Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2011. gada 3. marta spriedumu apvienotajās lietās T-117/07 un T-121/07 Areva u.c./Komisija 2011. gada 24. maijā iesniedza Areva

(Lieta C-247/11 P)

2011/C 211/36

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Areva SA (pārstāve — A. Schild, Rechtsanwältin)

Pārējie lietas dalībnieki: Alstom, Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza četrus pamatus savas apelācijas sūdzības pamatošanai.

Pirmais pamats ir par to, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi noteikumus par pamatojumu un tiesībām uz aizstāvību, analizējot Areva SA faktisko noteicošo ietekmi pār Areva T&D SA un Areva T&D AG periodā no 2004. gada 9. janvāra līdz 11. maijam. Šajā ziņā prasītāja norāda, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi Eiropas Savienības Tiesas Statūtu 3. protokola 36. un 53. pantu (Vispārējās tiesas pienākums norādīt pamatojumu savam spriedumam), jo pārsūdzētā sprieduma 150. punktā tā ir aizvietojusi savu argumentāciju ar Komisijas sniegto argumentāciju, a posteriori pievienojot apstrīdētajam lēmumam pamatojumu, kas tajā nebija. Apelācijas sūdzības iesniedzēja arī norāda, ka Vispārējā tiesa nav izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu tiktāl, ciktāl tās argumenti neļauj saprast iemeslus, kādēļ tā nav akceptējusi prasītājas argumentus. Visbeidzot, apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi Areva SA tiesības uz aizstāvību, tai uzliekot probatio diabolica saistībā ar faktiskas noteicošas ietekmes, ko īsteno mātes sabiedrības pret tās meitas sabiedrībām, neesamības pierādīšanu un tai liedzot iespēju paust savu nostāju par jauniem argumentiem, kuri tikuši pievienoti apstrīdētajam lēmumam.

Otrais pamats ir par to, ka ir pieļauta kļūda noteikumu par naudas sodu samaksas solidaritāti piemērošanā, līdz ar ko ir pārkāpts tiesiskās drošības princips un sodu individuālā rakstura princips. Apelācijas sūdzības iesniedzēja piebilst, ka, uzliekot naudas sodus, kuri būtībā rada “faktisku” solidaritāti starp divām sabiedrībām, kas nekad nav bijušas viena ekonomiska vienība, Vispārējā tiesa ir pārkāpusi iepriekš minētos principus.

Trešais pamats ir par to, ka Vispārējā tiesa ir nepareizi interpretējusi noteikumus par Komisijas pilnvaru prettiesisko deleģēšanu, par Vispārējās tiesas pamatojuma trūkumiem un par sodu un sankciju individuālā rakstura principa pārkāpumu, jo starp kopparādniekiem nav skaidri noteikts sadalījums solidaritātes ietvaros. Šajā ziņā Areva SA norāda, pirmkārt, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, pamatojoties uz Komisijas lēmuma interpretāciju, kas ir pretrunā Komisijas nodomam, lai iegūtu “risinājumu”, kas, nebūdams juridiski pamatots, tai esot ļāvis noraidīt apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentus par Komisijas pilnvaru deleģēšanu. Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Vispārējās tiesas iegūtais risinājums pārkāpj tiesiskās drošības un sodu individuālā rakstura vispārējos principus.

Ceturtais un pēdējais pamats ir par to, ka ir pieļauta tiesību kļūda, piemērojot samērīguma principu un vienlīdzīgas attieksmes principu saistībā ar Areva SA solidāri uzlikto naudas sodu. Prasītāja uzskata, ka Vispārējā tiesa, neizmantojot savu neierobežoto kompetenci un apstiprinot naudas sodu sadalījumu, kurā nav ņemts vērā izdarītā pārkāpuma ilgums, ir pārkāpusi minētos principus.