Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52012AE0497

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Gada izaugsmes pētījums par 2012. gadu” ” COM(2011) 815 final

    OV C 143, 22.5.2012, p. 51–68 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    22.5.2012   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 143/51


    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Gada izaugsmes pētījums par 2012. gadu””

    COM(2011) 815 final

    2012/C 143/12

    Galvenais ziņotājs: David CROUGHAN kgs

    Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu 2011. gada 23. novembrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

    “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Gada izaugsmes pētījums par 2012. gadu””

    COM(2011) 815 final.

    Komitejas Birojs 2011. gada 6. decembrī uzdeva stratēģijas “Eiropa 2020” koordinācijas komitejai sagatavot Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par šo tematu.

    Ņemot vērā jautājuma steidzamību, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 478. plenārajā sesijā 2012. gada 22. un 23. februārī (22. februāra sēdē) iecēla David CROUGHAN kgu par galveno ziņotāju un ar 171 balsīm par, 19 balsīm pret un 21 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

    IEVADS

    i

    Šajā atzinuma projektā, ko izstrādā, gatavojoties Eiropadomes pavasara sanāksmei, izteiktas piezīmes par Gada izaugsmes pētījumu par 2012. gadu.

    ii

    Ar gada izaugsmes pētījuma publicēšanu sākas 2012. gada Eiropas ekonomikas pārvaldības pusgads, kas ir pirmais pēc stingrāka ekonomikas pārvaldības tiesiskā regulējuma (sešu tiesību aktu kopuma par ekonomikas pārvaldību) pieņemšanas.

    iii

    Gada izaugsmes pētījumā Komisija norādījusi, kādām nākamajos 12 mēnešos jābūt ES ekonomikas un budžeta politikas prioritātēm un kādas reformas veicamas, lai saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020” veicinātu izaugsmi un nodarbinātību. Kad Eiropadomes sanāksmē, kas notiks martā, minētās prioritātes apstiprinās, dalībvalstīm tās būs jāievēro, īstenojot valsts politiku un veidojot budžetu.

    iv

    Šī atzinuma projekta I daļā izteiktas piezīmes par vispārīgiem jautājumiem, kas saistīti ar gada izaugsmes pētījumu, piemēram, par tajā minētajām prioritātēm, proti, izaugsmi, budžeta konsolidāciju un Eiropas pusgadā saskaņoto reformu īstenošanu, kā arī par organizētas pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru iesaistīšanu ar gada izaugsmes pētījumu saistītajos procesos.

    v

    Atzinuma projekta II daļā apkopotas konkrētas piezīmes un ieteikumi attiecībā uz ES pasākumiem dažādās politikas jomās. Konkrētās piezīmes un ieteikumi attiecas uz piecām Komisijas noteiktajām prioritātēm, kas minētas gada izaugsmes pētījumā: turpināt diferencētu, izaugsmi veicinošu fiskālo konsolidāciju; atjaunot parasto aizdevumu kārtību uzņēmējdarbībai; sekmēt izaugsmi un konkurētspēju; risināt problēmas, kas saistītas ar nodarbinātību un krīzes sociālajām sekām; un modernizēt publisko pārvaldi. Šīs piezīmes un ieteikumi jau minēti vairākos EESK nesen pieņemtajos atzinumos un precizē Komitejas viedokli, kas pausts 2011. gada martā pieņemtajā EESK atzinumā par Gada izaugsmes pētījumu par 2011. gadu (1).

    vi

    Ar šo atzinuma projektu arī turpinās darbs, kas sākās pēc EESK atzinuma par 2011. gada Eiropas pusgadu pieņemšanas 2011. gada decembrī (2).

    I   DAĻA

    EESK VĒSTĪJUMS, GATAVOJOTIES EIROPADOMES PAVASARA SANĀKSMEI

    Šim sammitam ir jāatšķiras no visām iepriekšējām augstākā līmeņa sanāksmēm, un Savienībai ir jāparāda, ka tā politiskiem līdzekļiem spēj atrisināt parādu krīzes radītās problēmas, īstenojot tālejošus un pietiekamus pasākumus, kas atjaunotu uzticēšanos. Viens no šādiem pasākumiem ir daudz lielākas uzmanības veltīšana izaugsmei.

    A.    IEVADS

    1.   Gada izaugsmes pētījumu par 2012. gadu Komisija publicējusi brīdī, kad stāvoklis ir drūms: Savienība saskārusies ar smagāko finanšu, ekonomikas, sociālo un uzticības krīzi kopš tās izveidošanas. Krīzes ietekme ir plaša: grūtības mājsaimniecībās un uzņēmumos, jauniešu bezdarba un ilgtermiņa bezdarba līmeņa paaugstināšanās, nabadzības apdraudēto cilvēku skaita palielināšanās, nemiers mūsu sabiedrībā, draudi, ka biežāk var izpausties nacionālisms un populisms.

    2.   Komiteja pauž īpašu satraukumu par to, ka valstu līmenī netiek īstenotas saistības, par kurām Eiropas pusgadā panākta vienošanās. Eiropas Savienībai vairāk nekā jebkad agrāk ir jāparāda spēja efektīvi rīkoties, lai atjaunotu patērētāju un ieguldītāju uzticēšanos, rodot tālejošus risinājumus pašreizējām problēmām. Ja Eiropas iestādes un dalībvalstis nerīkosies izlēmīgi un efektīvi neīstenos reformas, Eiropa saskarsies ar ilgtermiņa izaugsmes krīzi un atšķirību palielināšanos, kas euro zonā radīs vēl lielāku spriedzi.

    3.   Tā kā 2012. gadā Eiropas pusgads sākas ar būtiski samazinātiem prognozētās izaugsmes rādītājiem un lielu recesijas varbūtību, Komiteja pauž lielas bažas par to, ka Eiropadomes sanāksmē, kas notika decembrī, neizdevās atjaunot pēdējos astoņpadsmit mēnešos, gaidot viena un tad nākamā sammita rezultātus, pakāpeniski sairušo ticību un uzticēšanos Eiropas Savienības pārvaldībai. Skaidri redzams, ka Eiropadome nevēlas risināt dziļi iesakņojušās problēmas, kas minētas gada izaugsmes pētījumā, un tāpēc joprojām ierosina politiskus risinājumus, kuriem netic valdības un ieguldītāji visā pasaulē un, kas īpaši svarīgi, arī Eiropas iedzīvotāji.

    4.   Komiteja uzskata, ka līdz šim ierosinātie risinājumi valstu parāda krīzes un ar to saistītās finanšu krīzes pārvarēšanai ir nepilnīgi, un tāpēc, iespējams, dažas lielos parādos iestigušas valstis finanšu tirgos nevarēs atgriezties vēl ilgāk nekā plānots un rodas nopietni draudi, ka domino efekts var skart dažas lielākās dalībvalstis. Joprojām neesam droši, ka nesaskarsimies ar Grieķijas haotisku maksātnespēju; tādam pavērsienam būtu ļoti negatīva ietekme uz citām valstīm, kam jārisina valsts parāda problēma, un tas varētu izraisīt virkni notikumu, kuri varētu ļoti būtiski ietekmēt ne tikai Eiropas, bet arī visas pasaules ekonomiku. Eiropas Savienība nav atradusi veidu, kā izmantot savu nenoliedzamo ekonomisko varenību, lai grūtībās nonākušās dalībvalstis aizsargātu pret finansiāliem uzbrukumiem; tas ļauj globālajiem tirgiem būtiski vājināt Eiropas projektu, izmantojot tās strukturālo sadrumstalotību. Tāpēc tā ir gan politiska, gan ekonomiska problēma.

    5.   Komiteja pauž satraukumu par to, ka šādi radītā lielā nedrošība ļoti negatīvi ietekmē Savienības reālo ekonomiku, proti, ieguldījumi, ražošanas apjoms un nodarbinātība samazinās, jo ieguldītāji meklē vietas, kur risks ir mazāks, un pat plāno, kā rīkoties, ja neizdodas novērst euro zonas sabrukumu, kas katastrofāli ietekmētu visu pasauli.

    6.   Iepriekšējās krīzes, kas skāra Eiropas integrācijas procesu, liecina, ka Eiropai ir līdzekļi, lai rastu risinājumus. Komiteja rosina Eiropas iestādes un dalībvalstis būt politiski drosmīgām un tālredzīgām un vienlaikus ar atbalstu ekonomikas atveseļošanai un ieguldījumiem atbalstīt ciešāku integrāciju, kas pašlaik ir vienīgais risinājums, kā pārvarēt krīzi.

    7.   Eiropas Savienībai ir jāatsakās no pašreizējiem centieniem samilzušo krīzi pārvarēt pakāpeniski un jāizvēlas ilgtspējīgi risinājumi šīs krīzes atklātajām strukturālajām problēmām, tā nodrošinot Eiropas iedzīvotāju labklājību ilgākā termiņā. Tāpēc ir jāizveido vajadzīgais Eiropas aizsargmehānisms, kas novērstu krīzes izplatīšanos un ļautu krīzes visvairāk skartajām valstīm atgūties, un jāparedz konkrēti papildu pasākumi, kuri veicinātu Eiropas ekonomikas izaugsmi.

    8.   Veicot vajadzīgos pasākumus, lai ES varētu pārliecinoši pārvaldīt valstu parāda krīzi, jācenšas arī stiprināt fiskālo savienību. Komiteja atzinīgi vērtē to, ka Eiropas pusgadā tagad paredzēts daudz rūpīgāk pārraudzīt dalībvalstu budžeta politiku un dalībvalstu pūliņus pildīt fiskālajā paktā noteiktās saistības, taču uzsver, ka jāizvērtē šo pasākumu sociālā ietekme. Turklāt jaunajā ekonomikas pārvaldības struktūrā jāsaglabā sociālo partneru autonomija un tiesības vienoties par koplīgumiem.

    9.   Komiteja arī vēlreiz norāda, ka tā pilnībā atbalsta visaptverošo stratēģiju “Eiropa 2020”, kurā sniegt pozitīvs nākotnes redzējums un kura veido saskaņotu struktūru, lai varētu veikt progresīvas reformas, kas nodrošinās gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Komiteja arī atgādina, ka jānodrošina stratēģijā minēto ekonomikas, nodarbinātības un sociālo aspektu līdzsvars.

    10.   Komiteja pauž lielas bažas par satraucošo faktu, ka Kopienas metodi lieto arvien retāk, to — galvenokārt tikai dažu dalībvalstu nostājas dēļ — aizstājot ar starpvaldību sadarbības metodi, un tas veicinājis politiskās rīcības ierobežotību. Tā kā Kopienas iestādēm ir bijusi mazāka nozīme nekā pēdējos divos gadus piemērotajai starpvaldību pieejai, Eiropas Savienības akūtās problēmas daļēji risinātas, neievērojot Savienības, bet gan atsevišķu dalībvalstu intereses un politiskās prasības.

    11.   Komiteja atzīmē, ka 25 dalībvalstis 30. janvārī noslēdza Līgumu par stabilitāti, saskaņošanu un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā un vēlākais piecus gadus pēc tam, kad līgums būs stājies spēkā, pamatojoties uz tā īstenošanā uzkrātās pieredzes novērtējumu, tiks veikti vajadzīgi pasākumi, lai minētā līguma būtiskākos elementus iekļautu Eiropas Savienības tiesiskajā regulējumā. Tāpēc Komiteja rosina tās valstis, kas atteicās (3) iesaistīties starpvaldību sadarbības procesā, kura interesēs šāds līgums bija jānoslēdz, pārskatīt viedokli šajā jautājumā.

    12.   Komiteja piekrīt, ka Komisijas ietekmei ir jābūt lielai, rosina Komisiju izvirzīt drosmīgus priekšlikumus un aicina Eiropas pusgada norisēs visaptveroši iesaistīt Eiropas Parlamentu, lai pastiprinātu šo norišu pārredzamību un leģitimitāti.

    13.   Komiteja izsaka pateicību Komisijai par to, ka tā Gada izaugsmes pētījumu par 2012. gadu publicēja ātrāk nekā paredzēts, proti, 2011. gada novembra beigās. Kaut arī termiņš bija ierobežots, EESK varēja rīkot debates par minēto gada izaugsmes pētījumu, apspriesties ar valstu ekonomikas un sociālo lietu padomju un tām līdzīgu organizāciju tīklu un izstrādāt šo atzinumu pirms gada prioritāšu apstiprināšanas Eiropadomes pavasara sanāksmē.

    B.    PIENĀCĪGA UZMANĪBA IZAUGSMEI

    14.   Komiteja uzskata, ka Gada izaugsmes pētījums par 2012. gadu vairākos aspektos ir labāks nekā pētījums par 2011. gadu.

    15.   Komiteja atzinīgi vērtē to, ka kopumā liela uzmanība veltīta izaugsmei, un ar gandarījumu atzīmē, ka Gada izaugsmes pētījumā par 2012. gadu iekļautas daudzas idejas, kas paustas EESK atzinumā par Gada izaugsmes pētījumu par 2011. gadu (4).

    16.   EESK uzsver, ka, nepanākot pietiekami augstu izaugsmes līmeni, valstu parāda krīzi nevarēs pārvarēt, jo īpaši valstīs, kur stāvoklis ir vissmagākais. Ja izaugsmei neveltīsim pietiekamu uzmanību, draud lielas briesmas, ka daudzu Savienības valstu ekonomikā sāksies recesija un dažu valstu ekonomikā pat depresija.

    17.   Gada izaugsmes pētījumā atzīmēts, ka finanšu tirgi dalībvalstu valdību turpmākās iespējas atmaksāt parādu analizē, pamatojoties uz ilgtermiņa izaugsmes prognozēm, kā arī vērtējot to spēju pieņemt tālejošus lēmumus par strukturālām reformām un apņēmību uzlabot konkurētspēju.

    18.   Komiteja piekrīt gada izaugsmes pētījumā paustajam viedoklim, ka ES izaugsmes prognozes ir atkarīgas no izlēmīgas rīcības valsts parādu krīzes pārvarēšanā un spējas īstenot stabilu ekonomikas politiku un ka politiķi ir veltījuši pārāk daudz laika un enerģijas ārkārtas pasākumiem un pārāk maz laika ir veltīts politikas pārmaiņām, kas ļautu dalībvalstu ekonomikai atgriezties pie augstākiem izaugsmes līmeņiem.

    19.   Komiteja pilnībā piekrīt viedoklim, ka centieni ir vienlaicīgi jāvērš uz reformu pasākumiem, kas īstermiņā ietekmēs izaugsmi, un piemērotu izaugsmes modeli vidējam laika posmam.

    20.   Komiteja vēlreiz norāda, ka trīs izaugsmes aspekti — gudra, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme — ir savstarpēji saistīti un cits citu papildina. Gan ekonomikai, gan sociālajam un vides aspektam ir jāvelta vienāda uzmanība.

    21.   Izaugsmes atjaunošanai ir jābūt saskaņotai ar citiem Lisabonas līgumā nostiprinātajiem mērķiem, arī mērķi nodrošināt iedzīvotāju labklājību. Nepieciešamība veikt reformas jāuztver kā iespēja mainīt mūsu dzīves veidu, lai tas vairāk atbilstu ilgtspējības principiem.

    22.   Visās dalībvalstīs vairāk uzmanības jāvelta reformām, kas veicina izaugsmi.

    23.   Īpašais stāvoklis piecās dalībvalstīs, kam jāīsteno ES–SVF finanšu palīdzības programmas  (5)

    23.1.   Komiteja uzskata, ka Komisijai un Padomei sīki izstrādātos un attiecīgajai valstij paredzētos ieteikumos arī turpmāk jārosina dalībvalstis paredzēt un īstenot pasākums, kas nodrošinās izaugsmi ilgākā termiņā. Komiteja pauž nožēlu par to, ka 2011. gadā vienīgais ieteikums piecām dalībvalstīm, kam jāīsteno ES–SVF finanšu palīdzības programmas, bija turpināt to pasākumu īstenošanu, kas minēti lēmumos par finanšu palīdzības piešķiršanu šīm valstīm.

    23.2.   Komiteja pauž lielu satraukumu par Komisijas lēmumu, kas paredz, ka šīm piecām valstīm 2012. gadā nebūs jāiesaistās valsts reformu programmu sagatavošanas otrajā posmā. EESK piekrīt, ka valstu reformu programmām ir līdzīgs saturs un šīm valstīm nav jāiesniedz to izvirzītie mērķi, kas saistīti ar stratēģiju “Eiropa 2020”. Taču ar šādu lēmumu šīm valstīm liegta iespēja iesaistīties jaunās pārvaldības procesā, kurš ir viens no stratēģijas “Eiropa 2020” pamatelementiem un kura mērķis ir panākt nepieciešamo ekonomikas konverģenci, veicot reformas un izmantojot labas prakses piemērus. Īpaši svarīgi, ka šāds lēmums valstu līmenī kavēs iedzīvotāju un sociālo partneru līdzdalību valsts reformu programmu īstenošanā un pārskatīšanā. Tas ir krasā pretrunā Eiropadomes 2011. gada marta sanāksmē pieņemtajiem secinājumiem, ka jānodrošina valstu parlamentu, sociālo partneru un citu ieinteresēto personu visaptveroša līdzdalība ar Eiropas pusgadu saistītajās norisēs.

    24.   Ieguldījumi izaugsmē — īpaši grūts uzdevums pašreizējos apstākļos

    24.1.   Komiteja apzinās, ka piemērotu izaugsmes veicināšanas pasākumu noteikšana var būt īpaši grūts uzdevums. Sarežģītais stāvoklis, kas Eiropas Savienībā pašlaik izveidojies izaugsmes jomā, nav izskaidrojams tikai ar krīzi, bet arī citām problēmām, kuras ietekmē tās ekonomikas attīstības rādītājus, piemēram, konkurētspējas zudums, globalizācija, resursu nepietiekamība (enerģija, prasmes utt.), klimata pārmaiņas un sabiedrības novecošana.

    24.2.   Lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, būs jāveic būtiski ieguldījumi, piemēram, informācijas un komunikācijas tehnoloģijās, jau izveidotajā un jaunā infrastruktūrā, pētniecībā, izstrādē un inovācijā, izglītībā un prasmju apguvē, kā arī energoefektivitātes paaugstināšanā. Ieguldījumi ekoloģiskā ekonomikā veicinās inovāciju un palielinās pieprasījumu pēc jauniem ražojumiem. Tas savukārt nodrošinās ātrāku izaugsmi, veicinot pasaules ekonomikas ilgtspēju.

    24.3.   Taupības apstākļos tas ir īpaši grūts uzdevums. Taču publiskie ieguldījumi gudrā, ilgtspējīgā un iekļaujošā izaugsmē valstu un Eiropas līmenī sniedz daudz priekšrocību, un tie var radīt ievērojamu sviras efektu, kas veicinātu papildu ieguldījumus, kurus veiktu privātais sektors.

    24.4.   Komiteja uzskata, ka Savienībai vairāk līdzekļu jāiegulda projektos, kas sekmē strukturālas pārmaiņas un var palīdzēt dalībvalstu ekonomikai atgriezties uz ilgtspējīgas izaugsmes ceļa. Piemērotiem projektiem jāatbilst stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem, piemēram, tie var varbūt ilgtermiņa projekti, kas saistīti ar infrastruktūru un kas ir ļoti nozīmīgi sabiedrībai un var radīt ieņēmumus.

    24.5.   Tāpēc Komiteja pilnībā atbalsta stratēģijas “Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīvu  (6), kuras mērķis ir finansēt lielus enerģētikas, transporta un IKT infrastruktūras projektus. Tas pozitīvi ietekmēs projektu obligāciju tirgu un palīdzēs projektu īstenotājiem piesaistīt privāto sektoru, kas varētu piešķirt finansējumu ilgtermiņa aizņēmumiem.

    24.6.   Komiteja uzskata, ka Eiropas līmenī ir jāvelta vairāk pūļu, lai palielinātu ieguldījumus. Pieejamie struktūrfondu līdzekļi jānovirza konkurētspējas uzlabošanai un izaugsmes atjaunošanai. ES finansējums būtu jāpiešķir atkarībā no rezultātiem un atbilstības ES stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem.

    24.7.   Komiteja atzinīgi vērtē to, ka Parlamentam un Padomei izdevās ātri vienoties par līdzfinansējuma likmju paaugstināšanu, kas attiecas uz struktūrfondu līdzekļu piešķiršanu valstīs, kurām jāīsteno ES, ECB un SVF finanšu palīdzības programmas, un strauji rast ES līdzekļus izaugsmes atbalstam un uzlabot to apgūšanu (7).

    24.8.   Tā kā stāvoklis dalībvalstu un Eiropas budžetos ir ļoti saspringts, dalībvalstīm un Eiropas likumdevējiem jāveic grūta izvēle un jānosaka prioritātes, lai ieguldītu līdzekļus “izaugsmi veicinošos posteņos”, piemēram, izglītībā un prasmju apguvē, pētniecībā, izstrādē un inovācijā, vides aizsardzībā, tīklos, piemēram, ātrgaitas interneta tīklos, energotīklos un transporta tīklu starpsavienojumos.

    24.9.   Jāuzsver, ka atveseļošanās procesā būtiska nozīme būs uzņēmējdarbībai, sociālajai uzņēmējdarbībai un jaunu uzņēmumu, jo īpaši mazu un vidēju uzņēmumu (arī sociālu uzņēmumu) radīšanai. Tie ir būtisks spēks, kas veicina izaugsmi un jaunu uzņēmējdarbības veidu un prasmju attīstību, un nozīmīgs nodarbinātības avots.

    24.10.   Daudzās Savienības dalībvalstīs bezdarbs sasniedzis kritisku līmeni, radot milzīgas sociālās un saimnieciskās izmaksas. Tāpēc ir jāveic pasākumi īstermiņā un vidējā termiņā ar mērķi veicināt jauniešu un sieviešu nodarbinātību, krīzes dēļ darbu zaudējušo darba ņēmēju reintegrāciju darba tirgū, arodapmācību un profesionālo pārkvalificēšanos. Līdz 2020. gadam Eiropas Savienībā jāizveido 17,6 miljoni darba vietu.

    C.    PĀRĀK LIELS UZSVARS UZ FISKĀLO KONSOLIDĀCIJU

    25.   Komiteja pilnībā piekrīt viedoklim, ka budžeta konsolidācija ir vajadzīga, lai novērstu ļoti lielo fiskālo nelīdzsvarotību un atjaunotu uzticēšanos. Komiteja tomēr pauž bažas par to, ka fiskālajā paktā pārāk liels uzsvars likts uz taupības pasākumiem. Jāveic efektīvs šo pasākumu sociālās ietekmes novērtējums, un vislielākie pūliņi jāvelta, lai nodrošinātu, ka šie pasākumi nepalielina nabadzības un sociālās atstumtības draudus. Komiteja uzskata, ka jāpanāk fiskālās konsolidācijas un izaugsmes līdzsvars. ES ilgtspējīgu attīstību nevar atjaunot tikai ar fiskālo disciplīnu un taupības pasākumiem. Ja noteikti taupības pasākumi ir vajadzīgi, tad tiem ir jābūt sociāli līdzsvarotiem, un jāievēro, kā tie ietekmē dažādas sociālās grupas. Komiteja piekrīt SVF direktorei Christine Lagarde, kura brīdināja, ka vispārēja budžetu samazināšana visā kontinentā tikai veicinās ekonomiskās aktivitātes mazināšanos.

    26.   Komiteja pauž bažas par to, ka 25 dalībvalstu 30. janvārī noslēgtais Līgums par stabilitāti, saskaņošanu un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā nebūs risinājums, kas ļaus pārvarēt pašreizējo krīzi. Kaut arī tam būtu jānodrošina lielāka atbilstība Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām, tā trūkums ir pārāk lielais uzsvars uz fiskālo līdzsvarotību, nepievēršot uzmanību agrās brīdināšanas sistēmai un informācijas apkopojumam, ko veido, lai novēstu nelīdzsvarotību citās ekonomikas jomās, piemēram, privātajā sektorā, konkurētspējas zudumu un nekustamā īpašuma “burbuļus”, proti, visus nozīmīgos pašreizējās krīzes cēloņus. Ekonomikas izaugsme ir viens no risinājumiem, un, lai to nodrošinātu, konsekventi jāveic noteikti izaugsmes veicināšanas pasākumi, jo īpaši tajās dalībvalstīs, kur varētu sākties dziļa ekonomikas lejupslīde. Vienlaikus ar konsolidāciju un reformām jāveic pasākumi izaugsmes veicināšanai.

    27.   Komiteja pauž bažas par to, ka gada izaugsmes pētījumā rosināts samazināt izdevumus, lai sasniegtu budžeta konsolidācijas mērķus pat tad, ja makroekonomiskie apstākļi pasliktinās. EESK rosina dalībvalstis, kas saņem atbalstu no finanšu palīdzības programmām, “turpināt darbu, lai sasniegtu saskaņotos budžeta mērķus, neraugoties uz makroekonomisko apstākļu iespējamajām izmaiņām”; tā arī rosina dalībvalstis, kurām ir nozīmīgas korekcijas nepilnības saistībā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, “pastiprināt pūliņus konsolidācijas jomā. Makroekonomisko scenāriju iespējamai ierobežotai pārskatīšanai, mazinot prognožu rādītājus, nevajadzētu būt par iemeslu kavējumiem saistībā ar pārmērīga deficīta korekcijām”.

    28.   Stabilizācija, izmantojot eiroobligācijas

    28.1.   Finanšu iestādes iegulda līdzekļus valstu obligācijās, cerot, ka tās vispār nav saistītas ar risku un tām nebūs negatīvas ietekmes uz šo iestāžu bilanci; tāpēc pašlaik finanšu iestādes labprātāk iegulda līdzekļus Eiropas Centrālajā bankā un neiegādājas dažu dalībvalstu nedrošākās obligācijas, tā mazinot finanšu sistēmas likviditāti.

    28.2.   Lai šo problēmu atrisinātu, jāizveido lielāks un drošāks Eiropas aizsargmehānisms, kas ļautu pretoties tirgus spiedienam, un tas jādara, vēl vairāk palielinot Eiropas Centrālās bankas tiešo ietekmi un netiešo ietekmi, kuru nodrošina tās aizbildnībā esošais Eiropas Finanšu stabilitātes instruments un Eiropas Monetārā sistēma.

    28.3.   Komiteja piekrīt, ka bezrūpīgai rīcībai patiešām var būt nopietnas sekas un tā ir jānovērš, taču šī problēma ir niecīga, ja to salīdzina ar euro zonas sabrukuma iespējamību. Tā kā dalībvalstis nevēlas galvot par citu dalībvalstu parādiem un Eiropas Centrālajai bankai būs grūti to veikt, Komiteja rosina steidzami apsvērt iespēju emitēt stabilitātes obligācijas. Pēc Komisijas zaļās grāmatas par stabilitātes obligācijām publicēšanas Komiteja šo jautājumu analizē īpašā atzinumā.

    D.    PIETIEKAMI LIELA UZMANĪBA ĪSTENOŠANAI

    29.   Konkurencei visā pasaulē arvien saasinoties, stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzīts mērķis nodrošināt Eiropas Savienības konkurētspēju. Komiteja tāpēc pilnībā atbalsta Komisiju, kas visā gada izaugsmes pētījumā īpašu uzmanību veltījusi tam, ka valstu līmenī reformas netiek pienācīgi īstenotas.

    30.   Komiteja ar īpašu satraukumu atzīmē, ka brīdī, kad būtu steidzami jārīkojas, dalībvalstu veikums, īstenojot Gada izaugsmes pētījumā par 2011. gadu minētās pamatnostādnes, neatbilst iecerētajam. Pārāk daudz laika ir vajadzīgs, līdz ES līmenī pieņemtie lēmumi atspoguļojas valstu lēmumos noteiktās politikas jomās.

    31.   EESK rosina dalībvalstis pilnībā īstenot reformas, ko valstu reformu programmās tās apņēmušās veikt. Dalībvalstīm ir jāuzņemas atbildība par pārmaiņām, kas vajadzīgas ekonomikas turpmākajā pārvaldībā. Tāpēc jāuzsver, ka Eiropas pusgada process ir jāpilnveido, debatēs par valstu reformu programmu īstenošanas gaitu un tās pārraudzību plašāk iesaistot valstu parlamentus, sociālos partnerus un organizētu pilsonisko sabiedrību dalībvalstīs.

    32.   Komiteja pauž nožēlu par to, ka valstu reformu programmās 2011. gadam minētās saistības nav pietiekamas, lai sasniegtu vairumu ES līmenī izvirzīto mērķu; tā kā zūd pārliecība, ka stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus izdosies sasniegt, Komiteja rosina Komisiju un, jo īpaši, dalībvalstu valdības veltīt divreiz vairāk pūļu un novērst šo tik savlaicīgi atklāto trūkumu programmas īstenošanā un nodrošināt, ka visu dalībvalstu valdības, ieinteresētās personas un iedzīvotāji uzņemas atbildību par reformu programmām un īsteno tās.

    33.   EESK arī rosina Komisiju nodrošināt, ka visas dalībvalstis, arī tās, kam jāīsteno ES–SVF finanšu palīdzības programmas, atbilstoši iespējām sekmē pamatmērķu sasniegšanu.

    E.    GADA IZAUGSMES PĒTĪJUMA NOZĪME UN ORGANIZĒTAS PILSONISKĀS SABIEDRĪBAS UN SOCIĀLO PARTNERU IESAISTĪŠANA

    34.   Gada izaugsmes pētījums veido pamatu, lai panāktu vajadzīgo kopīgo izpratni par rīcības prioritātēm valstu un ES līmenī 2012. gadā, un tai būtu jāatspoguļojas, valstīs pieņemot lēmumus attiecībā uz ekonomiku un budžetu un valstīm izstrādājot valstu reformu programmas un stabilitātes un konverģences programmas.

    35.   Tāpēc gada izaugsmes pētījumam ir liela politiska nozīme, un Komiteja uzskata, ka tas nedrīkstētu būt tikai tehnokrātisks process, bet tajā ir jāievēro Eiropas Parlamenta un nozīmīgu ieinteresēto personu, piemēram, organizētas pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru viedokļi.

    36.   Pašreizējos apstākļos, kad pilnībā ir zudusi uzticēšanas līdzšinējiem centieniem pārvarēt krīzi un zudusi ticība pašai Eiropas Savienībai, Eiropai ir jāuzklausa tās iedzīvotāji. Visos līmeņos jāpastiprina sociālais un pilsoniskais dialogs, lai veidotu vispārēju izpratni par veicamajām reformām.

    37.   Līdztekus pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot Eiropas ekonomikas pārvaldību, jācenšas pastiprināt leģitimitāti, pārskatatbildību un līdzatbildību.

    38.   Komiteja rosina organizētas pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus plašāk un efektīvāk iesaistīt Eiropas pusgada norisēs: ES līmenī tas attiecas uz gada izaugsmes pētījumu un attiecīgajām valstīm paredzēto konkrēto ieteikumu izstrādi un valstu līmenī — uz valstu turpmāko reformu programmu izstrādi, īstenošanu un pārraudzību. Valstu reformu programmās būtu jāsniedz precīza informācija par to, cik plaši un aktīvi procesā piedalījušās ieinteresētās personas un kā to viedoklis ņemts vērā.

    39.   Izaugsmes stratēģiju “Eiropa 2020” varēs īstenot tikai tad, ja visa sabiedrība to apņēmīgi atbalstīs un visas ieinteresētās personas pilnībā apzināsies savu atbildību. Laikā, kad tiek pieņemti nozīmīgi lēmumi, kas ietekmē ikviena cilvēka dzīvi, iedzīvotāju līdzatbildība par reformām ir vajadzīga vairāk nekā jebkad agrāk.

    40.   Komiteja ir apņēmusies arī turpmāk aktīvi iesaistīties ES stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā un darbā pēc Gada izaugsmes pētījuma par 2012. gadu publicēšanas. Komiteja turpinās sadarbību ar dalībvalstu ekonomikas un sociālo lietu padomēm un tām līdzīgām organizācijām, lai uzlabotu organizētas pilsoniskās sabiedrības uzklausīšanu, iesaistīšanu un mobilizēšanu gan Eiropas, gan valstu līmenī.

    II   DAĻA

    KOMITEJAS PRIEKŠLIKUMI SAISTĪBĀ AR EIROPAS KOMISIJAS IZVIRZĪTAJĀM PRIORITĀTĒM

    i

    Komiteja atbalsta piecas prioritātes, kurām politikā — kā paredzējusi Komisija — 2012. gadā jāpievērš īpaša uzmanība: tiekties uz diferencētu, izaugsmi veicinošu fiskālo konsolidāciju; atjaunot tradicionālo kreditēšanu tautsaimniecībai; sekmēt izaugsmi un konkurētspēju; risināt ar krīzes ietekmi uz bezdarbu un sociālo jomu saistītās problēmas; modernizēt publisko administrāciju.

    ii

    Šajā II daļā ir pausti viedokļi saistībā ar minētajām prioritātēm. Tie ir citāti no dažādiem 2011. gadā pieņemtajiem EESK atzinumiem, un ir turpinājums 2011. gada martā pieņemtajam EESK atzinumam par gada izaugsmes pētījumu (2011) (8).

    1.   Turpināt diferencētu, izaugsmi veicinošu fiskālo konsolidāciju

    1.1.   Fiskālā konsolidācija

    1.1.1.

    EESK uzsver nostāju, ko tā paudusi atzinuma par gada izaugsmes pētījumu (2011) 1. punktā “Nodrošināt stingru fiskālo konsolidāciju” un 2. punktā “Novērst makroekonomisko nelīdzsvarotību”.

    1.1.2.

    Jautājumā par fiskālo konsolidāciju, EESK atzinuma par gada izaugsmes pētījumu (2011) 1.1. un 1.2 punktā (9) norāda, ka svarīgākais ir līdzsvarot valstu finanses, vienlaikus izvairoties no pieprasījuma mazināšanās, kas izraisītu lejupslīdi un vēl vairāk palielinātu deficītus, tādējādi izraisot Eiropas ekonomikas stāvokļa neatgriezenisku pasliktināšanos. EESK iesaka izstrādāt valsts parāda samazināšanas programmas, kas saskaņojamas ar ekonomikas atlabšanas, kā arī sociālajiem un nodarbinātības mērķiem, kas izvirzīti stratēģijā “Eiropa 2020”.

    1.1.3.

    Lai garantētu, ka ikviena dalībvalsts, sevišķi euro zonā, ievēro fiskālo disciplīnu, Eiropai ir jāpastiprina ekonomikas pārvaldība. Ir ātri un precīzi jāīsteno gan apstiprinātais reformu kopums — tā dēvētais sešnieks —, gan jauni tiesību aktu priekšlikumi un Eiropas pusgads labākai ekonomikas un budžeta politikas koordinēšanai un rūpīgākai ES uzraudzībai.

    1.1.4.

    Tomēr ar dalībvalstu fiskālo disciplīnu vien nepietiek, lai rastos visi priekšnosacījumi izaugsmei un nodarbinātībai, kā arī ekonomikas un sociālajai kohēzijai. Komiteja pauž bažas, ka pašreizējos apstākļos saistībā ar valsts parāda obligāciju emisiju ir izveidojusies tāda tirgus situācija, ka atjaunotā stabilitāte un izaugsme var tikt apdraudēta.

    1.1.5.

    Tieši tāpēc Komiteja atzinīgi vērtē Zaļo grāmatu par stabilitātes obligāciju ieviešanas iespējamību. Komiteja uzskata, ka ar stingriem noteikumiem un atbilstīgu ES līmeņa pārvaldību, kas nepieļautu bezatbildīgu rīcību un kas veicinātu dalībvalstu valdību atbildīgumu un pārredzamību, valstu parādu pārvaldīšana ar kopīgām euro zonas garantijām ievērojami palīdzētu gan risināt akūtās problēmas, gan izkļūt no taupības pasākumu un izaugsmes savstarpēji izslēdzošā strupceļa.

    1.1.6.

    Panākumi šajā jomā ļautu arī Eiropas Centrālajai bankai (ECB) pakāpeniski pārtraukt valsts obligāciju iegādes programmu, kas patlaban ir vajadzīga, lai atsevišķas dalībvalstis varētu refinansēt valsts parādu. Tās vietā ECB varētu lemt par atbalstu jaunajām stabilitātes obligācijām, sniedzot papildu nodrošinājumu tirgus dalībniekiem, vismaz pārejas laikā.

    1.2.   Prioritāte uz izaugsmi orientētiem izdevumiem

    1.2.1.

    Komiteja pilnībā atbalsta uz izaugsmi orientētu izdevumu noteikšanu par prioritāriem. Taču nedrīkst pieļaut, ka pasākumi, kas paredzēti ekonomikas un valsts parāda krīzes pārvarēšanai, apdraud publiskos ieguldījumus izglītībā un apmācībā. Spriežot par vidēja termiņa budžeta mērķiem, īpašu uzmanību pievērst publiskajiem ieguldījumiem izglītībā, pētniecībā un arodapmācībā.

    1.2.2.

    Energointensīvās nozarēs īpaši liela nozīme ir bijusi valsts atbalsta pasākumiem un ar tiem saistītām konkrētām un īpašām programmām pētniecības un inovācijas jomā. EESK rosina Eiropas Komisiju, Padomi un Parlamentu pilnveidot šīs programmas, kas ir virzītas uz energoefektivitāti un diversifikāciju, un pastāvīgi tās izmantot, veicot attīstības pasākumus.

    1.2.3.

    Lai arī pašlaik stāvoklis ekonomikā ir sarežģīts, EESK iesaka veikt vēl lielākus ieguldījumus pētniecībā, izstrādē, ieviešanā un apmācībā, kā arī zinātniskajā darbībā, kuras rezultātus izmanto energointensīvās nozarēs. Nākamajā pamatprogrammā jāparedz atbilstīgi līdzekļi šādiem ieguldījumiem, kuriem būtu jāsekmē pieredzes un rezultātu apmaiņa vismaz Eiropas līmenī. ES un dalībvalstu programmās lielāka uzmanība būtu jāpievērš izpētei un jauninājumiem energoefektivitātes jomā.

    1.3.   Aktīva politika darba tirgus jomā un aktīvi nodarbinātības dienesti

    1.3.1.

    Komiteja jau norādīja atzinumā par gada izaugsmes pētījumu (2011) (10): lai cilvēkus stimulētu meklēt darbu, nevajadzētu paļauties uz to, ka viņus motivēs bezdarbnieku pabalsti, bet būtu jāpanāk, ka nodarbinātības dienesti sniedz efektīvus pakalpojumus. Pašlaik, kad bezdarbs sasniedzis nepieredzēti augstu līmeni, problēma darba tirgū nav darbaspēka vispārējs trūkums, bet gan kvalificēta darbaspēka trūkums dažās dalībvalstīs, kā arī milzīgs darba vietu trūkums. Vairāk uzmanības jāvelta pārdomātai pieprasījuma politikas izstrādei, lai sekmētu izaugsmi un inovāciju un palīdzētu radīt jaunas darba vietas.

    1.3.2.

    Komiteja uzsvēra, ka valsts nodarbinātības dienestiem jāuzņemas aktīvāka loma apmācības politikā, kas paredzēta prioritārai mērķauditorijai, piemēram, mazāk izglītotiem un mazāk kvalificētiem darba ņēmējiem, tiem, kas strādā nepastāvīgus darbus, vai arī visneaizsargātākajām grupām kā cilvēki ar invaliditāti, vecāki darba ņēmēji un imigranti. Turklāt valsts nodarbinātības dienestiem jāuzņemas aktīvāka loma darba vietu piedāvāšanā ilgtermiņa bezdarbniekiem un nodarbinātības un profesionālās apmācības aktīvas politikas izstrādē. Daudzās dalībvalstīs nodarbinātības dienestiem būs būtiski jāpaplašina to sniegtais konkrētais atbalsts, īpašu uzmanību veltot atstumtajām iedzīvotāju grupām.

    1.4.   Pensiju sistēmas reforma un modernizācija

    1.4.1.

    Atzīstot nepieciešamību reformēt un modernizēt pensiju sistēmu, Komiteja uzskata, ka spiedienu uz pensiju sistēmām rada ne tik daudz demogrāfiskā attīstība, bet drīzāk gan darba vietu skaita un investīciju samazināšanās. Ir nepieciešamas iniciatīvas, lai sekmētu profesionālās dzīves paildzināšanu, vienlaikus īstenojot efektīvu politiku izaugsmes un nodarbinātības jomā. Vecāka gadagājuma cilvēki bieži pārtrauc darbu priekšlaikus veselības problēmu, pārmērīgas darba slodzes un priekšlaicīgas atlaišanas dēļ, kā arī tāpēc, ka viņiem nav iespēju piedalīties apmācības pasākumos vai atgriezties darba tirgū; minētās iedzīvotāju grupas nodarbinātību var noturīgi palielināt, tikai īstenojot aktīvu vecumdienu politiku un veicinot cilvēku iesaistīšanos apmācībā un mūžizglītībā. EESK ļoti skeptiski vērtē tiesību aktos noteiktā pensionēšanās vecuma palielināšanu kā līdzekli demogrāfisko problēmu risināšanai. Palielinot tiesību aktos noteikto pensionēšanās vecumu, var pieaugt slogs uz citiem sociālās nodrošināšanas programmas pīlāriem, piemēram, palielināties pieprasījums pēc invaliditātes pensijām vai garantētajiem minimālajiem ienākumiem, kā tas noticis dažās dalībvalstīs. Pensionēšanās vecuma palielināšana īstenībā neveicinās valsts finanšu stabilitāti. EESK uzskata, ka daudz lietderīgāk ir faktisko pensionēšanās vecumu tuvināt tiesību aktos noteiktajam pašreizējam pensionēšanās vecumam.

    1.4.2.

    Konkrētāk EESK uzskata, ka ir jāveic konsekventas reformas, lai veidotu gados vecākiem cilvēkiem piemērotu darba vidi un tāpēc jāīsteno virkne pasākumu, ar kuriem jāveic jo īpaši šādi galvenie uzdevumi: jāstimulē uzņēmumi radīt gados vecākiem cilvēkiem piemērotas darba vietas un stabilizēt gados vecāko cilvēku nodarbinātību, jāīsteno ļoti aktīva darba tirgus politika, lai gados vecākus bezdarbniekus atkal integrētu darba tirgū, jānodrošina visaptverošas konsultācijas un palīdzība darba meklētājiem, jāīsteno pasākumi, lai nodrošinātu, ka cilvēki saglabā fiziskās un psihiskās spējas un var strādāt ilgāk, jāīsteno pasākumi, ar kuriem veido darba vietas, kas ir iekļaujošākas attiecībā uz gados vecākiem cilvēkiem ar invaliditāti, jāīsteno pasākumi, ar kuriem palielina cilvēku vēlmi strādāt ilgāk, tostarp gatavību iesaistīties mūžizglītības pasākumos un rūpēties par veselību, jāizstrādā veselībai labvēlīgi darba laika modeļi, par kuriem sociālajiem partneriem jāvienojas un kuriem jādarbojas visas profesionālās karjeras laikā, uzņēmumu īstenoti un saskaņā ar koplīgumu vai tiesību aktiem īstenoti pasākumi, lai gados vecāki cilvēki vairāk iesaistītos tālākizglītības pasākumos, izpratnes veidošanas pasākumi attiecībā uz gados vecākiem darba ņēmējiem, tostarp jāīsteno plašas sabiedrības informēšanas kampaņas, lai novērstu stereotipus un aizspriedumus pret gados vecākiem darba ņēmējiem un negatīvo izpratni par “novecošanu”, jānodrošina konsultācijas un atbalsts uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, lai tie varētu savlaicīgi plānot personāla attīstību un izveidot darba organizācijas modeli, ievērojot gados vecāku darba ņēmēju vajadzības un sabiedrības novecošanu, jāparedz atbilstoši stimuli, kas veicinātu gados vecāku cilvēku pieņemšanu darbā un vairotu viņu vēlmi strādāt ilgāk, vienlaikus neradot konkurences traucējumus, jārada sociāli pieņemami stimuli, lai tie, kuri var atrast darbu un ir darbspējīgi, varētu strādāt ilgāk un ja iespējams un vēlams, jārada novatoriski un interesanti modeļi, kā atvieglot pāreju no nodarbinātības uz valsts pensiju sistēmu garantēto nodrošinājumu vecumdienās.

    1.4.3.

    Turklāt attiecībā uz Direktīvu 2003/41/EK par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību. EESK norāda uz atzinuma par gada izaugsmes pētījumu (2011) 5.7. punktā pausto nostāju. (11)

    1.5.   Izaugsmi veicinoša nodokļu politika

    1.5.1.

    EESK atsaucas uz atzinuma par gada izaugsmes pētījumu (2011) 1.4. punktu (12), kur norādīts, ka nodokļu slogs jāpārnes uz jauniem ieņēmumu avotiem.

    1.5.2.

    EESK uzskata, ka finanšu sektoram būtu arī taisnīgā veidā un ievērojamā apmērā jāpalīdz īstenot centieni konsolidēt budžetu.

    Finanšu darījumu nodokļa (FTT) ieviešana globālā mērogā jāuzskata par prioritārāku pasākumu salīdzinājumā ar FTT ieviešanu Eiropas Savienībā. Taču, ja izrādītos, ka finanšu darījumu nodokļa ieviešana pasaules mērogā nav iespējama, EESK atbalstītu ES līmeņa finanšu darījumu nodokļa ieviešanu.

    1.5.3.

    Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā Komiteja pilnībā atbalsta Komisijas ierosmi apsvērt vispārēju PVN sistēmas pārskatīšanu. Būtu jāsamazina darbības izmaksas lietotājiem un administratīvie izdevumi, vienlaikus novēršot krāpšanas mēģinājumus. Īpaši delikāts jautājums ir pārrobežu darījumu aplikšana ar nodokli.

    1.5.4.

    EESK atbalsta un atzinīgi vērtē priekšlikumu jaunai regulai par administratīvu sadarbību akcīzes nodokļu jomā (13), jo ir nepieciešams un lietderīgi nodrošināt nodokļu efektīvu iekasēšanu un cīņu pret krāpšanu akcīzes nodokļa jomā.

    1.5.5.

    Lai vērstos pret nodokļu dubultu uzlikšanu un veicinātu administratīvo procedūru vienkāršošanu pārrobežu darbībās, EESK ierosina ieviest vienas pieturas aģentūru pakalpojumus, kas ļautu iedzīvotājiem iegūt informāciju, maksāt nodokļus, saņemt vajadzīgos apliecinājumus un dokumentus, ko varētu izmantot visā Eiropas Savienībā, kā arī vienkāršot pārrobežu darbību administratīvās procedūras.

    1.5.6.

    Tāpēc EESK aicina izveidot pārrobežu nodokļu novērošanas centru, kuru vadītu Eiropas Komisija, lai pastāvīgi nodrošinātu detalizētu un praktisku izpratni par pastāvošajiem nodokļu šķēršļiem un to izmaiņām.

    1.5.7.

    EESK atbalsta priekšlikumu par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB), jo tā radīs labākus nosacījumus uzņēmumiem, kas veic pārrobežu darbību.

    1.5.8.

    EESK pauž cerību, ka KKUINB ļaus būtiski samazināt izmaksas, ko uzņēmumiem rada nodokļu prasību ievērošana, un Eiropas Savienībā novērst konkurences izkropļojumus, kurus rada nodokļu noteikumi. Tā KKUINB veicinās godīgu un ilgtspējīgu konkurenci un pozitīvi ietekmē izaugsmi un nodarbinātību.

    1.5.9.

    Komiteja atbalsta centienus pārskatīt energoresursu nodokļu direktīvu (END), kas dod iespēju dalībvalstīm, kuras to vēlas, pārcelt daļu nodokļu sloga no darbaspēka vai kapitāla uz tādu nodokļu veidu, kas rosina atbildīgu attieksmi pret vidi un sekmē energoefektivitāti saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020”.

    1.5.10.

    Komponents “CO2 nodoklis” papildina emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ES ETS).

    1.5.11.

    EESK tomēr pauž nožēlu, ka END pārstrādāšana nav vērienīgāka un saskaņotāka. Komisija uzņēmās iniciatīvu tās dokumentā iekļaut izņēmumus un atkāpes tā, lai tās būtu tīkamas dažām dalībvalstīm un nebūtu netīkamas citām.

    1.5.12.

    Ar nodokļu starpniecību sniegtais cenu signāls neskar siltumapkurē izmantoto kurināmo, un, iespējams, tas nemainīsies arī ar pārstrādāto END.

    1.5.13.

    Uz dažām nozarēm (piemēram, lauksaimniecību, būvniecību, publisko transportu u.c.) vēl joprojām attiecas daļējs vai pilnīgs atbrīvojums. Ir grūti saredzēt konsekvenci visos šajos izņēmumos, īpaši tādēļ, ka tie var radīt neizpratni tajos, uz kuriem tie neattiecas.

    2.   Atjaunot ierasto tautsaimniecības kreditēšanu

    2.1.   Stabila finanšu sistēma

    2.1.1.

    Ir svarīgi novērst arī būtiskās nepilnības starptautiskā finanšu sektora regulējumā un pārraudzībā. Steidzami risināma problēma ir finanšu nozarē aizvien biežāk vērojamais līdzsvara trūkums starp peļņas privatizēšanu un zaudējumu sabiedriskošanu. Ir vajadzīga tāda normatīvā sistēma, kas finanšu starpniekiem liktu pildīt savu primāro funkciju, proti, apkalpot reālo ekonomiku un nodrošināt aizdevumus reāliem projektiem, ieguldot aktīvos, nevis spekulējot ar pasīviem. Ir jāpanāk, ka ik reizi, kad valsts sniedz atbalstu finanšu iestādēm, tiek veikti arī nepieciešamie uzlabojumi korporatīvajā pārvaldībā, kam jākļūst par pirmo soli ceļā uz visaptverošu nozares pārbūvi, tādējādi palīdzot sasniegt arī izaugsmes un nodarbinātības mērķus.

    2.1.2.

    EESK piekrīt Komisijas viedoklim par to, ka atbalsts bankrotējošām finanšu iestādēm uz publisko finanšu un vienlīdzīgu konkurences apstākļu iekšējā tirgū rēķina turpmāk nav pieņemams. EESK pauž cerību: Komisija veiks rūpīgu ietekmes novērtējumu par nepieciešamajām izmaksām, cilvēkresursiem un tiesiskā regulējuma reformām. Reālistiskā priekšlikumā būtu jāparedz atbilstošs termiņš cilvēkresursu piesaistīšanai, ņemot vērā, ka tie var nebūt uzreiz pieejami tirgū.

    2.1.3.

    EESK atzīst, ka Eiropas Komisija ir reaģējusi uz sarežģītības palielināšanos un finanšu sistēmas pārredzamības trūkumu. Tāpēc Komiteja aicina finanšu nozari pareizi piemērot jaunos tiesību aktus un ieviest pašregulējumu, lai nodrošinātu atbilstošu un godīgu darbību, atvieglojot piekļuvi pārredzamiem finanšu produktiem.

    2.1.4.

    EESK aicina iekļaut finanšu izglītību skolas mācību programmā kā obligātu priekšmetu, un šai izglītībai būtu jāturpinās, izmantojot darba ņēmēju mācību un pārkvalificēšanas programmas. Finanšu izglītībai kā mācību priekšmetam būtu jāveicina atbildīgi uzkrājumi un jāatbalsta sociāli atbildīgi finanšu produkti. Ikvienam pieejama finanšu izglītība dos labumu sabiedrībai kopumā.

    2.1.5.

    EESK atkārtoti uzver atzinuma par gada izaugsmes pētījumu (2011) 3.6. punktā pausto nostāju (14) un atbalsta iniciatīvas īsās pozīcijas pārdošanas un kredītriska mijmaiņas darījumu jomā. Tās ļaus atcelt pretrunīgas sistēmas un ieviest skaidrību šajā finanšu tirgus jomā, kā arī kompetentās iestādes būs pilnvarotas izvirzīt prasību nodrošināt papildu pārredzamību attiecībā uz regulā minētajiem instrumentiem.

    2.1.6.

    EESK atbalsta noteikumus par tirgus pārredzamību un uzskata, ka tie būs ļoti lietderīgi. Komiteja atzinīgi vērtē Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestādes (EVTI) regulējošo funkciju, bet uzskata, ka pārmērīga intervence var destabilizēt ES tirgus darbību.

    2.1.7.

    EESK uzskata, ka efektīvu banku noregulējuma fondu sistēmu neizdosies izveidot, ja dalībvalstis pirms tam nevienosies par kopēju metožu un vienotu noteikumu pieņemšanu, lai izvairītos no konkurences kropļojumiem.

    2.1.8.

    Īpašu satraukumu rada makroekonomikas attīstība. EESK pauž bažas par to, ka banku noregulējuma fondi, novirzot resursus, ietekmēs banku sektora kreditēšanas potenciālu.

    2.1.9.

    EESK uzskata, ka, pirms tiek veikti jebkādi pasākumi, lai ieviestu banku nodevas, Komisijai ir rūpīgi jāizvērtē nodevu un banku noregulējuma fondu kumulatīvā ietekme. Lai pieņemtu lēmumu par banku noregulējuma fondu izveidi, jāaprēķina, cik visa sistēma izmaksās, cik nopietni tā ietekmēs banku sektora kreditēšanas potenciālu un cik daudz laika būs vajadzīgs, lai banku noregulējuma fondi kļūtu pietiekami stabili vai sasniegtu plānoto apjomu. EESK iesaka šos aprēķinus veikt, balstoties uz vissliktākajām prognozēm.

    2.1.10.

    EESK īpaši atzinīgi vērtē to, ka ar priekšlikumu regulai turpmāk principā tiek aizliegta daudzpusēja savstarpējās apmaiņas maksa par tiešā debeta darījumiem. Tādējādi tiek ieviesta skaidrība un pārredzamība sarežģītajās līgumattiecībās, kas ir maksājumu kārtības pamatā. Tas īpaši labvēlīgi ietekmē mazos un vidējos uzņēmumus.

    2.1.11.

    Komisijas veiktajā ietekmes novērtējumā secināts, ka jaunās kapitāla prasības neradītu īpaši nelabvēlīgu situāciju MVU, tomēr Komiteja joprojām raugās ar bažām un pieprasa, lai Komisija ciešāk uzraudzītu tendences saistībā ar banku aizdevumiem un banku pakalpojumu izmaksām, kas jāuzņemas MVU. Bez tam EESK atbalsta MVU kreditēšanas riska vērtējuma pārskatīšanu, ko veiks Komisija.

    2.1.12.

    Kā pretsvars jaunajai regulai, pamatojoties uz tādiem mehānismiem kā likvidācijas plāni jeb “testamenti”, jāievieš sanācijas un noregulējuma sistēmas. Lai gan valsts turpinās nodrošināt garantijas maziem noguldījumiem, morālais risks, ko rada neierobežots valsts atbalsts maksātnespējīgām bankām, ir jānovērš. Ja situācija ir pietiekami skaidra, tad investoriem, kreditoriem un direktoriem būs jāuzņemas tieša atbildība par katras kredītiestādes turpmāko “veselības” stāvokli.

    3.   Sekmēt izaugsmi un konkurētspēju šodienai un rītdienai

    3.1.   EESK atkārtoti uzver nostāju, kas pausta atzinuma par gada izaugsmes pētījumu (2011) 8. punktā “Pilnībā izmantot vienotā tirgus potenciālu”, 9. punktā “Piesaistīt privāto kapitālu, lai finansētu izaugsmi” un 10. punktā “Nodrošināt izmaksu ziņā efektīvu piekļuvi enerģijai”.

    3.2.   Pētniecība un inovācija

    3.2.1.

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja iesaka Komisijai, veicot papildus strukturālus pasākumus Komisijas iekšienē un to atbalstošajās padomdevējās iestādēs, izstrādāt integrētu stratēģiju pētniecībai un inovācijām, kā arī beidzot palielināt turpmāko budžetu pētniecības un inovāciju veicināšanai.

    3.2.2.

    EESK uzskata, ka svarīgākais politiskais uzdevums ir izveidot uzticamu, inovācijai labvēlīgu vidi visā Eiropā un nodrošināt pietiekamu rīcības brīvību, lai potenciālajiem ieguldītājiem un inovācijas procesiem mazinātu slogu, ko rada normatīvās vides pašreizējā sadrumstalotība un smagnējība, kā arī birokrātiskās procedūras, kuras ir atšķirīgas 27 dalībvalstīs un arī Komisijā.

    3.2.3.

    Komiteja ierosina darboties daudz aktīvāk, novēršot jebkādus šķēršļus, kas kavē jauninājumu ātru ieviešanu un inovācijas savienības izveidi. Komiteja uzskata: lai labāk veicinātu inovāciju procesu kopumā, rūpīgi un sadarbojoties ar attiecīgajām iesaistītajām pusēm jāpārbauda valsts atbalsta, publiskā iepirkuma un konkurences noteikumi, kas varētu traucēt (15) šī mērķa izpildi. Tas ir saistīts ar līdzsvaru un/vai iespējamu konfliktu starp konkurences tiesībām un atbalstu inovācijām. Tāpēc konkurences, atbalsta un publiskā iepirkuma noteikumus nedrīkst piemērot veidā, kas kavē inovācijas. Iespējams, pat ir nepieciešamas reformas. Inovācijas dažreiz jāaizsargā arī pret nonākšanu konkurentu rokās, kuri vēlas bloķēt inovāciju procesu.

    3.2.4.

    Komiteja īpaši atzinīgi vērtē to, ka izpratne par inovāciju un tās definīcija ir visaptveroša un vienota.

    3.2.5.

    Komiteja ierosina pielāgot atbalsta pasākumus, finansiālo atbalstu un novērtēšanas kritērijus gan uz izaugsmi orientētiem jauninājumiem, kas atbilst dominējošiem tirgus spēkiem un sabiedrības vajadzībām, gan progresīvākiem jauninājumiem, kuri nosaka tirgus konjunktūru un rada sabiedrības jaunas vajadzības, bet kuriem sākumā bieži jāpārvar īpašu grūtību posms.

    3.2.6.

    Komiteja uzsver MVU un mikrouzņēmumu svarīgo nozīmi inovācijas procesā un ierosina atbalsta programmas un pasākumus it īpaši pielāgot arī to konkrētajām prasībām. Komiteja arī iesaka apsvērt to, vai un kādā veidā jaunizveidotos uzņēmumus uz pietiekami ilgu laika posmu varētu atbrīvot no lielākās daļas pieņemto procedūru un noteikumu ievērošanas un vai līdztekus tam būtu iespējams radīt īpašus papildu stimulus. Tas attiecas arī uz sociālās ekonomikas uzņēmumiem.

    3.3.   Vienotais tirgus

    3.3.1.

    EESK atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos stimulēt izaugsmi un stiprināt uzticēšanos vienotajam tirgum. Komiteja atgādina, ka vienotais tirgus ir Eiropas integrācijas centrālais elements, kas var dot tiešu un jūtamu labumu Eiropas ieinteresētajām pusēm un sekmēt Eiropas valstu ekonomikas ilgtspējīgu izaugsmi. Pašreizējos apstākļos tas nozīmē, ka funkcionējošs, uz nākotni orientēts vienotais tirgus ir ne vien vēlams, bet arī būtiski nepieciešams Eiropas Savienības politiskajai un ekonomiskajai nākotnei. Lai šīs priekšrocības varētu izmantot, Komisijai ir ārkārtīgi svarīgi nākt klajā ar vērienīgiem priekšlikumiem, kas skartu ne tikai sīkus pamatlīmeņa problēmjautājumus.

    3.3.2.

    EESK vēlas atkārtoti aicināt īstenot holistisku pieeju. Uzskatot, ka būtiska nozīme ir izaugsmes un uzņēmējdarbības potenciāla veicināšanai, Komiteja vienlaikus pauž viedokli, ka priekšlikumos būtu vairāk jādomā par patērētājiem un iedzīvotājiem — neatkarīgiem vienotā tirgus izveides dalībniekiem.

    3.3.3.

    EESK aicina uz pilnīgu neiecietību pret tām dalībvalstīm, kas neīsteno ES tiesību aktus, un atgādina Padomei un Komisijai, ka novēlota, nesaskaņota un nepilnīga īstenošana joprojām ir viens no galvenajiem šķēršļiem vienotā tirgus darbībai. Vienotā tirgus veicināšanai un labākai izpratnei palīdzētu dalībvalstu korelācijas tabulu publicēšana, ko EESK vērtētu ļoti atzinīgi.

    3.4.   ES vienotais digitālais tirgus

    3.4.1.

    Jautājumā par ES vienoto digitālo tirgu EESK atkārtoti uzsver atzinuma par gada izaugsmes pētījumu (2011) 8.12. punktā pausto nostāju, un norāda, ka arī vairākos 2011. gadā izstrādātājos atzinumos (16) tā ir atbalstījusi Eiropas digitālās programmas īstenošanu, lai digitālais tirgus sniegtu ekonomiskas un sociālas priekšrocības, pamatojoties uz ļoti ātriem un augstas kvalitātes platjoslas interneta savienojumiem, kas par pieņemamām cenām ir pieejami visiem ES iedzīvotājiem.

    3.4.2.

    Tāpēc Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas radošo pieeju līdzieguldījumu jomā, lai sekmētu ātra un ļoti ātra platjoslas interneta ierīkošanu, bet aicina izvirzīt vērienīgākus mērķus pārklājuma jomā, lai Eiropa arī turpmāk saglabātu konkurētspēju pasaulē. Komiteja uzsver, ka būtiska nozīme ir tīkla neitralitātes principiem kā būtiskiem politiskiem mērķiem ES līmenī, un aicina steidzami un proaktīvi rīkoties, lai šos principus iekļautu ES tiesību aktos, tādējādi nodrošinot interneta atvērtību visā ES.

    3.4.3.

    Jautājumā par e-pārvades rīcības plānu un savietojamības sistēmu EESK atbalsta Komisijas rīcības plānu ilgtspējīgas un inovatīvas e-pārvaldības nodrošināšanai, atgādinot, ka jāturpina ievērot 2009. gada Malmes ministru konferences saistības. Komiteja arī aicināja izveidot platformu apmaiņai ar informāciju, pieredzi un uz brīvajām programmatūrām balstītiem kodiem, kā minēts Eiropas savietojamības sistēmā. Komiteja uzsvēra, ka pašreiz galvenie šķēršļi rodas no tā, ka nav pārrobežu juridiska pamata, dalībvalstu tiesību akti atšķiras un dalībvalstis apstiprina pieejas, kas nav savstarpēji savietojamas.

    3.4.4.

    Jautājumā par “Digitālo prasmju, iemaņu un iekļautības uzlabošana” EESK norāda, ka nevienlīdzīgas piekļuves pie informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT) galvenais cēlonis ir finansiālā un sociālā nevienlīdzība, un uzsvēra, ka VISIEM iedzīvotājiem ir jādod iespēja piekļūt pie nepieciešamā plašsaziņas līdzekļu satura. Komiteja arī norādīja, Eiropas Savienībai un dalībvalstīm jānodrošina piekļuve digitālajiem pakalpojumiem, mūža garumā nodrošinot e-prasmju apmācību profesionālās un/vai personīgās attīstības nolūkā, kā arī sekmējot pilsoniskumu, jo piekļuve infrastruktūrai un instrumentiem jāuzskata par pamattiesībām.

    3.5.   Informācijas sabiedrība

    3.5.1.

    Jautājumā “Jaunā regula par viesabonēšanu” EESK norāda, ka ierosinātie cenu samazinājumi ir proporcionāli un atbilstoši, lai nodrošinātu piekļuvi pie vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumiem par pieņemamām cenām un šādu pakalpojumu pieejamību. Vienlaikus tas ir solis pareizajā virzienā, t.i., vidējā termiņā visabonēšanai atcelt jebkādas cenas. Tomēr Komiteja pauž nožēlu, ka līdztekus Komisijas priekšlikumam nav izstrādāts novērtējums par jauno pasākumu ietekmi uz nodarbinātību un darba apstākļiem mobilo tālruņu nozarē.

    3.6.   Enerģija

    3.6.1.

    EESK uzskata, ka pārrobežu enerģijas tirgu efektivitāte pastiprina piegādes drošību, optimizē krīzes situāciju pārvaldību un samazina papildu izmaksu riskus, kas vienmēr gulstas uz galapatērētājiem. Enerģijas iekšējā tirgus pakāpeniska uzlabošana ļauj panākt ievērojamus ietaupījumus uzņēmumu un privāto lietotāju labā.

    3.6.2.

    EESK konstatē, ka ES enerģijas vairumtirgos joprojām pastāv atšķirīgi nosacījumi un diskriminācija. Tirgu integrācija ir pilnīgi nepietiekama tīkla strukturālo trūkumu un it īpaši pārrobežu starpsavienojumu trūkumu dēļ. Joprojām ir ievērojami šķēršļi, lai bez diskriminācijas piekļūtu tīklam un elektroenerģijas pārdošanai.

    3.6.3.

    Komiteja uzskata, ka jāturpina veidot enerģētikas Eiropu, kurā tiek aizsargātas ES un patērētāju vispārējās intereses, nodrošināta energoapgāde un, izmantojot atbilstošu politiku, ar kuru sadala priekšrocības un kontrolē izmaksu piemērotību, tiek aizsargāta gan sociālā, vides un ekonomikas ilgtspēja, gan tirgus integritāte, kas ir tirgus sociālās ekonomikas attīstības neaizvietojama vērtība.

    3.6.4.

    EESK cer uz turpmāk minēto kopējas pieejas izveidošanu starp iekšpolitiku, ārpolitiku un tādām saistītām politikas jomām kā kaimiņattiecību politika un vides aizsardzības politika. Vienpusēja rīcība enerģētikas jomā jāizbeidz, nostiprinot kopējo enerģētikas solidaritātes politiku, kuras pamatā ir dažādošana, katras dalībvalsts apstākļiem un īpatnībām atbilstošs energoavotu sadalījums, taču pirmām kārtām tādas politikas pamatā ir vides ilgtspēja.

    3.6.5.

    Jautājumā par enerģijas ieguldījumu izaugsmē EESK:

    norāda, ka energoefektivitāte un energotaupība galvenokārt atkarīga no iedzīvotāju, uzņēmumu un darba ņēmēju rīcības un no viņu uzvedības maiņas,

    uzsver, ka energotaupībai vajadzētu sekmēt saimniecisko attīstību, sociālo labklājību un dzīves kvalitāti,

    uzsver ka ir svarīgi izvēlēties piemērotus instrumentus, un uzskata, ka brīvprātīgas vienošanās ir lietderīgas, savukārt obligāti pasākumi ir nepieciešami, ja pozitīvas iniciatīvas nesniedz rezultātus,

    uzsver koģenerācijas kā augsti efektīva enerģijas ražošanas veida nozīmi,

    neatbalsta saistošu vispārēju valsts energoefektivitātes mērķu noteikšanu, bet iesaka visus centienus veltīt reālu rezultātu sasniegšanai,

    uzsver nepieciešamību nodrošināt finansējumu, kas ļautu atraisīt nozīmīgo potenciālu jaunajās dalībvalstīs.

    3.6.6.

    Saistībā ar energoefektivitātes plānu EESK ierosina Komisijai:

    izstrādāt un publicēt detalizētu pētījumu par baltajiem sertifikātiem,

    izmantot mērķtiecīgākus pasākumus, lai atsevišķos gadījumos atraisītu lielu neizmantotu energoefektivitātes potenciālu, un nodrošināt arī iespējas dažos īpašos gadījumos saņemt valsts atbalstu,

    pieprasīt nodrošināt piekļuvi koģenerācijas procesā saražotai elektrībai, lai būtiski palielinātu koģenerācijas daļu siltuma un elektroenerģijas ražošanā,

    3.6.7.

    Attiecībā uz pasākumiem uzvedības maiņas sekmēšanai EESK ierosina Komisijai:

    pievērst galveno uzmanību enerģijas patērētājam,

    vairāk uzsvērt to, ka energoefektivitātes palielināšanā publiskais sektors varētu rādīt priekšzīmi uzņēmumiem un mājsaimniecībām,

    pētīt iedzīvotāju uzvedību un sagatavot attiecīgu informāciju, kā arī izpratnes veidošanas pasākumus dažādām patērētāju grupām,

    nodrošināt, ka patērētāji gūst labumu no savas rīcības,

    vajadzības gadījumā nodrošināt nepieciešamus, rūpīgi izstrādātus un efektīvus stimulus, jo arī neliela mēroga pasākumi var sniegt rezultātus,

    celtniekiem un valdībām jānodrošina, ka ēkā veiktie papildieguldījumi atspoguļojas tās vērtībā,

    paplašināt un pielāgot izglītības un apmācības iespējas celtniecības nozarē,

    atbalstīt apmācības rīkošanu valsts administrācijai par energoefektivitāti, tostarp par videi nekaitīgu publisko iepirkumu,

    ieteikums Komisijai: izpētīt problēmas un vajadzības gadījumā pārskatīt noteikumus par ēku energoefektivitātes sertifikātiem un jauno ekomarķējuma sistēmu ierīcēm,

    Komisijai būtu jāizvērtē ietekme, kādu enerģijas patērētājiem rada viedo skaitītāju izmantošana, un jāierosina papildpasākumi, kas ļautu gūt reālu labumu,

    arī turpmāk izmantot un attīstīt efektīvas valsts ilgtermiņa brīvprātīgo līgumu sistēmas, un tās izmantot arī publiskajā sektorā,

    patiesi iesaistīt visas ieinteresētās puses, proti, iedzīvotājus, uzņēmumus, darba ņēmējus.

    3.6.8.

    EESK uzskata, ka ir vajadzīga izšķirīga rīcība cīņā ar enerģētisko nabadzību, kas draud atstumt arvien plašākas iedzīvotāju grupas (ekoloģiskie risinājumi var būt dārgi, ņemot vērā augstākus tarifus un/vai nodokļu slogu, sevišķi visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām), un ir jāapkopo Eiropas pieredze, lai izveidotu jaunas, efektīvas, ilgtspējīgas, konkurētspējīgas un vidi saudzējošas darba vietas un mazinātu nevienlīdzību (17), nodrošinot patērētājiem “enerģētikas pakalpojumu pieejamību un darba vietas, ko rada ekonomika ar zemu CO2 emisiju līmeni” (18).

    3.7.   Transports

    3.7.1.

    Jautājumā par transporta ieguldījumu izaugsmē EESK piekrīt, ka Baltajā grāmatā par transportu izvirzītais mērķis līdz 2050. gadam CO2 emisijas samazināt par 60% atbilst ES vispārējai nostājai klimata aizsardzības jomā un ļauj nodrošināt līdzsvaru starp mērķi steidzami samazināt siltumnīcefekta gāzes emisijas līmeni un rast alternatīvus degvielas risinājumus ES ekonomikai svarīgajā transporta nozarē. Komiteja iesaka Ceļvedī ierosinātos ilgtermiņa mērķus papildināt ar vairākiem konkrētākiem un izvērtējamiem vidēja termiņa mērķiem, lai mazinātu atkarību no naftas, kā arī trokšņa un gaisa piesārņojumu.

    3.7.2.

    Komisija uzskata, ka jāpalielina autopārvadājumiem alternatīvo transporta veidu konkurētspēja. Komiteja atbalsta šo mērķi, ja vien to īsteno ar pasākumiem, kuri sekmē dzelzceļa pārvadājumu, iekšējo ūdensceļu un jūras pārvadājumu īsos attālumos jaudu un augstu kvalitāti, kā arī efektīvus vairākveidu pārvadājumu pakalpojumus, nevis kavējot efektīvu un ilgtspējīgu ceļa pakalpojumu attīstību ES.

    3.7.3.

    Attiecībā uz transportu iekšējā tirgū EESK atzīst transporta kā konkurētspējas un labklājības faktora izšķirošo lomu, nepieciešamību izveidot integrētu Eiropas transporta sistēmu, kā arī to jāuzlabo ilgtspējas dimensija un jāveicina transporta veidi ar zemu oglekļa emisijas līmeni, energoefektivitāte resursu izmantošanas efektivitāte, piegādes drošība un neatkarība, kā arī jāmazina satiksmes sastrēgumi. EESK piekrīt uzsvaram uz optimizētām multimodālām loģistikas ķēdēm un transporta infrastruktūras efektīvāku izmantošanu. Komiteja atbalsta arī Ceļvedī noteikto stratēģiju piemērot vairāk tirgus orientētu pasākumu salīdzinājumā ar baltās grāmatas iepriekšējiem variantiem.

    3.8.   Rūpniecība

    3.8.1.

    Attiecībā uz rūpniecību EESK ļoti atzinīgi vērtē holistisko pieeju un ES politikas jomu savstarpējās saiknes pastiprināšanu, kā arī ES un dalībvalstu rūpniecības politikas ciešāku koordinēšanu. Mērķis ir veicināt Eiropas rūpniecības ilgtspēju un konkurētspēju pasaules ekonomikā.

    3.8.2.

    EESK uzskata, ka veltot pūliņus tādās jomās kā lietpratīgs regulējums, pētniecība, izstrāde un inovācija, finansējuma pieejamība, energoefektīva ekonomika, kurā ir zems oglekļa emisijas līmenis, vides, transporta, konkurences un nodarbinātības politika, prasmju un zināšanu uzlabošana, tirdzniecība un ar to saistīti jautājumi, kā arī izejmateriālu pieejamība, ciešāka saikne ļaus rast integrētus risinājumus pilnībā darbotiesspējīgā iekšējā tirgū sociālajā tirgus ekonomikā.

    3.8.3.

    Neraugoties uz acīmredzamo progresu, joprojām bija vērojama iekšējā tirgus sadrumstalotība un mērķtiecības trūkums, kas daļēji izskaidrojams ar atšķirīgo pieeju uzņēmējdarbībai. Pārāk bieži aizmirstam par iekšējā tirgus izveides un rūpniecības politikas saistību. EESK vairākkārt uzsvērusi, ka jārada labvēlīgi nosacījumi, proti, jāizveido piemērots tiesiskais regulējums nozarēm un būtiskiem tematiskiem jautājumiem, pievēršot uzmanību plaši sazarotajiem globālajiem vērtības radīšanas tīkliem (value networks).

    3.8.4.

    Rūpniecības politika skar visas savstarpēji saistītās ražošanas un pakalpojumu jomas. Robežas starp nozarēm vairs nav tik izteiktas. Arvien pieaug mazo un vidējo uzņēmumu nozīme — tas attiecas gan uz pievienotās vērtības, gan uz darba vietu radīšanu. Minēto iemeslu dēļ vajadzīga lietpratīga horizontālo un nozaru tiesību aktu izstrāde un/vai lietpratīgs regulējums, kā arī ar to saistīti pasākumi. Vajadzētu ņemt vērā, ka starptautiskie tīkli un integrētie apstrādes procesi ir ļoti sarežģīti.

    3.9.   Pakalpojumi

    3.9.1.

    EESK uzskata, ka Komisijas secinājumi par Pakalpojumu direktīvas ietekmi un pakalpojumu nozares darbību ir pāragri. Direktīva ir bijusi spēkā vien dažus gadus. Ne visas dalībvalstis ir vienlīdz apmierinātas ar direktīvu un tām nākas to īstenot savos tiesību aktos atšķirīgos veidos.

    3.9.2.

    Pakalpojumu direktīva tika izstrādāta, kad bija spēkā iepriekšējais līgums, kurā iekšējais tirgus bija galvenā prioritāte. Lisabonas līgumā citas jomas vairs nav pakārtotas ekonomikai, bet tām ierādīta līdzvērtīga vieta. Interesanti ir papētīt, kā iepriekšējā līguma darbības laikā pieņemtie tiesību akti un judikatūra attiecas pret jauno līgumu.

    3.10.   Ārējās izaugsmes dimensija

    3.10.1.

    Jautājumā par ārējās izaugsmes dimensiju un izejvielu piegādes drošību EESK aicina īstenot aktīvāku ārpolitiku attiecībā uz ES rūpniecībai nepieciešamo izejvielu piegādes drošību. Tādēļ būtu jānosaka galvenās pamatnostādnes izejvielu diplomātijas jomā un tās jāsaskaņo starp dalībvalstīm. Divpusējiem tirdzniecības nolīgumiem un diplomātijai ir īpaši svarīga nozīme, lai ES rūpniecībai nodrošinātu kritiski svarīgos izejmateriālus. Tas ir tūlītējs un grūts uzdevums jaunizveidotajam ES diplomātiskajam dienestam. Ir ne tikai tiešā veidā jāpievēršas būtisko izejmateriālu nodrošinājumam, bet arī jāveido ES interesēm labvēlīga vide mērķa valstīs. Ir jāizmanto tas, ka ES ir viens no pasaules populārākajiem un svarīgākajiem tirgiem.

    3.10.2.

    Attiecībā uz piekļuvi trešo valstu publiskā iepirkuma tirgiem EESK uzskata, ka jāpalielina Eiropas Savienības sarunu pilnvaras, lai atbilstīgi ES primārajiem un sekundārajiem tiesību aktiem uzlabotu piekļuvi šiem tirgiem, ņemot vērā, ka vairāk nekā 80% no Savienības publiskā iepirkuma tirgus ir atvērts trešām valstīm, bet citās ekonomiski attīstītās valstis — tikai 20%.

    3.10.3.

    EESK prasa Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai nekavējoties nodrošināt, ka publiskā iepirkuma jomā ES intereses tiek aizstāvētas efektīvāk un stratēģiskāk gan Eiropas Savienības iekšienē, gan starptautiskajā līmenī, tādējādi stiprinot ne tikai Eiropas uzticamību starptautiskajā līmenī, bet arī Eiropas ekonomikas un sociālā modeļa ilgtspēju un attīstību.

    3.10.4.

    Stratēģijas “Eiropa 2020” ārējā dimensija, kurā ietilpst ES tirdzniecības politika, ir vērsta uz to, lai, atbalstot pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, tirdzniecība sniegtu tādu izaugsmes impulsu, kāds nepieciešams krīzes pārvarēšanai un sociālas tirgus ekonomikas uzplaukumam. EESK uzskata, ka virknē jautājumu jācenšas precizēt spēkā esošos tiesību aktus tirdzniecības jomā, īpaši saistībā ar subsīdijām un valsts atbalstu, un, vajadzības gadījumā izmantojot PTO Strīdu izšķiršanas padomes mehānismus, jāaizstāv savas vērtības un standarti, lai veicinātu tādas tiesu prakses rašanos, kas vairāk atbilst tās redzējumam par godīgu konkurenci, it īpaši attiecībās ar jaunietekmes valstīm.

    3.10.5.

    Jautājumā par tirdzniecību un ieguldījumiem EESK uzskata, ka ir būtiski, gādājot par ieguldītāju Eiropas Savienībā drošību, vienlīdz ievērot gan ES uzņēmēju, gan attīstības valstu intereses. EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas jauno kompetenci tiešo ārvalstu ieguldījumu jomā (TĀI), jo tādējādi palielināsies ES spējas aizstāvēt savas intereses, un tas savukārt varētu palielināt ES ietekmi un uzlabot piekļuvi svarīgāko trešo valstu tirgum, vienlaikus aizsargājot ieguldītājus un tādējādi uzlabojot Eiropas starptautisko konkurētspēju. Vienlaikus EESK uzskata, ka ES tirdzniecības un ieguldījumu politikai jābūt saskaņotai ar ekonomikas politiku un citām Savienības politikas jomām, tostarp “vides aizsardzības, pienācīga darba, veselības un drošības darba vietā” jomās, kā arī attīstības jomā. Eiropas Savienībai, slēdzot ieguldījumu nolīgumus, ir jāievēro mērķis radīt atvērtu ieguldījumu vidi, vienlaikus nodrošinot ES ieguldītāju efektīvu aizsardzību un iespēju viņiem pietiekami brīvi darboties valstīs, kurās tiek veikti ieguldījumi. Tāpēc Komiteja mudina Eiropas Savienību izmantot šo iespēju, lai uzlabotu un atjauninātu pašlaik apspriežamos ieguldījumu nolīgumus, balstoties uz savu “stipro pušu” sniegtajām priekšrocībām, nevis atdarinot citu valstu paraugus. Eiropas Savienībai ir jāseko līdzi aktualitātēm starptautisko ieguldījumu tiesību jomā un ieguldījumu politikā un praksē (tostarp ieguldītāju un valstu strīdu izšķiršanā), lai nodrošinātu, ka ES attieksme un rīcība saistībā ar turpmākajiem ieguldījumu līgumiem un ieguldījumu sadaļām brīvās tirdzniecības nolīgumos ir mūsdienīga un ilgtspējīga.

    3.10.6.

    EESK uzskata, ka ir jāpaātrina MVU internacionalizācijas process, sekmējot to piekļuvi jaunajiem tirgiem un reizē ar to arī spēju radīt darba vietas.

    3.10.7.

    Divpusēji tirdzniecības nolīgumi, piemēram, nesenie tirdzniecības nolīgumi ar Kolumbiju, Peru un Dienvidkoreju, sniedz daudzas priekšrocības, ja izmantos jaunās ar tiem saistītās iespējas, un tas ir jādara zināms uzņēmumiem. Komiteja uzskata, ka divpusējiem nolīgumiem jābūt atbilstīgiem daudzpusējai pieejai un, vēlams, tā jāstiprina. Kā atzinusi Eiropas Komisija, mūsu labklājība ir atkarīga no tirdzniecības. Komiteja tomēr atzīmē, ka pieejā, ko izmantos minēto sarunu jaunajos posmos, jāizdara kvalitatīvas izmaiņas: izmantojot divpusējo pieeju, var labāk ņemt vērā reģionālās un valstu atšķirības, nekā izmantojot divpusējus nolīgumus, kuru pamatā ir plašāka pieeja. EESK uzsver šo nolīgumu nozīmi, jo tie sekmēs un rosinās arī paraugprakses pārņemšanu un attīstību tādās jomās kā ekoloģiski uzlabojumi, ilgtspējīgas attīstības veicināšana, kā arī augstāku sociālo un nodarbinātības standartu izstrāde. Eiropai divpusējās sarunās skaidri jādara zināms, ka tā aizstāv kolektīvās vēlmes sociālajos jautājumos un pārtikas drošuma un vides aizsardzības jomā. Starptautiskās tirdzniecības noteikumiem būtu jāveicina pārtikas nodrošinājums, īpaši mazāk attīstītajās valstīs, kā arī jānodrošina to brīva piekļuve attīstīto valstu un jaunietekmes valstu tirgiem, ievērojot īpašas labvēlības režīmu un diferencētas pieejas principu.

    3.10.8.

    EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieka Antonio Tajani priekšlikumu ieviest “konkurētspējas pārbaudi” pirms ES un trešo valstu tirdzniecības partnerības nolīgumu parakstīšanas. Komiteja piekrīt arī tam, ka vajadzētu izvērtēt visu pārējo politikas jomu (piemēram, enerģētikas, tirdzniecības, vides, sociālās un patērētāju aizsardzības politikas) iniciatīvu ietekmi uz rūpniecības konkurētspēju pirms šādu iniciatīvu īstenošanas.

    3.10.9.

    Lai attīstītu “zaļo” ekonomiku globālās konkurences apstākļos un saglabātu līderpozīciju šajā jomā, Eiropai gan savās, gan klimata interesēs ir jāīsteno tālejošs mērķis, proti, samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas līmeni. Komiteja ierosina izstrādāt ietekmes novērtējumus (konkurētspējas, nodarbinātības un vides jomā) un rīkot publiskas debates, lai sagatavotu pārejas pasākumus 2020.–2050. gadam un stabilizētu ekonomikas dalībnieku un iedzīvotāju prognozes.

    3.11.   Mobilizēt ES budžetu izaugsmei un konkurētspējai

    3.11.1.

    EESK uzskata, ka ekonomikas un finanšu krīzes dēļ un saistībā ar lavīnveidā augošajiem budžeta deficītiem lielākajā daļā dalībvalstu Eiropas Savienībai pašlaik nav budžeta līdzekļu, ne lai īstenotu politisko stratēģiju, ne saistības, ko paredz Lisabonas līgums.

    3.11.2.

    EESK uzskata, ka Eiropas budžets ir jānostiprina un tam ir jārada sviras efekts. Valstu un Eiropas budžetiem ir citam citu jāpapildina, lai veiktu apjomradītus ietaupījumus un īstenotu ES galvenos politiskos mērķus.

    3.11.3.

    EESK norāda, ka ES budžetam jābūt parauga cienīgam pārvaldības, efektivitātes un administratīvo izdevumu samazināšanas jomā.

    3.11.4.

    EESK uzskata, ka jāatsakās no “taisnīgas atdeves” (juste retour) principa, jo tas ir pretrunā Eiropas integrācijas solidaritātes un savstarpējā labuma vērtībām. Gluži pretēji, ir svarīgi piemērot subsidiaritātes principu, pārnesot uz ES līmeni to, kam valstu līmenī vairs nav jēgas vai efektivitātes. EESK atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija ierosina atgriezties pie pašu resursu principa, kurus var radīt no jauna vai kuri var aizvietot valstu nodokļus.

    3.11.5.

    EESK uzsver, ka jānodrošina pietiekams privātais un publiskais finansējums konkurētspējas uzlabošanai un inovācijai, lai varētu kompensēt budžeta līdzekļu samazināšanos. EESK ļoti atzinīgi vērtē paziņojumā minēto ieceri uzlabot nosacījumus, lai nodrošinātu pārrobežu piekļuvi riska kapitālam, un priekšlikumus izveidot ES projektu obligācijas, lai piesaistītu publiskos un privātos līdzekļus ieguldījumiem enerģētikas, transporta un IKT jomā. Jāapsver, vai projektu obligācijas var izmantot citās jomās, piemēram, pētniecībai un demonstrējumu projektiem. Rūpniecības politikas mērķu sasniegšanā jāiesaista arī struktūrfondi un Kohēzijas fonds. Vajadzīgas jaunas un novatoriskas idejas, lai rūpniecībai piesaistītu privāto kapitālu.

    3.11.6.

    Ļoti svarīgi ir saglabāt vai pat palielināt ES finansējumu pētniecībai un izstrādei. Nozīmīgajiem Eiropas projektiem, piemēram, tiem, kuri saistīti ar enerģētiku un Eiropas mēroga infrastruktūras objektiem un kuru finansēšanā piedalās viena vai vairākas dalībvalstis, ir jārada sviras efekts.

    3.11.7.

    Komisija 2010. gada oktobrī pieņēma paziņojumu “Reģionālās politikas ieguldījums stratēģijā “Eiropa 2020” paredzētajā gudrā izaugsmē” (19), kurā skaidri norādīts, ka svarīgi ir attīstīt inovāciju un pētniecību un izstrādi visā Eiropas Savienībā, un uzsvērts, cik svarīga nozīme šajā ziņā var būt reģionālajai politikai. Paziņojumā arī uzsvērts, ka inovācijai paredzētais finansējums līdz šim izmantots ar diezgan lielu kavēšanos. Tāpēc kā neizmantota iespēja vērtējams tas, ka Komisijas priekšlikumā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 attiecībā uz konkrētiem noteikumiem, kas saistīti ar finanšu pārvaldību konkrētām dalībvalstīm, kuras saskaras ar nopietnām grūtībām vai kurām draud šādas grūtības saistībā ar šo valstu finanšu stabilitāti (COM(2011) 482 galīgā redakcija), nav paredzēts, ka Savienība var piešķirt līdz pat 100% finansējuma inovācijas projektiem, kas jo īpaši sniegtu labumu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

    3.11.8.

    EESK vienmēr ir atbalstījusi Eiropas transporta tīkla programmu un atkārtoti pauž tai atbalstu. Komiteja tomēr norāda, ka paplašinātās Eiropas vajadzības transporta infrastruktūras jomā ir palielinājušās, un ir jāapsver, kā pašreizējo politiku un tās īstenošanas instrumentus pielāgot turpmākajiem apstākļiem.

    3.11.9.

    Alternatīvo transporta veidu lielākai tirgus daļai vajadzīgas apjomīgas investīcijas infrastruktūrā, tostarp autoceļu infrastruktūrā. Taču vispārējo tendenci izmantot privātās investīcijas un maksu par infrastruktūras izmantošanu nevar uzskatīt par labāko risinājumu. Kā norādīts vairākos iepriekšējos atzinumos, Komiteja atbalsta internalizāciju transporta nozarē. Komiteja piekrīt, ka saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā” saimnieciskajiem instrumentiem jāatspoguļo faktiskās izmaksas, ko transports rada sabiedrībai, un tiem vajadzētu ietekmēt tirgus darbību, lai tā kļūtu ilgtspējīgāka. Tāpēc ienākumi, kas gūti no šīs papildu maksas, ir jāiezīmē un jānovirza ilgtspējīga transporta attīstībai un visas transporta sistēmas pilnveidošanai, lai īstenotu patiesi ilgtspējīgas mobilitātes politiku. Šie ienākumi būtu arī jānodala no maksām, kas tiek noteiktas finansēšanas nolūkos, proti, saskaņā ar principu “lietotājs maksā”.

    3.11.10.

    EESK uzskata, ka ir jāizveido dažādu politiku kombinācijas, iekļaujot:

    energoefektivitātes pasākumus;

    CO2 piesaistīšanas un uzglabāšanas sistēmas, kas ir drošas (CCS);

    atjaunojamo enerģijas avotu konkurētspējīgu attīstīšanu;

    spēkstaciju pārveidošanu ar nolūku tās dekarbonizēt;

    pasākumus siltuma un elektroenerģijas lieljaudas koģenerācijas paplašināšanai (termoelektrocentrāles (TEC)).

    3.11.11.

    Runājot par integrēta Eiropas enerģētikas tirgus “instrumentiem”, EESK uzskata, ka ir nekavējoties jāizstrādā uz konsensu balstīta ieguldījumu programma šādās jomās:

    viedie tīkli un enerģijas pārvades tīklu pilnveidošana;

    pētniecība un kopīgu programmu izstrāde šādās jomās: ilgtspējīga enerģētika, nanozinātnes un nanotehnoloģijas, tīklu makrosistēmām un interaktīvas automatizētas vides mikrosistēmām piemērojamas IT lietojumprogrammas;

    spēja pārvaldīt sarežģītas sistēmas un nodrošināt stabilu pamatprincipu sistēmu rūpniecības nozarei, kā arī publiskā un privātā sektora operatoriem;

    strukturēta un interaktīva dialoga pastiprināšana ar sociālajiem partneriem, patērētājiem un sabiedrību.

    3.11.12.

    EESK aicina dot priekšroku gan tādiem Eiropas kaimiņvalstīs realizētajiem energoresursu avotu dažādošanas projektiem kā ES energoapgādes koridors Kaspijas jūrā un Melnajā jūrā, un īpaši Nabucco gāzes vads, gan arī sašķidrinātās dabas gāzes infrastruktūrai, elektrotīklu savienojumiem un Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma par elektroenerģijas un gāzes infrastruktūru (Med-ring) galīgai definēšanai, kā arī tādu jaunu naftas infrastruktūras projektu īstenošanai Eiropas interesēs kā projekti Odesa–Gdaņska, Konstanca–Trieste un Nord Stream.

    4.   Risināt bezdarba jautājumu, kas ir krīzes sociālās sekas

    4.1.1.

    EESK uzskata, ka vissvarīgākais priekšnosacījums jaunu darba vietu radīšanai ir ilgtspējīga un stabila tautsaimnieciskā izaugsme. EESK pauž gandarījumu, ka virkne iestāžu un organizāciju ir izvirzījušas tādus priekšlikumus krīzes pārvarēšanai, kuros ņemta vērā ekonomikas atveseļošanas sociālā dimensija.

    4.1.2.

    Komiteja uzskata, ka ir svarīgi izstrādāt iniciatīvas, kuru mērķis ir attīstīt nozares ar augstu nodarbinātības potenciālu, tostarp ekonomikā, ko raksturo zemas oglekļa emisijas un resursu efektīva izmantošana (“zaļās darba vietas”), veselības aprūpes un sociālajās nozarēs (“baltās darba vietas”) un digitālajā ekonomikā.

    4.1.3.

    EESK norāda uz šādām prioritārām darbībām: jaunu uzņēmēju, it īpašu sieviešu, iespēju un potenciāla attīstība, jauniešu nodarbinātība, kā arī atbalsts pamatmērķim “Jaunatne kustībā”.

    4.1.4.

    EESK uzskata, ka ir būtiski popularizēt uzņēmējdarbības kultūru un iniciatīvas garu vidē, kurā tiek atbalstīti uzņēmēji, tiek izprasti tirgus riski un celta cilvēkkapitāla vērtība, vienlaikus respektējot koplīgumus un valstu praksi.

    4.1.5.

    Jo īpaši EESK lūdz izstrādāt darba grafiku, lai nekavējoties nodrošinātu nepieciešamos apstākļus jaunu, inovatīvu uzņēmumu attīstībai un pastāvošo MVU atbalstam, veicinātu jaunu darba vietu radīšanu, kas ir vajadzīgas krīzes pārvarēšanai, kā arī sekmētu ilgtspējīgu izaugsmi. Paredzētās darbības vajadzētu plānot Eiropas, valstu un reģionālā līmenī, iesaistot tajās gan tirdzniecības uzņēmumus un bezpeļņas uzņēmumus, gan sociālas ekonomikas uzņēmumus. Papildus tam, vajadzētu izstrādāt stratēģiskas vadlīnijas par bezdarbnieku un jauniešu apmācību, lai viņi varētu pretendēt uz jaunajām darba vietām.

    4.1.6.

    Vidi saudzējošas darba vietas jāsekmē, apvienojot gan motivējošus, gan soda pasākumus, ar kuriem varētu nodrošināt vajadzīgos līdzekļus, būtiski netukšojot jau tā izsmeltos valstu budžetus. Lai šis finansēšanas modelis, kam būs īpaša nozīme, darbotos, visām iesaistītajām personām tas ir jāatbalsta, jo stratēģiju “Eiropa 2020” un atbalsta programmas nevarēs īstenot, ja budžeta politikā dalībvalstīm nebūs manevra iespēju. Būtu jāatbalsta uzņēmumi, kuri iesaistās kvalitatīvāku darba vietu izveidē un izmanto ilgtspējīgākas ražošanas metodes. Tāpēc ir vajadzīga skaidra, stabila normatīvā sistēmā, vislabāk, noteikumi, par kuriem panākta starptautiska vienošanās. Nav šaubu, ka ātrs, vienprātīgs risinājums jautājumā par Eiropas patentu būtu solis pareizā virzienā.

    4.1.7.

    Komiteja atzinumā par gada izaugsmes pētījumu (2011) norādīja: lai risinātu ar krīzi saistītās problēmas, ir ļoti svarīgi īstenot politiku pienācīgas darba samaksas nodrošināšanai. Atalgojuma pieaugumu orientējot uz produktivitātes kopējo pieaugumu attiecīgajā valstī, var, raugoties no makroekonomikas viedokļa, līdzsvarot pieprasījuma pieaugumu un cenu konkurētspējas saglabāšanu. Tādēļ sociālajiem partneriem jācenšas panākt, lai nenotiktu atalgojuma samazināšana uz citu rēķina, bet algu politiku pielāgotu produktivitātes izmaiņām. Šajā sakarā EESK kategoriski noraida Komisijas gada izaugsmes pētījumā par 2012. gadu ietverto ierosinājumu par iejaukšanos valstu algu noteikšanas sistēmās ar prasību veikt “reformu pasākumus”, lai decentralizētu sarunas par darba koplīguma slēgšanu. Turpmāk nekādā gadījumā nedrīkst apšaubīt sociālo partneru autonomiju un tiesības vienoties par koplīgumiem, kā jau tas skaidri norādīts Regulā Nr. 1176/2011 (6 tiesību aktu kopums).

    4.1.8.

    EESK secina, ka uzņēmumi izmanto dažādu darbu. Tādējādi rodas jauni nodarbinātības veidi. Dažkārt tie saistīti ar nepastāvīgu darbu, kura veikšanai cilvēkus pieņem darbā, pamatojoties uz pagaidu līgumiem, ar zemu atalgojumu, zemu sociālo aizsardzību un bez darba ņēmēju tiesību aizsardzības. Ne katrs pagaidu darbs ir nepastāvīgs: augsti kvalificēti pašnodarbinātie var būt ļoti veiksmīgi darba tirgū, pamatojoties uz konkrētiem pasūtījumiem. Tomēr pagaidu darbs pēc definīcijas ir nepastāvīgs tad, ja tas ir mazkvalificēts vai nekvalificēts darbs ražošanā un pakalpojumu sniegšanā. Ņemot vērā uzņēmumu vajadzību izmantot elastīgu darbu, risinājums var būt elastdrošība, bet tikai tad, ja drošības līmenis ir salīdzināms ar drošību, ko piedāvā pastāvīgs darbs.

    4.2.   Strukturāla neatbilstība starp darba prasmju piedāvājumu un pieprasījumu

    4.2.1.

    Lai risinātu šīs problēmas, ir svarīgi sekmēt labu un efektīvu sadarbību starp izglītības iestādēm, uzņēmējiem, sociālajiem partneriem un publiskajām iestādēm, īpaši, lai noteiktu nākotnē vajadzīgās prasmes un īstenotu attiecīgas iniciatīvas vispārējās un izglītības un profesionālās izglītības un apmācības (PIA) jomā. Komiteja aicina uzlabot profesionālās izglītības un apmācības kvalitāti un efektivitāti, lai padarītu to pievilcīgāku un piemērotāku. Ir maldīgi, veidojot izglītības politiku, par vienīgo rādītāju noteikt augstskolās studējošo jauniešu skaitu, jo tam nav saistības ar prasmēm, kas vajadzīgas darba tirgum. Izglītības un apmācības sistēmām ir jābūt līdzsvarotām.

    4.2.2.

    Līdz ar demogrāfisko attīstību — darba tirgū aktīvo iedzīvotāju novecošanu un arvien mazāku skaitu jauniešu, kas ienāk darba tirgū, — un straujajām tehniskajām pārmaiņām ražošanas procesos Eiropu apdraud kvalificēta personāla trūkums. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai darba tirgus visiem būtu pieejams un šī pieeja būtu noturīga un lai neviens nepaliktu ārpus darba tirgus. EESK uzsver, ka darba ņēmējiem darba dzīves laikā jābūt iespējai papildināt savu lietpratību un profesionālo kvalifikāciju un apgūt jaunas prasmes. Tādējādi darba ņēmēji var pielāgoties pārmaiņām savā darba vidē un atbilst tirgus pieprasījumam pēc kvalificētiem darba ņēmējiem. Viens no svarīgākajiem ES uzdevumiem ir labi un efektīvi organizēt minēto procesu, lai saglabātu konkurētspēju salīdzinājumā ar citiem pasaules reģioniem.

    4.2.3.

    EESK uzsver, ka darba ņēmējiem īpaši jābūt pieejamām profesionālo mācību programmām. Tā kā pētījumi rāda, ka darba ņēmēji, kuriem visvairāk nepieciešamas mācības, šādas programmas izmanto vismazāk, dažādām darba ņēmēju grupām ir nepieciešami dažādi pasākumi.

    4.2.4.

    Liela daļa līdzekļu jāvelta vismazāk kvalificētajiem darba ņēmējiem, jo viņiem papildu mācības ir visvairāk nepieciešamas. To vajadzētu panākt, darba ņēmējiem mācībām piešķirot individuālu budžetu, kura apmērs ir atgriezeniski proporcionāls viņu izglītības līmenim tā, lai vismazāk kvalificētie darba ņēmēji saņemtu vislielāko finansiālo atbalstu.

    4.2.5.

    Vecāka gadagājuma darba ņēmējiem ir vajadzīga personāla politika, kurā ņemts vērā darba ņēmēju vecums. Lai gan vairākās valstīs pensionēšanās vecums ir paaugstināts, daudzi vecāka gadagājuma cilvēki vietu darba tirgū zaudē pirms pašreizējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas, piemēram, tāpēc, ka nespēj pielāgoties attīstībai. Mērķtiecīgas, īpašas mācības var palīdzēt minēto problēmu atrisināt.

    4.2.6.

    Ļoti svarīgs faktors ir izglītības un apmācības efektivitāte. Dažādās dalībvalstīs ir uzkrāta pieredze jaunu, efektīvu apmācības metožu izmatošanā, un cilvēki atkal sāk apzināties to, cik svarīgi ir mācīties darba vietā. EESK uzsver šāda veida projektu tālākas attīstības nozīmi un aicina Komisiju tos atbalstīt, rūpējoties par to, lai minētajā jomā notiktu labas prakses apmaiņa.

    4.3.   Atbalstīt nodarbinātību, īpaši jauniešiem un cilvēkiem, kas ilgstoši ir bez darba

    4.3.1.

    EESK atkārtoti uzsver prasību Eiropas līmenī izvirzīt kvantitatīvus mērķus jauniešu nodarbinātības jomā, īpaši, 1) mērķi ievērojami samazināt jauniešu bezdarbu, kā arī 2) noteikt, ka jauniešiem, kas melē darbu vai izglītības iespējas, maksimālais gaidīšanas periods ir četri mēneši. Jauniešu nodarbinātības mērķu atstāšana dalībvalstu ziņā nav bijusi īpaši sekmīga; tikai dažas valstis savās reformu programmās ir iekļāvušas atbilstošus mērķus.

    4.3.2.

    EESK pauž gandarījumu, ka tās prasība dalībvalstīm, ka visiem jauniešiem jāgarantē iespēja tālākizglītoties vai ka viņi četru mēnešu laikā jāiesaista pasākumos, lai pabeigtu obligāto izglītību, izpaužas tā dēvētajā “Garantija jauniešiem” iniciatīvā, kas ir saistīta ar pamatiniciatīvu “Jaunieši kustībā”.

    4.3.3.

    Dalībvalstīm, kurās ir jauniešiem īpaši nelabvēlīgi darba tirgus apstākļi un kurām pašreiz jāievēro ierobežojoši budžeta mērķi, jādod iespēja vieglāk piekļūt ES finansējumam, kas paredzēts iniciatīvām, kuras līdzinās iniciatīvai “Garantija jauniešiem”. Ir vajadzīgas pārdomātas un elastīgas procedūras un vienkāršota administrācija fondu izmantošanā, dodot iespēju pagaidu kārtā bez valsts līdzfinansējuma pietiekties uz ESF vai citu Eiropas fondu līdzekļiem.

    4.3.4.

    EESK atkārtoti ir uzsvērusi, ka ir svarīgi uzturēt un — kur vajadzīgs — palielināt valstu un Eiropas finansējumu jauniešu izglītībai, apmācībai un nodarbinātībai, neskatoties uz budžeta prioritāšu pārskatīšanu, kas visās ES dalībvalstīs ir nepieciešams krīzes dēļ. Tāpēc EESK aicina finanšu plānos pēc 2014. gada nodrošināt attiecīgu finansējumu uz jauniešiem orientētām iniciatīvam.

    4.3.5.

    Dažas dalībvalstis krīzes laikā ir uzlabojušas iespējas nelabvēlīgā stāvoklī esošām grupām, tostarp jauniešiem, piekļūt bezdarbnieku pabalstiem, ja tiek ievēroti attiecīgi nosacījumi. Tomēr šie pasākumi ir bijuši laika ziņā ierobežoti vai pastāv risks, ka tos atcels, ņemot vērā plānotos taupības pasākumus. EESK aicina kopumā pārskatīt prasības par jauniešu tiesībām saņemt bezdarbnieka pabalstus, un uzlabot to jauniešu stāvokli, kas meklē darbu, bet līdz šim šādu pabalstu nav saņēmuši. Turklāt ir ieteicams valstu reformu programmās iekļaut attiecīgus mērķus. Šādā veidā varētu ievērojami uzlabot to daudzo jauniešu nestabilo stāvokli, kas mēģina iekļauties darba tirgū.

    4.3.6.

    Jāatzīmē, ka vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem ir ne tikai divreiz augstāks bezdarba līmenis nekā pieaugušo vidū; šī grupa ir daudz vairāk pakļauta darba nestabilitātes apstākļiem (dažās valstīs vairāk nekā 60%), jauniešu prakse uzņēmumos nav regulēta (galvenokārt Dienvideiropas valstīs), un viņi bieži veic vienkāršu darbu, lai gan viņu kvalifikācija ir daudz augstāka. EESK brīdina par pagaidu pasākumiem, kas piedāvā vienīgi nelielas ilgtermiņa izredzes iekļauties darba tirgū: tā vietā, lai izveidotu nestabilas darba vietas un nedrošus darba līgumus, jāīsteno pasākumi, lai garantētu, lai darba vietas uz noteiktu laiku un slikti apmaksātas darba vietas ar nelielu sociālo nodrošinājumu jauniešiem nekļūtu par normu. Attiecībā uz Komisijas iniciatīvu prakses veicināšanai EESK atbalsta Eiropas kvalitātes sistēmu, un arī uzņēmumi būtu jāpārliecina tai pievienoties, lai tie piedāvātu prakses iespējas ar stabiliem darba līgumiem, īpaši jauniešiem ar zemu kvalifikāciju. Duālā stažēšanās sistēma, kurā apvienojas vispārējā izglītība un apmācība, ir jau devusi pozitīvus rezultātus vairākās valstīs, un tā ir jāanalizē, lai izvērtētu iespējas to daļēji piemērot arī citās valstīs.

    4.3.7.

    Krīzes iespaidā pieprasījums pēc darbaspēka turpina stagnēt, un tāpēc palielinās ilgtermiņa bezdarbs. Tādēļ ir ļoti grūti darba tirgū atrast jaunu darbu un palielinās nabadzība, mērīta kā to iedzīvotāju daļa, kas ir darbspējīgā vecumā vai jaunāki un kas dzīvo mājsaimniecībās, kurām nav nekāda kontakta ar darba tirgu. EESK iesaka dalībvalstīm īpašu uzmanību pievērst tādu iekļaujošu starpposma darba tirgu izveidei, kuros no publiskā sektora līdzekļiem izveidotu vajadzīgu skaitu piemērotu darba vietu un tādējādi nodrošinātu, ka ilgtermiņa bezdarbnieki saglabā kontaktu ar nodarbinātību un uzlabo savas prasmes. Tas novērsīs nabadzības palielināšanos, ko izraisa kontakta ar darba tirgu zaudēšana, un ļaus attiecīgajiem darba ņēmējiem pēc krīzes beigām netraucēti iekļauties atvērtā darba tirgū.

    4.4.   Sociālā uzņēmējdarbība

    4.4.1.

    Sociālais uzņēmums ir Eiropas sociālā modeļa pamatelements. Šādi uzņēmumi sniedz ieguldījumu sabiedrības attīstībā un stratēģijas “Eiropa 2020“ mērķu sasniegšanā, radot darba vietas, inovatīvus risinājumus, lai ņemtu vērā sabiedrības vajadzības, veidotu sociālo kohēziju, sekmētu iekļaušanu un pilsoniskumu.

    4.4.2.

    Komiteja uzskata, ka sociālās uzņēmējdarbības veicināšana, jo īpaši pašreizējos skarbajos ekonomiskajos apstākļos, dos iespēju izmantot gan to izaugsmes potenciālu, gan pievienoto sociālo vērtību. Lai minēto potenciālu izmantotu, būtu jāizveido visaptveroša politiska sistēma, kuras īstenošanā būtu iesaistīts plašs loks ieinteresēto personu no visām sabiedrības grupām (pilsoniskā sabiedrība, privātais sektors, publiskais sektors) visos līmeņos (vietējā, reģionālajā, valstu un Eiropas līmenī).

    4.4.3.

    Dalībvalstīm un ES iestādēm jānodrošina, ka sociālos uzņēmumus iekļauj un ņem vērā valsts politikas uzņēmējdarbībai paredzētās iniciatīvās un programmās ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus piemēro citu veidu uzņēmumiem. Pārrobežu iniciatīvas attiecībā uz sociālajiem uzņēmumiem vislabāk var veicināt, izmantojot ES finansējumu, lai izveidotu Eiropas tikšanās vietas ideju un modeļu apmaiņai.

    4.4.4.

    Kapitāla labāka pieejamība un pielāgoti finanšu instrumenti ir prioritātes attiecībā uz sociālajiem uzņēmumiem. Komisijai vajadzētu apkopot un izplatīt dalībvalstīs labu praksi un inovatīvus finanšu instrumentus, piemēram, hibrīdkapitālu un publiskā un privātā sektora kapitāla mijiedarbības veidus, un nodrošināt, ka spēkā esošā ES normatīvā sistēma neapgrūtina jaunu instrumentu izstrādi.

    4.4.5.

    Programmu sociālo uzņēmumu darbības uzsākšanai un veicināšanai iekļaušana nākamajā struktūrfondu plānošanas periodā ir galvenais nosacījums.

    4.4.6.

    Komisijai vajadzētu uzsākt sociālajiem uzņēmumiem īpaši piemērotu publiskā finansējuma risinājumu salīdzināšanu ES mērogā. Komisijai būtu jāveicina un jāizvērtē tādu uzaicinājumu uz konkursu izplatība, kuros ņemti vērā sociāli apsvērumi, un jārisina pārāk stingras reglamentēšanas (“gold plating”) problēma iepirkuma jomā. Pārskatot valsts atbalsta noteikumus, Komisijai vajadzētu apsvērt atvieglojumus attiecībā uz visiem vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem vai arī noteikt atbrīvojumu no atskaišu sniegšanas pienākuma attiecībā uz visiem neliela apjoma publiskajiem pakalpojumiem un atsevišķiem sociālajiem pakalpojumiem, lai veicinātu sociālo uzņēmumu dibināšanu.

    4.4.7.

    Ņemot vērā sociālo uzņēmumu dažādās juridiskās formas un īpašos sociālos uzdevumus, dažās dalībvalstīs jau ir ieviestie nodokļu atvieglojumi būtu jāpārskata un jāizplata informācija, lai veicinātu atbilstošu noteikumu izstrādi.

    4.5.   Visneaizsargāto grupu aizsardzība

    4.5.1.

    Komiteja atzinumā par gada izaugsmes pētījumu (2011) jau norādīja un arī Komisija uzskata, ka sociālās labklājības pabalsti jāuzskata nevis par slogu, bet gan par produktīvu ieguldījumu, kas dod labumu ikvienam. Bezdarbnieka pabalsti apvienojumā ar pasākumiem dinamiskam darba tirgum var stabilizēt ekonomiku un veicināt aktīvu pielāgošanos pārmaiņām, pateicoties kvalifikācijas uzlabošanai un efektīvām iniciatīvām darba meklēšanas un pārkvalificēšanās jomā. Ieteicams ievērot piesardzību attiecībā uz pasākumiem, kas paredzēti stingrāku pabalsta piešķiršanas kritēriju piemērošanai. Tas var vēl vairāk palielināt atstumto personu sociālo atstumtību, tādējādi radot ievērojamus šķēršļus jauna darba atrašanai. Šādai selektīvai politikai var būt nevēlamas sekas — cilvēkiem var būt vairāk nepieciešami citi sociālās aizsardzības veidi, piemēram, sociālās palīdzības vai darba nespējas pabalsti.

    4.5.2.

    EESK uzsver, ka darba ņēmējiem vajadzīgi arī droši ieņēmumi un sociālā aizsardzība, lai sabiedrībā, kas strauji mainās, varētu dzīvot un darboties optimāli, tātad bez bailēm par nākotni.

    4.5.3.

    EESK aicina Eiropas iestādes pārliecinošāk rūpēties par Eiropas sociālos standartu saglabāšanu. Pārliecinošas rīcības trūkums minētajā jomā citstarp ir iemesls arvien lielākam skaitam trūcīgu strādājošo, lielākai nevienlīdzībai, lielākām bailēm par nākotni un vienlaikus arvien lielākai iedzīvotāju savstarpējai neuzticībai, neuzticībai iestādēm un valdībai. Tas attiecas ne tikai uz valstu valdībām, bet arī uz Eiropas iestādēm, uz ko norāda pieaugošais eiroskepticisms virknē dalībvalstu.

    4.5.4.

    EESK uzskata, ka taupības pasākumi nedrīkst vairot nabadzības draudus un nevienlīdzību, kas pēdējos gados jau ir palielinājusies. Īstenojot visus pasākumus krīzes pārvarēšanai, jānodrošina, lai tie nekavētu pieprasījuma un nodarbinātības palielināšanos un sociālās ietekmes mazināšanu. Dalībvalstīm arī jāievēro, ka pasākumi ekonomikas un valsts parādu krīzes pārvarēšanai nedrīkst apdraudēt publiskos ieguldījumus, kas saistīti ar nodarbinātības politiku un vispārējo un profesionālo izglītību. EESK rosina veikt efektīvu ietekmes novērtēšanu, lai noskaidrotu, kā var sasniegt ES izvirzīto mērķi līdz 2020. gadam vismaz 20 miljoniem cilvēku pavērt iespējas izkļūt no nabadzības un sociālās atstumtības.

    4.5.5.

    Taupības pasākumi vissmagāk skar galvenokārt tos, kuri ir atkarīgi no valsts piešķirtajiem sociālajiem pabalstiem, arī tos, kurus apdraud nestabilas darba attiecības, un citas grupas, kas daba tirgū nonākušas nelabvēlīgā stāvoklī. Bezdarbs parasti vissmagāk skar arī tos, kuriem ir grūti piekļūt un kuriem ir ierobežotas iespējas piekļūt ienākumu pabalstam. Tāpēc vajadzīgi pietiekami, efektīvi un ilgtspējīgi sociālā nodrošinājuma tīkli, un īpaša uzmanība jāpievērš vissmagāk skartajām un darba tirgū visneaizsargātajām iedzīvotāju grupām.

    5.   Publiskās administrācijas modernizēšana

    5.1.1.

    Saistībā ar publiskās administrācijas modernizēšanu EESK uzskata, ka laba pārvaldība nozīmē “daudzlīmeņu pārvaldība” un partnerības ar reprezentatīvi organizētu pilsonisko sabiedrību reģionālā līmenī.

    5.1.2.

    Daudzlīmeņu pārvaldība” ir nevis dažādu valdības līmeņu kompetenču hierarhiska sistēma, bet gan kā Komisijas, valstu valdību un reģionālo un vietējo pašvaldību attiecību elastīga struktūra, viedokļu saskaņošana atbilstoši īpašām situācijām un tematiskus apsvērumus. Labu pārvaldību raksturo atklātas attiecības un subsidiaritātes principa mazāk stingra piemērošana.

    5.1.3.

    Partnerība ir īpaši nozīmīgs kolektīvo saistību instruments, tā sekmē publiskā sektora izdevumu un publiskās politikas efektivitāti. Šajā sakarā noderīga var būt jaunas formas efektīva partnerība, kurā inovācijas stratēģijas veicināšanas nolūkā piedalītos visas ieinteresētās publiskā un privātā sektora puses, tai skaitā bankas, un kuras pamatā būtu vienkārši, skaidri un iedarbīgi noteikumi, ar ko projektu īstenošanas laikā noteiktu termiņus, kā arī atbildību un iespējamas sankcijas.

    5.1.4.

    EESK aicina ES institūcijas, kā arī dalībvalstis un reģionus izvirzīt pamatprincipu “Vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” par vadošo principu lēmumu pieņemšanā Eiropas, valstu un teritoriālajā līmenī. Komiteja iesaka dalībvalstīm un reģioniem pieņemt to kā MVU atbalsta politikas, ekonomikas un rūpniecības politikas pamatu. Komiteja uzskata, ka MUA jābūt saistošākam, jo īpaši attiecībā uz ES iestādēm. Tāpēc EESK iebilst pret Eiropas Komisijas pašreizējo priekšlikumu atbrīvot MVU un mikrouzņēmumus no ES tiesību aktu piemērošanas.

    5.1.5.

    EESK uzskata, ka MVU sūtņa (SME Envoys) iecelšana valstu līmenī varētu palīdzēt dalībvalstīm īstenot MUA. EESK iesaka iecelt MVU sūtņus arī reģionu līmenī.

    5.1.6.

    Tagad ir jāpāriet uz nākamo posmu “vispirms rīkoties mazo uzņēmumu interesēs”. MUA dos gaidītos rezultātus tikai tad, ja tiks izveidota uz partnerību balstīta pārvaldība, kurā iesaistīti vairāki dalībnieki un līmeņi. Ekonomikas un sociālajiem partneriem, kā arī visiem publiskā un privātā sektora pārstāvjiem jābūt iesaistītiem politiskajās pārdomās un tiesību aktu izstrādes procesā jau no paša sākumposma. EESK tāpēc aicina, lai dažādu MVU kategoriju pārstāvības organizācijas konkrēti piedalītos tiesību aktu izstrādes un lēmumu pieņemšanas procesā visos līmeņos.

    5.1.7.

    EESK piekrīt Padomes un Komisijas viedoklim, ka ES fondu izmantošanai un ES politiku īstenošanai ir vēlama efektīva “daudzlīmeņu pārvalde” un labāka pārvaldība. Jautājums nav par to, vai tās vispār izmantot, bet gan par to, kādā veidā to darīt. Tām jābūt labi saskaņotām augšupējām iniciatīvām un lejupējiem pamatnosacījumiem.

    5.1.8.

    Komiteja ir īpaši gandarīta par priekšlikumu vairāk iesaistīt sabiedrību un citas ieinteresētās puses Kopienas tiesību aktu izstrādē, transponēšanā un īstenošanā, pagarinot sabiedriskās apspriešanas periodu un vienkāršojot pārkāpumu procedūras un uzlabojot to efektivitāti.

    5.1.9.

    EESK atzinīgi vērtē centienus modernizēt ES publiskā iepirkuma politiku, lai paaugstinātu tās efektivitāti un tādējādi uzlabotu vienotā tirgus darbību, to padarot inovatīvāku, “zaļāku” un sociāli atbildīgāku. EESK uzsver to, ka stratēģijas “Eiropa 2020” inovācijas, vides un sociālie aspekti ir svarīgi arī publiskā iepirkuma jomā un to ietekmē.

    5.1.10.

    EESK uzsver, ka tādi principi kā atklātība un pārredzamības, kā arī efektivitāte, tiesiskā noteiktība, izmaksu lietderība un konkurence, mazo un vidējo uzņēmumu un brīvo profesiju pārstāvju piekļuve tirgum, proporcionalitāte, pārrobežu līgumu skaita palielināšana, diskriminācijas un korupcijas novēršana un vajadzība pēc profesionalitātes ir tikpat svarīgi kā agrāk.

    5.1.11.

    Visu iesaistīto interesēs ir jāmazina nevajadzīga birokrātija. Jāizvairās no sarežģītiem tiesību aktiem un dalībvalstīs plaši izplatītās “uzlabošanas”.

    5.1.12.

    EESK ierosina analizēt (labāko) praksi un piemērus dalībvalstīs un pēc tam veikt pasākumu tirgu atvēršanai.

    5.1.13.

    EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija pauž vēlmi stiprināt politikas, likumdošanas un administratīvās procedūras, lai nodrošinātu Kopienas tiesību aktu racionālāku un atbilstošāku izstrādi un piemērošanu visā politikas ciklā.

    5.1.14.

    EESK uzskata, ka ir precīzāk jānosaka, piemēram, veids, kādā Komisijas atbildīgās struktūras veic ex ante ietekmes novērtējumus, par ietekmes novērtējumu uzraudzību atbildīgās struktūras veids un sastāvs, parametri, kā arī līdzekļi pārredzamības palielināšanai.

    5.1.15.

    Komiteja pozitīvi vērtē iniciatīvu modernizēt valsts pārvaldi, ieviešot “vienotus kontaktpunktus”. Administratīvā sadarbība pārrobežu jautājumos ir vērtējama vienīgi pozitīvi. Tā jāizvērš, iekļaujot arī politikas jomas, kurās ir runa par saistību izpildi.

    5.1.16.

    EESK atzinīgi vērtē Komisijas nodomu ar ciešāku administratīvo sadarbību uzlabot vienotā tirgus pārvaldību, attīstot iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI).

    5.1.17.

    Iekšējā tirgus informācijas sistēma (IMI) ir galvenais tehniskais līdzeklis, ar ko īstenot dalībvalstu administratīvo iestāžu sadarbību, turklāt tā var kalpot arī par saskarni vienotā tirgus lietotājiem.

    5.1.18.

    EESK uzskata, ka IMI var būt izšķiroša nozīme, lai pārveidotu administratīvo sadarbību iekšējā tirgū un to pielāgotu iedzīvotāju, uzņēmumu, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizāciju vajadzībām un vēlmēm, kā arī to iespējamai lomai sistēmas attīstībā un darbībā nākotnē.

    Briselē, 2012. gada 22. februārī

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

    Staffan NILSSON


    (1)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Gada izaugsmes pētījums: ES visaptverošās reakcijas uz krīzi izveide”, COM(2011) 11 final, OV C 132, 03.05.2011., 26.–38. lpp.

    (2)  EESK atzinums par tematu “Pirmā Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada noslēgums — norādes par valstu politiku 2011.–2012. gadā”, OV C 43, 15.02.2012, 8. – 12. lpp.

    (3)  Apvienotā Karaliste un Čehijas Republika.

    (4)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Gada izaugsmes pētījums: ES visaptverošās reakcijas uz krīzi izveide”, COM(2011) 11 final, OV C 132, 03.05.2011., 26.–38. lpp.

    (5)  Grieķija, Īrija, Latvija, Portugāle un Rumānija.

    (6)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Stratēģijas “Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīvas izmēģinājuma posms” – COM(2011) 0660 final.

    (7)  Eiropas Parlamenta 2011. gada 13. decembrī pirmajā lasījumā pieņemtā Nostāja par priekšlikumu pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. …/2011, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1198/2006 attiecībā uz dažiem noteikumiem par finanšu pārvaldību dalībvalstīs, kurām ir vai kuras apdraud lielas grūtības, kas saistītas ar to finansiālo stabilitāti; P7_TC1-COD(2011)0209.

    (8)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums “Gada izaugsmes pētījums: ES visaptverošās reakcijas uz krīzi izveide” COM(2011) 11 final, OV C 132, 03.05.2011., 26.-38. lpp.

    (9)  Turpat.

    (10)  Turpat.

    (11)  Turpat.

    (12)  Turpat.

    (13)  Skatīt COM(2011) 730.

    (14)  Turpat.

    (15)  OV C 218, 11.09.2009., 8. lpp., 4.8. punkts.

    (16)  Piem. atzinumi OV C 107, 6.4.2011., 53. lpp.; OV C 376, 22.12.2011., 92. lpp.; OV C 318, 29.10.2011., 9. lpp.; OV C 24, 28.11.2012., 131. lpp. OV C 24, 28.1.2012., 139. lpp.

    (17)  OV C 48, 15.02.2011, 65. lpp.

    (18)  OV C 48, 15.02.2011, 81. lpp.

    (19)  Skatīt dokumentu COM(2010) 553.


    Top