22.5.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 143/82

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Sociālo fondu un Regulas (EK) Nr. 1081/2006 atcelšanu”

COM(2011) 607 galīgā redakcija – 2011/0268 (COD)

2012/C 143/16

Ziņotājs: VERBOVEN kgs

Līdzziņotājs: CABRA DE LUNA kgs

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu Eiropas Savienības Padome 2011. gada 27. oktobrī un Eiropas Parlaments 2011. gada 25. oktobrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Sociālo fondu un Regulas (EK) Nr. 1081/2006 atcelšanu”

COM(2011) 607 galīgā redakcija – 2011/0268 (COD).

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2012. gada 25. janvārī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 478. plenārajā sesijā, kas notika 2012. gada 22. un 23. februārī (22. februāra sēdē), ar 217 balsīm par, 5 balsīm pret un 7 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.   Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas princips un solidaritātes princips ir iekļauti Līgumos un veido divus svarīgākos tautu, iedzīvotāju un reģionu integrācijas pīlārus. ESF kā galvenais ES finanšu instruments cilvēkresursu atbalstam arī turpmāk sekmēs ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķa sasniegšanu, kā tas paredzēts Līguma par ES darbību 162. pantā.

1.2.   Ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai arī turpmāk jābūt stratēģijas “Eiropa 2020” pamatelementiem. Būtu nepārprotami jāatzīst, ka visiem pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, tostarp brīvprātīgā darbā iesaistītajiem, ir būtiska loma stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā, kā apstiprināts 2011. gada 3. oktobra Padomes secinājumos (1).

1.3.   EESK ir vienisprātis, ka saskaņā ar Līguma 10. pantu no ESF finansēto prioritāšu īstenošanai būtu jāsniedz ieguldījums cīņā pret diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ, kā arī jāatbalsta visu ANO Konvencijā par invalīdu tiesībām paredzēto pienākumu izpilde un jo īpaši to, kas attiecas uz izglītību, nodarbinātību un pieejamību.

1.4.   Eiropas Sociālajam fondam jābūt galvenajam instrumentam, ar kuru īsteno stratēģijas “Eiropas 2020” mērķus, it sevišķi nodarbinātības, izglītības, sociālās iekļaušanas un nabadzības izskaušanas jomā. Tam jāatbalsta politika, ko dalībvalstis noteikušas saistībā ar integrētajām pamatnostādnēm un valstu reformu programmām (VRP). EESK uzskata, ka minētajās programmās būtu jāietver gan sociālās iekļaušanas mērķi attiecībā uz tādām visvairāk neaizsargātajām grupām kā jaunieši, sievietes, imigranti, ilgtermiņa bezdarbnieki, vecāka gadagājuma cilvēki, personas ar invaliditāti — lai VRP atbalstītu ANO Konvencijā par invalīdu tiesībām paredzēto pienākumu izpildi —, kā arī mazākumtautību pārstāvji, gan arī mērķi, kas ļautu sasniegt stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzīto pamatmērķi, proti, līdz 2020. gadam samazināt nabadzīgo iedzīvotāju skaitu par 20 miljoniem.

1.5.   Nodarbinātības un sociālās iekļaušanas (piemēram, ar nodarbinātības palīdzību) sekmēšana, jo īpaši tādās visneaizsargātākajās grupās kā jaunieši, sievietes, imigranti, ilgtermiņa bezdarbnieki, vecāka gadagājuma cilvēki, personas ar invaliditāti un mazākumtautību pārstāvji, ir ESF prioritāte un tai arī turpmāk tādai jābūt, turklāt visos ES reģionos. Vismaz 40 % no kopējiem ESF resursiem katrā dalībvalstī jāpiešķir tematiskajam mērķim “nodarbinātības un darbaspēka mobilitātes veicināšana”.

1.6.   EESK atbalsta to, ka akcents likts uz sociālo inovāciju un iespējām atbalstīt projektus sociālās ekonomikas, sociālās uzņēmējdarbības un sociālo uzņēmumu jomā.

1.7.   Tādās politikas jomās kā darba tirgus, izglītība un apmācība, sociālā iekļaušana, darbinieku, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās spējas un administratīvās spējas vajadzētu palielināt ieguldījumus infrastruktūrā, reģionu konkurētspējā un uzņēmējdarbības attīstībā, turklāt tos papildināt ar pasākumiem ilgtspējīgu darbavietu izveidei.

1.8.   Eiropas Nodarbinātības stratēģija, kā arī ES politika sociālās iekļaušanas jomā no jauna jāizvirza par galvenajām Eiropas Savienības prioritātēm, un lielāki līdzekļi jāpiešķir vairāk un labāku darbavietu radīšanai.

1.9.   EESK uzskata, ka vienotais stratēģiskais satvars atspoguļo no stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem izrietošās ieguldījumu prioritātes un ka tajā detalizēti izklāstītas iespējas, ko sniegtu darba tirgus, kas ir atvērtāks un vieglāk pieejams, jo īpaši tiem, kas no darba tirgus ir visvairāk atstumti (piemēram, jaunieši, sievietes, imigranti, ilgtermiņa bezdarbnieki, vecāka gadagājuma cilvēki, personas ar invaliditāti, mazākumtautību pārstāvji un citi).

1.10.   EESK atzinīgi vērtē to, ka ESF atbalsta arī citas stratēģijā “Eiropa 2020” minētās prioritātes — pētniecību un inovāciju, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izmantošanu un to pieejamības uzlabošanu, mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas palielināšanu, vides aizsardzību, pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisijas līmeni un resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

1.11.   EESK atbalsta tematisko koncentrāciju un to, kā ESF papildina citus finanšu instrumentus, lai sasniegtu pietiekamu un redzamu ietekmi.

1.12.   EESK atbalsta priekšlikumu vismaz 20 % no kopējiem ESF resursiem piešķirt tematiskajam mērķim “sociālās iekļaušanas veicināšana un cīņa ar nabadzību”, kas izvirzīts nolūkā iekļaut no darba tirgus visvairāk atstumtos iedzīvotājus.

1.13.   Lai veiksmīgi īstenotu pasākumus, kas saistīti ar struktūrfondiem un jo īpaši ar Eiropas Sociālo fondu, ļoti svarīgs priekšnoteikums ir partnerības princips, kas ietver sociālās un ekonomikas jomas partnerus un pilsonisko sabiedrību pārstāvošas organizācijas, tostarp partnerus vides aizsardzības jomā, nevalstiskās organizācijas un struktūras, kuras atbildīgas par līdztiesības un nediskriminācijas veicināšanu.

1.14.   “ES rīcības kodeksā partnerības principa īstenošanai” jāpaskaidro un jādefinē dažādos līmeņos esošo partneru loma, un arī jānorāda, ka, lai gan sociālais dialogs ir sociālo partneru ekskluzīva kompetence, tomēr visiem partneriem, kas atzīti Regulas par fondu kopīgiem noteikumiem priekšlikuma (2) 5. pantā, jābūt garantētai piekļuvei fondu īstenošanas dažādiem posmiem, tostarp darbības programmu izstrādes un īstenošanas posmam, un tiem jāsaņem pienācīgs finansējums, lai varētu piedalīties.

1.15.   EESK pilnībā noraida Komisijas priekšlikumu, ka uz struktūrfondu izmantošanu būtu jāattiecina finansiālas sankcijas un stimuli, kas būtu saistīti ar Stabilitātes un izaugsmes paktu.

1.16.   Ar struktūrfondiem vien nepietiek, lai tiktu galā ar krīzi. Eiropai vajadzīga savādāka ekonomikas pārvaldība, kurā valda atbildīga saimniekošana, tiek ieguldīts izaugsmē un konkurētspējā, atbalstīti ieguldījumi cilvēkresursos, kā arī tiek veicināts taisnīgums, kohēzija, solidaritātes un sociālās integrācijas princips. ES budžets jāpārveido atbilstīgi šiem principiem.

1.17.   Eiropas Sociālajam fondam piešķirtais budžets jāsaglabā vismaz tādā pašā apjomā, kā iepriekšējā plānošanas periodā. Tam būtu jāatbalsta arī sabiedrības līdzdalība, pilsoniskās sabiedrības stiprināšana un Eiropas kopējo vērtību apzināšana.

2.   Konteksts: priekšlikumi par ES daudzgadu finanšu shēmu un kohēzijas politiku 2014.–2020. gadam

2.1.   Eiropadome 2010. gada 17. jūnijā pieņēma nākamajai desmitgadei paredzēto jauno politikas satvaru — stratēģiju “Eiropa 2020”.

2.2.   Komisija 2011. gada 29. jūnijā nāca klajā ar priekšlikumu “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020” ”, kurā noteikta jaunā Eiropas Savienības finanšu shēma 2014.–2020. gadam.

2.3.   Savukārt 2011. gada 6. oktobrī Komisija nāca klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem par struktūrfondiem, tostarp Eiropas Sociālo fondu.

2.4.   Par minētajiem priekšlikumiem rīkoja plašu apspriešanos ar pilsonisko sabiedrību un ieinteresētajām pusēm. Šī apspriešanās noslēdzās gada beigās. 2012. gada janvārī Komisija publicēs pēdējo priekšlikumu kopumu, kas attiecas uz vienoto stratēģisko satvaru un ko iesniegs Eiropas Parlamentam, Padomei, Reģionu komitejai un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.

2.5.   Attiecībā konkrēti uz ESF turpmāko darbību EESK 2011. gada 15. martā pieņēma atzinumu par tematu “Eiropas Sociālā fonda perspektīvas pēc 2013. gada” (3). Būtu jāizanalizē, vai ierosinātajā ESF regulā, kas ir šā atzinuma temats, ir ņemti vērā galvenie ieteikumi.

2.6.   Tautsaimnieciskā situācija. Lai veiktu pienācīgu jaunās finanšu shēmas analīzi, noteikti jāpiemin vispārējā situācija — problēmas saistībā ar globalizāciju, demogrāfiskajām un migrācijas plūsmu prognozēm, bet jo īpaši ar dziļo ekonomikas krīzi, kas ir radikāli pārveidojusi principus, uz kuriem pamatojās stratēģija “Eiropa 2020”. Tāpēc ir būtiski palielināt ieguldījumus infrastruktūrā, reģionu konkurētspējā un uzņēmējdarbības, it īpaši MVU un sociālo uzņēmumu, attīstībā, turklāt vairākās politikas jomās — darba tirgus, izglītība un apmācība, sociālā iekļaušana, darbinieku, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās spējas — īstenot papildinošus pasākumus ilgtspējīgu darbavietu izveidei.

2.7.   Stratēģijā “Eiropa 2020” ietvertie mērķi un instrumenti, kas pēc savas būtības ir ļoti labi, tomēr būtu labāk jāpielāgo jaunajai situācijai. Tas būtu jādara, veidojot regulētu un iekļaujošu darba tirgu, kas Eiropas iedzīvotājiem, jo īpaši no darba tirgus visvairāk atstumtajiem (piemēram, jauniešiem, sievietēm, imigrantiem, ilgtermiņa bezdarbniekiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, personām ar invaliditāti, mazākumtautību pārstāvjiem un citiem), paver iespējas piekļūt stabilām un kvalitatīvām darbavietām, kuras ir piemērotas viņu prasmēm.

2.8.   Jāveic daudzi uzlabojumi ESF īstenošanā un fonda līdzekļu pieejamības praktiskajos aspektos. Visvairāk tas attiecas uz birokrātijas samazināšanu pirms darbības programmas īstenošanas un tās laikā — jāatvieglo līdzekļu saņemšanas procedūras, konkrēti, jāpaātrina maksājumu sistēma, lai samazinātu programmas īstenotāju finansiālās izmaksas; jāvienkāršo rēķinu sagatavošanas un kontu uzskaites procedūras; jāievieš plašāks, vienlaikus reāls vienoto likmju principa pielietojums u.c.

2.9.   EESK uzskata, ka vienotais stratēģiskais satvars atspoguļo no stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem izrietošās ieguldījumu prioritātes un ka tajā detalizēti izklāstītas iespējas, ko sniegtu darba tirgus, kas ir atvērtāks un vieglāk pieejams, jo īpaši tiem, kas no darba tirgus ir visvairāk atstumti (piemēram, jaunieši, sievietes, imigranti, ilgtermiņa bezdarbnieki, vecāka gadagājuma cilvēki, personas ar invaliditāti, mazākumtautību pārstāvji un citi). Lai mazajām nevalstiskajām organizācijām atvieglotu piekļuvi fonda līdzekļiem, vairāk būtu jāizmanto vispārēji piešķīrumi.

2.10.   Eiropas Sociālajam fondam jābūt galvenajam instrumentam, ar kuru īsteno stratēģijas “Eiropas 2020” mērķus, konkrēti, nodarbinātības, izglītības, sociālās iekļaušanas un nabadzības izskaušanas jomā. Tam jāatbalsta politika, ko dalībvalstis noteikušas saistībā ar integrētajām pamatnostādnēm un valstu reformu programmām. EESK uzskata, ka minētajās programmās būtu jāietver gan sociālās iekļaušanas mērķi attiecībā uz tādām visvairāk neaizsargātajām grupām kā jaunieši, sievietes, imigranti, ilgtermiņa bezdarbnieki, vecāka gadagājuma cilvēki, personas ar invaliditāti — lai VRP atbalstītu ANO Konvencijā par invalīdu tiesībām paredzēto pienākumu izpildi —, kā arī mazākumtautību pārstāvji, gan arī mērķi, kas ļautu sasniegt stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzīto pamatmērķi, proti, līdz 2020. gadam samazināt nabadzīgo iedzīvotāju skaitu par 20 miljoniem.

2.11.   Eiropas Sociālajam fondam būtu jāatbalsta sabiedrības līdzdalība, pilsoniskās sabiedrības stiprināšana un Eiropas kopējo vērtību apzināšana.

3.   Vispārīgas piezīmes par priekšlikumu ESF regulai

3.1.   ES budžets, jo īpaši nodaļas, kas sekmē ekonomikas izaugsmi, sociālo kohēziju, inovāciju (tostarp sociālo inovāciju) un ilgtspējīgu attīstību, jāatbalsta arī valstīm un reģioniem.

3.2.   EESK norāda, ka, neskatoties uz finanšu darījumu nodokļa ieviešanas varbūtību un Eiropas Sociālā fonda līdzekļu palielināšanu, no Eiropas Komisijas priekšlikuma izriet, ka kopējais ES budžeta apjoms jebkurā gadījumā būs mazāks nekā iepriekš.

3.3.   Kā tas jau ir pašreizējā plānošanas periodā, reģioniem atkarībā no ekonomikas attīstības līmeņa paredzēts piešķirt atšķirīgu atbalsta apjomu. Tomēr šo līmeni nevajadzētu noteikt, izmantojot vienīgi IKP uz vienu iedzīvotāju. Jāņem vērā arī citi kritēriji, tostarp bezdarbs, nodarbinātība un ekonomiski aktīvais darbaspēks, prasmes, nabadzība, labklājība un sociālā integrācija, kā arī priekšlaicīga mācību pārtraukšana.

3.4.   Attiecībā uz jaunas — “pārejas reģionu” — kategorijas ieviešanu, kas aptvertu reģionus, kuru vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju ir 75 % līdz 90 % no ES vidējā rādītāja, EESK šādam pasākumam var piekrist, ja tādas kategorijas dēļ netiks samazināts vismazāk attīstītajiem reģioniem paredzēto līdzekļu apjoms. Ņemot vērā no darba tirgus visvairāk atstumto sabiedrības grupu (piemēram, ilgtermiņa bezdarbnieku, jauniešu, sieviešu, imigrantu, vecāka gadagājuma cilvēku, personu ar invaliditāti, mazākumtautību pārstāvju u.c.) neaizsargātību, jābūt iespējai šīm sabiedrības grupām paredzētos nodarbinātības pasākumus finansēt neatkarīgi no reģiona kategorijas.

3.5.   Struktūrfondi ir svarīgākie instrumenti, kas ļauj mazināt gan atšķirības reģionu attīstības līmenī, gan vismazāk attīstīto reģionu atpalicību, gan atšķirības starp dažādām sabiedrības grupām, turklāt tas tiek veikts, īstenojot stratēģiju, kuras mērķis ir dalībvalstīs, reģionos un vietējā līmenī iedzīvināt prioritātes, kas virzītas uz gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi.

3.6.   Pats par sevi saprotams, ka pašreizējās ekonomikas krīzes kontekstā, Eiropas Nodarbinātības stratēģija no jauna jāizvirza par galveno Eiropas Savienības prioritāti un lielāki līdzekļi jāpiešķir vairāk un labāku darbavietu radīšanai.

3.7.   EESK uzskata, ka Eiropas Sociālais fonds ir vispiemērotākais instruments, ar ko atbalstīt ES sociālās politikas īstenošanu, it sevišķi pasākumus nodarbinātības, izglītības, sociālās iekļaušanas un nabadzības izskaušanas jomā, un arī stratēģijas “Eiropa 2020” ietvaros tam ir jāsaglabā šī prioritārā loma.

3.8.   Eiropas Sociālā fonda darbība nedrīkst aprobežoties ar patlaban noteiktajām nodarbinātības politikas pamatnostādnēm. Jāpastiprina ESF nozīme arī Sociālās programmas (4) īstenošanā.

3.9.   ESF būtu vienlaikus gan jāatbalsta politika, ko dalībvalstis noteikušas valstu reformu programmu ietvaros, gan arī jāpalīdz īstenot citas svarīgas stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzītās prioritātes — palielināt ieguldījumus pētniecībā un jauninājumos, celt mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju, kā arī sekmēt resursu ilgtspējīgu izmantošanu un pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisijas līmeni.

3.10.   Pašreizējā īpašajā situācijā Eiropas Sociālajam fondam ļoti liela uzmanība jāpievērš arī ekonomikas krīzes novēršanai un darba ņēmēju un visneaizsargātāko sabiedrības locekļu aizsardzībai pret tās sekām, kā arī preventīviem pasākumiem pēc krīzes pārvarēšanas, t.sk., stiprinot cilvēkdrošību/drošumspēju (5). Konkrēti, tam jāsniedz — cerams, pagaidu — atbalsts ilgtermiņa bezdarbniekiem, no darba tirgus visvairāk atstumtajiem cilvēkiem, jauniešiem, sievietēm, imigrantiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, personām ar invaliditāti, mazākumtautību pārstāvjiem u.c.

3.11.   EESK uzskata, ka, lai to sasniegtu, Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda darbībai jāpapildina ESF un tas, iespējams, ar laiku jāiekļauj Eiropas Sociālajā fondā, lai tādējādi labāk risinātu bezdarba problēmu un atvieglotu Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu. Tāpat ļoti svarīgi ir nodrošināt abu fondu principu saskaņotību, jo īpaši partnerības jomā un, konkrēti, attiecībā uz sociālo partneru līdzdalību.

3.12.   EESK iesaka Globalizācijas pielāgošanās fonda vajadzībām izmantot Eiropas Sociālā fonda plašo pieredzi sociālajā jomā, lai panāktu papildināmību un kohēziju. Ņemot vērā, ka Eiropas Sociālais fonds pieprasījumus spēj izskatīt samērā ātri, budžeta iestādes varētu dot apstiprinājumu, pamatojoties uz ESF pozitīvu vērtējumu.

3.13.   EESK neatbalsta lauksaimnieku iekļaušanu Globalizācijas pielāgošanās fonda darbības jomā, proti, nedz nozīmīgas fonda līdzekļu daļas, nedz tā pārvaldīšanas piešķiršanu lauksaimniecības nozarei. Pielietojot KLP un jauno rezervi lauksaimniecības krīzes situācijām, būtu jāspēj efektīvāk atbalstīt agrorūpniecību. EESK vēlētos būt droša, ka ESF tehniskās palīdzības finansējums arī turpmāk būs pieejams pilsoniskajai sabiedrībai (jāpiebilst, ka ESF regulā nav īpašas norādes uz tehnisko palīdzību).

3.14.   EESK uzskata, ka partnerības princips jāizvirza par galveno principu, kura uzdevums ir nodrošināt, ka ar ES struktūrfondiem saistītie pasākumi tiek īstenoti pareizi. Struktūrfondu noteikumos nevis jāatsaucas uz “pašreizējiem valstu noteikumiem un praksi”, bet gan skaidri jādefinē partnerības princips un skaidri jānosaka katra partnera funkcija reģionālajā un vietējā līmenī. EESK iesaka īpaši atzīt, ka pilsoniskajai sabiedrībai (kā uzsvērts stratēģijā “Eiropa 2020”) ir liela nozīme sociālās iekļaušanas un nabadzības izskaušanas projektu īstenošanā.

4.   Īpašas piezīmes un ierosinājumi attiecībā uz dažādām nodaļām

4.1.   Vispārīgi noteikumi

4.1.1.

EESK atbalsta tematisko pieeju, kuras pamatā ir šādi četri tematiskie mērķi, kas izteikti intervences kategorijās vai ieguldījumu prioritātēs: — nodarbinātības un darbaspēka mobilitātes veicināšana, — ieguldījumi izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā, — sociālās iekļaušanas veicināšana un cīņa ar nabadzību, — institucionālās spējas un efektīvas publiskās pārvaldes veicināšana.

4.1.2.

Vismaz 40 % no kopējiem ESF resursiem katrā dalībvalstī jāpiešķir tematiskajam mērķim “nodarbinātības un darbaspēka mobilitātes veicināšana”. EESK atbalsta priekšlikumu, ka vismaz 20 % no kopējiem ESF resursiem jāpiešķir tematiskajam mērķim “sociālās iekļaušanas veicināšana un cīņa ar nabadzību”, proti, ar nodarbinātības un apmācības palīdzību jāveicina visneaizsargātāko grupu, piemēram, jauniešu, sieviešu, imigrantu, vecāka gadagājuma cilvēku, personu ar invaliditāti, mazākumtautību pārstāvju u.c. sociālo iekļaušanu, lai sasniegtu mērķi, proti, līdz 2020. gadam samazinātu nabadzīgo iedzīvotāju skaitu ne mazāk kā par 20 miljoniem.

4.1.3.

Nodarbinātības, sociālās iekļaušanas un izglītības sekmēšana ir ESF prioritātes saistībā ar stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu, un tā tam jābūt arī nākotnē.

4.1.4.

Eiropas Sociālajam fondam jāatbalsta, pirmkārt, teritoriālie nodarbinātības līgumi un vietējās iniciatīvas tādās jomās kā nodarbinātība, sociālā iekļaušana un izglītība, otrkārt, tirgus stimulēšana, kas notiek, veidojot jaunus uzņēmumus, it īpaši MVU un sociālos uzņēmumus, un sekmējot e-iekļaušanu, kultūru un radošumu — iedzīvotāju nodarbinātību uzlabojošus faktorus, un, treškārt, pilsoniskās sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā, tās stiprināšana un Eiropas kopējo vērtību apzināšana.

4.1.5.

EESK pozitīvi vērtē to, ka akcents likts uz sociālo inovāciju un iespējām atbalstīt projektus sociālās ekonomikas, sociālās uzņēmējdarbības un sociālo uzņēmumu jomā.

4.1.6.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Sociālais fonds atbalsta starptautisku sadarbību, kuras mērķis ir veicināt mācīšanos citam no cita un tādējādi palielināt ESF atbalstītās politikas efektivitāti.

4.2.   Fondam specifiskie noteikumi programmu veidošanai un īstenošanai. Partnerības princips

4.2.1.

EESK uzskata, ka partnerības princips jāizvirza par galveno principu, kura uzdevums ir nodrošināt, ka ar ES struktūrfondiem saistītie pasākumi tiek īstenoti pareizi.

4.2.2.

Struktūrfondu noteikumos nevis jāatsaucas uz “pašreizējiem valstu noteikumiem un praksi”, bet gan skaidri jādefinē partnerības princips un skaidri jānosaka katra partnera funkcija reģionālajā un vietējā līmenī, un tam jāparedz nepieciešamais finansējums.

4.2.3.

“ES rīcības kodeksā partnerības principa īstenošanai” jāpaskaidro un jādefinē dažādos līmeņos esošo partneru loma, un arī jānorāda, ka, lai gan sociālais dialogs ir sociālo partneru ekskluzīva kompetence, tomēr visiem partneriem, kas atzīti ierosinātās Regulas par fondu kopīgiem noteikumiem (6) 5. pantā, jābūt garantētai piekļuvei fondu īstenošanas dažādiem posmiem, tostarp darbības programmu izstrādes un īstenošanas posmam, un tiem jāsaņem pienācīgs finansējums, lai varētu piedalīties.

4.2.4.

Jau pašā sākumā partneriem jābūt pieejamam tehniskās palīdzības finansējumam, lai viņi varētu stratēģiski iesaistīties struktūrfondu programmu izstrādē, īstenošanā un pārraudzībā. Tehniskajai palīdzībai ir liela nozīme arī tajā ziņa, ka tā ļauj nodrošināt pārstāvību visu līmeņu uzraudzības komitejās, kas izstrādā un īsteno darbības programmas, un nodrošina arī to, ka tehniskais atbalsts ir pieejams iespējamajiem projektu iesniedzējiem.

4.2.5.

Pašreizējo praksi, ka ESF komitejā apspriežas vienlaikus ar sociālajiem partneriem un dalībvalstīm, varētu izmantot kā labu paraugu, ko ieviest arī citu fondu gadījumā. EESK iesaka minētajā forumā noteikt kārtību, kas nodrošinātu līdzdalības iespējas visiem tiem partneriem, kas atzīti Regulas par fondu kopīgiem noteikumiem 5. pantā.

4.2.6.

Sociālo partneru un citu ieinteresēto pušu, jo īpaši nevalstisko organizāciju, līdzdalība no ESF finansētajos pasākumos nebūtu jāatbalsta vienīgi tajos gadījumos, kas skar visnabadzīgākos reģionus un/vai reģionus, kuri saņem Kohēzijas fonda līdzekļus, bet gan, tieši pretēji, būtu jāatbalsta visās dalībvalstīs un ES reģionos.

4.2.7.

EESK uzskata, ka 2 % no visiem ESF līdzekļiem jāpiešķir sociālo partneru atbalstam un ka pārējie 2 % — citu tādu partneru līdzdalībai, kas atzīti Regulas par fondu kopīgiem noteikumiem 5. pantā.

4.3.   Fondam specifiskie noteikumi par procedūrām, efektivitāti un nosacījumiem

4.3.1.

EESK piekrīt viedoklim, ka jāuzlabo līdzekļu koordinēšana un izlietojuma novērtēšana, efektivitāte un rezultāti.

4.3.2.

EESK arī atbalsta visus pasākumus, kas ļauj ierobežot struktūrfondu prioritāšu skaitu un tās vērst uz svarīgākajiem jautājumiem, samazināt birokrātiskos ierobežojumus un slogu un paātrināt līdzekļu izmantošanu un maksājumus.

4.3.3.

Tāpēc vajadzīgi efektivitātes rādītāji, taču tikpat svarīgi ir kvantitatīvie un kvalitatīvie kritēriji, proti, jāizvērtē tādi rezultātu aspekti kā veikto pasākumu efektivitāte, radīto darbavietu kvalitāte un sociālo iekļaušanu veicinoši pasākumi.

4.3.4.

EESK tomēr pauž būtiskas iebildes pret pieeju, ka līdzekļu piešķiršanu visur sasaista ar rezultātiem. Nodarbinātības politikas un sociālās politikas kā tādas rezultāti ir daudz grūtāk mērāmi un mazāk uzskatāmi nekā, piemēram, transporta politikā. Sevišķi tas attiecas uz gadījumu, kad izmanto vienīgi kvantitatīvos ekonomikas rezultātus (“hard results”), piemēram, darba vietas, taču būtu jāmudina sasniegt, pirmkārt, atbilstīgus rezultātus tām grupām, kuru atbalstīšana sagādā vislielākās grūtības, piemēram, sasniegumus salīdzinājumā ar sākotnējo situāciju, un, otrkārt, kvalitatīvus rezultātus (“soft outcomes”), tostarp brīvprātīgā darba jomā. Turklāt, ja līdzekļu piešķiršana ir saistīta ar rezultātiem, tad rodas risks, ka no darba tirgus visvairāk atstumtajiem — un tātad tiem, kuriem ir vismazākās izredzes īstermiņā uzrādīt pozitīvus rezultātus — piekļuve līdzekļiem būs ierobežota vai liegta. Minētā iemesla dēļ un lai varētu izvērtēt no ESF līdzfinansēto programmu rezultātus, būtiski ir ESF regulā paredzēt piemērotus “Kopējos īstenošanas un rezultātu rādītājus par dalībniekiem” — rādītājus, kuros būtu ņemtas vērā ar efektivitāti saistītās grūtības un problēmas.

4.3.5.

Runājot par ESF regulu, “Kopējos īstenošanas rādītājos organizācijām” jāiekļauj partnerībā realizēto projektu skaits, savukārt “Kopējos ilgtermiņa rezultātu rādītājos par dalībniekiem” — dalībnieki, kas ir kļuvuši mazāk atkarīgi no sociālajiem pabalstiem.

4.3.6.

Nosacījumos par ES līdzekļu izmantošanu noteikti jāliek uzsvars uz izvēlētiem un efektīviem mērķiem, bet tie nedrīkst sodīt visvājākās dalībvalstis, un tiem jābūt formulētiem tā, lai atbalstītu ekonomikas izaugsmi, nodarbinātību un sociālo kohēziju.

4.3.7.

EESK pilnībā noraida Komisijas priekšlikumu, ka uz struktūrfondu izmantošanu būtu jāattiecina finansiālas sankcijas un stimuli, kas būtu saistīti ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Šīs sankcijas sodītu jau tā vājās dalībvalstis, reģionus un vietējās pašvaldības.

4.3.8.

Turklāt makroekonomisko saistību nepildīšanas dēļ tiktu apdraudēta eiropiešu solidaritāte, kas vēl nav pietiekami attīstīta. Tādēļ Eiropas Savienības tautas un visneaizsargātākās sociālās grupas kļūtu nabagākas, taču tas ir pretrunā Lisabonas līgumā nostiprinātajiem ekonomikas, sociālās un teritoriālās kohēzijas politikas pamatprincipiem.

---

(1)  Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padomes 3114. sanāksme 2011. gada 3. oktobrī Luksemburgā (12. punkts).

(2)  COM(2011) 615 galīgā redakcija.

(3)  OV C 132, 03.05.2011., 8. lpp.

(4)  “Atjaunināta sociālā programma — iespējas, pieejamība un solidaritāte 21. gadsimta Eiropā” (COM(2008) 412 galīgā redakcija).

(5)  “Drošumspēja” (angliski “securitability”) ir indivīda spēja sociāli psiholoģiskajā izpratnē nezaudēt drošību un drošības sajūtu, bet ja tas noticis, atgūt. Sīkākus paskaidrojumus skatīt http://archive.politika.lv/temas/politikas_process/3282/. (Tulkotāja piezīme.)

(6)  COM(2011) 615 galīgā redakcija.

---