EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62011CN0216
Case C-216/11: Action brought on 10 May 2011 — European Commission v French Republic
Lieta C-216/11: Prasība, kas celta 2011. gada 10. maijā — Eiropas Komisija/Francijas Republika
Lieta C-216/11: Prasība, kas celta 2011. gada 10. maijā — Eiropas Komisija/Francijas Republika
OV C 226, 30.7.2011, p. 11–12
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
|
30.7.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 226/11 |
Prasība, kas celta 2011. gada 10. maijā — Eiropas Komisija/Francijas Republika
(Lieta C-216/11)
2011/C 226/22
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — W. Mölls un O. Beynet)
Atbildētāja: Francijas Republika
Prasītājas prasījumi:
|
— |
atzīt, ka, vērtējumā par fizisku personu glabājumā esošu citas dalībvalsts izcelsmes tabakas izstrādājumu komerciālo raksturu izmantodama izteikti kvantitatīvu kritēriju, piemērodama šo kritēriju katram personīgajam transportlīdzeklim (un nevis katrai personai) un vispārīgi attiecībā uz visiem citas dalībvalsts izcelsmes tabakas izstrādājumiem aizliegdama to fizisku personu veiktu importu, ja daudzums katrā personīgajā transportlīdzeklī pārsniedz divus kilogramus, Francijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti ar Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīvu 92/12/EEK (1), it īpaši, ar tās 8. un 9. pantu, un Līguma par Eiropas Savienības dibināšanu 34. pantu; |
|
— |
piespriest Francijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Pirmkārt, Komisija pārmet atbildētajai, ka tā pārkāpuma esamības vērtējumā esot izmantojusi izteikti kvantitatīvu kritēriju, lai gan iepriekš minētās Direktīvas 91/12 9. panta 2. punktā (un Direktīvas 2008/118 (2) 32. panta 3. punktā) minētie daudzumi ir tikai orientējoši un nekādā gadījumā nevar būt vienīgais vērā ņemamais elements, lai noteiktu, vai tabaka faktiski ir glabāta komercializācijas nolūkiem, vai arī fiziskās personas, kas to pārvadā, personiskajām vajadzībām.
Turklāt Komisija norāda, ka Vispārējā nodokļu kodeksa (Code général des impôts) 575 G un H pantā minētais maksimālais 1 un 2 kg daudzums attiecas uz visiem glabātās tabakas izstrādājumiem kopā (cigaretes, smēķējamā tabaka, cigāri utt.), lai gan direktīvās paredzētie minimālie daudzumi ir kumulatīvi orientējošie daudzumi, kas paredzēti katram šīs tabakas izstrādājumu veidam.
Prasītāja arī apgalvo, ka ar Francijas tiesisko regulējumu tiek noteikti daudzumi katram transportlīdzeklim un nevis ikkatrai personai, kā rezultātā vienkārši tiek kombinēti pārvadājamie daudzumi vienā un tajā pašā transportlīdzeklī neatkarīgi no personu skaita, kas tajā atrodas.
Otrkārt, prasītāja atsaucas uz LESD 34. panta pārkāpumu tiktāl, ciktāl ar valsts tiesību normām tiek kavēts noteikta daudzuma tabakas izstrādājumu imports Francijā no citas dalībvalsts, pat ja šo daudzumu ieinteresētā persona glabā savām vajadzībām. Tādējādi tās esot pasākumi ar “importa kvantitatīvajiem ierobežojumiem līdzvērtību iedarbību”, kuru mērķis vai sekas ir nelabvēlīgāka attieksme pret citu dalībvalstu izcelsmes produktiem.
Komisija, treškārt, noraida atbildētājas minēto pamatojumu, proti, saistībā ar to, ka Eiropas līmenī neesot harmonizēti nodokļi, kā arī vajadzību sasniegt veselības aizsardzības mērķi, pastiprinot cīņu ar atkarību no smēķēšanas.
(1) Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīva 92/12/EEK par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību (OV L 76, 1. lpp.).
(2) Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīva 2008/118/EK par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK (OV L 9, 12. lpp.).