11.1.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/37

—

aicina saīsināt Eiropas Komisijas “Ceļveža par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā” kalendāro grafiku un iesaka rādītājus pieņemt jau 2012. gadā; turklāt aicina apspriesties ar kompetentajām vietējām un reģionālajām iestādēm, lai nodrošinātu, ka rādītāji ir reāli un īstenojami gan veiktspējas, gan izmaksu atbilstības ziņā;

—

aicina Komisiju apsvērt iespēju pieņemt četru rādītāju kopumu attiecībā uz resursu izmantošanu: ietekme uz augsni, izejvielu izmantošana (bioloģiskā daudzveidība, bioloģiskie un minerālie resursi), ietekme uz ūdeni un siltumnīcefekta gāzu emisijas; uzsver, ka Komisijai būtu jāiekļauj rādītāji kā neatņemama sastāvdaļa valstu ziņojumos par stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu un ar to saistītajā pamatiniciatīvā, lai tie orientētu valstu reformu programmas un budžeta sagatavošanas pasākumus;

—

pauž nožēlu, ka ceļvedī nav minēta iespēja Pilsētas mēru paktu iesaistīt efektīvas resursu izmantošanas centienos, un ierosina sadarbībā ar Eiropas Komisiju izskatīt konkrētas iespējas, kā paktā iekļaut pamatiniciatīvai “Resursu ziņā efektīva Eiropa” būtiskas jomas, piemēram, bioloģisko daudzveidību, zemes izmantošanu, atkritumu un ūdens apsaimniekošanu un gaisa piesārņojumu;

—

iesaka veikt īpašas darbības, kuru mērķis ir pakāpeniski veidot tādas transporta un enerģētikas sistēmas, kas efektīvi izmanto resursus un rada zemas oglekļa emisijas, veicināt vidi saudzējošus publiskos iepirkumus, radīt tādu bezatkritumu sabiedrību, kurā atkritumu rašanās iespēja tiek optimāli novērsta un atkritumi tiek uzskatīti par vienu no aprites ekonomikas resursiem, veicināt alternatīvus risinājumus un efektivitātes palielināšanu izejvielu vērtības ķēdē, efektīvi izmantot, aizsargāt un atjaunot ekosistēmu pakalpojumus un mazināt augsnes ūdensnecaurlaidīgumu, kur vien tas vajadzīgs.

Ziņotājs

Michel LEBRUN kgs (BE/PPE), Beļģijas Franču valodas kopienas parlamenta deputāts

Atsauces dokumenti

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīva “Resursu ziņā efektīva Eiropa” ”

COM(2011) 21 galīgā redakcija

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā”

COM(2011) 571 galīgā redakcija

1.

uzskata, ka uz nākotni orientētai vides, klimata un enerģētikas politikai jābalstās uz atbildīgas pārvaldības principu, proti, tas nozīmē, ka cilvēki atbild par dabas resursu pārvaldīšanu un izmantošanu tādā veidā un ar tādu intensitāti, ka tiek nodrošināta to ilgtspēja un saglabāta to daudzveidība. Šādas politikas vispārējais mērķis ir nodrošināt tādu attīstību, kas atbilst pašreizējo paaudžu vajadzībām, taču neapdraud nākamo paaudžu spēju segt savas vajadzības;

2.

pauž satraukumu, ka Eiropas Savienība attīstības, ražošanas un patēriņa jomā patlaban ir uz bīstama un nestabila ceļa; Komisija pamatiniciatīvā norāda: “Mēs nedrīkstam turpināt resursu izmantošanu šādā veidā”;

3.

tāpēc atzinīgi vērtē uzsākto pamatiniciatīvu “Resursu ziņā efektīva Eiropa”, kuras mērķis ir panākt, lai efektīva resursu izmantošana kļūtu par vadošo principu tādās ES politikas jomās kā enerģētika, ekonomika ar zemu oglekļa emisijas līmeni, transports, izejvielas un pamatpreces, produktu un pakalpojumu ilgtspējīgs patēriņš un ražošana, atkritumu apsaimniekošana, augsnes un ekosistēmu izmantošana, lauksaimniecība un zivsaimniecība. Minētajai iniciatīvai ir svarīgs uzdevums, proti, atbalstīt sinerģiju veidošanu starp dažādajām jomām, kā arī līdzsvarot iesaistīto pušu intereses un vispārējos mērķus, vienlaikus nodrošinot kopīgu, saskaņotu un ilgtspējīgu pieeju resursu izmantošanā;

4.

pauž gandarījumu par pamatiniciatīvas pozitīvo ietekmi uz ES vides politiku. Taču ES vides politika kopumā un, konkrēti, pašreizējā resursu racionālas izmantošanas politika (piemēram, tematiskā stratēģija dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai) ir galvenokārt orientētas uz ekonomikas attīstības un dabas resursu izmantošanas negatīvo seku mazināšanu vides jomā. Savukārt pamatiniciatīvā problēmu loks ir paplašināts, iekļaujot tajā arī dabas resursu neefektīvas izmantošanas negatīvās sekas ekonomikas attīstībā. Līdz ar to pamatiniciatīva sniedz vajadzīgo impulsu vides politikas ciešākai integrēšanai ES ekonomikas un ražošanas politikā;

5.

pauž gandarījumu, ka pamatiniciatīvā apskatīto problēmu lokā ietverti visi dabas resursi, t.i, ne tikai tradicionālie energoresursi, bet arī biotiskas un abiotiskas izejvielas, piemēram, kurināmais, biomasa, izrakteņi, metāli un kokmateriāli, aramzeme, zivju krājumi, augsne, ūdens, gaiss, kā arī ekosistēmu pakalpojumi vai ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu saistītie pakalpojumi;

6.

pauž gandarījumu, ka Eiropas Komisija ir aicinājusi Reģionu komiteju vēl pirms likumdošanas procesa paust savu nostāju jautājumā par vietējo un reģionālo pašvaldību lomu minētās iniciatīvas īstenošanā, īpaši, kad tām ir attiecīga kompetence saistībā ar šo iniciatīvu, galvenokārt attiecībā uz standartiem, piemēram, būvniecībā vai atkritumu apsaimniekošanā. Tādējādi Reģionu komiteja varēs paust savu viedokli turpmāko politiku izstrādes sākumposmā;

7.

pilnībā piekrīt Komisijas uzskatam, ka ir jāizpilda trīs pamatnosacījumi, lai varētu izmantot priekšrocības, ko sniedz resursu ziņā efektīva ekonomika ar zemām oglekļa emisijām, proti, 1) politiskā griba īstenot pārmaiņas, 2) ilgtermiņā vērsta politikas un ieguldījumu plānošana un 3) ilgtermiņa izmaiņas visu iedzīvotāju apziņā un attieksmē pret resursu izmantošanu. Šo principu izstrādē un īstenošanā jāizmanto daudzlīmeņu pārvaldības pieeja; šajā saistībā Reģionu komiteja norāda, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir svarīga nozīme minēto pasākumu izstrādē, īstenošanā un novērtēšanā (1), un to jau ir nepārprotami atzinusi Komisija un Eiropas Parlaments;

8.

atzinīgi vērtē ES apņemšanos izveidot ciešu saikni starp ekonomikas attīstību, sabiedrības labklājību un dabas resursu atbildīgu izmantošanu;

9.

uzskata, ka pāreja uz resursu ziņā efektīvu tautsaimniecību radīs lielāku labklājību pašreizējām un nākamajām paaudzēm. Viens no tās elementiem būs tas, ka tiks radītas ļoti plašas iespējas ekonomikas, tirdzniecības un inovācijas jomā. Samazinot materiālu un enerģijas patēriņa izmaksas un sekmējot nodarbinātību “zaļo tehnoloģiju” nozarē, šāda pāreja veicinās Savienības konkurētspēju;

10.

uzsver: lai uzlabotu vides un gaisa kvalitāti, ir vajadzīga vērienīga politika attiecībā uz piesārņojuma samazināšanu tā rašanās vietā, un aicina pastiprināt ES politiku siltumnīcefekta gāzu emisiju un gaisa piesārņojuma samazināšanas jomā;

11.

norāda, ka daudzas vietējās un reģionālās pašvaldības jau ir pieņēmušas un veiksmīgi īsteno dažādas politikas un pasākumus ar mērķi veicināt resursu efektīvu izmantošanu. Eiropas līmenī vajadzētu apzināt un atzīt šīs iniciatīvas, lai pašvaldību gūto pieredzi varētu izmantot arī citi un lai popularizētu visefektīvākās un rezultatīvākās iniciatīvas;

12.

norāda, ka Komisijas iniciatīvas tekstā nav atsauces uz daudzveidīgajiem ES instrumentiem un politiskajām stratēģijām, kurās jau apskatīts jautājums par resursu efektīvu izmantošanu, piemēram, tematiskā stratēģija dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai, tematiskā stratēģija atkritumu rašanās novēršanai un atkritumu pārstrādei, ilgtspējīga patēriņa un ražošanas un ilgtspējīgas rūpniecības politikas rīcības plāns. Minētās stratēģijas var būt par pamatu, lai pieņemtu un īstenotu turpmākās stratēģijas, kurās apskatīti citi ar dabas resursu apsaimniekošanu saistīti jautājumi;

13.

norāda, ka Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir atbildīgas par to, lai veicinātu ikvienu iniciatīvu, kuras mērķis ir palielināt resursu izmantošanas efektivitāti pasaulē; tāpēc Reģionu komiteja atbalsta visas Eiropas Komisijas ierosinātās iniciatīvas saistībā ar gatavošanos 2012. gada jūnijā notiekošajai konferencei “Rio+ 20”, it īpaši pasākumus, kuru mērķis ir piesaistīt privāto un publisko finansējumu un ieguldījumus, kā arī pasākumus, kuri sekmē pakāpenisku efektīvākas, daudzpusējas, pasaules līmeņa pārvaldības sistēmas izveidi. Komiteja aicina panākt, lai šādas pārvaldības sistēmas uzbūve ietvertu daudzlīmeņu līdzdalības un sadarbības mehānismus, kas ļauj konsultēties ar reģioniem un pilsētām un tos aktīvi iesaistīt jautājumos, kas uz tiem var attiekties;

14.

piekrīt Komisijas aicinājumam steidzami īstenot ESAO 2009. gada jūnijā pieņemto deklarāciju par vidi saudzējošu izaugsmi;

15.

pauž gandarījumu par Eiropas Savienības un tās dalībvalstu atbalstu ANO Vides programmas starptautiskās grupas paveiktajam darbam saistībā ar resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un tās iniciatīvai par vidi saudzējošu ekonomiku;

16.

pauž nožēlu, ka ANO Ilgtspējīgas attīstības komitejas 19. sesijā nav pieņemtas ilgtspējīga patēriņa un ražošanas desmit gadu pamatprogrammas laikposmam no 2011. līdz 2021. gadam;

17.

uzsver, ka vides politika un sociālā politika ir savstarpēji saistītas. Vislielākais naftas un gāzes ražošanas apjoms (daži uzskata, ka ir sasniegts tā augstākais līmenis), kā arī vislielākais citu materiālu ražošanas apjoms neizbēgami izraisīs to cenu paaugstināšanos. Pirmie no tā cietīs cilvēki ar viszemākajiem ienākumiem un reģioni ar viszemākajiem vidējiem ienākumiem;

18.

uzsver, ka, ņemot vērā pamatiniciatīvas horizontalitāti un sarežģītību, ir būtiski nodrošināt tās efektīvu pārvaldību un uzraudzīt tās progresu saistībā gan ar stratēģiju “Eiropa 2020”, gan Eiropas pusgadu, gan gada izaugsmes pētījumu, veicot dalībvalstu veikuma ikgadējo pārbaudi, lai Eiropas Savienība sasniegtu augstu efektivitāti resursu izmantošanā;

19.

atkārtoti aicina precizēt stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvu budžeta aspektus (2). Nākamajā daudzgadu finanšu shēmā jāņem vērā pamatiniciatīvas “Resursu ziņā efektīva Eiropa” mērķi un jānodrošina, ka ES pasākumi tiek koordinēti, izmantojot kopēju stratēģisku sistēmu, jo šī iniciatīva ir cieši saistīta ar vairākām no ES budžeta finansētām politikām;

20.

aicina Komisiju, izvērtējot dalībvalstu 2011. ada aprīlī iesniegtās valstu reformu programmas, ņemt vērā, cik lielā mērā dalībvalstis iesaistījušās resursu efektīvas izmantošanas veicināšanā;

21.

atgādina, ka stratēģijas “Eiropa 2020” veiksmīga īstenošana galvenokārt būs atkarīga no vietējā un reģionālajā līmenī pieņemtajiem lēmumiem. Tāpēc Reģionu komiteja jau paziņojusi par savu atbalstu, lai valstu reformu programmās tiktu iekļauta norāde uz stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanai paredzēto teritoriālo līgumu izveidi, veidojot daudzlīmeņu partnerību, kurā iesaistītas Eiropas, valstu, reģionālās un vietējās pašvaldības (3);

22.

tāpēc atbalsta integrētu vietējo attīstību kā īpaši nozīmīgu metodi šīs pamatiniciatīvas mērķu īstenošanai;

23.

uzskata, ka pamatiniciatīvas “Resursu ziņā efektīva Eiropa” un resursu efektīvas izmantošanas integrētas politikas īstenošanā būtiska nozīme ir RK līdzdalībai, izmantojot stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanas uzraudzības forumu;

24.

aicina saīsināt ceļveža kalendāro grafiku, par mērķu un rādītāju noteikšanas un pieņemšanas termiņu nosakot nevis 2013. gada beigas, bet gan 2012. gadu. Turklāt Komiteja aicina šos rādītāju noteikšanas termiņus iepriekš saskaņot ar kompetentajām vietējām un reģionālajām iestādēm, lai nodrošinātu, ka tie ir reāli un īstenojami gan veiktspējas, gan izmaksu atbilstības ziņā;

25.

atzinīgi vērtē “Ceļvedī par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā” izklāstīto Eiropas Komisijas priekšlikumu pieņemt ierobežotu skaitu rādītāju, lai nodrošinātu to uzskatāmību un efektivitāti, kas būs pamats politikas pasākumu izstrādei. Rādītāju atlasei jābalstās uz to nozīmīguma, atbilstīguma, uzticamības un stabilitātes pakāpi, un tiem jābūt pēc iespējas plašāk atzītiem;

26.

aicina Komisiju apsvērt iespēju pieņemt četru rādītāju kopumu attiecībā uz resursu izmantošanu: ietekme uz augsni, izejvielu izmantošana (bioloģiskā daudzveidība, bioloģiskie un minerālie resursi), ietekme uz ūdeni un siltumnīcefekta gāzu emisijas. Minētie rādītāji ir salīdzinoši viegli novērtējami, un tie pietiekami labi norāda, kā mēs izmantojam resursus un kādas ir tam ir sekas. Tie varētu papildināt rādītājus, kas saistīti ar ietekmi uz vidi un resursu izmantošanas efektivitāti;

27.

uzsver vajadzību pieņemt vispārēju rādītāju, piemēram, “ekoloģisko pēdu”, kā lietderīgu instrumentu reklāmas un informācijas kampaņām, taču ir skaidri jānorāda, ka, ņemot vērā šādu rādītāju sniegtās informācijas lielo dažādību, tos tikai ļoti ierobežotā mērā var izmantot politikas izstrādē. Dati un metodoloģija ir jāsaskaņo starp dalībvalstīm, un Komisija šai ziņā varētu sniegt ieguldījumu;

28.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, ka resursu efektīvas izmantošanas jomā jāpieņem daži konkrēti, tālejoši, kvantitatīvi novērtējami, precīzi un saskaņoti mērķi. Šie mērķi jāparedz, lai uzlabotu 26. punktā minētos 4 rādītājus, piemēram, nepalielinātu ūdensnecaurlaidīgas augsnes platības vai palielinātu atkritumu rašanās novēršanas un pārstrādes līmeni;

29.

aicina Eiropas Komisiju rādītāju un mērķu novērtēšanā izskatīt, kādas ir vietējo un reģionālo pašvaldību iespējas īstenot politikas jomas, kuru pamatā ir minētie rādītāji un mērķi;

30.

uzsver, ka Komisijai būtu jāiekļauj rādītāji gada izaugsmes pētījumā, kas no 2012. gada iezīmēs ekonomikas pusgadu, lai tie kļūtu par neatņemamu sastāvdaļu valstu ziņojumos par stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu un orientētu debates par to, kā saskaņot valstu reformu programmas un budžeta sagatavošanas pasākumus ar stratēģiju “Eiropa 2020”;

31.

uzskata, ka resursu izmantošanas rādītāji jāiekļauj Eiropas Komisijas un dalībvalstu iesniegto politisko priekšlikumu ietekmes novērtējumā. Eiropas Komisijai jāizstrādā nostādnes un instrumenti, lai dalībvalstis, vietējās un reģionālās pašvaldības, uzņēmumi un citas struktūras varētu vienkārši un efektīvi izmantot šos rādītājus;

32.

secina, ka vērienīgie un daudzveidīgie uzdevumi resursu saglabāšanas jomā prasa mobilizēt visus Eiropas Savienības, valstu, vietējā un reģionālajā līmenī pieejamos instrumentus. ES un valstu līmeņa instrumenti ir līdzeklis, lai vides jautājumus integrētu ekonomikas un ražojumu politikā, un vietējā līmenī viens no instrumentiem ir Pilsētas mēru pakts, kas jau apliecinājis savu efektivitāti enerģētikas jomā;

33.

aicina starptautiskās, Eiropas, valstu un vietējās un reģionālās iestādes šajā ziņā apzināt plašo pieredzi un rezultātus, ko jau guvuši Pilsētas mēru pakta parakstītāji (aptuveni 3 000 pašvaldības un pāri par 100 reģioniem vairāk nekā 40 valstīs);

34.

aicina Eiropas Komisiju un citas ES iestādes kopīgi izstrādāt konkrētus mehānismus, kuri Pilsētas mēru pakta pieredzi ļaus darīt zināmu mūsu partneriem visā pasaulē, piemēram, sekmējot resursu efektivitātes jomā notiekošo sadarbību vietējā un reģionālā līmenī starp pilsētām un reģioniem Eiropas Savienībā un tās kaimiņvalstīm dienvidos un austrumos, kā arī sadarbību ar jaunattīstības valstīm;

35.

pauž nožēlu, ka ceļvedī nav minēta iespēja Pilsētas mēru paktu iesaistīt efektīvas resursu izmantošanas centienos. Tāpēc Reģionu komiteja stingri aicina Eiropas Komisiju paplašināt Pilsētas mēru pakta darbības jomas, ietverot tajā minēto aspektu;

36.

ierosina sadarbībā ar Eiropas Komisiju izskatīt konkrētas iespējas, kā paktā iekļaut pamatiniciatīvai “Resursu ziņā efektīva Eiropa” būtiskas jomas, proti, bioloģisko daudzveidību, zemes izmantošanu, atkritumu un ūdens apsaimniekošanu un gaisa piesārņojumu (CdR 164/2010 fin);

37.

ņemot vērā, ka tiek izstrādāts plāns Eiropas ūdeņu aizsargāšanai, īpaši aicina Eiropas Komisiju sadarbībā ar Komiteju 2012. gadā paplašināt Pilsētas mēru pakta darbības jomas, iekļaujot tajā “20-20-20” mērķus integrētai ūdens resursu apsaimniekošanai, kas minēti RK atzinumā CdR 5/2011 fin;

38.

stingri atbalsta to, lai tiktu izveidots forums pārejai uz resursu efektīvu izmantošanu, kurā būtu iesaistīti dažādi dalībnieki, tostarp dažādu administratīvo līmeņu, arī reģionālā un vietējā līmeņa, pārstāvji, kas atbild par lēmumu pieņemšanu (4). Minētā foruma uzdevums būtu panākt attiecīgo politiku sasaisti un sekmēt ar pāreju saistīto mērķu noteikšanu un šķēršļu apzināšanu;

39.

atbalsta Komisijas nostāju par labākās prakses iekļaušanu tīklā un tās apmaiņu starp aģentūrām, kuras vada programmas resursu efektīvai izmantošanai, turklāt aicina Eiropas Savienību atbalstīt par resursu efektīvu izmantošanu atbildīgo valsts, reģionālo un vietējo aģentūru izveidi vietās, kur tādu vēl nav. Esošo aģentūru kompetences jomas varētu paplašināt, iekļaujot visus jautājumus, kas saistīti ar resursu izmantošanu, turklāt aģentūras arī varētu informēt un sniegt padomus pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un iedzīvotājiem par pašreizējām iespējām un risinājumiem resursu efektīvas izmantošanas jomā;

40.

pauž pārliecību, ka resursu ziņā efektīvai Eiropai būs vajadzīgi ne tikai tehniski jauninājumi, bet arī jauninājumi tās sociāli ekonomiskajā sistēmā (jauni ražošanas un patēriņa modeļi, ikdienas ieradumu maiņa, jauni pārvaldības modeļi), kā arī stratēģiska pētniecības programma, kas orientēta uz sistēmisko inovāciju;

41.

jo īpaši aicina īstenot nepieciešamās pārmaiņas infrastruktūras jomā, izveidojot pārdomātus tīklus, lai mazie un vidējie uzņēmumi un kooperatīvi varētu paši ražot savu “zaļo” enerģiju un to tiešā veidā pārvadīt reģionos; aicina Eiropas Komisiju rīkot īpašu konferenci ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām un attiecīgajām ieinteresētajām pusēm, lai uzsāktu Eiropas enerģijas ražošanas sistēmas pārveidi;

42.

apliecina: lai sasniegtu pamatiniciatīvā izvirzītos mērķus, būs jāīsteno virkne pasākumu, kas vērsti uz resursu efektīvu izmantošanu, piemēram, jāpārskata dalībvalstu budžeta un ekonomikas politika, jāīsteno vidi saudzējoša fiskālā reforma, kurā vairāk ņemta vērā resursu efektīva izmantošana; turklāt valstu pārskati būs jāorientē uz resursu izmantošanas efektivitāti, tādējādi atbalstot ārējo izmaksu internalizāciju, lai noteiktu atbilstīgas cenas, liktu maksāt piesārņotājam un aizsargātu patērētāju, kā arī pakāpeniski atceltu dotācijas, kas rada negatīvas sekas videi;

43.

uzskata, ka zemas oglekļa emisijas un resursu ziņā efektīvas Eiropas transporta sistēmas izveide ir noteicošais faktors pamatiniciatīvas veiksmīgai īstenošanai. Tāpēc ir svarīgi samazināt automobiļu ražošanai nepieciešamās enerģijas un izejvielu daudzumu un šajā jomā atbalstīt rūpniecību, radikālāk samazināt enerģijas un izejvielu patēriņu un izveidot tādas transporta sistēmas, kas kopumā aizvien mazāk ietekmēs resursus;

44.

atzinīgi vērtē to, ka pamatiniciatīvā tiek veicināta tāda Eiropas ūdens resursu politika, kurā par prioritāti izvirzīti ūdens taupības pasākumi un ūdens resursu izmantošanas efektivitātes paaugstināšana. Reģionu komitejas ieteikumi šajā jomā tiks iekļauti perspektīvas atzinumā “Vietējo un reģionālo pašvaldību loma ilgtspējīgas ūdens resursu apsaimniekošanas veicināšanā” (5);

45.

pauž nožēlu, ka ar pašlaik īstenotajiem energoefektivitātes pasākumiem nevar sasniegt mērķus, kas paredzēti Eiropas enerģētikas un klimata tiesību aktu kopumā 2020. gadam. Energoefektivitātei jākļūst par obligātu mērķi un būtiski jāpalīdz sasniegt 2050. gadam izvirzītos siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas mērķus;

46.

aicina Komisiju arī turpmāk pievērst uzmanību būvniecības, pakalpojumu un transporta nozarēm, izstrādājot likumdošanas un finanšu iniciatīvas, kas sekos nesen pieņemtajam energoefektivitātes plānam 2011. gadam (6);

47.

vēlreiz norāda, ka būvniecības nozarei ir vajadzīgi reglamentējoši un finansiāli stimuli, lai sekmētu ēku atjaunošanu atbilstīgi energoefektivitātes principiem;

48.

norāda, ka visās attiecīgajās ekonomikas nozarēs un līdz ar to arī būvniecības nozarē jānodrošina energoefektivitātes jomā kvalificēta un pieejama darbaspēka apmācība un vadība. Reģionu komiteja iesaka izstrādāt Eiropas līmeņa stratēģiju, lai informētu un apmācītu minēto darbaspēku; šai sakarā uzsver pamatiniciatīvas iespējas un to novatorisko pasākumu potenciālu, kas būs nepieciešami, lai radītu augsti kvalificētas un ilgtermiņā orientētas darba vietas dažādās nozarēs un profesionālajās jomās Eiropas Savienībā;

49.

aicina Eiropas Komisiju gaidāmajā energotaupības direktīvā ierosināt konkrētus ēku atjaunošanas pasākumus un paredzēt pietiekamus līdzekļus daudzgadu finanšu shēmā, kas paredzēta Eiropas ēku energoefektīvai pārbūvei un atjaunošanai pēc 2013. gada. Minētie pasākumi jāpapildina ar stratēģiju, lai finansētu ēkas ar ļoti zemu enerģijas patēriņu;

50.

aicina Eiropas Komisiju ierosināt ES mērogā vienotu energoefektivitātes mērījumu sistēmu, kuras metodoloģiju varētu piemērot vietējo un reģionālo pašvaldību līmenī;

51.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas mērķi veiksmīgi īstenot pāreju uz ekonomiku ar zemu siltumnīcefekta gāzu emisijas līmeni, kas būtu arī resursu ziņā efektīva (7);

52.

aicina daudzgadu finanšu shēmā paredzēt šiem mērķiem pienācīgu finansējumu, piešķirot papildu finansējumu arī vietējā un reģionālajā līmenī;

53.

atzīst, ka Eiropas emisiju kvotu tirdzniecības sistēmai ir svarīga nozīme kā instrumentam, kas paredzēts, lai orientētu ieguldījumus attiecīgajās nozarēs, t.i., elektroenerģijas ražošanā, energoietilpīgās nozarēs un — no nākamā gada — aviācijā, un finansiāli stimulētu ieguldījumus, kas veicina zemu oglekļa dioksīda emisijas līmeni; Komiteja pauž cerību, ka sistēma pēc 2012. gada tiks uzlabota;

54.

aicina arī būtiski palielināt Eiropas emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas nozīmi, lai veicinātu tehnoloģijas ar zemu oglekļa dioksīda emisijas līmeni, ja šādas tehnoloģijas arī palīdz uzlabot resursu izmantošanas rādītājus un nepalielina vides apdraudējumu;

55.

tāpēc atbalsta Komisijas ieceri izņemt no tirgus kādu daļu no pašreizējām emisiju kvotām, lai sekmētu ES pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni;

56.

atzinīgi vērtē to, ka ceļvedī iekļauti tādi augsnes apstrādes paņēmieni, kas veicina oglekļa saglabāšanu augsnē, un atgādina, ka augsnes organisko sastāvdaļu īpatsvara palielināšana sniedz arī citas priekšrocības, kas saistītas ar vidi un lauksaimniecību, augsnes aizsardzību un tās auglību;

57.

taču pauž nožēlu, ka lauksaimniecības nozares potenciāls mazināt klimata pārmaiņu sekas ir sadrumstalots, ņemot vērā dažādās kategorijas, kas iekļautas ANO protokolos par informācijas sniegšanu un pārskatiem un Kioto protokolā, kaut gan minētajai nozarei ir būtiska nozīme resursu efektīvā un ilgtspējīgā izmantošanā;

58.

uzsver, ka ir svarīgi panākt līdzsvaru starp biodegvielas izmantošanu ekonomikā ar zemu oglekļa dioksīda emisijas līmeni, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ūdens resursu apsaimniekošanu un vides aizsardzību plašākā nozīmē, kā arī pārtikas nodrošinājumu pasaulē;

59.

uzsver, ka ir svarīgi energoefektivitātes politiku papildināt ar sociāliem pasākumiem, lai visnelabvēlīgākajā stāvoklī esošās personas un reģioni varētu izmantot efektīvus enerģētikas pakalpojumus;

60.

aicina Eiropas Komisiju nodrošināt ES ilgtspējīga patēriņa un ražošanas un ilgtspējīgas rūpniecības politikas rīcības plāna efektīvu īstenošanu un pieņemt plašāku pieeju;

61.

aicina Komisiju atbalstīt “vislabākā risinājuma” (“top runner”) pieeju ražošanas politikā, vairāk izmantojot brīdinājuma instrumentus, lai izstumtu no tirgus visneefektīvākos ražojumus, un stimulējošus instrumentus vislabākajiem ražojumiem, lai tos ātrāk ieviestu tirgū;

62.

atbalsta ekoinovāciju, lai radītu jaunus, resursu ziņā efektīvus ražojumus vai pakalpojumus; ekoinovācija ir būtisks instruments šā mērķa sasniegšanai, konkurētspējai un darba vietu radīšanai. Lai īstenotu nākamo ekoinovācijas rīcības plānu, ir jāveido jaunas partnerattiecības inovācijas jomā, iesaistot tajās vietējās un reģionālās pašvaldības;

63.

vēlreiz atgādina Komitejas apņemšanos veicināt ekoloģisku publisko iepirkumu vietējo un reģionālo pašvaldību vidū;

64.

prasa noteikt valstu valdībām un Eiropas iestādēm obligātus mērķus ekoloģiska publiskā iepirkuma jomā, kā arī iekļaut ekoloģisku publisko iepirkumu kā neatņemamu sastāvdaļu nākamajā publiskā iepirkuma direktīvā, lai uzlabotu ekoloģiska publiskā iepirkuma juridisko skaidrību un plašāk to piemērotu;

65.

aicina rūpīgi pārskatīt ekodizaina direktīvu un tās īstenošanas pasākumus, lai veicinātu resursu efektīvu izmantošanu, iekļaujot direktīvas darbības jomā ar enerģētiku nesaistītus ražojumus, kuriem ir būtiska ietekme uz vidi (8), un mudina izstrādāt produktu un pakalpojumu dzīves cikla analīzes metodes un šīs analīzes rezultātus darīt viegli pieejamus reģioniem un vietējām pašvaldībām, lai tām palīdzētu pieņemt lēmumus;

66.

aicina īstenot pasākumus cīņai ar kalkulētu un negodīgu praksi, kas samazina produktu un pakalpojumu dzīves ilgumu. Šādi pasākumi pagarinātu to izmantojamības ilgumu, uzlabotu iespējas labot bojātus produktus un iespējas tos pārstrādāt, kad tie vairs nav izmantojami. Turklāt Komiteja aicina atbalstīt šādus procesus sekmējošas ekonomiskas un rūpnieciskas iniciatīvas;

67.

rosina, īpaši vietējās un reģionālās pašvaldības, plašāk izmantot Vides vadības un audita sistēmu (EMAS), jo tas ir uz tirgu orientēts instruments, kas paredzēts resursu pārvaldībai organizācijās. Reģionu komiteja uzskata, ka līdzdalību šajā sistēmā varētu palielināt, ja tiktu atceltas vai samazinātas ar to saistītās izmaksas un ja dalībvalstis tiktu aicinātas noteikt, cik iestādēm attiecīgajā valstī jāpiedalās EMAS sistēmā;

68.

stingri aicina Eiropas Komisiju, dalībvalstis un vietējās un reģionālās pašvaldības plašāk īstenot pasākumus, piemēram, popularizēt marķējuma sistēmas, ilgtspējīgu patēriņu iekļaut izglītības un apmācības sistēmās un pastiprināti kontrolēt ekoloģiska rakstura komercapsvērumus, lai veidotu patērētāju un uzņēmumu izpratni par to, kādas var būt patēriņa sekas vides un sociālajā jomā;

69.

aicina izvirzīt mērķi tiekties uz bezatkritumu sabiedrību, kas balstīta uz atkritumu rašanās optimālu novēršanu un atkritumu pārstrādi materiālu aprites ekonomikā;

70.

pauž nožēlu, ka atkritumu apglabāšana vēl aizvien ir visizplatītākais sadzīves atkritumu likvidēšanas veids. Šajā sakarā Reģionu komiteja lūdz Komisijai īpašu uzmanību pievērst spēkā esošo ES tiesību aktu par atkritumiem īstenošanai un piemērošanai, jo tas ir noteicošais faktors, lai veicinātu resursu efektīvu izmantošanu;

71.

stingri aicina Eiropas iestādes, dalībvalstis un vietējās un reģionālās pašvaldības veikt efektīvus pasākumus, lai nepieļautu atkritumu nonākšanu pārstrādes iekārtās, kas neatbilst standartiem, neatkarīgi no tā, vai šīs iekārtas atrodas Savienības teritorijā vai ārpus tās; palielināt Eiropas atkritumu otrreizējas pārstrādes uzņēmumu konkurētspēju visos vērtības ķēdes posmos; veicināt inovāciju resursu efektīvas izmantošanas un pārstrādājamu preču izstrādes jomā; izstrādāt ekonomiskus stimulus vai jaunus, uz tirgu balstītus instrumentus, kas paredzēti otrreizējo izejvielu pārstrādei un veicināšanai; optimizēt kritēriju izstrādi un piemērošanu attiecībā uz stadiju, kad atkritums vairs nav atkritums, un pārstrādāto materiālu kvalitāti, ņemot vērā Eiropas Komisijas pašreizējo darbu saistībā ar kritērijiem par stadiju, kad atkritums vairs nav atkritums. RK arī aicina īpašu uzmanību veltīt produktiem, kas satur izejvielas, kuru daudzums ir ierobežots, īpaši retzemju elementus;

72.

mudina dalībvalstis un vietējās un reģionālās pašvaldības saskaņā ar atkritumu pamatdirektīvas 29. panta prasību pieņemt tālejošas programmas atkritumu rašanās novēršanai un noteikt precīzus atkritumu rašanās novēršanas kvantitatīvos atsauces rādītājus (9);

73.

aicina Eiropas Komisiju īpaši veicināt bioloģisko atkritumu rašanās novēršanu un pārtikas atkritumu apjoma samazināšanu, un turpināt atbalstu Eiropas Atkritumu rašanās novēršanas nedēļai, kas veiksmīgi norisinājusies vairākos reģionos un pilsētās;

74.

uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir svarīga nozīme atkritumu pārstrādes un atkārtotas izmantošanas tirgus attīstībā. Šajā nolūkā Reģionu komiteja atkārtoti aicina iekļaut direktīvā par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem īpašus un konkrētus mērķus attiecībā uz elektronisko atkritumu atkārtotu izmantošanu, nodrošinot, ka tiesiskajā regulējumā pilnībā ir ieviests ražotāja atbildības princips;

75.

norāda, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir lielas iespējas veicināt atkritumu pārstrādi plašāk, nekā tas pašreiz noteikts ES mērķos. Daudzas pilsētas un reģioni, kas šajā jomā ir līderpozīcijā, jau ir būtiski pārsnieguši Eiropas obligātos mērķus atkritumu pārstrādes un atkritumu apglabāšanai alternatīvu risinājumu jomā un izvirzījuši bezatkritumu mērķi attiecībā uz atkritumu poligoniem un sadedzināšanas iekārtām, kā arī mērķi panākt augstu mājsaimniecības atkritumu pārstrādes līmeni. Šajā sakarā Reģionu komiteja rosina Eiropas Savienību un dalībvalstis arī turpmāk sekmēt atkritumu pārstrādes veicināšanai paredzēto un progresīvākajās pilsētās un reģionos jau izmantoto instrumentu ieviešanu, īpaši reģionos, kur atkritumu pārstrāde ir mazāk attīstīta;

76.

aicina Eiropas Komisiju ātrāk izstrādāt atkritumu pamatdirektīvā paredzēto novērtējumu par priekšrocībām, ko var gūt, nosakot Eiropas līmenī saistošus mērķus atkritumu rašanās novēršanai un paaugstinot pašreizējo saistošo mērķi attiecībā uz cieto sadzīves atkritumu pārstrādi. Paaugstinot minēto mērķi, Eiropā varētu radīt 500 000 jaunas darba vietas (10);

77.

pauž gandarījumu, ka resursu efektīva izmantošana ir iekļauta Eiropas Komisijas paziņojumā “Aktuālo jautājumu risināšana preču tirgu un izejvielu jomā” (11), kas publicēts saistībā ar pamatiniciatīvu “Resursu ziņā efektīva Eiropa”;

78.

aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis aktīvāk veicināt alternatīvus risinājumus un efektivitātes palielināšanu izejvielu vērtības ķēdē, kas ietver izpēti, ieguvi, pārstrādi, ekodizainu, rūpniecības ekoloģiju un resursu ziņā efektīvu ražošanu;

79.

mudina dalībvalstis un reģionus ar Eiropas Komisijas atbalstu izstrādāt ilgtspējīgu un efektīvu politiku izrakteņu efektīvai izmantošanai, kā arī teritorijas apsaimniekošanas politiku attiecībā uz izrakteņiem un precīzu procedūru izrakteņu ieguves atļaujas saņemšanai;

80.

atzinīgi vērtē Komisijas norādes ar enerģiju nesaistītu izrakteņu ieguvei saskaņā ar Natura 2000 prasībām (12) un aicina turpmāk īstenot integrētu pieeju šiem jautājumiem;

81.

pieņem zināšanai Padomes aicinājumu Eiropas Komisijai ierosināt pasākumus, lai risinātu no mežsaimniecības un atjaunojamas enerģijas nozares iegūto rūpniecības izejvielu piegādes problēmas;

82.

aicina ieviest visā ES obligātu sertificēšanas sistēmu, kā arī stimulējošus pasākumus, lai izmantotu biomasu enerģijas ražošanā un koksni no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem. Reģionu komiteja norāda, ka šīs jomas pārvaldībā svarīga nozīme ir vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

83.

vēlreiz aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus par obligātiem saistošiem ilgtspējas kritērijiem attiecībā uz cietās un gāzveida biomasas izmantošanu elektroenerģijas ražošanā, apkures un dzesēšanas vajadzībām (13);

84.

norāda, ka ekosistēmu pakalpojumu (kā tos definējušas dalībvalstis saistībā ar bioloģiskās daudzveidības jauno mērķi 2020. gadam un kas apskatīti dokumentā “Bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam” (14) efektīvai izmantošanai, aizsardzībai un atjaunošanai ir svarīga nozīme, lai panāktu resursu efektīvu izmantošanu;

85.

uzskata, ka ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam ir atbalsts turpmākajam darbam ar mērķi veicināt bioloģisko daudzveidību, uzsverot arī bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu saimniecisko aspektu, rosinot struktūrfondu pārvaldības iestādes ieguldīt dabas kapitālā, kas ir nākamo paaudžu mantojums un ekonomikas attīstības faktors, veicinot KLP atbalstu bioloģiskajai daudzveidībai un sekmējot “zaļās infrastruktūras” izveidi;

86.

pauž nožēlu, ka, pretēji Komitejas iepriekšējiem ieteikumiem, nav pietiekami plaši atzīta vietējo un reģionālo pašvaldību noteicošā loma minētās stratēģijas veiksmīgā īstenošanā;

87.

aicina Eiropas Savienību un dalībvalstis sākt vietējā un reģionālā līmeņa bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas izmēģinājuma projektus, īpaši izmēģinājuma projektus “Ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības ekonomika” (TEEB), lai palīdzētu vietējām un reģionālajām pašvaldībām pieņemt un ieviest instrumentus, kas definēti starptautiskajā ziņojumā “TEEB Report for Local and Regional Policy Makers” (15);

88.

norāda, ka dabiskas vai daļēji dabiskas izcelsmes biotopu, tostarp pļavu, purvāju, tīreļu un purvu platību samazināšanās rada lielas bažas, jo tie ir būtiski faktori cīņā ar klimata pārmaiņu sekām. Tāpēc Reģionu komiteja mudina Eiropas Savienību, dalībvalstis un vietējās un reģionālās pašvaldības aktīvāk pievērsties minēto ekosistēmu aizsardzības un atjaunošanas programmu izstrādei;

89.

pauž bažas par urbanizācijas un transporta tīklu radītajām sekām, jo palielinās augsnes ūdensnecaurlaidības līmenis, samazinās ūdens iesūkšanās augsnē, palielinās plūdu un erozijas risks, notiek dzīvotņu un dzīvnieku populāciju fragmentācija, pilsētās palielinās karstuma zonas fenomens, kas savukārt palielina pilsētu neaizsargātību pret karstuma periodiem un klimata pārmaiņām;

90.

rosina dalībvalstis strādāt kopā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, lai izveidotu integrētas zemes izmantošanas plānošanas un teritorijas apsaimniekošanas sistēmas, kas spēj sekmēt pilsētas apdzīvotības ilgtspējīgu shēmu īstenošanu, radīt virkni stimulu, lai prioritāri izmantotu degradētās platības, nevis zaļās zonas un lauku teritorijas, izveidot datubāzi, kurā apkopotas degradētās teritorijas, un, visbeidzot, samazināt apbūvēto teritoriju platību visur, kur vien tas vajadzīgs;

91.

vēlreiz uzsver, ka arī nākamajā ES vides politikā jāiekļauj kopējā augsnes aizsardzības tematiskā stratēģija, kurā ietverts mērķis pieņemt pamatdirektīvu par augsnes aizsardzību;

92.

pauž bažas, ka prognozes par komerciālas nozvejas apjomu pārsniedz drošas bioloģiskās robežas. Reģionu komiteja atkārtoti aicina līdz 2015. gadam pieņemt maksimālo ilgtspējīgas ieguves mērķi, kas būtu turpmākās kopējās zivsaimniecības politikas vadošais pamatprincips (16);

93.

atbalsta pieeju, ko Eiropas Komisija ierosinājusi paziņojumā “Reģionālā politika, kas veicina ilgtspējīgu izaugsmi Eiropā līdz 2020. gadam” (17);

94.

īpaši atbalsta struktūrfondu līdzekļu plašāku izmantošanu pamatiniciatīvas īstenošanā, aicinot struktūrfondu pārvaldības iestādes vairāk ieguldīt ekonomikā ar zemu oglekļa emisijas līmeni, ekosistēmu pakalpojumos, bioloģiskajā daudzveidībā un ekoinovācijā;

95.

atbalsta arī ieguldījumu optimizēšanu resursu efektīvas izmantošanas jomā;

96.

pauž stingru pārliecību, ka gudra, ilgtspējīga un iekļaujoša attīstība Eiropas Savienībā un ārpus tās ir iespējama, ja pārmaiņu un sociālekonomiskās attīstības virzītājspēks ir vietējās un reģionālās pašvaldības.