30.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 226/19

—

atzīt, ka, nenosakot visiem darba devējiem pienākumu nodrošināt saprātīgu darba vietas izveidošanu invalīdiem, Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumu pareizi un pilnā apmērā transponēt Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (1), 5. pantu;

—

piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1)

Nenosakot visiem darba devējiem pienākumu nodrošināt saprātīgu darba vietas izveidošanu invalīdiem, Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumu pareizi un pilnā apmērā transponēt Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 5. pantu.

2)

Attiecīgā tiesību norma uzliek dalībvalstīm vispārpiemērojamu pienākumu nodrošināt saprātīgu darba vietas izveidošanu, lai invalīds varētu dabūt darbu, strādāt, tikt paaugstināts amatā un iegūt profesionālo izglītību. Šiem pasākumiem — ievērojot samērīguma principu un ņemot vērā konkrētos apstākļos — ir jāattiecas uz visiem invalīdiem, visiem darba tiesisko attiecību dažādajiem aspektiem un visiem darba devējiem.

3)

Itālijas tiesību aktos nepastāv neviens pasākums, ar kuru būtu transponēts šis vispārīgais pienākums. Lai gan pastāv Likuma Nr. 68/1999 noteikumi, kuros atsevišķos aspektos ir sniegtas garantijas un priekšrocības, kas ir pat plašākas par tām, kas izriet no direktīvas 5. panta, šīs garantijas un priekšrocības tomēr neattiecas uz visiem invalīdiem, tās nav piemērojamas attiecībā uz visiem darba devējiem, tās neattiecas uz visiem darba tiesisko attiecību dažādajiem aspektiem vai arī tām ir vienīgi programmatisks raksturs.