22.5.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 143/88

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu”

COM(2011) 609 final – 2011/0270 (COD)

2012/C 143/17

Galvenā ziņotāja: BATUT kdze

Eiropas Parlaments 2011. gada 25. oktobrī un Padome 2011. gada 16. novembrī saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu”

COM(2011) 609 final – 2011/0270 (COD).

Komitejas Birojs 2011. gada 25. oktobrī uzdeva Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētajai nodaļai sagatavot Komitejas atzinumu par šo jautājumu (galvenā ziņotāja: BATUT kdze).

Ņemot vērā jautājuma steidzamību, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 478. plenārajā sesijā, kas notika 2012. gada 22. un 23. februārī (2012. gada 23. februāra sēdē) iecēla BATUT kdzi par galveno ziņotāju un ar 168 balsīm par, 2 balsīm pret un 7 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.   EESK jau ir apspriedusi sociālās inovācijas jēdzienu un norādījusi, ka tā ideja ir neskaidra un tāpēc izraisa nenoteiktību (1); taču, Komiteja ir arī novērtējusi priekšrocības inovācijām darbavietās (2). Turklāt daudzi, to pat neapzinoties, “sociālo inovāciju” īsteno ik dienas, jo labi dara savu darbu.

1.2.   EESK aicina Komisiju Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmā noteikt sociālās inovācijas un sociālo pārmaiņu mērķus (3). Abu jēdzienu koncepcija ir “eksperimenta” stadijā. Tiem nebūtu jāaizstāj ne valstu sociālās sistēmas, ne arī darba tiesības. Iedzīvotāju integrācija darba tirgū var veicināt konkurētspēju, taču Komiteja uzskata, ka krīze nedrīkst kļūt par ieganstu tādai sistēmas pārveidei, kas izņēmumu pārvērstu par likumu.

1.3.   EESK vēlas, lai pārskatāmajā programmā tiktu iekļauta rakstiska klauzula, kas nodrošinātu, ka sociālās inovācijas pasākumi papildina dalībvalstu sociālās tiesības un sistēmas, nevis konkurē ar tām, un līdz ar to neapdraud tiesisko noteiktību, ko tās sniedz.

1.4.   Komiteja iesaka Komisijai dokumenta projektā ņemt vērā mērķi saskaņot valstu sociālās tiesības, turpinot ieviest uzlabojumus (4), lai novērstu to savstarpējās atšķirības un tādējādi vienkāršotu mobilitāti.

1.5.   EESK iesaka Komisijai paskaidrot, kādi rezultāti tiek gaidīti no trijās programmās — PROGRESS, EURES un mikrofinansēšana — minētajām sinerģijām un no saiknes ar Eiropas fondiem (īpaši ESF un ESUF (5)), un izklāstīt šo programmu pārvaldības noteikumu saderību, jo šis aspekts nav pilnība skaidrs.

1.6.   Komiteja vēlas, lai Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmas visās trīs sadaļās ir skaidri norādīta sociālo partneru un NVO loma.

1.7.   EESK aicina SPSI programmā iekļaut elastības klauzulu, lai pēc starpposma pārskatīšanas programmu būtu iespējams atbilstoši pielāgot. 2017. gadā būtu jāsagatavo provizorisks pārskats par pārmaiņām sociālajā jomā un tas jāiesniedz gan Parlamentam, gan konsultatīvajām komitejām un tās pārstāvošajām organizācijām, lai tās sniegtu savu atzinumu.

1.8.   EESK uzskata, ka vienā programmā saglabājot visas trīs sadaļas, jāmaina programmas nosaukums, proti, tā būtu jāsauc par “Sociālā progresa, mobilitātes un iekļaušanas atbalsta programmu”.

1.9.   Attiecībā uz Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu PROGRESS Komiteja uzskata, ka būtu:

—	jāapzina, kādi darbavietu veidi ir radīti ar tās palīdzību,

—	jāpublicē informācija par īstenotajiem projektiem, jāuzver pozitīvie rezultāti un jānodrošina, ka šāda informācija tiek izplatīta, tiešsaistē izveidojot datu bāzes,

—	jādefinē “eksperimentēšana”, kā arī tās darbības joma, dalībnieki, pasākumi un potenciālie ieguvēji,

—	jānodrošina, ka kritērijiem arī turpmāk atbilst projekti, kuri ietver dzimumu līdztiesības un/vai diskriminācijas aizlieguma dimensiju,

—	jāpārtrauc lielāko daļu programmas PROGRESS darbības veltīt administratīviem analīzes un uzskaites uzdevumiem, palielinot tās praktisko lietderību,

—	jāvienkāršo dokumenti un kontroles procedūras,

—	precīzāk jānosaka sociālo uzņēmumu loma vispārējas nozīmes sociālo pakalpojumu jomā,

—	jāskaidro sinerģija starp Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu un ESUF, starp Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu un ESF un jāprecizē pārvaldības noteikumi, kas jāpiemēro sociālajos uzņēmumos atkarībā no šo uzņēmumu sociālā mērķa līmeņa.

1.10.   Attiecībā uz EURES Komiteja iesaka:

—	saglabāt sākotnējo EURES būtību ar tās reģionālā līmeņa kompetencēm un ar sociālo partneru iesaisti,

—	stiprināt principu, kas nosaka, ka pienācīgu darbavietu nodrošināšanai ir prioritāte salīdzinot ar mikrokredītu un mikronodarbinātības jautājumiem,

—	nostiprināt mērķi mobilitātes veicināšanai un sociālā dempinga izskaušanai,

—	paziņot par tiesiskā pamata maiņu līdz ar privāto ieguldījumu pakalpojumu iekļaušanu (6), un skaidrot, kādas sekas skars ESF un fondu piešķiršanu,

—	skaidrot divējo EURES finansējumu (Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmas un ESF) un budžeta pārklāšanās sekas, kā arī kontroles veidus,

—	definēt mērķtiecīgu mobilitāti; apzināt, kāda veida līgumi ir noslēgti, izmantojot EURES; minēt par Komisijas jauno centralizētājas lomu, lai tā tiktu apspriesta,

—	apstiprināt nepieciešamību pēc visu sociālo tiesību un kompetenču līdzvērtības sistēmu pārnesamības,

—	pievienot pasākumus e-iekļaušanas veicināšanai.

1.11.   Attiecība uz mikrofinansēšanu un sociālo uzņēmējdarbību EESK iesaka:

—	ievērot subsidiaritātes principu,

—	apsvērt iespējamo sadales principu atbalsta piešķiršanai starp dalībvalstīm,

—	paredzēt atbalsta skalu precīzāk noteiktiem saņēmējiem (to sociālo uzņēmumu lielums, kuri tiesīgi pretendēt uz atbalstu),

—

nodrošināt projekta atpazīstamību, lai no neregulēta mikrofinansējuma un negodīgiem pakalpojumu sniedzējiem pasargātu tos iedzīvotājus, kuri tiesīgi uz šādu finansējumu pretendēt, kā arī — nodrošināt, lai attiecīgajās interneta vietnēs norāde par miokrofinansējumu būtu redzama pirmajā lapā un visās Savienības valodās,

—	precīzāk skaidrot Eiropas Investīciju fonda un Eiropas Investīciju bankas lomu un to palielinošo ietekmi,

—	sagatavot noteikumus aizdevējiem, viņiem paredzot pilnu atbildību.

2.   Vispārīga informācija

2.1.   21. gadsimta Eiropas sociālās programmas stratēģija ir ietverta stratēģijā “Eiropa 2020”. Šajā pašā ietvarā iekļaujams arī Priekšlikums par Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu (turpmāk SPSI programma). Sociālās aizsardzības komiteja ir konstatējusi, ka katru piekto Eiropas iedzīvotāju apdraud nabadzība un sociālā atstumtība, un šo negatīvo tendenci pašlaik pastiprina sociālās krīzes sekas. ES un dalībvalstu pasākumu mērķis ir panākt, ka līdz 2020. gadam vismaz 20 miljonu iedzīvotāju izkļūst no nabadzības. Šo pasākumu īstenošanā svarīgākie nodarbinātības un sociālās iekļautības instrumenti ir ESF, PROGRESS, ELFLA, ERAF (7) un mikrofinansējums.

2.2.   Programmas vispārējie mērķi

2.2.1.   Komisija ierosina trīs pastāvošās programmas (PROGRESS, Eiropas mikrofinansēšanas instruments un EURES) apvienot vienā dokumentu paketē, lai valstu budžetu krīzes laikā izvēle par līdzekļu piešķiršanu būtu racionālāka un kontrole par to izlietojumu — efektīvāka.

2.3.   Jaunās programmas virzieni

2.3.1.   Nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmā PROGRESS , kas izveidota 2006. gadā, ir ieteikts izstrādāt pārskatus par sociālo stāvokli Eiropā, lai tādējādi varētu salīdzināt stāvokli dažādās valstīs.

2.3.1.1.

Laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam programmas PROGRESS mērķis ir veicināt nodarbinātību, savākt salīdzināmus datus, balstīties uz iegūto pieredzi, lai veicinātu uz rezultātiem balstītu pieeju ar mērķi veidot Eiropas pilsoniskās sabiedrības tīklu spēju izstrādāt Savienības sociālās politikas mērķus; programmas budžets ir 575 miljoni euro, t.i., 82,1 miljoni euro gadā; no tiem 17% atvēlēti eksperimentiem sociālajā jomā.

2.3.2.   EURES ir Eiropas tīkls starp Komisiju un valsts nodarbinātības dienestiem. Tā pamatā ir agrākā arodbiedrību un vēlāk — sociālo partneru darbība, un šī programma veicina darba ņēmēju mobilitāti pierobežas teritorijās. Pēc 2002. gada Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklam (EURES) ir trīs mērķi: veidot Eiropas portālu par mobilitātes jautājumiem, radīt pārrobežu partnerības starp valsts nodarbinātības dienestiem un sociālajiem partneriem, kā arī pasākumu plāni dalībvalstīs ar mērķi apkopot informāciju par brīvajām darbavietām un darba pieteikumiem (20 miljoni euro). EURES tīkls aptver visu Savienību, un dalībvalstis ar pasākumu plāniem patērē 70 % tā budžeta.

2.3.2.1.

Laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam mērķis ir SPSI programmas ietvaros (izmantojot budžetu 143 miljonu euro apmērā, t.i., 20,5 miljoni euro gadā) visos Savienības reģionos nodrošināt mobilitāti, it īpaši jauniešu mobilitāti. Eiropas līmenī mērķis ir arī nodrošināt statistikas datu un informācijas pārvaldīšanu, gada bilances izstrādāšanu par [informācijas] apmaiņu, portāla uzlabošanu ar daudzvalodības palīdzību, tuvākajā nākotnē — nodarbinātības privātā sektora dalībniekus pievienošanos un valstu pasākumu programmu īstenošanu ar ESF budžeta palīdzību.

2.3.3.   Mikrofinansēšanas instruments nodarbinātības un sociālās iekļaušanas atbalstam (2010. gadā) ir paredzēts, lai attīstītu iespējas mikrokredītu iegūt cilvēkiem, kuri saskaras ar grūtībām nodarbinātības un/vai kredīta dēļ. Uz to var pretendēt pašnodarbinātās personas un sociālās jomas mikrouzņēmumi. Programmu pārvalda Eiropas Investīciju fonds. Šī programma dod aizdevējām finanšu iestādēm iespēju saņemt Eiropas Investīciju fonda un Eiropas Investīciju bankas atbalstu, lai apdrošinātu to risku pret iespējamiem zaudējumiem un nodrošinātu likviditāti. Programmā paredzēti 200 miljoni euro 3 gadu posmam (2010–2013) visām 27 dalībvalstīm.

2.3.3.1.

Arī laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam programmas mērķis ir palīdzēt mikrofinansējuma iegūšanā un sociālajā uzņēmējdarbībā, sniedzot aizdevumu garantijas līdz 25 000 euro apmērā. Programmas budžets 7 gadu posmam ir 191,6 miljoni euro (27 miljoni euro gadā).

2.4.   Priekšlikuma aspekti

2.4.1.   Jaunās SPSI programmas budžets ir ierosināts 958 euro apmērā, kas ir tikai par 10% vairāk nekā 2007. gadā. Tā ir iekļauta stratēģijā “Eiropa 2020” un balstīta uz tiem pašiem principiem: partnerībām, koordināciju, ex ante nosacījumiem, stabilu budžeta situāciju, sadarbības un teritoriālās kohēzijas stiprināšanu, tālāku vienkāršošanu.

2.4.2.   Komisijas galvenais mērķis ir panākt strukturālas sociālās jomas pārmaiņas Eiropas Savienībā, veicinot sociālās politikas modernizāciju dalībvalstīs (8), un tā ierosina:

—	izveidot šo triju programmu savstarpēju sinerģiju, kā arī to sinerģiju ar Eiropas Sociālo fondu,

—	izveidot saskaņotas informācijas, komunikācijas, izplatīšanas, pārvaldības un novērtēšanas procedūras,

—	vairāk pievērsties lieliem projektiem, kuriem ir lielāka Eiropas pievienotā vērtība, cenšoties samazināt izmaksas.

2.4.3.   Programmai ir pieci mērķi:

—	nostiprināt atbildību par Savienības mērķiem nodarbinātības, sociālo lietu un atstumtības jomā,

—	veicināt labu pārvaldību, savstarpēju mācīšanos un sociālo inovāciju,

—	modernizēt un piemērot Eiropas tiesību aktus,

—	veicināt ģeogrāfisko mobilitāti,

—	palielināt mikrofinansējuma iegūšanas iespējas.

3.   Vispārējas EESK piezīmes

3.1.   Komiteja uzskata, ka priekšlikums racionalizēt darba meklētājiem paredzētos Eiropas Savienības atbalsta pasākumus ir interesants un ņem vērā, ka nav viegli sagatavot programmu 7 gadiem, it īpaši tāpēc, ka iepriekšējās programmas darbība turpināsies vēl 2 gadus.

3.2.   Pauž nožēlu, ka mērķis saskaņot valstu sociālās tiesības, turpinot ieviest uzlabojumus, lai novērstu to savstarpējās atšķirības un tādējādi vienkāršotu mobilitāti, nav noteikts par vispārējo mērķi (9).

3.3.   Komiteja atgādina, ka Savienības kompetence sociālās un kohēzijas politikas jomā ir dalīta kompetence (10). Lai ko arī darītu, Savienībai ir jāievēro gan LESD (11) 9. panta, gan 8. un 10. panta vispārēji piemērojamie noteikumi.

3.4.   Tāpēc Komiteja vēlas, lai abi šie svarīgie jautājumi, proti, līdztiesības veicināšana un diskriminācijas apkarošana, kas līdz šim vienmēr ir saistīti ar sociālo politiku, tiktu nodoti Tieslietu ģenerāldirektorāta pārziņā, un uz tiem arī turpmāk attiektos programma PROGRESS, jo diskriminācijas sekas bieži ir atalgojuma un sociālā nevienlīdzība. Minētie jautājumi regulas projektā par ESF tie ir risināti 10. apsvērumā un 7. un 8. pantā (12), turklāt līdztiesības jautājums arvien vēl ir skatīts līguma sociālās politikas sadaļā.

3.5.   EESK pauž nožēlu, ka SPSI programmā neatspoguļojas gaidītā visu trīs programmu — PROGRESS, EURES un mikrofinansēšana — sinerģija. Tāpat programmā būtu vajadzējis ņemt vērā reģionu lomu. Nav aplūkotas konkrētas sinerģijas iespējas ar citām Eiropas programmām, piemēram, ar izglītības, jauniešu nodarbinātības atbalsta programmu, jauniešiem veltīto pamatiniciatīvu “Tava pirmā EURES darbavieta”.

3.6.   EESK uzskata, ka, pirmkārt, jaunās programmas izskaidrošanai nepieciešams izvērtējums par reāli piešķirtajiem līdzekļiem, to izmantošanas līmeni, šķēršļiem projektos (mikrofinansējuma un darba vietu radīšanas jomā), un, otrkārt, ka Komisija nenorāda, kā tiks noteikts, vai Eiropas pievienotās vērtības līmenis ir pietiekami liels, lai būtu tiesības veikt jaunus pasākumus. Komisijas mērķu pamatā ir nenoteikti aspekti, un šo nenoteiktību palielina tas, ka nav veikts iepriekšējās programmas novērtējums, tātad jaunās programmas pievienotā vērtība tiek lēsta vairāk nekā subjektīvi.

3.7.   Salīdzinot šo dokumentu ar projektu Regulai par ESF, Komiteja uzskata, ka sociālo partneru vieta un loma ir jāmin visās trīs SPSI programmas sadaļās; Priekšlikumā Regulai par ESF sociālajiem partneriem ir “būtiska nozīme nodarbinātības, izglītības un sociālās iekļaušanas jomā” (13).

3.8.   Tāpat Komiteja norāda, ka SPSI programmā (ko daļēji finansē ESF) jāmin NVO loma; Priekšlikumā Regulai par ESF 9. apsvērumā (14) minēts: “Prasmīga un efektīva ESF atbalstīto darbību īstenošana ir atkarīga no labas pārvaldības un partnerības starp visiem attiecīgajiem teritoriālajiem un sociālekonomiskajiem partneriem, jo īpaši sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām”.

3.9.   SPSI programmā (15) pieminētas pilsoniskas sabiedrības organizācijas, un EESK uzskata, ka būtu jādefinē to loma. Tām varētu būt zināma nozīme politikas īstenošanas procesā.

3.10.   EESK uzskata, ka Komisijai paredzēto pasākumu ietvaros vajadzētu rūpēties par e-iekļaušanu (16), jo jaunās informācijas un komunikāciju tehnoloģijas ir transversāls iekļaušanas un nodarbinātības līdzeklis.

4.   Par metodi

4.1.   EESK norāda, ka projekta nosaukums ir “Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programma” (SPSI programma) un ierosina turpināt Savienības trīs agrākos pasākumus bez inovācijām. Komisija ierosina sociālās pārmaiņas un sociālo inovāciju ar sociālu eksperimentu palīdzību, taču neapsvērumos, ne tekstā un ex ante novērtējumā nav noteikts šīs sociālās inovācijas mērķis.

4.2.   Dažādās valstīs veiktie akadēmiskie pētījumi par “sociālo inovāciju” ir balstīti uz ideju, ka ražošanas un patēriņa modelis ir sevi gandrīz izsmēlis un secina, ka ir pienācis laiks radikāli mainīt sociālās struktūras, sadalot lomas dažādām dalībnieku un interešu kategorijām, bet, tā kā inovācijas definīcija vēl nav nostabilizējusies, tas izraisītu neskaidrību par pārvaldības modeļu izvēli sociālos un parastos uzņēmumos, kā arī par darba ņēmēju un sociālā dialoga modeļu izvēli (17). Pētnieki uzskata, ka sociālās pārmaiņas ietekmēs arī sociālās aizsardzības sistēmas. Eksperimentu veidā plānots pārskatīt Eiropas “sociālo modeli”, neparedzot saistošas tiesību normas. Sadaļai PROGRESS  (18) būtu jāveicina “uz pierādījumiem balstītu politikas veidošana un inovācija partnerībā ar sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un citām ieinteresētajām personām”.

4.3.   Eiropas Komisija savā projektā atbalsta šos “sociālos eksperimentus”, nedefinējot kādu inovāciju un kādas pārmaiņas tā vedina sasniegt. Šāda socioloģiska metode varētu radīt maldinošu iespaidu iedzīvotājiem, kuriem nebūs skaidrs, kāds paredzēts galīgais projekts. EESK uzskata, ka vispirms ir jānoskaidro, kāpēc tirgus, publiskie pakalpojumi, Eiropas atbalsts nav palīdzējis rast sociālo vajadzību risinājumus un kādā veidā tas ir noticis, un kāpēc, ievērojot Pamattiesību hartu, nav notikusi bagātību pārdale, lai nodrošinātu autonomiju personām, kuras skar grūtības.

4.4.   Komiteja uzskata, ka būtu jānoskaidro, kādas sociālās pārmaiņas šai inovācijai būtu jārada, taču augšupēja metode un izskatāmais regulas projekts, kurā uz to ir atsauce, šādu iespēju nedod.

4.5.   Iedzīvotājiem zināmajam sociālā nodrošinājuma sistēmām to ilgstpējības dēļ ir spēcīga leģitimitāte. Komiteja uzskata, ka, izvēloties “testēt un pēc tam plaši pielietot inovatīvus risinājumus, lai risinātu sociālās vajadzības” (19), ir iespējams, ka saruks plašu vērienu guvušie solidaritātes veidi, veidosies “klienetelisms”, notiks sociālo pasākumu un tiem raksturīgo formu sadrumstalošanos.

4.6.   EESK uzskata, ka izskatāmajai programmai vajadzētu nodrošināt, lai sociālās inovācijas pasākumi būtu papildinoši un nekonkurētu ar sociālajām tiesībām (20) un valstu sociālās aizsardzības sistēmām. Komiteja uzsver, ka sociāla inovācija nedrīkst apdraudēt uz tiesībām balstītās sistēmas, ne arī ilgtermiņa drošību, ko tas sniedz iedzīvotajiem, tai skaitā visneaizsargātākajiem.

4.7.   Nelabvēlīgā stāvoklī esošām iedzīvotāju kategorijām īstas pārmaiņas, negaidot sistēmas reformas, radītu iespēja iegūt darbu, atrast mājokli un izmantot transportu. Savienības iedzīvotājiem pirmām kārtām ir vajadzīgas pienācīgas darba vietas. Programmā vajadzētu risināt mājokļu problēmas, jo tās skar visus, kas saistīti ar nodarbinātību un iekļaušanu (21).

4.8.   EESK atgādina, ka sociālās aizsardzības jomā (22) LESD 153. panta 4. punktā dalībvalstīm ir noteiktas tiesības definēt savas sociālā nodrošinājuma sistēmas pamatprincipus un iespēja saglabāt vai noteikt stingrākas normas, kas, protams, atbilst līgumiem.

5.   Īpašas piezīmes

5.1.   Komiteja uzskata, ka Regulas projektā būtu jābūt atsaucei uz subsidiaritātes principu un jādefinē, kas ir sagaidāmā “augstā pievienotā vērtība”.

5.2.   Par sadaļu PROGRESS

5.2.1.   Projektā nav pietiekami definēti plānotie pasākumi, to dalībnieki un potenciālie finansējuma saņēmēji (23). Dokumentā nav minēts, vai analizē ņemts vērā sociālo partneru (24) un NVO viedoklis, it īpaši attiecībā uz rādītāju kopumu (25).

5.2.2.   Programmas PROGRESS mērķi ir “grūti izmērāmi” un tajā izmantoti “subjektīvi mainīgie”, savukārt projekta finanšu pārskats programmu iekļauj to projektu kategorijā, kurus raksturo uz rezultātiem balstīta pārvaldība (26). Ietekme uz nodarbinātības mērķi nav izvērtēta, instruments nešķiet pietiekami darbspējīgs. EESK uzskata, ka būtu jāmācas no datiem, kas apkopoti par jau īstenotajiem projektiem un ka tiešsaistē jābūt pieejamām datu bāzēm, kur apkopota informācija par gūto pozitīvo pieredzi. EESK iesaka noskaidrot, kādas darba vietas ir izveidotas atbalstu palīdzību, un tikai tad turpināt iesākto darbu. Tādējādi Komisija nebūtu jāizvirza strukturālu reformu ieteikumi, kuru pamatā ir maz ticams novērtējums.

5.2.3.   Starp mērķi un līdzekļiem ir plaisa. Ar paredzēto finansējumu, kas izmantojams trijām sadaļām laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam un kura apmērs salīdzinājumā ar 2007. gadu ir pieaudzis par 10 %, nebūs iespējams uzsākt jaunus pasākumus.

5.2.4.   Projektā pārāk liela nozīme ir piešķirta pārvaldībai (27), Taču nodokļu maksātāju naudai būtu jāpalīdz tieši iedzīvotājiem. Svarīgi būtu zināt, cik liela finansējuma daļa paredzēta, piemēram, nabadzības izskaušanai.

5.2.5.   Ja atbalstu saņēmušo projektu novērtēšana notiks tāda pat veidā, kā agrāk, papildu izdevumi var rasties, izmantojot ārēju kontroles iestāžu pakalpojumus. EESK uzskata, ka ir jāvienkāršo un jāstandartizē dokumenti un procedūras.

5.2.6.   Runājot par sociālajiem uzņēmumiem (28) EESK vēlas

—	atgādināt subsidiaritātes principu un dalībvalstu atbildību,

—	izprast sociālo uzņēmumu lomas noteikšanu vispārējas nozīmes sociālo pakalpojumu jomā,

—	izprast sinerģiju starp SPSI programmu un 2011. gada 7. decembra priekšlikumu regulai par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondu, kuras mērķis ir sociālo uzņēmumu veidošanas veicināšana (ESUF sertifikāta piešķiršana),

—	pārvaldības noteikumus atkarībā no sociālā mērķa, noteikumus, kas jāievēro ieguldītājiem un banku loma, nepieciešamības gadījumā precizējot maksātspējas prasības,

—	lai tiesības pretendēt uz šo finansējumu ir arī individuālajiem uzņēmējiem.

5.3.   Par EURES

5.3.1.   EURES finansējumam 15% nodrošinās SPSI programma un vēl lielu daļu — ESF. Programmu budžeta pārklāšanās rada neskaidrību iedzīvotājiem — struktūrfondu izmantošanā reģioniem saistoša ir NUTS2, bet SPSI programmas fondu izmantošanā — ne.

5.3.2.   Valsts un pārrobežu līmeņa pasākumus finansēs no Eiropas Sociālā fonda, bet Eiropas pasākumi (29) —no SPSI programmas. ESF daļai būs jāpiemēro partneru un NVO dalības noteikumi, bet tas neattieksies uz SPSI programmas daļu.

5.3.3.   EESK nav pārliecināta, vai ir lietderīgi vienā SPSI programmā apkopot tik atšķirīgus elementus, kas budžeta kontroli padarīs daudz sarežģītāku nekā agrākajā sistēmā. Skaidrākam būtu jākļūst arī finansējuma sadalījumam starp ESF, Komisiju un dalībvalstīm. Tādējādi atšķirīgi noteikumi piemērojami komitejas un Komisijas izpildes aktu kontroles procedūrām (30).

5.3.4.   EESK nav pārliecināta, ka Komisija rīkojas atbilstoši, veidojot centralizētu sistēmu un kavē EURES reģionālo dinamiku, kaut arī šīs vecākās “sociālās inovācijas” pieredze liecina, ka cilvēki, kuri darbojas uz vietas, ir vispiemērotākajā pozīcijā. Parlaments 2007. gadā vēlējās pat palielināt programmas budžetu (31). Komiteja atgādina, ka mobilitāte nav pašmērķis, bet gan līdzeklis, kā atbalstīt tos, kam nepieciešams meklēt darbu citā ES valstī.

5.3.5.   EESK uzskata, ka šajā dokumentā vajadzētu minēt:

—	principu, kas nosaka, ka pienācīgu darbavietu nodrošināšanai ir prioritāte salīdzinot ar mikrokredītu un mikronodarbinātības jautājumiem,

—	mērķi mobilitātes veicināšanai un sociāla dempinga izskaušanai,

—	līgumi veidus, kas ir noslēgti, izmantojot EURES,

—	mērķtiecīgas mobilitātes definīciju,

—	faktu, ka ir paredzēta EURES tiesiskā pamata maiņa (32),

—	nepieciešamību nodrošināt mobilitātē iesaistījušos pilsoņu tiesību pārnesamību un jaunos tiesību aktus par kompetenču atbilstību (33).

5.3.6.   EESK ir pārliecināta, ka EURES programmā ir svarīgi saglabāt sociālo partneru lomu.

5.4.   Par mikrofinansēšanu un sociālo uzņēmējdarbību

5.4.1.   EESK vēlas, lai iedzīvotāji tiktu plaši informēti par šo programmu un lai viņi izvairītos no neformālās ekonomikas mikrofinansējuma piedāvājumiem ar pārlieku augstām likmēm (e-iekļaušana) internetā. Svarīgi ir atcerēties, ka 22. pantā uzskaitītās personas ir neaizsargātas, un tāpēc šīm personām nepieciešamas cita veida atbalsts, ne tikai mikrokredīti un pasākumus uz konkurences pamata. Šādi pasākumi ir riskanti, neaizsargātajam personām tie var kļūt par lamatām, jo var izrādīties, ka šo nodarbošanos nekad neaizstās algots darbs.

5.4.2.   EESK vēlas, lai tiktu apsvērts iespējamais sadales princips atbalsta piešķiršanai starp dalībvalstīm.

5.4.3.   Komiteja uzskata, ka jāuzsver paredzamais Eiropas Investīciju fonda un Eiropas Investīciju bankas pastiprinošais efekts, un skaidri jānosaka [finansējuma] saņēmēji. Budžets 25 000 euro apmērā pavisam atšķirīgi ietekmēs cilvēku, kas ir zaudējis darbu (22. panta 1. punkta a) apakšpunkts), sociālo uzņēmumu (22. panta 3. punkts) ar darba ņēmējiem un budžetu, un individuālo uzņēmēju un viņa mikrouzņēmumu, Arī aizdevējorganizāciju attieksme pret garantijām būs atšķirīga. Tāpēc būtu jāprecizē:

—	kas šajā sadaļā ir “sociāls”,

—	saņēmēji un it īpaši to sociālo uzņēmumu lielums, kuri tiesīgi pretendēt uz atbalstu,

—	kas ir “sociāls mikrouzņēmums”,

—	atbalsta īstenošanas kārtība un precīzs sniegtā finansējuma apjoms (100% ?),

—	kritēriji, lai būtu iespējams ieviest zināma veida atbalsta skalu,

—	pasākumi ex post novērtēšanai vienkāršošanai, lai atvieglotu pārskatu sniegšanu un samazinātu kontroles izmaksas.

5.4.4.   Attiecībā uz aizdevējiem:

—	viņiem būtu jāparedz skaidrāki noteikumi, lai veicot savu darbu, neapgrūtinātu aizņēmējus ar atsevišķām un slēptām prasībām;

—	jāparedz vērtēšanas pasākumi ātra pārskata sniegšanai.

5.4.5.   EESK vēlas, lai šo pasākumu pievienotā vērtība pārsniegtu iepriekšējās programmas provizorisko novērtējumu, kas liecina par 1,2 izveidotām darba vietām uz vienu piešķirto mikrokredītu (34).

---

(1)  EESK atzinums, OV C 100, 30.04.2009., 77. lpp.

(2)  EESK atzinums, OV C 132, 30.05.2009., 22. lpp.

(3)  Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programma (SPSIP), COM(2011) 609 final

(4)  LESD 151. pants.

(5)  Eiropas Sociālais fonds un Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fonds.

(6)  Komisijas darba programma 2012. gadam, COM(2011) 777 final

(7)  Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai.

(8)  COM(2011) 609 final, Paskaidrojuma raksts un 4. panta 1. punkta c) apakšpunkts.

(9)  LESD 151. panta 1. daļa.

(10)  LESD 4. panta 2. punkta b) un c) apakšpunkts.

(11)  EESK atzinums, OV C 24, 28.01.2012., 29. lpp.

(12)  COM(2011) 607 final

(13)  COM(2011) 607 final, Paskaidrojuma raksta 5. punkts.

(14)  COM(2011) 607 final, 9. apsvērums.

(15)  COM(2011) 609 final, 9. apsvērums.

(16)  EESK atzinums, OV C 318, 29.10.2011., 9. lpp.

(17)  “Social innovation Review”, Stendfordas biznesa skola, 2008. gada rudens, J.A. Phills, K. Deiglmeier, D.T. Miller “Social Innovation”, J. Howaldt & M. Schwarz, IMO-Dortmund, 2010. gada maijs. “Transformations et Innovation sociale en Europe: quelles sorties de crise?”, N. Richez-Battesti & D. Vallade, P.U de Louvain-Cahiers du CIRTES5, 2010. gada septembris, 45. lpp., S. Bacq & F. Janssen, ibid, 207. lpp..

(18)  EESK atzinuma projekta 3. punkta a apakšpunkts, OV C 255, 14.10.2005., 67. lpp.

(19)  9. panta 1. punkts un 3. pants ļoti plašā jomā, COM(2011) 609.

(20)  LESD 151. panta 1. daļa.

(21)  Pamattiesību hartas 1., 7., 15., 24. pants 34. panta 3. punkts, 52. panta 3. punkts, ECTK 8. pants un pārskatītās Eiropas Sociālā hartas 30. un 31. pants.

(22)  COM(2011) 609, 4. panta 1 punkta a) un b) apakšpunkts.

(23)  Piemēram — ex ante novērtējuma 42. punkts.

(24)  COM(2011) 609, 15. panta a) un c) apakšpunkts.

(25)  COM(2011) 607, 6. pants.

(26)  “Tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskats“, 1.4.3. punkts. (pielikums dokumentam COM(2011) 609 final, 32. lpp.).

(27)  COM(2011) 609, 5. panta 3. punkts.

(28)  EESK atzinums OV C 24, 28.01.2012., 1. lpp.

(29)  Jaunatnei paredzētais portāls un projekts “Tava pirmā EURES darbavieta”.

(30)  Regula (ES) Nr. 182/2011.

(31)  EP, 2007. gada 15. septembra rezolūcija.

(32)  COM(2011) 777 final.

(33)  2011. gada 19. decembra direktīvas priekšlikums (COM(2011) 883 final, 2011/0435 (COD)).

(34)  “Tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskats“, 2.1.2. punkts., Darbības rādītāji (pielikums dokumentam COM(2011) 609 final, 37. lpp.).

---