbalsta mērķi stimulēt novatoriskas un dzīvotspējīgas veselības aprūpes sistēmas, kuru ieviešanai ir nepieciešams izstrādāt tādus kopējus līdzekļus un mehānismus, kas ļautu rīkoties cilvēkresursu un finansējuma nepietiekamības gadījumā. Lielāki resursi jāiegulda mājās sniegtā aprūpē un “vieglā” aprūpē, un šim nolūkam jānovirza līdzekļi no slimnīcā sniegtas aprūpes budžeta. Tādējādi tiktu atzīta svarīgā loma, kāda ir ģimenei gan sabiedrības veselības uzturēšanā, aprūpes sistēmas ilgtspējas uzlabošanā.

2.8

Izglītošana par veselības jautājumiem no agras bērnības sākas ģimenē — tā ietver higiēnas, līdzsvarota uztura un uzvedības principus, kā arī stabilas emocionālās vides veidošanu. Ģimene ir pirmā vieta, kur tiek apgūti veselības saglabāšanas noteikumi, tieši ģimene rūpējas par slimnieku, pirmkārt, tāpēc, ka daudzu slimību gadījumā ārstēšanās slimnīcā nav nepieciešama un cilvēki var palikt savā mājvietā kopā ar ģimeni, un, otrkārt, gadījumā, ja slimnieks tiek ievietots slimnīcā, ģimenes apmeklējumi nodrošina gan psiholoģisko, gan materiālo atbalstu papildus slimnīcas personāla rūpēm. Šī būtiskā ģimenes un tuvāko cilvēku funkcija ir jāsaglabā, jo, kad slimības rezultātā mazinās slimnieka spējas, ir nepieciešama tieši tuvinieku klātbūtne un atbalsts.

2.9

Ģimenes struktūras pārmaiņas ietekmē arī garīgo un fizisko veselību, tāpēc ir savlaicīgi jārūpējas par to, lai ģimene arī turpmāk varētu nodrošināt drošības izjūtu.

2.10.

Fakts, ka “ģimeņu vidē samazinās neformālas aprūpes pieejamība”, nav nenovēršams. Slimnieki nedod priekšroku speciālistu aprūpei. Ģimene nevar aizstāt speciālistus, lai veiktu darbības, kurām ir nepieciešamas īpašas tehniskas zināšanas. Tomēr slimniekiem un viņu ģimenēm jābūt iespējai izvēlēties, runājot par dažādiem mājas aprūpes veidiem. Tieši tāpēc visiem strādājošajiem ir jādod iespēja neierasties darbā, ja kādam no ģimenes locekļiem ir nepieciešama aprūpe.

2.11.

Laikā, kad jāpārskata visas pensiju sistēmas, ir jāizmanto iespēja, lai līdzsvaroti sadalītu darba laiku visa mūža ilgumā. Tā kā pagarinoties dzīves ilgumam ir iespējams strādāt ilgāk, vīriešiem un sievietēm ir vajadzīga iespēja darba dzīves laikā pieprasīt garu līdzīgi pensijai finansētu pilna vai daļēja laika atvaļinājumu, lai rūpētos par saslimušiem tuviniekiem vai aprūpējamiem vecākiem cilvēkiem. Ir jānodrošina plašāka izvēles brīvība, lai ar savu darbu finansēto laiku strādājošie varētu izmantot atbilstoši savām vajadzībām ne tikai pensijas laikā. Eiropas sociālie partneri, kuri vadīja sarunas par bērna kopšanas atvaļinājumu, varētu turpināt ar šiem atvaļinājumiem, kontiem/laiku, kas ir nepieciešams, lai uzlabotu ģimenes un darba dzīves saskaņošanu.

2.12.

Lai arī turpmāk ģimene varētu būt par pamata solidaritātes vietu, ir nepieciešami līdzekļi. Nekavējoties, nosakot sociālās aizsardzības un pensijas tiesības, ir jāņem vērā laiks, kas ir izmantots, lai aprūpētu slimu vai aprūpējamu tuvinieku.

2.13.

Jāveido arī dienesti, lai sniegtu ikdienas palīdzību aprūpējamām personām — personiskās higiēnas nodrošināšanā, mājokļa uzkopšanā, maltīšu gatavošanā, nakts aprūpē. Aktīvi attīstās nodarbinātības nozare, kas nodrošina palīdzību ģimenei — tiek radītas jaunas darbavietas. Pārāk daudzās valstīs darbs mājās joprojām ir neformāls, tas netiek deklarēts, nav paredzēta aizsardzība, šāda kvalifikācija netiek atzīta un bieži šādu darbu veic migrējošās darba ņēmējas. Šai nozarei ir izšķirīga loma vīriešu un sieviešu līdztiesības nodrošināšanā, to smagi ietekmē stereotipi, tehniskās prasmes netiek atzītas, līgumattiecības ir nestabilas vai arī tās netiek slēgtas, atalgojums ir mazs, bet tā ir nepieciešama ekonomikas darbotiesspējai. Nesen pieņemtajai ILO konvencijai par pienācīga darba nodrošināšanu mājsaimniecības pakalpojumu jomā nodarbinātām personām ir jāveicina morāles un profesionālu principu ieviešana šajā nozarē, turklāt jāpanāk, lai finansējuma vienīgais avots nebūtu tikai slimnieku, kuriem nepieciešama aprūpe, vai viņu ģimenes locekļu līdzekļi.

3.1

Programmā ir ierosināts izplatīt inovatīvus risinājumus darbaspēka nepietiekamības novēršanai. Eiropā pastāvot masveida bezdarbam, ir jāatrod atbilde uz jautājumu, kāpēc veselības aprūpes nozarē ir grūti atrast darbiniekus. Šī izteikti feminizētā nozare nepiesaista pietiekamu jauniešu un vīriešu skaitu un tā iemesli ir nepietiekamā kvalifikāciju un prasmju atzīšana, neērts darba laiks un smagi darba apstākļi, kā arī zemas algas. Profesionālo līdztiesību iespējams panākt, uzlabojot algas un tehnisko prasmju atzīšanu, kā arī nodrošinot mūžizglītības iespējas.

3.2

Būtisks jauninājums būtu vīriešu skaita palielināšana šajā nozarē, un šajā nolūkā ir jāveic īpaši pasākumi. Sociālajiem partneriem būtu jāveicina mazāk pārstāvēto grupu iesaistīšanās. Īpaša uzmanība jāpievērš tiem gadījumiem, kad pašnodarbinātā statusā strādājošie veselības aprūpes darbinieki neievēro pārtraukumus un strādā līdz spēku izsīkumam. Jāuzsver jebkādas tādas tehniskās, organizatoriskās un sociālās inovācijas, kas ļautu uzlabot darba apstākļus un samazinātu tā smagumu.

3.3

Veselības aprūpes nozarē pastāv stingras prasības un slimniekiem ir nepieciešama nepārtraukta aprūpe visu diennakti. Ir nepieciešams strādāt naktī, un šādu darba laiku ir grūti saskaņot ar ģimenes dzīvi. Lai panāktu apmierinošus darba apstākļus, lēmumu pieņemšanā ļoti aktīvi jāiesaista personāls. Sociālajiem partneriem, risinot sociālo dialogu nozares ietvaros, ir jāparedz inovatīvu darbavietu ieviešana, piemēram, individuāla darba laika pārvaldība (self-rostering), kam varētu būt nepieciešams IKT (informācijas un komunikācijas tehnoloģiju) instrumentu atbalsts.

3.4

Sociālajiem partneriem ir jāsadarbojas ar publiskajām pārvaldes iestādēm, lai atbalstītu mūžizglītošanos, darba vietu iekšējo mobilitāti un pārvaldības un organizēšanas prasmju iegūšanu. Lai darba un mācību apvienošanu padarītu vieglāku, viņiem ir jāņem vērā tādas iespējas kā nosūtīšana, apmācība darba vietā, apmācība tiešsaistē. Lai saglabātu darbiniekus, liela nozīme ir karjeras iespēju paplašināšanai.

3.5

Atbalsts bezdarbnieku apmācībai un piemērota alga ir labāks risinājums darbaspēka trūkuma problēmas risināšanai nekā jau apmācītu darbinieku piesaistīšana no trešām valstīm: ārsti, medmāsas, fizioterapeiti u. c., kas nāk no Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas, būs vajadzīgi savās izcelsmes valstīs, kuras ir apmaksājušas šo speciālistu izglītošanu. Eiropas sociālie partneri, kas saistīti ar veselības aprūpes jomu, ir izstrādājuši rīcības kodeksu ētiskai pārrobežu pieņemšanai un saglabāšanai darbā slimnīcu sektorā. Tas ir jāpiemēro un jāpaplašina. Attiecībā uz tiem gadījumiem, kad speciālisti no trešām valstīm tomēr vēlas iekārtoties uz dzīvi Eiropā, Komiteja 2007. gada atzinumā par veselības aprūpi un migrāciju ierosināja izveidot kompensāciju fondu, lai šajās valstīs varētu sagatavot jaunus speciālistus (3).

3.6

Galvenais šīs programmas mērķis ir “veicināt Eiropas sadarbību medicīnas tehnoloģiju novērtēšanā (HTA), kā arī atklāt, kādas iespējas piedāvā e-veselība un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas veselības jomā”. Ir jāizstrādā Eiropas sistēma konfidenciālu datu aizsardzībai pārrobežu apmaiņas gadījumā (piemēram, ja tiek pārsūtīti pacientu dokumenti vai receptes).

3.7

Otrais programmas mērķis ir “palielināt piekļuvi medicīniskajām zināšanām un informācijai par īpašiem veselības stāvokļiem arī pāri valstu robežām un izstrādāt kopējus risinājumus un pamatnostādnes veselības aprūpes kvalitātes un pacientu drošības uzlabošanai, lai palielinātu ES pilsoņu piekļuvi labākai un drošākai veselības aprūpei”. Plašai sabiedrībai domātās un bieži izmantotās veselības jautājumiem veltītās interneta vietnēs tiek izplatīta ar medicīnas jautājumiem saistīta informācija, kas veicina izglītošanos veselības jomā. Nebūtisku problēmu gadījumā ar to palīdzību ir iespējams izvairīties no ārsta apmeklējuma. Vietnēs pieejama informācija par tradicionālās un alternatīvās medicīnas priekšrocībām, augu izcelsmes ārstniecības līdzekļiem, termālo ūdeņu ārstniecības metodēm, masāžām u. tml., kas palīdz uzturēt labu veselību. Uzlabot pašizziņu, zināšanas par savām psiholoģiskajām un fizioloģiskajām vajadzībām ir vērtīgi, lai saglabātu sabiedrības veselību, izvairītos no pārmērīgas aprūpes pakalpojumu un medikamentu izmantošanas. Lai sabiedrībai tiktu sniegta pareiza informācija (akreditācija), ir jāveic informācijas apmaiņa un jānosaka Eiropas sistēma, jo tādējādi būs iespējams novērst tādu pašlabuma meklētāju skaita palielināšanos, kuri iedzīvojas uz slimnieku uzticēšanās rēķina.

3.8

Ir jāveicina labas prakses apmaiņa par dažādos reģionos ieviestajiem mehānismiem, kas uzlabo piekļuvi aprūpei, nodrošina ārstu un kvalificēta ārstējošā personāla saglabāšanu vai piesaistīšanu lauku apvidos vai nabadzīgākajos rajonos, kā arī par veselības aprūpes un individuālo pakalpojumu plānošanas sistēmām un politiku.

3.9

Trešais mērķis ir “identificēt, izplatīt apstiprinātu paraugpraksi attiecībā uz rentabliem profilakses pasākumiem un veicināt tās apgūšanu, vēršoties pret galvenajiem riska faktoriem, proti, smēķēšanu, alkohola pārmērīgu lietošanu un korpulenci, kā arī HIV/AIDS”. Programmā, kurā inovācijai ir būtiska loma, ir jāveicina arī pieredzes apmaiņa attiecībā uz jauniem riska faktoriem, kuriem būs ļoti liela nozīme nākotnē.

3.10

Parādās aizvien jauni veselības traucējumi un jaunas hroniskās slimības, kuras būs nopietnas 21. gadsimta problēmas — to cēlonis ir klimata pārmaiņas, piesārņojuma palielināšanās, dzīvesveida izmaiņas (mazkustīgums, ilgas stundas sēdus stāvoklī ekrāna priekšā u. tml.) un neskaitāmu tādu ķīmisku vielu izplatība, kuru ilgtermiņa ietekme uz veselību nav zināma.

3.11

Laika posmā no 19. gadsimta beigām, kad rūpniecībā un celtniecībā sāka izmantot azbestu, līdz 20. gadsimta beigām, kad tā izmantošana tika aizliegta, azbests ir nogalinājis desmitus tūkstošu strādnieku.

3.12

Lauksaimniecībā tiek izmantoti pesticīdi un citi ķīmiski produkti, kuru negatīvā ietekme uz organismu atklājas tikai ilgtermiņā. Pētījumi vieš bažas par paaugstinātu vēža līmeni lauksaimnieku vidū. Šīs vielas nonāk gaisā, ūdenī un pārtikas produktos. Lai pēc iespējas ilgāk saglabātu pārtikas produktus, pārveidotu to garšu, lauksaimniecības pārtikas ražošanas nozarē tiek izmantotas piedevas.

3.13

Jāpieskaita arī mājokļa un darba telpu kopšanas līdzekļi, daudzie rūpniecībā izmantotie produkti un medikamenti. Vienas no medikamentu pārmērīga patēriņa sekām ir izturība pret antibiotikām. Šīs antibiotikas tiek izmantotas arī lopkopībā un nonāk ūdenī. Gaisā izplatās arī citas vielas — gāze, kvēpi u. c. Šie produkti kopā veido vidē eksistējošu ķīmisko vielu miksli un vienas no tā izraisītajām sekām varētu būt alerģiju un vēža gadījumu skaita palielināšanās. Arī viļņi ir viens no kaitējuma avotiem.

3.14

Vēl viens satraucošs jautājums ir produktu, starojuma un dzīvesveida pārmaiņu ietekme uz cilvēku reproduktīvajām spējām. Lai gan dzimstības samazināšanās cēloņi galvenokārt ir socioloģiski, tomēr jāņem vērā, ka arvien biežāk ģimenēm, kuras nolemj laist pasaulē bērnu, nākas saskarties arī ar fizioloģiskām problēmām.

3.15

Tāds jaunais apdraudējuma veids kā stress darba vietā ir viens no depresijas cēloņiem, kas var izraisīt arī pašnāvību. Ir jācīnās arī pret bezdarbnieku un visu to personu stresu, kuras jūtas nevajadzīgas sabiedrībai. Garīgā veselība ir viens no sabiedrības veselību noteicošajiem elementiem.

3.16

Pilnvērtīgām vecumdienām ir jāgatavojas laikus. Darba apstākļiem ir ļoti svarīga loma — biroja darbiniekiem, maiņu darbā strādājošiem un lauksaimniecībā nodarbinātajām personām ir atšķirīgs mūža ilgums. Lai vecumdienām saglabātu labu veselību, ir jāsamazina darba smagums, mazāk jāstrādā naktīs un jāsamazina stresa līmenis.

3.17

Lai novecojot saglabātu veselību, svarīgi ir apzināties piederību sabiedrībai, saglabāt attiecību tīklu, zinātkāri, profesionālo vai brīvprātīgo aktivitāti, nodarboties ar sportu un ievērot higiēnas nosacījumus.

3.18

Par dzīves nogales tematu būtu jāveic apspriedes Eiropas līmenī, jo šis jautājums ir saistīts ar visu iedzīvotāju atbildību un viņu attieksmi pret izpratni par to, kas ir cieņpilna dzīve. Pašlaik lielākā daļa iedzīvotāju mirst slimnīcās. Arī dzīves pēdējie mirkļi ir svarīgs jautājums.

3.19

Ļoti svarīgi attīstīt paliatīvās aprūpes pakalpojumus, kas neārstējamiem slimniekiem ļautu izvairīties no ciešanām. Šie pakalpojumi nav pieejami visās slimnīcās vai arī tie nav pieejami visiem tiem, kam tie ir nepieciešami.

3.20

Ceturtais programmas mērķis ir “izstrādāt kopējas pieejas un pierādīt to vērtību, lai nodrošinātu labāku sagatavotību un koordināciju ārkārtas situācijās veselības jomā, nolūkā pasargāt pilsoņus no pārrobežu veselības apdraudējumiem”. Epidēmijām nav robežu, tāpēc sadarbībai šajā jomā ir ļoti liela nozīme. Ir jāņem vērā veikto pasākumu rezultātā gūtā pieredze, lai nākotnē novērstu līdzekļu izšķērdēšanu. Ar izglītošanu saistīti profilakses pasākumi, kuru ietekme ir daudzgadīga, ir jāšķir no tādu produktu iegādes, kuru derīguma termiņš ir ierobežots. Informācijas apmaiņa par izmaksām un rezultātiem ļautu izstrādāt mērķu sasniegšanai atbilstošas metodes.

OV C 18/74, 19.01.2011.

OV C 339/1, 14.12.2010.

OV C 255/72 un 76, 22.9.2010.

OV C 128/89, 18.05.2010.

OV C 228/113, 22.09.2009.

OV C 318/10, 23.12.2009.

OV C 306/64, 16.12.2009.

OV C 317/105, 23.12.2009.

OV C 218/91, 11.09.2009.

OV C 175/116, 28.07.2009.

OV C 77/115, 31.03.2009.

OV C 224/88, 30.08.2008.

OV C 77/96, 31.03.2009.