6.4.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 107/53

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido pirmo radiofrekvenču spektra politikas programmu”

COM(2010) 471 galīgā redakcija – 2010/0252 (COD)

“Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Platjosla Eiropā – ieguldījums digitāli virzītā izaugsmē” ”

COM(2010) 472 galīgā redakcija

2011/C 107/11

Ziņotājs: MCDONOGH kgs

Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. un 304. pantu 2010. gada 7. oktobrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido pirmo radiofrekvenču spektra politikas programmu”

COM(2010) 471 galīgā redakcija – 2010/0252 (COD).

Eiropas Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu 2010. gada 20. septembrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Platjosla Eiropā — ieguldījums digitāli virzītā izaugsmē””

COM(2010) 472 galīgā redakcija.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2011. gada 2. februārī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 469. plenārajā sesijā, kas notika 2011. gadā 16. un17. februārī (16. februāra sēdē), ar 108 balsīm par un 2 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi.

1.1   Komiteja izsaka atzinību Komisijai par visiem trim dokumentiem, kas ietverti šajā “Platjoslai veltītu pakalpojumu kopumā”. Minētie dokumenti ir savlaicīgi izstrādāti, tie ir pārdomāti un visaptveroši.

1.2   Komiteja nelokāmi atbalsta digitālajā programmā izvirzītos mērķus gūt ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo labumu no digitālā vienotā tirgus, kura pamatā ir ātrs un īpaši ātrs internets, un pilnībā atbalsta pamatiniciatīvā ietverto vērienīgo platjoslas pakalpojumu mērķi (1). Tomēr Komiteja uzskata, ka Eiropas starptautiskās konkurētspējas saglabāšanas labad tuvākajos gados pārklājuma jomā būs jāizvirza pat vēl augstāki mērķi. (2)

1.3   Komiteja ar bažām norāda, ka visā Eiropas Savienībā joprojām pieaug bezdarbs, sevišķi jauniešu vidū (vecuma grupā līdz 25 gadiem) (3). Komiteja uzskata, ka bezdarba problēmas risināšanā neaizstājama ir “Platjoslai veltītu pakalpojumu kopuma” sekmīga ieviešana, tādējādi nodrošinot gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, kā paredzēts stratēģijā “Eiropa 2020”.

1.4   Komiteja ar gandarījumu atzīmē, ka “Platjoslai veltītu pakalpojumu kopumā” ietvertie regulējuma principi saskan ar pārskatīto tiesisko regulējumu elektronisko sakaru jomā (4).

1.5   Komiteja uzskata, ka tīkla neitralitātes princips (5) būs ļoti svarīgs attiecībā uz interneta pakalpojumu nākotni Eiropā. Mēs ņēmām vērā Komisijas ziņojumu par sabiedrisko apspriešanu atvērta interneta un tīkla neitralitātes jautājumā (6), un mēs atzinīgi vērtējam to, ka priekšsēdētāja vietniece N. Kroes atbalsta minēto principu (7). Tomēr Komiteja pauž bažas, ka tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir būtiska ietekme tirgū, ir spēcīgs komerciāls stimuls rīkoties pretrunā tīkla neitralitātes principam un pretēji iedzīvotāju interesēm. Komiteja uzskata, ka telesakaru pamatregulējuma (8) noteikumos būs jāizdara papildu grozījumi, lai palielinātu valsts pārvaldes iestāžu (VPI) pilnvaras, nodrošinātu brīvu piekļuvi internetam Eiropā un panāktu, ka pakalpojumu sniedzēji pilnībā ievēro tīkla neitralitātes principu.

1.6   Komiteja vērš Komisijas uzmanību uz vairākiem agrāk izstrādātiem EESK atzinumiem, kuros uzsvērts Komitejas atbalsts informācijas sabiedrībai, stratēģijai “Eiropa 2020” un digitālajai programmai, un uz atzinumiem, kuros sniegti komentāri par nepieciešamību nodrošināt kvalitatīva ātrgaitas interneta pieslēguma pieejamību iedzīvotājiem visā Eiropas Savienībā un radīt tādu līdzsvarotu reglamentējošo vidi sakaru pakalpojumiem, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu par pieņemamām cenām (9).

1.7   Platjoslas stratēģija

1.7.1   Komiteja uzskata, ka ES platjoslas stratēģijas sekmīga īstenošana ir ļoti būtiska, lai nākotnē nodrošinātu visu iedzīvotāju ekonomisko un sociālo labklājību; tomēr, ņemot vērā, ka turpmākajos gados finansiālā situācija būs sarežģīta, Komiteja pauž bažas, ka platjoslas pakalpojumu mērķu sasniegšana Eiropai būs liels izaicinājums. Komiteja aicina Padomi, Komisiju, dalībvalstis un vietējās un reģionālās pašvaldības darīt visu iespējamo, lai atbalstītu digitālajā programmā izvirzīto platjoslas pakalpojumu mērķu īstenošanu.

1.7.2   Komiteja uzskata, ka ātrdarbīgas platjoslas pakalpojumu vispārēja pieejamība ir galvenais instruments sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanai (10). Mēs atzinīgi vērtējam ieceri plašāk izmantot struktūrfondus un lauku attīstības fondus kā papildinājumu komerciāli dzīvotspējīgas platjoslas infrastruktūras ieviešanai. Tomēr ir ļoti būtiski, lai iedzīvotāju ieguvums no šā ieguldījuma būtu ievērojami zemākas cenas un kvalitatīvi pakalpojumi, kas pieejami visiem tiešajiem patērētājiem. Komiteja arī aicina dalībvalstis un pašvaldības atbalstīt digitālo programmu, sabiedriskās vietās nodrošinot bezmaksas bezvadu interneta pieslēguma punktus.

1.7.3   Komiteja vērš Komisijas uzmanību uz iespēju celt ekonomikas efektivitāti un dzīves kvalitāti, samazinot izmaksas, kas saistītas ar platjoslas infrastruktūras nodrošināšanu Eiropā. Mēs aicinām Komisiju, dalībvalstis un vietējās un reģionālās pašvaldības darīt visu iespējamo, lai samazinātu šīs izmaksas.

1.7.4   Komiteja, atzinīgi vērtējot pasākumus, kas domāti, lai stimulētu un atbalstītu ieguldījumus platjoslas infrastruktūrā, vēlētos, lai veids, kādā tiek veikti visi ieguldījumi, nostiprinātu konkurenci. Komiteja raizētos, ja atbalsta sniegšana radītu neproporcionālas priekšrocības tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir būtiska ietekme tirgū (BIT).

1.7.5   Tomēr Komiteja pauž vilšanos par to, ka līdz šim dalībvalstis ir lēni apguvušas līdzekļus platjoslas atbalstam (11). Vēlams plānot ieteikumus dalībvalstīm par programmu īstenošanas paātrināšanu un pieejamo līdzekļu izmantošanu.

1.8   Radiofrekvenču spektra politika (RSP)

1.8.1   Komiteja ir gandarīta, ka nolūkā sasniegt 2020. gadam izvirzīto mērķi RSP programmas (RSPP) ietvaros tiks pieņemti tiesību akti, lai piešķirtu un darītu pieejamu tādu spektru, kas ir pietiekams un piemērots bezvadu platjoslas tehnoloģiju pārklājuma un jaudas vajadzībām. Platjoslas izveide tiks turpmāk uzlabota ar konkurences veicināšanas pasākumiem, piemēram, ieviešot spektra tirdzniecību un tādus pasākumus, ar kuriem novērst iespējamos traucējumus, kad tiek veikti grozījumi esošajās licencēs.

1.8.2   Komiteja ir gandarīta arī par RSPP īpašo mērķi līdz 2013. gadam padarīt pieejamu 800 MHz digitālās dividendes joslu, lai nodrošinātu platjoslas pārklājumu, it īpaši lauku apvidos. Komiteja aicina dalībvalstis bez kavēšanās padarīt šo spektru pieejamu.

1.8.3   Komiteja ņem vērā arī ieceres izmantot satelīta platjoslu par pieņemamām cenām, lai padarītu to pieejamu attālajiem reģioniem, kuriem nevar nodrošināt pakalpojumus ar zemes sakaru līdzekļiem.

1.8.4   Komiteja pievienojas Komisijai, aicinot dalībvalstis palīdzēt ātri sasniegt platjoslas pārklājuma mērķi, nekavējoties pieņemot politiku, kura:

—	dara pieejamas pietiekami lielas spektra joslas (12);

—	ātri piešķir spektra izmantošanas tiesības;

—	palielina elastību un konkurenci;

—	ļauj sekundārajai spektra tirdzniecībai pielāgoties tirgus tendencēm.

1.9   Nākamās paaudzes piekļuves (NGA) tīkli

1.9.1   NGA tīklu nodrošināšana ir ļoti dārga un rada ievērojamu risku investoriem. Mēs atzīmējam, ka priekšlikumos ir ņemts vērā gan šis risks, gan riska prēmiju iekļaušana regulētas piekļuves izmaksās.

1.9.2   Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas radošo pieeju — stingri atbalstīt kopieguldījuma pasākumus, kas var mazināt risku, ko uzņemas katrs atsevišķs uzņēmums.

1.9.3   Komiteja atzīst, ka piekļuves noteikumu sekmīga ieviešana attiecībā uz NGA tīkliem būs ļoti atkarīga no tā, kā to katrā dalībvalstī īstenos VPI. Komiteja aicina Komisiju un dalībvalstis pilnībā atbalstīt VPI un Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi (BEREC), lai tām izdotos sekmīgi izpildīt šo sarežģīto uzdevumu.

2.   Ieteikumi.

2.1   Lai nodrošinātu arī turpmāk atvērtu internetu un tīkla neitralitātes aizsardzību, Komisijai un VPI ir cieši jāuzrauga gan operatoru izmantotās metodes datu plūsmu pārvaldībai to tīklos, gan arī iespējamā ietekme uz interneta lietotāju pieredzi.

2.2   Ņemot vērā pieredzi, Komisijai būtu jāizskata telesakaru pamatregulējuma atbilstība tādu problēmu risināšanai, ko sagādā pakalpojumu sniedzēju radītais apdraudējums atvērtam internetam un tīkla neitralitātei.

2.3   Drīzumā jāatjaunina valstu platjoslas plāni, ietverot tajos projekta plānus ātra un īpaši ātra platjoslas tīkla nodrošināšanai.

2.4   Valstu platjoslas plāniem jābūt izstrādātiem atbilstīgi projekta plānu labākās prakses standartiem, ietverot sīku informāciju par vajadzīgajiem resursiem, kas saistīti ar mērķiem un atskaites punktiem.

2.5   Eiropas Savienībai regulāri jāpārskata valstu platjoslas plāni, lai noskaidrotu resursu nepilnības un citus ar plāniem saistītus jautājumus.

2.6   Valstu platjoslas plānos jāiekļauj sīka informācija par visām tiešajām valsts iestāžu izstrādātajām sistēmām un ieguldījumiem infrastruktūrā un inženiertehniskajos būvdarbos, kas veicinātu digitālās programmas mērķu sasniegšanu.

2.7   Komiteja lūdz Komisiju pievērst īpašu uzmanību ietekmei uz konkurenci dalībvalstīs, lai kontrolētu, kā tiek īstenota platjoslas tīkla izmaksu samazināšana.

2.8   Komisijai, izmantojot jebkurus atbilstīgus mehānismus, jānodrošina, lai radiofrekvenču spektra cenu svārstības vienmēr noturētu atbilstošā līmenī, tādējādi panākot, ka konkurētspējīgu pakalpojumu sniegšana ir ekonomiski dzīvotspējīga.

2.9   Lai stimulētu digitālo ekonomiku, dalībvalstīm un reģionālajām pašvaldībām jāveicina bezmaksas WiFi interneta pieslēguma punktu iekārtošana sabiedriskās vietās.

2.10   Īstenojot kopieguldījuma un publiskā un privātā sektora partnerības (PPP) infrastruktūras projektus, dalībvalstīm un reģionālajām pašvaldībām jābūt uzmanīgām, lai neizjauktu veselīgu konkurenci tirgū. (13)

2.11   Attīstoties radio tehnoloģijām un pakalpojumiem, ir svarīgi par primāriem izvirzīt apsvērumus, kas saistīti ar elektromagnētisko lauku izraisīto iespējamo kaitējumu veselībai, un sniegt sabiedrībai drošības garantijas, veicot pasākumus minētās ietekmes novērošanai.

2.12   Komiteja uzskata, ka pašvaldībām, dodot atļauju paplašināt bezvadu tīklu, ir jāpanāk vides un veselības aizsardzības noteikumu ievērošana, lai varētu ātri un rentabli nodrošināt tādus pakalpojumus, kas pilnībā atbilst šiem noteikumiem.

2.13   Lai nodrošinātu NGA reglamentējošo noteikumu vienādu īstenošanu Eiropas Savienībā un apzinātu visas iespējamās resursu problēmas, Komisijai būtu jāierosina VPI regulāri veikt revīzijas. Iespējams, tās varētu notikt profesionālapskates veidā BEREC pārraudzībā.

2.14   Eiropas Savienībai jāapsver līdzekļu piešķiršana BEREC šādos nolūkos:

—	lai izveidotu ekspertu komandu, kas varētu papildināt VPI kompetenci katrā konkrētā gadījumā;

—	lai finansētu VPI darbinieku profesionālās izaugsmes programmu;

—	lai finansētu revīzijas un paraugprakses nodaļu, kas palīdzētu nodrošināt noteikumu nevainojamu īstenošanu visā Eiropā.

3.   Pamatojums.

3.1   Mūsdienās ātrdarbīgu saziņas tīklu attīstībai ir tāda pati revolucionāra ietekme, kāda pirms simts gadiem bija elektrības un transporta tīklu attīstībai. Lai gan Eiropa ir viens no pasaules reģioniem ar blīvāko tīklu pārklājumu (14), vairākās Savienības daļās joprojām nav pieejami interneta pamatpakalpojumi un pat pilsētu teritorijās ātrdarbīgi savienojumi ir retums.

3.2   Iedzīvotāji un uzņēmumi visā pasaulē arvien vairāk pieprasa ātrākus NGA tīklus. Šajā ziņā Eiropa joprojām atpaliek no dažiem mūsu galvenajiem starptautiskajiem konkurentiem — 30 % eiropiešu vēl nekad nav lietojuši internetu, un optiskās šķiedras tīklu izplatība Eiropā ir tikai 1 %, turpretim Japānā tā ir 12 % un Dienvidkorejā — 15 %.

3.3   Vērienīgie platjoslas pārklājuma mērķi ir noteikti digitālajā programmā (15) — vienā no pamatiniciatīvām, kas ietverta stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai ekonomikai “Eiropa 2020” (16). Līdz 2020. gadam visiem Eiropas iedzīvotājiem jābūt piekļuvei internetam, kura ātrums pārsniedz 30 megabitus sekundē (Mb/s), un 50 % Eiropas mājsaimniecību jābūt tāda pieslēguma abonentiem, kas nodrošina ātrumu vairāk par 100 Mb/s. Digitālajā programmā tiek atkārtoti izvirzīts arī uzdevums, ko apstiprinājusi Eiropadome, — visiem Eiropas iedzīvotājiem līdz 2013. gadam darīt pieejamus platjoslas pamatpakalpojumus. Lai sasniegtu šos vērienīgos mērķus, ir jāizstrādā visaptveroša politika, kuras pamatā ir dažādu tehnoloģiju kopums, un rūpīgi jāuzrauga sasniegtais ilgākā laikposmā (17).

3.4   Šajā atzinumā aplūkotajā “Platjoslai veltītu pakalpojumu kopumā” ir dokumenti, ko Komisija ir sagatavojusi, lai īstenotu digitālajā programmā izvirzītos pārklājuma mērķus. Tie ietver:

—	vairākus priekšlikumus par plānošanas un finansēšanas prasībām, lai panāktu pārklājuma mērķus — COM(2010) 472 “Platjosla Eiropā — ieguldījums digitāli virzītā izaugsmē”;

—

tiesību akta priekšlikumu izveidot pirmo radiofrekvenču spektra politikas programmu, lai regulētu un saskaņotu bezvadu infrastruktūru, kas vajadzīga stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu atbalstīšanai — COM(2010) 471 “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido pirmo radiofrekvenču spektra politikas programmu”;

—	ieteikumu, kā VPI Eiropas Savienībā jāregulē piekļuve NGA tīkliem, lai nodrošinātu ātru un īpaši ātru platjoslas savienojumu, kāds paredzēts digitālajā programmā — C(2010) 6223/3.

4.   Piezīmes.

4.1   Platjoslas stratēģija.

4.1.1   Stratēģijas “Eiropa 2020” un digitālās programmas mērķi būs sasniedzami tikai tad, ja dalībvalstis izstrādās un īstenos efektīvus valstu platjoslas plānus. Lai gan visām dalībvalstīm tagad ir platjoslas stratēģija, tā drīzumā ir jāatjaunina, ietverot tādus plānus īpaši ātrdarbīgiem tīkliem, kuros izvirzīti konkrēti mērķi un noteikti īstenošanas pasākumi.

4.1.2   Sekmju pamatā ir valstu platjoslas stratēģiju plānošana un īstenošana. Turklāt ir svarīgi, lai dalībvalstis veidotu NGA tīklus tā, ka netiktu aizmirts neviens ES reģions, citādi digitālā plaisa atkal kļūs lielāka, kavējot ekonomisko attīstību mazāk labvēlīgos reģionos, kuri nevar piedalīties jaunajā digitālajā ekonomikā.

4.1.3   Valstu platjoslas plānu dzīvotspēju būtu vieglāk izvērtēt, ja šajos plānos būtu paredzēti īstenošanai vajadzīgie resursi (cilvēkresursi un citi resursi), kā arī projektu galvenie atskaites punkti. Pēc tam ir jāuzrauga minēto projekta plānu izpilde un tie regulāri jāatjaunina.

4.1.4   Tīklu kvalitāte, to pakalpojumu sniegšanas izmaksas un konkurētspējīgas cenas, ko maksā tiešais patērētājs, ir svarīgs pārvaldības kritērijs, kas jāietver izstrādājamajās programmās. Ņemot vērā, ka gandrīz 80 % tīkla infrastruktūras izmaksu veido inženiertehniskie būvdarbi, ir būtiski, lai valsts un vietējās varas iestādes veicinātu izmaksu ievērojamu samazināšanu, efektīvi koordinējot infrastruktūras projektus.

4.1.5   Kvalitatīva informācija veicina kvalitatīvu plānošanu un pārvaldību. Valstu platjoslas plānos jāiekļauj sīka informācija par visām tiešajām valsts iestāžu izstrādātajām sistēmām un plānotajiem ieguldījumiem, tostarp inženiertehniskajiem būvdarbiem, kas atvieglotu infrastruktūras izveidošanu.

4.1.6   Ja VPI nespēs prasmīgi atrisināt šo problēmu, tad to pakalpojumu sniedzēju dominējošais stāvoklis, kuriem ir būtiska ietekme tirgū, var kavēt konkurences attīstību un infrastruktūras izveidi.

4.1.7   Sadarbība ar privātajiem infrastruktūras nodrošinātājiem un infrastruktūras koplietošana būtiski ietekmē efektivitāti, īstenošanas ātrumu, vides ilgtspēju un konkurētspējīgu cenu pieejamību tiešajiem patērētājiem.

4.1.8   Diemžēl konkurenti uzskata, ka sadarboties ir sarežģīti, ja vien tas neietilpst viņu pienākumos. Komiteja ir gandarīta, ka saskaņā ar “Platjoslai veltītu pakalpojumu kopumu” privātajiem infrastruktūras nodrošinātājiem būs jāpublicē pilnīga informācija par esošo un plānoto infrastruktūru, lai veicinātu resursu pareizu plānošanu un efektīvu izmantošanu.

4.1.9   Komunikāciju pakalpojumu izmaksas un cenu pārredzamība ir būtiska, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāji gūst labumu no ES, dalībvalstu un reģionālo pašvaldību ieguldījuma platjoslas infrastruktūrā.

4.1.10   Komiteja augstu novērtē finanšu atbalsta apmēru un dažādību, kas pieejama, lai palīdzētu sasniegt digitālajā programmā izvirzītos vispārējos platjoslas mērķus. Komiteja arī atzinīgi vērtē ieceri ietvert jaunos finansēšanas instrumentus nākamajā daudzgadu finanšu shēmā.

4.2   Radiofrekvenču spektra politika (RSP).

4.2.1   RSP programma (RSPP) ir ļoti svarīga, jo bezvadu saziņai ir vispārēja nozīme stratēģijā “Eiropa 2020” iecerētās gudrās, ilgtspējīgās un integrējošās ekonomikas veidošanā. Bezvadu tehnoloģija ne tikai ļauj sazināties un lietot internetu, bet ir arī pamattehnoloģija, kas nākotnē nodrošinās lietojumprogrammatūras ikvienā sabiedrības dzīves jomā, sākot no elektroenerģijas uzskaites līdz pat automatizētām transporta sistēmām un lietiskajam internetam.

4.2.2   Komiteja īpaši norāda uz RSPP nozīmīgumu “viedo” tīklu ieviešanā Eiropā, jo tas būs ļoti svarīgi, lai panāktu ilgtspējīgu izaugsmi.

4.2.3   Komiteja norāda, ka augstākais pieauguma rādītājs ES platjoslas pakalpojumu tirgū ir mobilajiem platjoslas pakalpojumiem, kuru pieslēgšana pagājušā gadā palielinājās vairāk nekā divas reizes. Tāpēc bezvadu tehnoloģijas kļūst arvien nozīmīgākas, lai apmierinātu vajadzību pēc platjoslas sakaru pakalpojumiem.

4.2.4   Elektromagnētiskie lauki var nodarīt kaitējumu cilvēku labklājībai. Komiteja pauž gandarījumu, ka RSPP atzīta vajadzība sistemātiski uzraudzīt to, kā spektra izmantošana ietekmē veselību.

4.3   Nākamās paaudzes piekļuves (NGA) tīkli.

4.3.1   Priekšlikumos par regulēto piekļuvi NGA tīkliem atspoguļoti gadiem ilgie Komisijas centieni panākt pareizu līdzsvaru starp ieguldījumu veicināšanu tīkla infrastruktūrā un konkurences vides aizsardzību. Minētajos priekšlikumos komunikāciju nozare var gūt arī nepieciešamo skaidrību par noteikumiem, kas ietekmēs gan tās lēmumus par ieguldījumiem, gan plānus attiecībā uz NGA tīkliem.

4.3.2   Dažām VPI varētu trūkt pieredzes vai spēju izpildīt veicamo uzdevumu. Iespējams, valsts pārvaldes iestādēm šajā sarežģītajā uzdevumā varētu palīdzēt centrāli izraudzīta ekspertu komanda, kuru varētu izveidot un vadīt BEREC.

4.3.3   VPI kompetenci un spējas varētu veicināt ar BEREC starpniecību, ja organizācija saviem biedriem nodrošinās profesionālās izaugsmes programmu un atbalstīs labākās prakses īstenošanu.

---

(1)  COM(2010) 245 galīgā redakcija/2: līdz 2020. gadam visiem Eiropas iedzīvotājiem jābūt piekļuvei internetam, kura ātrums pārsniedz 30 megabitus sekundē (Mb/s), un 50 % Eiropas mājsaimniecību jābūt tāda pieslēguma abonentiem, kas nodrošina ātrumu vairāk par 100 Mb/s. Digitālajā programmā tiek atkārtoti izvirzīts arī mērķis, ko apstiprinājusi Eiropadome, — visiem Eiropas iedzīvotājiem līdz 2013. gadam darīt pieejamus platjoslas pamatpakalpojumus.

(2)  Dienvidkorejas nacionālajā plānā iecerēts līdz 2012. gadam panākt, ka 1000 Mb/s pieslēgums kļūst plaši izplatīts. Valdība mudina uzņēmumus apgūt 34 triljonus vonu (23 miljardus euro), kas nepieciešami sistēmas pilnīgai ieviešanai. Minētā summa ir aptuveni tikpat liela, cik valsts gada budžets izglītībai (http://news.bbc.co.uk/2/hi/programmes/click_online/9093991.stm).

(3)  Eurostat ziņu apskats par euro stāvokli, 5/2011, 2011. gada 7. janvāris: 2010. gada novembrī jauniešu bezdarba rādītāji vecuma grupā līdz 25 gadiem bija 20,7 % euro zonā un 21,0 % ES-27 dalībvalstīs. Savukārt 2009. gada novembrī minētie rādītāji bija attiecīgi 20,1 % un 20,5 %.

(4)  Direktīva 2009/140/EK un Direktīva 2009/136/EK.

(5)  Tīkla neitralitāte ir princips, kas paredz, ka interneta pakalpojumu sniedzēji un valdības neierobežo saturu, vietnes, platformas, iekārtas, kādas iespējams pievienot, un atļauto saziņas veidu. Ja kāds lietotājs maksā par noteikta līmeņa piekļuvi internetam un cits lietotājs maksā par tāda paša līmeņa piekļuvi, tad abiem lietotājiem jābūt iespējai veikt savstarpēju savienojumu abonētajā piekļuves līmenī. Ir izteiktas bažas, ka platjoslas pakalpojumu sniedzēji spēj izmantot vietējo infrastruktūru, lai bloķētu interneta lietojumprogrammas un saturu (piemēram, tīmekļa vietnes, pakalpojumus, protokolus), it īpaši to, ko piedāvā konkurenti, vai mainīt savus uzņēmējdarbības modeļus, lai mazinātu piekļuves kvalitāti un apmēru, kas pieejams dažādiem lietotājiem. Šādas uzņēmējdarbības modeļu izmaiņas var novest pie netaisnīgas cenu diskriminācijas un pakalpojumu kvalitātes diskriminācijas. Par iespēju izstrādāt noteikumus interneta neitralitātes obligātai nodrošināšanai ir norisinājušās asas debates.

(6)  http://ec.europa.eu/information_society/policy/ecomm/doc/library/public_consult/net_neutrality/report.pdf

(7)  SPEECH/10/643, Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta augstākā līmeņa sanāksme par tematu “Atvērts internets un tīkla neitralitāte Eiropā”.

(8)  Direktīva 2009/140/EK un Direktīva 2009/136/EK.

(9)  Sk. OV C 120, 20.5.2005, 22. lpp.; OV C 28, 3.2.2006, 88. lpp.; OV C 318, 23.12.2006, 222. lpp.; OV C 97, 28.4.2007, 27. lpp.; OV C 324, 30.12.2006, 42. lpp.; OV C 151, 17.6.2008 25. lpp.; OV C 44, 16.2.2008, 50. lpp.; OV C 224, 30.8.2008, 50. lpp.; OV C 77 31.3.2009, 60. lpp.; OV C 175, 28.7.2009, 87. lpp.; OV C 175, 28.7.2009, 8. lpp.; OV C 182, 4.8.2009, 56. lpp.; OV C 218, 11.9.2009, 41. lpp.; OV C 317, 23.12.2009, 103. lpp.; OV C 255, 22.9.2010, 116. lpp.; OV C 44, 11.2.2011, 178. lpp.; OV C 54, 19.2.2011, 58. lpp.

(10)  Sk. TEN/353“Visiem pieejami ātrdarbīgas piekļuves pakalpojumi: pārdomas par elektronisko sakaru universālā pakalpojuma attīstību” (ziņotājs — Hencks kgs), OV C 175, 28.7.2009, 8. lpp.

(11)  Līdz 2009. gada septembrim ir izmantoti tikai 18 % no plānotajiem izdevumiem 2007.–2013. gadam.

(12)  Būtiski, lai izraudzītais spektrs būtu faktiski pieejams; tas jāpanāk, atverot jaunu spektru (piemēram, 2,6 GHz, kā arī 800 MHz) un liberalizējot esošā spektra izmantošanu (piemēram, 900/1 800 MHz joslu — sk. pārskatīto GSM direktīvu un lēmumu par 900/1 800 MHz).

(13)  Sk. OV C 48, 15.2.2011, 72. lpp.

(14)  Pasaules ekonomikas forums — Vispārējais informācijas tehnoloģijas ziņojums 2009.–2010., http://www.networkedreadiness.com/gitr/.

(15)  Digitālā programma Eiropai – COM(2010) 245 galīgā redakcija/2.

(16)  Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei “Eiropa 2020” — COM(2010) 2020 galīgā redakcija.

(17)  Piemēram, tiek lēsts, ka, lai sasniegtu mērķi attiecībā uz ātrumu 100 Mb/s, 2015. gadā apmēram 15 % Eiropas mājsaimniecību jābūt šāda ātruma pieslēguma abonentiem.

---