6.4.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 107/26

1.1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ir pārliecināta, ka oglekļa monoksīda, slāpekļa oksīdu, ogļūdeņražu un cieto daļiņu kaitīgo emisiju samazināšana no dzinējiem, kas paredzēti lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoriem, ir nepieciešama, lai sekmētu ES paredzēto gaisa kvalitātes rādītāju sasniegšanu.

1.2

EESK ir arī pārliecināta, ka jo sevišķi pasaules finanšu, ekonomikas un nodarbinātības krīzes apstākļos ir jānodrošina Eiropas rūpniecībai, kas ražo lauksaimniecības un mežsaimniecības traktorus, nepieciešamā elastība, lai veicinātu jaunu traktoru izstrādi bez pārmērīga finansiālā sloga, kurš nav pieļaujams pašreizējā ekonomiskajā situācijā.

1.3

Tādēļ EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu, kas paredz palielināt elastību līdz 50 % sākotnēji paredzēto 20 % vietā, proporcionāli palielinot mazo un vidējo uzņēmumu interesēs īpaši noteikto daudzumu.

1.4

EESK uzskata, ka elastības palielināšanas ietekme uz vidi nav atkarīga no sistēmas darbības ilguma, taču iesaka noteikt beigu termiņu tiem posmiem, kuriem tas vēl nav noteikts. Tāpēc uzskata par vajadzīgu noteikt, ka visām jaudas kategorijām IIIB posma un turpmāko posmu kopējais ilgums ir vai nu trīs gadi, vai attiecīgā posma ilgums, t.i., atkarībā no tā, kurš laika periods ir īsāks.

1.5

EESK uzskata, ka atbilstības nosacījumi un pieļaujamais pārejas periods starp secīgiem posmiem ir īpaši apgrūtinošs un sarežģīts MVU, jo gan izmaksas, kas paredzētas lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoru pārprojektēšanai, lai uzstādītu jaunus dzinējus, gan jo sevišķi izmaksas, kuras vajadzīgas pētniecības un tehnoloģiju attīstībai un atbilstības novērtējumam, nelielam uzņēmumam būs ievērojami augstākas nekā lielai rūpnieciskai grupai.

1.6

Tādēļ EESK atbalsta priekšlikumu, ka izņēmuma noteikumos jāparedz noteikts dzinēju skaits MVU.

1.7

EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi sekmēt kopīgus centienus ES un starptautiskā līmenī, lai izstrādātu vispārpieņemtus un skaidrus tehniskos standartus ar mērķi veicināt informācijas apmaiņu minētajā nozarē pasaules līmenī un pakāpeniski saskaņot ES noteiktās emisiju robežvērtības ar tām robežvērtībām, kas ir spēkā vai paredzētas trešās valstīs.

1.8

EESK ir pārliecināta, ka šo saskaņošanu vislabāk var veikt Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisija (ANO EEK), jo sevišķi ņemot vērā 1998. gada starptautisko nolīgumu saskaņošanas jomā.

1.9

EESK atkārtoti uzsver nepieciešamību pārraudzīt lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoru emisijas to reālas izmantošanas apstākļos, nevis tikai ar teorētiskiem testiem pārbaudes stendā, un aicina Eiropas Komisiju pēc iespējas ātrāk iesniegt priekšlikumus plāniem par ekspluatācijas atbilstības pārbaudi.

1.10

EESK uzskata, ka elektroniskās sistēmas ir svarīgas, lai kontrolētu, kā darbojas dzinēji un pēcapstrādes sistēmas, kas ir vajadzīgas, lai sasniegtu izvirzītos vides aizsardzības mērķus.

1.11

Tādēļ EESK ierosina Eiropas Komisijai pieņemt pasākumus, ar kuriem aizliedz negodīgas manipulācijas ar kontroles programmatūrām un paredz sistēmas, kas ierobežo lauksaimniecības traktoru izmantošanu, ja pēcapstrādes sistēmu apkope nav veikta pareizi.

2.1

Direktīva 2000/25/EK attiecas uz kompresijaizdedzes dzinējiem, kuru jauda ir no 18 kW līdz 560 kW un ar kuriem paredzēts aprīkot lauksaimniecības un mežsaimniecības traktorus. Tajā noteikti ierobežojumi oglekļa monoksīda, slāpekļa oksīdu, ogļūdeņražu un cieto daļiņu emisijas daudzumam. Direktīvā paredzētas aizvien stingrākas robežvērtības dažādiem posmiem un attiecīgi izpildes datumi, lai noteiktu maksimāli pieļaujamo izplūdes gāzu un cieto daļiņu emisijas līmeni. Nākamie jau noteiktie posmi ir IIIB posms (sākums 2011. gada 1. janvārī) un IV posms (sākums 2014. gada 1. janvārī). Dzinējiem ar jaudu no 37 kW līdz 56 kW netika noteiktas prasības IV posmā. Visiem pārējiem dzinējiem ar lielāku jaudu vēl nav noteikts nākamais posms pēc IV posma. Ja ņem vērā, ka viens posms ilgst no prasību obligātas piemērošanas datuma līdz nākamā posma prasību obligātai piemērošanai, tad var uzskatīt, ka pašlaik dažu posmu (attiecībā uz dažām jaudas kategorijām) ilgums ir neierobežots.

2.2

Tiesību akti par lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoru radīto izplūdes gāzu emisiju tika grozīti 2005. gadā.Ar minēto grozījumu tika ieviestas elastības shēmas, kas ļāva pieņemt un ātri ieviest ļoti tālejošas robežvērtības atbilstīgi Amerikas Savienotajās Valstīs noteiktajām, kā arī vismaz daļēji un vienkāršotā veidā tika noteikti elastības mehānismi, kuri atbilst minētajam tiesību aktam, ar ko ierobežo ražošanas uzņēmumu slogu saistībā ar cilvēkresursiem un finanšu resursiem. Citu valstu, piemēram, Ķīnas, Indijas un Brazīlijas, tiesību aktos nav paredzēti šādi mehānismi un ir noteikti mazāk stingri piemērošanas grafiki.

2.3

ES pieņemtā sistēma ļauj lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoru ražotājam attiecīgajā posmā iepirkt no saviem dzinēju piegādātājiem ierobežotu skaitu iepriekšēja posma prasībām atbilstīgu dzinēju. Dzinēju skaits tiek noteikts vienreizēji pieprasījuma iesniegšanas brīdī, pamatojoties uz šādiem diviem kritērijiem:

Tātad elastības shēmas ietvaros pieļaujamo dzinēju skaits nav atkarīgs no elastības shēmas ilguma.

2.4

Visbeidzot, ņemot vērā vajadzību vienkāršot tiesību aktus, Komisijas 2010. gada 31. marta Direktīvā 2010/26/ES, ar ko groza Direktīvu 97/68/EK par emisiju no iekšdedzes motoriem, ko uzstāda visurgājējai tehnikai, tika vienkāršota arī administratīvā procedūra pieprasījumiem un pārbaudēm elastības shēmas ietvaros.

2.5

Šeit izskatāmajā Eiropas Komisijas priekšlikumā ir ņemts vērā ārkārtējais slogs, kas gulstas uz ražošanas uzņēmumiem IIIB posmā, kurā pirmām kārtām ir visiem jāievieš dzinēju izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēma. Lai gan minētās tehnoloģijas ir jau zināmas un piemērotas smagā autotransporta nozarē, tās ir pilnībā jāpārskata, lai ņemtu vērā lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoru grūtos ekspluatācijas apstākļus. Tādēļ ir jāpārskata pašu traktoru konstrukcija, lai varētu piemērot pēcapstrādes sistēmas.

2.6

Turklāt ES lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoru ražošanas rūpniecību 2009. gadā ievērojami skāra pasaules ekonomikas un finanšu krīzes sekas. Lai gan statistikas dati liecina par pirmajām atveseļošanās pazīmēm, krīze joprojām būtiski ietekmē sociālo un nodarbinātības jomu.

2.7

Priekšlikums par elastības palielināšanu attiecas tikai uz IIIB posmu, kas sakrīt ar pasaules krīzes vissmagāko periodu.

2.8

Komisijas priekšlikumā ir noteikts viens termiņš IIIB posma elastības shēmai, taču tas ir pretrunā principam par posmu pakāpenisku ieviešanu atkarībā no dažādām dzinēju jaudas kategorijām.

2.9

Lai gan ir racionāli noteikt vienu elastības shēmas termiņu jaudas kategorijām ar neierobežotu ilgumu (sk. 2.1. punktu), proti, bez noteikta termiņa, nešķiet lietderīgi, ka ilgums citām jaudas kategorijām nav vienāds un svārstās no trīs līdz vienam gadam. Šādu izvēli parasti pamato ar ietekmes uz vidi samazināšanu. Īstenībā elastības shēmas ietvaros pieļaujamo dzinēju kopējo skaitu nosaka shēmas darbības sākumā atkarībā no ražotāja vidējā (procentuāli) pārdošanas apjoma iepriekšējos gados pirms pieprasījuma vai arī nosaka konkrētu skaitu, kas nemainās visā shēmas darbības laikā. Parasti ražotājs pieprasīs minēto skaitu, tādēļ būs iespējams novērtēt pasākuma ietekmi uz vidi. Tādēļ elastības shēmas ilgumam nav nekādas turpmākas ietekmes uz vidi, jo to dzinēju skaits, kuriem piemēro izņēmuma noteikumus, ir noteikts iepriekš.

2.10

Lai izvairītos no nepamatotām jaudas kategoriju atšķirībām, jānosaka vienāds elastības shēmu ilgums visām dzinēju jaudas kategorijām un, grozot Komisijas priekšlikumu, šī pieeja jāattiecina uz visiem posmiem, kuriem vēl nav noteikta termiņa (piemēram, uz IV posmu).

2.11

Lai nodrošinātu gan nozares attīstību, gan vides aizsardzību ir jāveic šādi pasākumi:

3.1

Priekšlikumā paredzēts, ka Direktīvā 2000/25/EK veic šādus grozījumus.

3.2

Pamatojoties uz elastības shēmu, IIIB posmā ir atļauts palielināt tādu jaudas dzinēju skaitu, kas paredzēti uzstādīšanai tirgū laistiem lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoriem. Tāpat elastības shēmā ir paredzēts palielināt izņēmuma noteikumos pieļaujamo skaitu, proti, no 20 % gadā pārdoto traktoru līdz 50 %, vai arī, kā alternatīvs variants, proporcionāli pielāgot skaitu, kāds noteikts dzinējiem, ko drīkst laist tirgū.

Minēto pasākumu darbības termiņš beidzas 2013. gada 31. decembrī.

3.3

Tas nozīmē, ka ierosinātajā variantā ir paredzēta pašreizējās elastības shēmas nostiprināšana. Minētais risinājums uzskatāms par visatbilstošāko, jo tas rada līdzsvaru starp ietekmi uz vidi un saimniecisko ieguvumu tā, ka tiek samazinātas izmaksas, ko izraisa tirgus pielāgošana jaunajām prasībām attiecībā uz emisiju robežvērtībām. Jāatgādina, ka elastības palielināšana jau tika uzskatīta par iespējamu iepriekš minētās Direktīvas 2000/25/EK 4. panta 8. punktā.

4.1

EESK atbalsta Komisijas pieeju, ar ko paredzēts nodrošināt lielāku elastību dažādos posmos, kuros ievieš lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoru dzinējiem pieļaujamās robežvērtības attiecībā uz oglekļa monoksīda, slāpekļa oksīdu, ogļūdeņražu un cieto daļiņu emisijām.

4.2

EESK, tāpat kā Komisija, pauž bažas, vai, ņemot vērā pasaules finanšu un ekonomikas krīzes sekas, būs iespējams saglabāt konkurētspējas un nodarbinātības līmeni ES lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoru ražošanas nozarē un tajā pašā laikā nodrošināt augstu vides aizsardzības līmeni un ES iedzīvotāju labklājību.

4.3

Tādēļ EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu, ka tikai IIIB posmā jāpaaugstina elastības līmenis līdz 50 % nozarēs, uz kurām jau attiecas elastības mehānismi, kas noteikti 2000. gada direktīvā par lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoru radītajām izplūdes gāzu emisijām un turpmākajos tās grozījumos.

4.4

Kopumā EESK uzskata, ka ir svarīgi sekmēt kopīgus ES un starptautiskos centienus, lai izstrādātu skaidrus, vispārēji pieņemtus tehniskos standartus un veicinātu starptautisko tirdzniecību ar mērķi aizvien vairāk saskaņot ES noteiktās emisiju robežvērtības ar tām, kas ir spēkā vai paredzētas trešās valstīs. Šajā sakarā vispiemērotākā ir Apvienoto Nāciju Eiropas Ekonomikas komisija (ANO EEK) Ženēvā.

4.5

Īpaša uzmanība jāpievērš nozares MVU. EESK uzskata, ka, ņemot vērā iekārtu un dzinēju pielāgošanas izmaksas, kas vienmēr ir daudz lielākas mazajiem uzņēmumiem nekā lielām rūpnieciskām grupām, elastīgie atbilstības nodrošināšanas mehānismi, ieviešanas termiņi un pārejas periodi starp dažādiem posmiem ir īpaši apgrūtinoši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tādēļ izņēmuma noteikumos ir jāparedz konkrēts dzinēju skaits MVU.

4.6

EESK norāda: lai sasniegtu minētos mērķus, jānosaka ne vien stingras robežvērtības, bet arī praktiskas metodes, ar kurām pārbauda emisijas, kas rodas reālas izmantošanas apstākļos. Pārbaudi varētu veikt, izmantojot dzinēju radīto emisiju uzraudzības plānus, kurus īsteno dzinēju ražotāji vai uzraudzības iestādes, pamatojoties uz ekspluatācijas atbilstības pārbaudi.

4.7

EESK apzinās, ka tālejošāku emisijas samazināšanas robežvērtību priekšnoteikums ir pēcapstrādes sistēmu ieviešana, un tādēļ uzskata, ka šādas sistēmas ir svarīgi aizsargāt pret negodīgām manipulācijām un ka darbiniekiem jāveic pareiza to apkope, lai nodrošinātu sistēmu efektivitāti visā traktora darbības ciklā. Pretējā gadījumā dzinēji radīs kaitīgākas emisijas nekā iepriekšējo posmu dzinēji. Pašlaik direktīvā ir paredzēts apkopes noteikumu minimums, bet nav paredzēti nekādi pasākumi pret negodīgām manipulācijām ar sistēmām, jo sevišķi darbības programmatūrām. EESK iesaka Eiropas Komisijai pēc iespējas ātrāk pieņemt noteikumus, ar ko aizliedz lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoru darbību, ja nav veikta pēcapstrādes sistēmu pareiza apkope, un novērš, ka trešās puses, kurām nav īpašas ražotāju atļaujas, piekļūst programmatūras sistēmām, kas nodrošina pareizu darbību un emisiju kontroli.