Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2012/C 64/14

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“AISCHGRÜNDER KARPFEN”

EK Nr.: DE-PGI-0005-0689-19.03.2008

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1.   Nosaukums:

“Aischgründer Karpfen”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts:

Vācija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1.   Produkta veids:

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

“Aischgründer Karpfen” ir spoguļkarpas (Cyprinus carpio), kuras lietošanai pārtikā pārdod dzīvas vai nogalinātas.

“Aischgründer Karpfen” mugura ir tumši zaļa, pelēka vai pelēkzila, sāni dzeltenzaļi līdz zeltaini un vēders dzeltenīgi balts. Muguras spuras un astes spuras ir pelēkas, astes spurai un anālajai spurai piemīt sarkanīga nokrāsa, un krūšu spuras un vēdera spuras ir dzeltenīgas vai sarkanīgas. “Aischgründer Karpfen” pazīme ir augsts muguras izliekums. Tas veidojas galvenokārt siltā klimata un augstās dīķu produktivitātes dēļ. Šo karpu augstuma un garuma attiecība parasti ir no 1:2 līdz 1:2,5.

Trīsgadīgas pārtikas karpas dzīvsvars ir 1 000–1 700 grami. “Aischgründer Karpfen” ir spoguļkarpa, kam raksturīga balta, stingra, bet tomēr maiga un garšīga gaļa ar zemu tauku saturu, kas nepārsniedz 10 %. Zemu tauku saturu panāk, ierobežojot karpu populācijas blīvumu, kas nepārsniedz 800 divgadniekus (K2) uz hektāru, un izvēloties piemērotu piebarošanas režīmu.

3.3.   Izejvielas:

—

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

Barošanās galvenokārt balstās uz dabisko barības bāzi (grunts barība, zooplanktons u. c.); pārtikas zivju audzēšanā 2 un 3 gadus vecu karpu piebarošana notiek no maija līdz septembrim, tai izmanto pākšaugus un labību, izņemot kukurūzu. Barības koeficients (piebarošanai izmantotais barības daudzums (kg) uz vienu dzīvsvara pieauguma kilogramu) ir aptuveni 2:1.

Drīkst izmantot arī barības maisījumus, kuri atļauti saskaņā ar Bavārijas Kultūrainavas programmu. Šie barības maisījumi drīkst saturēt tikai laukaugus, bet nedrīkst saturēt dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas. Barības maisījumu kopproteīna īpatsvars nedrīkst pārsniegt 16 % un kopējais fosfora saturs – 0,6 %. Zāles miltu īpatsvaram jābūt vismaz 10 %.

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Tā kā karpas aug siltajos vasaras mēnešos, to vecumu rēķina vasarās. Pārtikas karpas Aišgrundē (Aischgrund) parasti audzē trīs vasaras. Pirmajā gadā no ikriem tiek izaudzēti tā sauktie vienvasaras mazuļi (K1). Pēc pārziemošanas zivis nākamajā vasarā izaug par divgadniekiem (K2), tad atkal pārziemo un trešajā vasarā (K3) sasniedz vēlamo svaru.

Noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā “Aischgründer Karpfen” ir jāaudzē vismaz no divgadnieka vecuma (K2) līdz pārtikas karpas (K3) izmēra sasniegšanai, t. i., vienu audzēšanas periodu, kas sākas kārtējā gada aprīlī. Trešais gads (no K2 līdz K3 vecuma sasniegšanai) ir vissvarīgākais svara pieauguma un garšas veidošanās ziņā. Šajā laikā zivs svars pieaug vairāk nekā par 1 kg.

Divgadnieku (K2) populācijas blīvums nedrīkst pārsniegt 800 karpas uz hektāru.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:

—

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai:

—

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Ģeogrāfiskais apgabals aptver visus karpu dīķus šādos apriņķos: Erlangen-Höchstadt, Neustadt a.d. Aisch, Bad Windsheim, Fürth, Kitzingen, Bamberg, Forchheim, Nürnberger Land, kā arī šādās pilsētās: Erlangen, Forchheim, Bamberg, Nürnberg un Fürth.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Dīķsaimniecības attīstība Aišgrundes apkārtnē viduslaikos ir saistīta ar to, ka tolaik tika dibināti daudzi klosteri, kuru pieprasījums pēc zivīm mēnešiem ilgo gavēņu dēļ bija ļoti liels. Mūki galvenokārt bija ieinteresēti sagādāt zivis, ko celt galdā, dīķsaimniecības ienesīgums viņiem rūpēja mazāk.

Aišgrundes apgabala vidienē daudzu zivju dīķu gultni veido ūdensnecaurlaidīgs keipera mālu slānis. Šā dīķu apgabala ierīkošanu un uzturēšanu labvēlīgi ietekmēja vairāki fizikāli ģeogrāfiskie faktori, proti, pamīšus izkārtotie smilšakmens slāņi un mālainie, ūdeni aizturošie burgzandšteina slāņi, lēzenās ielejas, daudzie avoti, kam raksturīga pārpurvošanās, un augsnes, kas ir tikai nosacīti piemērotas lauksaimnieciskai darbībai.

Citos dīķsaimniecības apgabalos karpu audzēšanas rentabilitāti ierobežo temperatūras svārstības, taču Aišgrundē – siltākajā Vācijas dīķsaimniecības apgabalā – tas tā nav. Gada vidējā gaisa temperatūra atkarībā no augstuma virs jūras līmeņa ir aptuveni 8–9 °C. Nelabvēlīgais faktors Aišgrundē drīzāk ir dīķu ūdens režīms. Vidējais nokrišņu daudzums ir 600–650 mm gadā, un virzienā no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem tas samazinās, līdz sasniedz 530 mm. Dīķu apgabals atrodas Franku augstienes (Frankenhöhe) un Šteigervaldes (Steigerwald) meža austrumos, apgabalā, kas ir pasargāts no stiprām lietavām un kura nokrišņu daudzums gadu no gada atšķiras. Lielākā daļa dīķu ir atkarīgi no ūdens daudzuma, kas tajos nonāk nokrišņu un sniega kušanas ūdeņu veidā. Tā kā klimats salīdzinājumā ar Augšpfalcu ir siltāks, dīķi ir auglīgāki un zivju ieguves apjomi lielāki.

Karpu dīķsaimniecība ietekmē ne tikai ainavu (šis ir lielākais vienlaidus dīķu apgabals Vācijā), bet arī kultūras dzīvi ģeogrāfiskajā apgabalā. Ir sarakstītas grāmatas ar nostāstiem par dīķsaimniecību, sacerētas dziesmas par karpām, rīkotas ar karpām saistītas (mākslas darbu) izstādes. Hohštatē pie Aišas (Höchstadt an der Aisch) ir uzstādīta pasaulē lielākā karpas akmens skulptūra, kas kalpo kā reģiona simbols. Konditorejās tiek piedāvātas šokolādes karpu figūriņas, un želejas konfektes karpu formā tiek laistas tirgū ar nosaukumu “Aischgründer Kärpfla”. Karpas ir redzamas uz durvju zvanu plāksnītēm, karnevāla piespraudēm, apvienību teniskrekliem.

“Aischgründer Karpfen” kā tradicionālu ēdienu pasniedz daudzos sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos visā Frankonijā, turklāt bieži vien tiem ir gadsimtiem sena vēsture – tāpat kā pašām Aišgrundes karpām. Lielākā daļa saimnieku, kuru uzņēmumu ēdienkartē karpas nereti ir sena ģimenes tradīcija, ir ierīkojuši arī uzglabāšanas dīķus, lai vienmēr varētu piedāvāt svaigas karpas.

5.2.   Produkta specifika:

“Aischgründer Karpfen” ir plaši pazīstamas kā reģionā, tā arī aiz tā robežām, un patērētāji tās ir īpaši iecienījuši. Turklāt “Aischgründer Karpfen” piemīt arī citas īpašības, kas aprakstītas teksta turpinājumā. “Aischgründer Karpfen” ķermeņa augstuma un garuma attiecība ir no 1:2 līdz 1:2,5, un tādējādi tai ir augstāks muguras izliekums nekā karpām no citiem izcelsmes apgabaliem. Tas saistīts ar dīķu ūdens siltumu un produktivitāti.

“Aischgründer Karpfen” ir raksturīga balta, stingra gaļa, kam piemīt šī izcelsmes apgabala karpām tipiska garša (bez dūņu piegaršas, garšo patīkami, atgādina svaigi novārītus kartupeļus).

Noteiktais karpu populācijas blīvums nodrošina to, ka “Aischgründer Karpfen” ir zems tauku saturs, kas filejā praktiski nepārsniedz 10 %.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām:

Augstais muguras izliekums, kas ir “Aischgründer Karpfen” raksturīga pazīme, ir saistīts arī ar labajiem audzēšanas apstākļiem Aišgrundē, kas ir siltākais karpu audzēšanas apgabals Vācijas Federatīvajā Republikā.

“Aischgründer Karpfen” labā reputācija ir saistīta ar dīķsaimniecības lielo nozīmi un gadsimtiem ilgajām tradīcijām Aišgrundē.

Veihenštefana Profesionālās augstskolas un Minhenes Tehniskās universitātes veiktās sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka karpas “Aischgründer Karpfen” kā pārtikas produkts tiek augstu vērtētas visā reģionā. Karpu sezonu, kas Aišgrundē tradicionāli ilgst no 1. septembra līdz 30. aprīlim, atklāj ar daudziem svinīgiem pasākumiem. Karpas ir dziļi iesakņojušās ģeogrāfiskā apgabala kultūras dzīvē un tiek ļoti augstu vērtētas kā pārtikas produkts un neatņemama, tradicionāla ēšanas kultūras sastāvdaļa, un tas padarījis “Aischgründer Karpfen” par reģionālu ēdienu, kas bauda slavu gan reģionā, gan aiz tā robežām.

Veihenštefana Profesionālās augstskolas 2002. gadā veiktās aptaujas apstiprina, ka 79 % respondentu Aišgrundē un 49 % respondentu Nirnbergā dod priekšroku tieši “Aischgründer Karpfen”, nevis citām karpām.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

“Markenblatt”, 32. sēj., 2007. gada 10. augusts, 7.a-aa daļa, 14623. lpp.

(http://publikationen.dpma.de/DPMApublikationen/dld_gd_file.do?id=81)

(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.