Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62011CN0260

    Lieta C-260/11: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 25. maijā iesniedza Supreme Court of the United Kingdom (Apvienotā Karaliste) — David Edwards, Lilian Pallikaropoulos/Environment Agency, First Secretary of State, Secretary of State for Environment, Food and Rural Affairs

    OV C 226, 30.7.2011, p. 16–16 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    30.7.2011   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 226/16


    Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 25. maijā iesniedza Supreme Court of the United Kingdom (Apvienotā Karaliste) — David Edwards, Lilian Pallikaropoulos/Environment Agency, First Secretary of State, Secretary of State for Environment, Food and Rural Affairs

    (Lieta C-260/11)

    2011/C 226/30

    Tiesvedības valoda — angļu

    Iesniedzējtiesa

    Supreme Court of the United Kingdom

    Lietas dalībnieki pamata procesā

    Prasītāji: David Edwards, Lilian Pallikaropoulos

    Atbildētāji: Environment Agency, First Secretary of State, Secretary of State for Environment, Food and Rural Affairs

    Prejudiciālie jautājumi

    1)

    Kā valsts tiesai vajadzētu skatīt jautājumu par tiesāšanās izdevumu noteikšanu sabiedrības loceklim, kurš ir zaudējis prasību tiesvedībā saistībā ar vides jautājumiem, ņemot vērā Orhūsas Konvencijas 9. panta 4. punkta prasības, ko īsteno ar Direktīvas 85/337/EEK (1) 10.a pantu un Direktīvas 96/61/EK (2) 15.a pantu (turpmāk tekstā — “Direktīvas”)?

    2)

    Vai jautājums par to, vai tiesāšanās izmaksas ir vai nav “pārmērīgi dārgas” Orhūsas Konvencijas 9. panta 4. punkta, ko īsteno ar Direktīvām, izpratnē, ir jāizlemj, ņemot vērā objektīvus apsvērumus (piemēram, “vienkārša” sabiedrības locekļa iespējas nepieciešamības gadījumā samaksāt tiesāšanās izdevumus), vai arī šis jautājums ir jāizlemj, ņemot vērā subjektīvus apsvērumus (konkrētā prasītāja materiālo stāvokli), vai arī apvienojot šo abu veidu apsvērumus?

    3)

    Vai arī šis ir tikai dalībvalsts tiesību jautājums, kuru risinot, ir jāievēro tikai nosacījums, lai tiktu sasniegts direktīvās paredzētais rezultāts, proti, lai attiecīgais tiesas process nebūtu “pārmērīgi dārgs”?

    4)

    Vai lemjot par to, vai tiesas process nav “pārmērīgi dārgs”, ir būtiski, ka prasītājs faktiski nav atturēts no tiesas procesa uzsākšanas vai turpināšanas?

    5)

    Vai ir pieļaujama atšķirīga pieeja šiem jautājumiem i) apelācijas stadijā vai ii) otrās apelācijas stadijā, salīdzinot ar to, kāda ir jāpiemēro pirmajā instancē?


    (1)  Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīva 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 175, 40. lpp.).

    (2)  Padomes 1996. gada 24. septembra Direktīva 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (OV L 257, 26. lpp.).


    Top